Preču un pakalpojumu eksporta uzsākšana ir izaicinājumus, kas prasa neatlaidību, resursus un, protams, laiku. Nordea biznesa skolas lektors un eksporta konsultāciju uzņēmuma Gateway & Partners vadošais partneris Mārtiņš Tiknuss eksportu salīdzina ar garu skrējienu: “Eksporta virzība ir līdzīga maratonam, jo it nekas nenotiek vienā dienā. Sākot eksportēt, svarīga ir iepriekšēja sagatavošanās, tirgus izpēte un stratēģijas izveide.”
Viens no svarīgākajiem veiksmīga eksporta priekšnosacījumiem ir preces vai pakalpojuma atbilstība tādiem pašiem standartiem, kādi ir nodrošināti vietējā tirgū. Tādēļ rūpīgi jāizvērtē iespējas, kā šos standartus saglabāt vai pielāgot jaunajiem apstākļiem. Uzsākot eksportu, uzņēmējam ir jāsaprot, vai piedāvātais produkts ir piemērots starptautiskajam tirgum, kāds ir tā cenu līmenis, ražošanas kapacitāte un konkurētspēja.
Lai varētu prognozēt, kā attīstīsies uzņēmuma piedāvātā produkta tirdzniecība ārvalstīs, ir jāizveido eksporta stratēģija. Tā ļaus izvirzīt konkrētus mērķus un izplānot tirgus aktivitātes. Mārtiņš Tiknuss iesaka veikt arī tirgus izpēti – saprast, kur uzņēmums visveiksmīgāk varētu startēt ar savu produktu, gūstot lielāku peļņu un vairāk ieinteresētu klientu un sadarbības partneru. Tirgus parametru noteikšana palīdzēs izvērtēt, kādi tirgus rādītāji var būt kritiski uzņēmējdarbības attīstīšanai starptautiskā līmenī. Vērts atcerēties, ka pozitīvs iznākums gaidāms tikai tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi un ilgstoši strādā, lai apgūtu konkrēto tirgu, kas stratēģiski ļauj palielināt eksportu ārvalstīs.
Sperot pirmos soļus jauna tirgus iekarošanā, ir vērts atrast sadarbības partnerus, kas varētu palīdzēt koordinēt eksporta virzību konkrētajā tirgū. Lai atrastu piemērotākos partnerus, vispirms ir jādefinē, kāda veida partneri tiek meklēti. Potenciālo partneri var definēt pēc trīs dažādiem parametriem:
- industrijas veids – mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, noteiktu produktu importēšana, ražošana vai pakalpojumu sniegšana;
- uzņēmuma lielums;
- ģeogrāfiskais pārklājums.
“Partneru meklēšana ir radošs process – informācija par sadarbības partneriem jāmeklē visdažādākajos veidos, piemēram, interneta vietnē LinkedIn. Šī platforma palīdzēs identificēt personas, ar kurām ir vērts komunicēt, lai panāktu vēlamo rezultātu. Tomēr jābūt gataviem, ka bieži nāksies saskarties ar noraidošu atbildi, bet padoties nevajag,” tā uzsver Mārtiņš Tiknuss.
Piesaistot sadarbības partnerus, vēlams izmantot personisku pieeju komunikācijai – jāmēģina sazināties telefoniski vai tikties aci pret aci, jo tā var uzlabot savstarpējo uzticību.
Eksportējot preces un pakalpojumus, ir jāpadomā par ikvienu sīkumu – sākot ar iepakojumu un beidzot ar piegādes procesu.
Par to visu ir jāinformē sadarbības partneri, jo tā ilgtermiņā iespējams palielināt veiksmīgas sadarbības veidošanās izredzes.
Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %. Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (19,0 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,7 %), Vācija (6,9 %) un Zviedrija (6,8 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,5 % no importa kopapjoma), Vācija (12,6 %), Polija (11,7 %) un Igaunija (7,7 %).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 7,9 %, bet importā – 7,1 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama CSP datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”.
