Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: RĪGA (video)

Žurnāla "Bilance" valstspilsētu ekonomikas pētījumu ciklā dodamies uz mūsu pašu galvaspilsētu – Rīgu. Pilsētu, kas Latvijas mērogā ir nepārprotams ekonomikas līderis, bet, ja skatāmies adekvātā svara kategorijā - Baltijas kontekstā, Rīga ir pamatīgi atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām, un pagaidām nav manāmas tendences, ka šī atpalicība varētu sākt mazināties. 

Spilgti par to runā skaitļi. 2022. gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu Rīgas iedzīvotāju bija nedaudz virs 31 000 eiro, kamēr Tallinā un Viļņā tas bija ap 40 000. Salīdzinājumā ar Tallinu, Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd veido tikai 78%. Tas ir identisks rādītājs kā 2014. gadā – tātad progresa nav. Savukārt no Viļņas pa šo laiku esam pamatīgi atpalikuši, jo vēl 2015. gadā Rīgas IKP uz iedzīvotāju bija gandrīz līdzvērtīgs Viļņai.

Situācija kļūst vēl skarbāka, ja skatāmies uz IKP pēc pirktspējas paritātes. Šis rādītājs, kas ņem vērā cenu līmeņu atšķirības, ir viens no objektīvākajiem labklājības indikatoriem. 2022. gadā Viļņas reģions bija neapšaubāms līderis – 47 000 pirktspējas vienību uz vienu iedzīvotāju. Tallina sekoja ar gandrīz 40 000, bet Rīga atpalika ar 36 000.

Tas viss notiek uz fona, kur Viļņa Rīgu ir apsteigusi pat iedzīvotāju skaita ziņā – pirmo reizi pēdējos 200 gados. 2025. gada sākumā Viļņā dzīvo vairāk nekā 607 000 cilvēku, bet Rīgā – mazāk nekā 605 000, un skaits turpina samazināties. Tajā pašā laikā Pierīgā iedzīvotāju skaits pieaug – cilvēki neaizbrauc no reģiona, bet no pašas Rīgas.

Šīs tendences nepaliek nepamanītas investoriem. Viņi redz augošu Viļņu, dinamisku Tallinu un stagnējošu Rīgu. Līdz ar to arī ārvalstu tiešo investīciju statistika ir skaudra – Rīgā uzkrāto investīciju apjoms ir 10 miljardi eiro, kamēr Viļņā tas ir 25,5 miljardi. Tallinas dati nav precīzi zināmi, bet Igaunijas kopējais investīciju apjoms liecina, ka tur ieguldījumi varētu būt vismaz tikpat lieli kā Viļņai.

Kāpēc tā notiek? Kā norāda Latvijas Universitātes rektors un ekonomists Gundars Bērziņš, viens no faktoriem bija 2008. gada krīze, kas Rīgu ietekmēja krietni vairāk nekā Viļņu un Tallinu. “Šādas krīzes rada ilgtermiņa sekas – ņemot vērā negatīvo pieredzi, cilvēki kļūst piesardzīgāki, attīstītāji vilcinās, kredītresursi nav pieejami.” Kā otru svarīgu iemeslu Bērziņš nosauc to, ka Rīgas gadījumā ilgu laiku nepastāvēja normāla valsts un pašvaldības sadarbība, jo valdībā un Rīgas domē pie varas bija dažādi politiskie spēki. Tas noveda pie situācijas, kad Rīga nesaņem pienācīgu atbalstu no valsts. Kamēr Lietuvā un Igaunijā galvaspilsētas attīstība tika saskaņoti stimulēta, pie mums Rīga faktiski tika ignorēta. Būtiska loma ir arī negatīvajām iedzīvotāju skaita tendencēm. Investori secina, ka Rīgā nav vērts investēt, jo te ir negatīva demogrāfija, kas nozīmē, ka tirgus lielums arvien samazinās. Tas, ka Mārupē iedzīvotāju skaits pieaug, paliek nepamanīts, jo ne jau Mārupe dodas prezentēt Rīgu uz starptautiskajām izstādēm.

Zināmas atšķirības var manīt arī Baltijas galvaspilsētu ekonomikas struktūrā. Rīgā galvenā ekonomikas nozare ir tirdzniecība, kas 2022. gadā veidoja 50% no kopējā apgrozījuma. Bet pievienotā vērtība no šīs jomas ir tikai 20%. Tikmēr potenciāli augstākas pievienotās vērtības nozares, piemēram, IT, finanses, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, Rīgā nodarbina tikai 30% iedzīvotāju, kamēr Viļņā un Tallinā – vairāk nekā 36%.

Kā ar inovācijām un jaunuzņēmumiem? Arī šeit Rīga krietni atpaliek. 2024. gadā Rīgas jaunuzņēmumi piesaistījuši nedaudz vairāk nekā 20 miljonus eiro investīcijās. Salīdzinājumam – Viļņā šis rādītājs bija 6 reizes, bet Tallinā – pat 15 reizes lielāks. Viļņā un Tallinā jau sen darbojas zinātnes un biznesa sadarbības klasteri - kā Saullēkta ieleja Viļņā un Tehnopol Tallinā, kamēr Rīgā par tā sauktās “Zināšanu jūdzes” iedzīvināšanu vēl tikai sapņojam.

Rīgas dome pēdējos 5 gados centusies veikt vairākas reformas. Ir ieviests “zaļais koridors” būvniecībā, kam būtu jāatvieglo birokrātiskās prasības. Ir izstrādāta attīstības programma līdz 2027. gadam, kurā skaidri definēti mērķi – panākt Tallinas IKP līmeni, veicināt ārvalstu investīcijas, kāpināt IKT un apstrādes rūpniecības nozaru īpatsvaru. Ir arī ieviesti atbalsta mehānismi jaunuzņēmumiem un augsti kvalificētu speciālistu piesaistei. Rīga ir pakāpusies viedo pilsētu indeksā, pieaug uzņēmējdarbības konferences un investīciju projektu skaits. Arī uzņēmēju organizācijas vērtē, ka sadarbība ar Rīgas pašvaldību pēdējos gados ir uzlabojusies. Tomēr pagaidām tas viss vēl nedod tādus rezultātus, kas ļautu Rīgai vismaz apturēt Viļņas un Tallinas atraušanos. Kopējais iespaids ir tāds, ka mēs vēl tikai sākam darīt to, ko kaimiņi jau sen dara. Rīgas ekonomikas vilciens vēl nav uzņēmis vajadzīgo ātrumu.

Vai Rīga ir sākusi kāpt ārā no milzīgās bedres, kurā tā atrodas jau padsmit gadus? Jā un nē. Ir vērojama labā griba un centieni, arī gana stratēģisks plāns un vairākas paveiktas lietas. Tomēr vienlaikus patiesi jaudīgus darbus acīmredzami kavē gan finanšu, gan cita veida resursu trūkums. Rīgai aizvien pietrūkst vēriena. Ja īstās sēklas tomēr ir iesētas, tad turpmākajos gados tām būtu jāuzdīgst. Atliek cerēt, ka reiz Rīga atkal dimdēs vismaz tikpat vareni kā abas pārējās Baltijas galvaspilsētas.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: RĪGA (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Jēkabpils zudušā IKP meklējumos
• Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
• Valstspilsētu ekonomiskie dati