Ratificēti jauni starpvalstu attiecību līgumi

Saeima 8. jūnijā ratificēja Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm un Jaunzēlandi. Ar nolīgumu tiks izveidots visaptverošs un mūsdienīgs tiesiskais ietvars sadarbībai starp ES un Jaunzēlandi.

Nolīguma mērķis ir veidot stiprākas partnerattiecības, kā arī padziļināt un veicināt sadarbību jautājumos, kas skar kopīgas intereses, atspoguļojot kopīgās vērtības un principus, tostarp pastiprinot dialogu augstākajā līmenī.

Nolīgumā ir ietverti ES standarta politiskie jautājumi par cilvēktiesībām, Starptautisko krimināltiesu, masu iznīcināšanas ieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, kā arī terorisma apkarošanu. Tas attiecas arī uz sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jautājumos un paredz dialogu jomās, kas saistītas ar ekonomiku, tirdzniecību un investīcijām.

Nolīgums ietver sadarbību arī tādās jomās kā veselība, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, izglītība, kultūra, nodarbinātība, katastrofu pārvaldība, zivsaimniecība un jūrlietas, transports, tiesu iestāžu sadarbība, nelegāli iegūto līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana, organizētā noziedzība un korupcija.

Sarunas par nolīgumu sākās 2012.gada jūlijā un noslēdzās 2014.gada jūlijā. Nolīgums parakstīts 2016.gada oktobrī, un tas jāratificē visu ES valstu parlamentos.

Saeima 8.jūnijā ratificēja arī Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Afganistānas Islāma Republiku. Partnerības mērķis ir stiprināt dialogu un sadarbību, lai tostarp atbalstītu mieru un drošību Afganistānā un reģionā. Latvija līgumu parakstīja šī gada februārī.

Tāpat partnerības mērķis ir arī veicināt ilgtspējīgu attīstību, stabilu un demokrātisku politisko vidi un Afganistānas integrāciju pasaules ekonomikā, kā arī izveidot pastāvīgu dialogu par politiskiem jautājumiem un veicināt attīstības sadarbību saistībā ar kopējo apņemšanos izskaust nabadzību un sniegt efektīvu palīdzību.

Sadarbība arī būs vērsta uz tirdzniecības un ieguldījumu attīstīšanu, kā arī dialoga un sadarbības sekmēšanu, tostarp tādās jomās kā valsts pārvaldes un valsts finanšu pārvaldības modernizācija, tieslietas un iekšlietas, vide un klimata pārmaiņas, dabas resursi un izejvielas, drošības sektora reforma, izglītība un apmācība, enerģētika, transports, lauksaimniecība un lauku attīstība, finanšu pakalpojumi, nodokļi, muita, nodarbinātība un sociālā attīstība, veselība un drošība, statistika, reģionālā sadarbība, kultūra, informācijas tehnoloģijas, kā arī audiovizuālā un plašsaziņas līdzekļu nozare.