0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAStājušies spēkā grozījumi „Likumā par nodokļiem un nodevām”

Stājušies spēkā grozījumi „Likumā par nodokļiem un nodevām”

Būtiskas izmaiņas gan nodokļu maksātāju attiecībās ar nodokļu administrāciju – Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņos ievieš 2011. gada 13. oktobra grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājušies spēkā kopš 9. novembra. Arī neuzmanības kļūda ir pārkāpums Ja iepriekš likumā bija definēts, ka nodokļu pārkāpums ir konkrēts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ tiek pārkāpta kāda nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai ES tiesību norma, tad patlaban grozītais likums "Par nodokļiem un nodevām" noteic, ka ar nodokļu pārkāpums jāsaprot prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, tādējādi uzsverot vainas nozīmi…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Būtiskas izmaiņas gan nodokļu maksātāju attiecībās ar nodokļu administrāciju – Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņos ievieš 2011. gada 13. oktobra grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājušies spēkā kopš 9. novembra. Arī neuzmanības kļūda ir pārkāpums Ja iepriekš likumā bija definēts, ka nodokļu pārkāpums ir konkrēts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ tiek pārkāpta kāda nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai ES tiesību norma, tad patlaban grozītais likums "Par nodokļiem un nodevām" noteic, ka ar nodokļu pārkāpums jāsaprot prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, tādējādi uzsverot vainas nozīmi pārkāpumā. Ņemot vērā jauno regulējumu, vairs nevarēs mēģināt attaisnoties, ja nodokļu pārkāpums būs radies paviršības un neuzmanības dēļ, bez iepriekš apzināta nodoma pārkāpt likumu. Tāpat likumā "Par nodokļiem un nodevām" no jauna definēts, kas uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu. Tas ir nodokļu pārkāpums, kas radies ne vēlāk kā triju gadu laikā no iepriekšējā nodokļu pārkāpuma, ko VID konstatējis pēc pabeigtā nodokļu audita; lēmums par nodokļu audita rezultātiem ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā; nodokļu pārkāpumu VID pamatojis ar likuma vai no tā izrietošo normatīvo aktu normām, kas ir analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai administratīvajā aktā minētajām normām. Sodus var gan samazināt, gan palielināt Virspusēji iepazīstoties ar minētā likuma grozījumiem, daudzus būs iepriecinājis fakts, ka  izmaiņas skārušas soda naudas aprēķināšanu.  Par VID nodokļu auditā konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, soda nauda samazināta no 30 % uz 20 %, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 % no deklarējamās nodokļa summas, un no 50% līdz 30% , ja samazinājums pārsniedz 15% no deklarējamās nodokļa summas. Tāpat VID ir tiesības noteikt vēl par 50 % mazāku soda naudas apmēru, ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju. Taču uzmanība jāpievērš arī faktam, ka VID ir tiesības divkāršot soda naudas, ja ir pieļauti atkārtoti nodokļu pārkāpumi. Tomēr arī šie sodi ir kļuvuši saudzīgāki -  tiks piemērota 40 % un 60 % soda nauda iepriekšējo 70 % un 100 % vietā. Savukārt, ja saņemts paziņojums par gaidāmo nodokļu auditu un ir vēlme labot nodokļu deklarāciju vēl pirms audita uzsākšanas, VID ir tiesīgs piemērot soda naudu 5 % apmērā. Kā jaunums minams arī tas, ka par VID nodokļu auditā konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, likums vairs neparedz maksāt kavējuma procentus, bet tikai soda naudu. Samaksas termiņu iespējams pagarināt līdz  gadam un ilgāk Ar likuma grozījumiem no 2012. gada 1. jūlija tiks pagarināti nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņi: kārtējos nodokļu maksājumus VID varēs sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam (rakstveidā vienojoties par parāda samaksas grafiku), ja nodokļu maksātājs ar motivētu iesniegumu  vērsīsies VID ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Maksājuma termiņa pagarinājumu nodokļu maksātājam VID būs tiesīgs piešķirt ne biežāk kā četras reizes kalendārā gada laikā katram nodokļu veida parādam. Nodokļu auditu uzrēķinu samaksu savukārt varēs pagarināt uz pusotru gadu, iepriekšējā termiņa – gada –  vietā. Uz šo periodu būs iespējams atlikt vai sadalīt termiņos gan VID audita rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, gan nokavējuma naudu un soda naudu samaksu. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums jāiesniedz VID trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās. Sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem varēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. Šādā gadījumā iesniegums VID jāiesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju. Nodokļu pārmaksu dzēšana Likuma grozījumi precizē gadījumus, kad VID vai pašvaldības var dzēst pārmaksātos nodokļus: - ja nodokļu maksātājs ir likvidēts un izslēgts no nodokļu maksātāju reģistra, - ja triju gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai novirzīšanu kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, - ja VID pieņēmis lēmumu atteikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu un minētais lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums. Līdz ar to nodokļu maksātājs vairs nevarēs lūgt atmaksāt pārmaksāto nodokli, ja būs nokavējis noteikto trīs gadu termiņu. Internetveikali reģistrējami kā struktūrvienības Likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi sniedz atbildi uz līdz šim neskaidro jautājumu, kādā statusā ir vērtējamas tīmekļa vietnes, ar kuru starpniecību komersanti veic saimniecisko darbību, piemēram, internetveikali. Likumā struktūrvienību definīcija iekļauj normu, ka par struktūrvienību uzskatāma arī tīmekļa vietne, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību. Tas savukārt nozīmē, ka šādas tīmekļa vietnes elektroniskās komercijas veicējiem ir jāreģistrē VID tāpat kā jebkura cita uzņēmuma struktūrvienība. Līdz ar to, piemēram, internetveikali nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, jo struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Materiālu sagatavoja Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore