Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumu projektu Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz biedrībām un nodibinājumiem obligāti norādīt savu darbības jomu. Tāpat šie grozījumi paredz vienkāršot likvidāciju ar Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmumu un sakārtot attālināto biedru sapulču regulējumu. Grozījumi skars arī rīcību gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu veikt darbības, kas var apdraudēt valsts vai sabiedrisko drošību.

Kā liecina pašu nevalstisko organizāciju (NVO) veiktais pētījums, nereti nevalstiskās organizācijas (NVO) nespēj identificēt savu saimniecisko darbību un nereģistrē savu darbības jomu Uzņēmumu reģistrā. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no tām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393, savukārt nodibinājumi reģistrēti 1 563, no kuriem 163 ir norādījuši savu darbības jomu.

Neskaidra kopējā NVO sektora aina rada negatīvas sekas, jo bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams izdalīt un analizēt atsevišķas biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes un finanšu un citus rādītājus. Šāda neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams, piemēram, noteikt iespējamos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai vai noskaidrot NVO patieso nodarbošanās veidu un aktivitātes, ko tā finansē.

Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu turpmāk visām biedrībām un nodibinājumiem būs obligāts pienākums norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izveidotajai klasifikācijai. Tāpat projekts paredz sakārtot noteikumus par biedrību un nodibinājumu biedru attālināto sapulču norisi un tiesības Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienestam vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda. Uz 2021. gada 1. novembri bija 4414 biedrības, kurām nav iesniegts gada pārskats par 2020., 2019. un 2018. gadu. Savukārt nodibinājumi tādi bija 404. Biedrības kurām nav reģistrēta neviena pārstāvēt tiesīgā persona ir 343, bet nodibinājumi - 21.

Nepieciešamību veikt minētās izmaiņas jau ilgstoši uzsvērušas arī pašas nevalstiskās organizācijas. No nevalstisko organizāciju puses izskanējuši aicinājumi atbildīgajām institūcijām sakārtot šo darbības vidi. Vienlaikus paredzams, ka likumprojekta virzība nebūs vienkārša un ātra. Piemēram, sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS norāda, ka no anotācijas nav saprotams kas ar mantu notiek pēc tam, kad organizācijas darbība ir izbeigta. Ir skaidrs, ka manta piekrīt valstij un valsts veiks tās realizāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, taču PROVIDUS iesaka veidot sistēmu kā līdzekļus, kas iegūti šādā procesā, atgriezt nevalstiskajā sektorā, piemēram, regulāri palielinot NVO fonda finansējumu.