0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSEiropas Savienības finanšu uzraudzības sektora reforma ienāk Latvijā

Eiropas Savienības finanšu uzraudzības sektora reforma ienāk Latvijā

29. novembrī Ministru kabinets (MK) skatīja grozījumus vairākos likumprojektos ar mērķi, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvu 2010/78/ES, kas attiecas uz Eiropas Uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pilnvarām, informēja Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Lai ieviestu šīs direktīvas prasības tika izstrādāti grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā. Izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas, tika nolemts…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
29. novembrī Ministru kabinets (MK) skatīja grozījumus vairākos likumprojektos ar mērķi, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvu 2010/78/ES, kas attiecas uz Eiropas Uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pilnvarām, informēja Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Lai ieviestu šīs direktīvas prasības tika izstrādāti grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā. Izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas, tika nolemts Eiropas Savienībā (ES) veikt finanšu uzraudzības sektora reformu, izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropa Banku iestādi. Tādējādi ar šīm iestādēm tika aizstātas Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteja, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteja un Eiropas Banku uzraugu komiteja, kas darbojās līdz 2010. gada 31. decembrim, un jaunizveidotajām iestādēm tika piešķirtas plašākas pilnvaras. Eiropas Banku iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, piedalīties banku uzraugu kolēģiju darbā, vākt informāciju, uzturēt datu bāzi, kā arī īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, vākt informāciju, uzturēt datu bāzi, kā arī īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, piedalīties banku uzraugu kolēģiju darbā, vākt informāciju, uzturēt datu bāzi un īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus. Līdz ar to, atbilstoši iepriekš minētajai direktīvai, ir jāveic atbilstoši precizējumi nacionālajos normatīvajos aktos. Cita starpā,  likumā  "Par privātajiem pensiju fondiem" plānots 23. panta 5.1 daļā noteikt, ka 70% no pensiju plāna ieguldījumiem ir jābūt veiktiem tādos likumā uzskaitītajos ieguldījumu objektos, kas ir iekļauti Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu regulēto tirgu oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šo valstu citos regulētajos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos atbilstoši minētā panta trešajā daļā noteiktajam. Minētās daļas ierobežojumi neattiecas uz ieguldījumiem kredītiestādes termiņnoguldījumos un ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Vairāk par topošajiem grozījumiem  likumā „Par privātajiem pensiju fondiem” Jūs varat lasīt šeit:  http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222350&mode=mk&date=2011-11-29 Grozījumi   likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai turpmāk par maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanu ir jāinformē arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kā arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir jāinformē par sistēmām, kuras darbojas saskaņā ar likumu un kuras ir iekļaujamas Eiropas Komisijas reģistrā. Vairāk par topošajiem grozījumiem   likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” Jūs varat lasīt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222352&mode=mk&date=2011-11-29 Topošie grozījumi skar arī  Kredītiestāžu likumu, Finanšu konglomerātu likumu un Finanšu instrumentu tirgus likumu. Piemēram, Kredītiestāžu likumā  Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānots noteikt prasības informēt Eiropas Banku iestādi par licences izsniegšanu vai anulēšanu kredītiestādei, par atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī un atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā, kā arī sniegt citu informāciju saistībā ar Komisijas uzraudzības funkciju veikšanu. Vairāk par šiem grozījumiem Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222351&mode=mk&date=2011-11-29 Ņemot vērā, ka finanšu tirgos Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktā robežvērtība 50 000 eiro vairs neatspoguļo privātu ieguldītāju un profesionālu ieguldītāju atšķirīgo ieguldītspēju, jo arī privātie ieguldītāji veic ieguldījumus, kur viena darījuma summa pārsniedz 50 000 eiro, riska mazināšanas ietvaros robežvērtība tiek palielināta līdz 100 000 eiro. Vairāk par šiem grozījumiem Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222353&mode=mk&date=2011-11-29 Par grozījumiem Finanšu konglomerātu likumā Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222349&mode=mk&date=2011-11-29 Grozījumus likumos vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: