0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASSatversmes tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu  saistībā ar sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem Kopš Latvijā ceļu satiksmes pārkāpumus fiksē arī fotoradari, pretrunīgi tikusi vērtēta likuma norma, kas par fotoradara fiksētu pārkāpumu uzliek sodu transportlīdzekļa īpašniekam, nevis personai, kas konkrētajā brīdī bijusi pie transportlīdzekļa stūres un pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus. Kā informē Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa,  Satversmes tiesas 2.kolēģija ierosinājusi lietu „Par Ceļu satiksmes likuma 43.61 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Satversmes 92.pantam”. Proti, Ceļu satiksmes likuma 43.6 1 panta panta trešā daļa nosaka administratīvā pārkāpuma protokola – lēmuma sastāvdaļas gadījumā, kad pārkāpums, neapturot transportlīdzekli, fiksēts ar tehniskiem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu  saistībā ar sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem Kopš Latvijā ceļu satiksmes pārkāpumus fiksē arī fotoradari, pretrunīgi tikusi vērtēta likuma norma, kas par fotoradara fiksētu pārkāpumu uzliek sodu transportlīdzekļa īpašniekam, nevis personai, kas konkrētajā brīdī bijusi pie transportlīdzekļa stūres un pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus. Kā informē Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa,  Satversmes tiesas 2.kolēģija ierosinājusi lietu „Par Ceļu satiksmes likuma 43.61 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Satversmes 92.pantam”. Proti, Ceļu satiksmes likuma 43.6 1 panta panta trešā daļa nosaka administratīvā pārkāpuma protokola – lēmuma sastāvdaļas gadījumā, kad pārkāpums, neapturot transportlīdzekli, fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem – fotoiekārtām vai videoiekārtām. Panta piektā daļa nosaka, ka protokolu – lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, – transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, bet tā izmantošanai Latvijā šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos ir saņemta atļauja, protokolu – lēmumu nosūta personai, kura saņēmusi atļauju. Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai transportlīdzeklis reģistrēts tirdzniecības reģistrā), protokolu – lēmumu nosūta komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību. Protokols – lēmums ir derīgs bez sodu piemērojušās amatpersonas paraksta un stājas spēkā septītajā dienā no tā nodošanas pastā. Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā,  panta septītā daļa paredz, ka par transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara atzīmi par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā. Šādu atzīmi par aizliegumu veikt tehnisko apskati transportlīdzeklim neizdara vai arī izdarīto atzīmi dzēš, ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ. Savukārt panta astotā daļa nosaka:  ja par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, tas piedzenams no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vai, ja turētājs nav norādīts, – no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ. Izvērtējot šīs likuma normas, Latvijas Republikas tiesībsargs paudis uzskatu, ka atbilstoši Satversmes 92.panta otrajā teikumā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai valstij  jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai viņas nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Latvijas Republikas tiesībsargs uzskata: ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Tāpat pieteikuma iesniedzējs norāda uz to, ka Satversmes 92.garantētās tiesības uz interešu aizsardzību taisnīgā tiesā ir  atkarīgas no personas iespējām apstrīdēt iestādes pieņemto lēmumu, taču spēkā esošā kārtība gadījumos, kad vainīgā persona likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nesamaksā naudas sodu, liedz transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrētajam turētājam realizēt šīs savas pamattiesības, ja viņš nav pārkāpumu izdarījusī persona. Šī lietas sagatavošanas termiņš ir 2012.gada 29.novembris.