Jaunajām vietvarām būs jārisina daudz globālākas problēmas

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem.

Latvijas valstspilsētas ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā ir svarīgas trofejas politiskajās cīņās, jo spēj nodrošināt partijām labu tramplīnu jau uz parlamenta vēlēšanām (vai arī nogremdēt, ja neizdodas solījumus izpildīt). Lai arī lielā ģeopolitiskā un arī ekonomiskā situācija strauji mainās, daudzviet pašreizējie deputātu kandidāti nebūt nesteidzas runāt par šīm lielajām pārmaiņām, kuras tāpat — ja ne tieši, tad pastarpināti — tomēr skar pat pašu mazāko ciemu.

Kā norāda Iveta Kažoka, politoloģe un domnīcas Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS direktore un pētniece, šajās pašvaldību vēlēšanās ne iedzīvotāji, ne arī paši politiķi īsti nevēlas pieskarties globālajiem jautājumiem. «Vairumā gadījumu priekšvēlēšanu programmas ir iepirkumu, dāvanu piedāvājums. Kā attīstīties, ko darīt, lai piemēram, pilsēta X izceltos Latvijas mērogā, vai pat reģionā, vai, piemēram, būtu atpazīstama visā Eiropā — tāda pieprasījuma īsti no Latvijas vēlētāja nav,» atzīst I. Kažoka.

Lai arī Latvijā valstspilsētu attīstības līmenis ir ļoti dažāds, tāpat arī to izaugsmes potenciāls un iespējas, tas, vai uzrāviens būs un vai iedzīvotāji sāks dzīvot labāk, pirmkārt, jau atkarīgs no ievēlēto deputātu spējām un ambīcijām. Konkurence par diviem būtiskiem resursiem — naudu jeb investīcijām un cilvēkresursiem — turpmākos gados pašvaldību vidū tikai pieaugs. «Galvenais izaicinājums jaunajām vietvarām būs, kā sabalansēt izdevumus, kas plānoti sociālajām vajadzībām, jo sabiedrība noveco un vajadzības aug, — ar ekonomikas attīstību, kas tāpat prasa ieguldījumus un drosmīgus lēmumus,» uzsver Dainis Gašpuitis, SEB banka ekonomists.

Naudas tagad «pietiek» tikai divām

Jau gadu veidojot rakstu ciklu par situāciju pašvaldībās, uzskatāmi redzams, ka to attīstība un vilkme ir ļoti dažāda. Turklāt lielā mērā pašvaldības attīstību jau pēc reģionālās reformas ir noteikuši tie politiskie spēki, kas bija pie varas. Ne visiem veicās. Piemēram, Rēzeknes pozīcija smagi pārrēķinājās un zaudēja — pērn dome tika atlaista. Tagad pilsēta jaunās vēlēšanas sagaida ar pagaidu administrāciju.

Lai arī pēdējie gadi pašvaldībām nebija finansiāli viegli, jo arī tās skāra strauji augoša inflācija un kredītprocenti, tomēr šogad vidējais pašvaldību budžetu pieaugums 10% apmērā ir bijis ievērojams. Neraugoties uz to, tikai divas no valstspilsētām — Rīga un Jūrmala — šogad ir spējīgas dalīties ar saviem līdzekļiem citu pašvaldību atbalstam. Finanšu izlīdzināšanu jeb naudas piemaksu saņem atlikušās. Deviņas lielās valstspilsētas tā arī nav spējušas kļūt pašpietiekamas, kas arī bija viens no pašvaldību reformas mērķiem. Naudas joprojām nepietiek, un pilsētas, kuras arī var daudz labāk piesaistīts investorus, praktiski dzīvo uz citu rēķina. Vēl vairāk — lielākā daļa valstspilsētu no finanšu izlīdzināšanas fonda saņem pat vairāk naudas nekā 2022. gadā.

Rīga šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir iemaksājusi 138 miljonus eiro, bet Jūrmala — 9,3 miljonus eiro. No izlīdzināšanas fonda līdzekļus savu funkciju veikšanai joprojām saņem Daugavpils — 27 miljonu eiro apmērā, Liepāja (neskatoties uz ievērojamiem investīciju projektiem) — 15,7 miljonus eiro, Jēkabpils novads ar valstspilsētu Jēkabpili centrā — 11 miljonus eiro, Valmieras novads ar valstspilsētu Valmieru un Rēzekne — katra astoņus miljonus eiro, Jelgava — piecus miljonus eiro, Ventspils — četrus miljonus eiro, bet Ogres novads ar valstpilsētu Ogri — 1,6 miljonus eiro.

Vēl pirms pašvaldību reformas ik pa laikam tika runāts, ka vajadzētu mainīt arī nodokļu politiku, proti, pašvaldības saņemtu daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa gan no tiem, kas konkrētā pašvaldībā dzīvo, gan no tiem, kas tur arī strādā. Tomēr četru gadu laikā nekur tālāk ar šo ideju nav tiks, lai arī Rīga arvien aktīvāk uzsver, ka šādas pārmaiņas būtu nepieciešamas.

Turklāt pērn valdībai tā arī neizdevās vienoties ar pašvaldībām par jaunu finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Taču arī te situācija visdrīzāk mainīsies. Diez vai tuvāko gadu laikā valdība pašvaldībām varēs atvēlēt būtiski vairāk naudas, ja jau tagad tiek uzsvērts, ka drošība ir galvenā prioritāte. Pašvaldībām būs arvien vairāk jādomā kā nopelnīt līdzekļus pašām. Arī Rīgas saimnieki norāda, ka galvaspilsētai ir problēmas un nauda nepieciešama to risināšanai, piemēram, kā atdzīvināt Rīgas centru un kā kopumā Rīgai piesaistīt iedzīvotājus. Te gan jāpiebilst, ka pašvaldības Latgalē tomēr var cerēt uz labāku finansiālu atbalstu — tām tiks tie līdzekļi, kas būs domāti pierobežas stiprināšanai.

Katrs pa savu ceļu

Neskatoties uz to, ka tikai divām valstspilsētām nav nepieciešams papildu atbalsts no finanšu izlīdzināšanas fonda, Pēteris Strautiņš, bankas Luminor ekonomists, slavē divu pilsētu pašvaldību deputātus. «Liepāja un Valmiera ir pilsētas, kas ir spējušas strauji attīstīties un piesaista jau investīcijas ar augstāku pievienoto vērtību. Tāpēc darbaspēks šīm pilsētām jau vajadzīgs zinošāks.» Pretēji tam, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē attīstās ražošana ar zemāku pievienoto vērtību, un ar investīciju piesaisti otrajā lielākajā Latvijas pilsētā neiet nemaz tik viegli. Savukārt Rēzekne ir slavena ar savu atpūtas kompleksu, kam iztērēta milzu nauda, bet apsaimniekotāja kā nav, tā nav. Tiesa, Rēzeknei ir izdevies piesaistīt citus investorus, tāpēc tās situācija tomēr ir labāka nekā Daugavpilī.

Jelgavā attīstās metālapstrāde, un tai vienmēr ir arī tās ģeogrāfiskais trumpis — ja ar nodarbinātību paliek sliktāk, var to meklēt Rīgā. Līdzīgi arī Ogre un Jūrmala. Arī šīs pilsētas savu attīstību joprojām vairāk balsta uz Rīgas iespējām un galvenokārt rūpējas par apkārtējās vides attīstību, lai tā būtu, pirmkārt, dzīvošanai pievilcīga. Savukārt D. Gašpuitis norāda: «Diemžēl Ventspils attīstības līmenis atrodas starp Daugavpili un Rēzekni. Pēdējos gados šīs pilsētas vadība tā arī nav atradusi jaunu attīstības virzienu, jaunu stratēģiju.»

Interesanti ir salīdzināt divas Kurzemes pilsētas un to attīstības stratēģiju. Ja Liepāja pēc lielā uzņēmuma Liepājas metalurgs slēgšanas ir spējusi atrast jaunu attīstības vilkmi un uz pilsētu nāk jauni investori, tad Ventspils tā arī nespēj atkopties pēc kravu krituma. Eksperti norāda, ka tā nav spējusi atrast jaunu attīstības vilkmi.

D. Gašpuitis skaidro, ka nereti pašvaldības mēģina saglabāt vai pat attīstīt uzņēmumus, kas pieder vietvarām. Tās nav gatavas atteikties no pašvaldību uzņēmumiem, nelaiž savā tirgū uzņēmējus. Taču diemžēl šī uzņēmējdarbības forma ne vienmēr ir veiksmīga. «Vietējā politiskā konjunktūra traucē uzplaukt vietējai ekonomikai. Un tas ir slikti. Vieglāk ir pieprasīt no valsts, pašiem saglabājot varu, un nevis riskēt, domāt, mainīt sistēmu un attīstīt vietējo ekonomiku,» uzsver D. Gašpuitis.

Novecošanās bieds

Tās pilsētas, kurās ienāks produktīvāki uzņēmumi un kuras spēs ar mazāku darbinieku skaitu nopelnīt vairāk, būs ieguvējas (protams, ka vietvaru deputāti gribēs attīstīt uzņēmējdarbību un arī vietējie iedzīvotāji to atbalstīs). Taču iepriekšējo četru gadu laikā tikai vienā valstspilsētā ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, proti — Jūrmalā par 3,8% (salīdzinot 2021. gadu pret 2024. gadu). Citās valstspilsētās iedzīvotāju skaits ir tikai samazinājies. D. Gašpuitis Jūrmalas «veiksmes» stāstu skaidro ar Jūrmalas tuvumu Rīgai un pievilcīgo dzīvošanas vidi šajā pilsētā.

Daugavpilī iedzīvotāju skaits ir sarucis par 3,5%, Jēkabpils novadā (tai skaitā ar valstspilsētu Jēkabpils) — par 3,2%, Rēzeknē par 2,6%, Ventspilī — par 2,2%, Valmieras novadā (tai skaitā ar valstspilsētu Valmieru) — 2,1%, Liepājā samazinājums par 1,9%, Jelgavā par 1,1%, savukārt Ogres novadā (tai skaitā ar valstspilsētu Ogri) iedzīvotāju skaita sarukums pie šīs vietvaras ir minimāls — 0,1%.

Rīgā iedzīvotāju skaits pēdējo četru gadu laikā ir samazinājies par 1,5%. Turklāt Rīga šajā laikā ir zaudējusi arī lielākās Baltijas galvaspilsētas statusu, tai ir pagājusi garām Lietuvas galvaspilsēta. Viļņā patlaban iedzīvotāju skaits pārsniedz 607 tūkstošus iedzīvotāju, Rīgā ir vairs tikai 605 tūkstoši. Neskatoties uz to, Rīga joprojām ir ļoti pievilcīgs iekšējās migrācijas galamērķis — te ir salīdzinoši daudz darbavietu un arī atalgojuma līmenis ir visaugstākais Latvijā.

Uz jautājumu I. Kažokai, vai, viņasprāt, Latvijas iedzīvotāji arī savai vietējai varai varētu prasīt, kā pilsētā dzīvos, piemēram, ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu ēnā, politoloģe ir nedaudz skeptiska. «Patlaban neredzu, ka kāds pašvaldību deputātiem prasītu domāt vizionāru līmenī. Un tas programmās īsti arī netiek piedāvāts. Bet — ja cilvēki neprasa, tas nenozīmē, ka tas nav nepieciešams. Šie jautājumi tāpat būs darba kārtībā un ir svarīgi,» uzskata I. Kažoka.

Jāpiebilst, piemēram, Līvānos strādājošā optisko ierīču un medicīnas instrumentu ražošanas uzņēmuma Light Guide Optics International vadību gan satrauc globālajos tirgos notiekošais. Viņi savu produkciju eksportē uz ASV. Ievedmuitas var būt būtisks šķērslis eksportam. Neklāsies labi uzņēmumam, nebūs labi arī vietējai pašvaldībai.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Jaunajām vietvarām būs jārisina daudz globālākas problēmas» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada maija (521.) numurā.

Lasiet arī:

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!