0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

TIESLIETAS Paredzēts veikt nozīmīgu krimināltiesību reformu

Paredzēts veikt nozīmīgu krimināltiesību reformu

Ministru kabinets (MK) 19. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIP). Likumprojekti īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Grozījumi skaidri pateiks kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem soda mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem – vidēji par…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ministru kabinets (MK) 19. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIP). Likumprojekti īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Grozījumi skaidri pateiks kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
Atbilstoši šiem soda mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem – vidēji par 40 procentiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30 procentiem.
Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabājas noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem. Tie ir pārkāpumi, kuri rada reālus draudus sabiedrībai.

Tāpat grozījumi paredz aizstāt kriminālsodu –arests –ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīga brīvības atņemšana, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem. Īslaicīgu brīvības atņemšanu ir paredzēts izpildīt esošās ieslodzījumu vietu infrastruktūras ietvaros, paredzot, ka ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sodu izcieš atsevišķi no pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

Vienlaikus grozījumi paredz mazināt KL noteiktās brīvības atņemšanas sodu robežas, atkarībā no kurām tiek noteikta noziedzīgu nodarījuma klasifikācija. Likumprojekta mērķis, mazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus, nebija panākt noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas maiņu, bet nodrošināt to, lai sods atbilstu noziedzīga nodarījuma bīstamībai un kaitīgumam. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, bet tikai īpašos gadījumos –brīvības atņemšana.

Nodrošinot taisnīgu sodu politiku par smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem un sevišķi smagiem noziegumiem, turpmāk nav paredzēta brīvības atņemšanai alternatīvu sodu –piespiedu darbs vai naudas sods piemērošana.

Tāpat grozījumi noteiks jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai, nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un apmēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam. Šim mērķim būtiski tiek paplašināts arī papildsoda – tiesību ierobežošana – saturs un piemērošanas iespējas. Tiek iezīmēta arī virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Tas nozīmē, ka personām, kuras tiks nosacīti notiesātas, būs iespējams piemērot arī piespiedu darbu.

Lai nodrošinātu katra noziedzīga nodarījuma novērtēšanu ar sodu, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības. Proti, turpmāk jebkurš konkrētas personas izdarīts noziedzīgs nodarījums tiks novērtēts atsevišķi, neatkarīgi no tā, ka šie nodarījumi ir vienādi. Personai, kura specializējas viena veida noziegumu izdarīšanā, situācija nebūs labvēlīgāka kā personai, kura izdarījusi vairākus dažāda veida noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat grozījumi paredz atsevišķos gadījumos personu atbrīvot no kriminālatbildības par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, ja ar cietušo vai viņa pārstāvi noslēgts izlīgums, vienlaikus konkretizējot izlīguma noslēgšanas nosacījumus, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.

Papildu grozījumiem pārskatīti ir arī paši noziedzīgie nodarījumi, izvērtējot to bīstamību un kaitīgumu. Rezultātā no KL izslēgs vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm, piemēram, karavīra goda aizskaršana. Par atsevišķiem nodarījumiem turpmāk paredzēs administratīvo atbildību, piemēram, par vilciena patvarīgu apturēšanu vai nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Izslēgtas ir arī normas, kurās kriminālatbildību piemēro par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvu pārkāpumu. Šīs normas skaidri nošķirs, vai nodarījums ir administratīvs pārkāpums, par kuru paredzēta tikai administratīva atbildība neatkarīgi no tā, cik bieži šo nodarījumu izdara, vai arī nodarījums ir vērtējams kā noziedzīgs nodarījums, par kuru jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo tā izdarīšanas reizi.

1999. gadā pēc KL spēkā stāšanās, kad ar to aizstāja līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu, kriminālsodu sistēmā joprojām saglabājās padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma. Brīvības atņemšanas sodi ir ne tikai ievērojami garāki nekā citviet ES, bet Latvijā likumpārkāpēji ir ieslodzīti cietumos vai notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem – zagšanu, krāpšanu, par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai, ko citur pasaulē uzskata par patiešām nozīmīgiem. Vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi.

Salīdzinoši augsts rādītājs ir arī tas, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm esam otrajā, trešajā vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Ar grozījumiem var iepazīties MK mājas lapā: grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Sodu izpildes kodeksā.

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: