Turpmāk par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā būs jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no īpašuma vērtības.

Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā – ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tai skaitā jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas personas iesniegums kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Šobrīd, lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību. Savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojuma oriģināls vai noraksts.

Grozījumi par būves ierakstīšanu vai dzēšanu zemesgrāmatā stāsies spēkā vispārējā kārtībā, tas ir, 14 dienas pēc likumprojekta izsludināšanas, savukārt par zemesgrāmatu nodevu samazināšanu – 2021. gada 1. jūlijā. Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam ir jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai noteiktu valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam.