TIESĪBAS

2014.gada 1.novembrī spēkā stājās būtiski grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar izsoļu aktu apstiprināšanu. Jaunā kārtība paredz pieteikumu izsoles akta apstiprināšanu nodošanu no apgabaltiesām uz rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām (zemesgrāmatu nodaļas). Jaunā kārtība attiecas uz visu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību - gan attiecībā uz piespiedu izsolēm, gan labprātīgajām izsolēm. Turpmāk tās būs piekritīgas zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Līdz ar pieteikuma par izsoles akta apstiprināšanu nodošanu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļām mainās piekritība, gan pieteikuma, gan arī blakus sūdzības izskatīšanā. Būtiskākās izmaiņas, kas skar zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību: zvērināts tiesu izpildītājs pieteikumu zemesgrāmatu nodaļā turpmāk iesniegs elektroniski; vienkāršota izsoles rezultāta apstiprināšana un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda: lai nodrošinātu efektīvu un maksimāli vienkāršotu procedūru, tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai noteiktas pilnvaras lūgt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Tādējādi nekustamā īpašuma ieguvējam vairs nebūs pašam jādodas uz zemesgrāmatu nodaļu savu īpašumtiesību nostiprināšanai; nosolītājam papildus...

Augstākā tiesa vērš uzmanību uz normatīvā regulējuma trūkumu tādu tiesu lietu izskatīšanai, kas saistītas ar Konkurences padomes izpilddirekcijas darbībām, iekļūstot un veicot pārmeklēšanu tirgus juridisko personu vai to darbinieku īpašumos. Tiesu prakses apkopojums, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa, un secinājumi un ieteikumi, kas apspriesti Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē, nosūtīti Tieslietu ministrijai un Konkurences padomei, lai tās izvērtētu nepieciešamību veikt grozījumus Konkurences likumā. Tiesu prakses apkopojums nosūtīts arī ģenerālprokura un tiesībsarga zināšanai. Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 4.punkts nosaka, ka Konkurences padomes izpilddirekcija, padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot Konkurences likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ir tiesīga policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un to darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos objektos un veikt to piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto datu apskati. Ja pastāv pamatotas...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, kā naudas sodu nomaksu veic uzņēmumi, kas 2009. gadā tika sodīti par iesaistīšanos sadzīves elektropreču cenu kartelī. Uzraudzībā gūtās atziņas, kā arī saistītā tiesu prakse ļauj secināt, ka pārkāpēji nevar izvairīties no naudas soda nomaksas, likvidējoties un turpinot to pašu komercdarbību jaunu uzņēmumu veidolā. Uzraudzības gaitas un secinājumu apraksts (.pdf) Vairumā gadījumu pēc KP lēmuma stāšanās galīgā spēkā (parasti – pēc tiesvedības) uzņēmumi naudas sodu nomaksā. Ja uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu, KP piesaka kreditora prasījumu. Savukārt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmuma aktīvi nodoti citām juridiskām personām, lai izvairītos no naudas soda nomaksas, KP vēršas ar soda piedziņas prasību pret to uzņēmumu, kas šos aktīvus un saistības ir pārņēmis. Tas jo īpaši jāņem vērā uzņēmumiem, kas plāno citu uzņēmumu iegādi. Pircēja pienākums ir pārbaudīt, vai pārņemamais uzņēmums nav bijis iesaistīts konkurences tiesību pārkāpumā. Pārņemot uzņēmumu vai tā aktīvus un pastāvot ekonomiskai...

Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz ar 2015.gada 1.martu izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Deputāti pieņēma arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā. Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana. Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām – tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas tiesā nav iespējams organizēt...

Turpmāk informācija par uzturlīdzekļu nemaksātājiem būs publiski pieejama. To paredz Saeimā ceturtdien, 30.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija savā mājaslapā publiskos ziņas par parādnieku, un tam būs nepieciešama otra vecāka piekrišana. Savukārt publiski nebūs pieejama informācija, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk nekā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Uzturlīdzekļu garantiju fonds, izveidojot publiski pieejamu datu bāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem, tajā norādīs parādnieka vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Ziņas par šīm personām UGF mājaslapā būs pieejamas, sākot ar 2015.gada 1.jūliju. Kārtību, kādā UGF publisko un dzēš ziņas par uzturlīdzekļu nemaksātājiem, noteiks Ministru kabinets. Likums grozīts, lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus. "Līdz šim sabiedrībai ir bijusi iespēja pārbaudīt vai personai nav nodokļu...

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, no 2015.gada 1.janvāra stāsies spēkā Šķīrējtiesu likums, informē Uzņēmumu reģistrs. Jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa...

Pēc Konkurences padomes brīdinājuma SIA "Rīgas ūdens" noslēgusi līgumu par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu ar namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Hausmaster", kam tas iepriekš tika atteikts iepriekšējā namu apsaimniekotāja uzkrātu parādu dēļ. Pārrunas ar SIA "Rīgas ūdens" Konkurences padome uzsāka pēc SIA "Hausmaster" iesnieguma saņemšanas. Izvērtējot iesniegumu, Konkurences padome lēma neierosināt pārkāpuma lietu, bet izvēlējas uzņēmumu konfliktu risināt mediācijas ceļā. Pēc Konkurences padomes pārrunām ar katru no uzņēmumiem, tie panāca savstarpēju vienošanos par risinājumu attiecībā uz parādu nomaksu un pakalpojumu piegādes līguma redakciju. Konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana parasti ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas var ilgt pat divus gadus, turklāt vairumam sodošo lēmumu seko vismaz tikpat ilga tiesvedība. Tāpēc līdzīgās situācijās, kad iespējamais pārkāpums ir salīdzinoši neliels un uzņēmums izmeklēšanas sākotnējā stadijā pēc Konkurences padomes brīdinājuma to labprātīgi novērš, iestāde var izteikt uzņēmumam brīdinājumu un oficiālu pārkāpuma lietu neierosināt. Tādējādi kaitējums tirgum un patērētājiem tiek novērsts pēc iespējas ātrāk, negaidot lietas izpētes...

Tieslietu padome atbalsta ar tiesu sistēmas reformu saistītos grozījumus likumā "Par tiesu varu", ja likumprojektā tiek iekļauti Saeimas Juridiskajā komisijā līdz šim neatbalstītie priekšlikumi par pabalstiem un tiesībām uz izdienas pensiju tiem tiesu palātu tiesnešiem, kuri tiks atbrīvoti no Augstākās tiesas tiesneša amata līdz ar tiesu palātu likvidēšanu. Tieslietu ministra Gaida Bērziņa sagatavotais un Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais priekšlikums paredz, ka tiesnesim, kurš līdz ar Augstākās tiesas tiesu palātas darbības termiņa beigām atbrīvots no Augstākās tiesas tiesneša amata un kuram līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai ir palikuši ne vairāk kā trīs gadi, ik mēnesi līdz pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā pabalstu mēneša vidējās darba samaksas apmērā, ko aprēķina par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no tiesneša amata. Saistībā ar šo priekšlikumu nepieciešams izdarīt grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, lai tiem tiesu reformas rezultātā atbrīvotajiem Augstākās tiesas tiesnešiem, kuru izdienas stāžs atbrīvošanas brīdī ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka no šī gada 1.novembrī stāsies spēkā Arodbiedrību likums, kas nosaka, ka turpmāk visas arodbiedrības, arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības, kurām ir paredzēts juridiskas personas statuss, tiks ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz ar to šī gada 1.novembrī spēku zaudēs likums „Par arodbiedrībām” un arodbiedrību reģistrs vairs netiks vests. Saskaņā ar šīm izmaiņām, visi arodbiedrību reģistrā esošie ieraksti par arodbiedrībām, kuras līdz 2014.gada 1.novembrim nebūs izslēgtas no arodbiedrību reģistra, tiks iekļauti biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot arodbiedrībām veikt pārreģistrāciju. Ja arodbiedrības vēlas iesniegt Uzņēmumu reģistrā jebkādas izmaiņas atbilstoši vēl šobrīd spēkā esošajam likumam „Par arodbiedrībām”, to var izdarīt līdz šī gada 31.oktobrim. Pēc minētā datuma visi pieteikumi izmaiņu reģistrācijai ir jāsagatavo atbilstoši jaunajam regulējumam biedrību un nodibinājumu reģistrā. Papildus UR informē, ka visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz jaunajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši statūti un informācija par...

Piektdien, 24.oktobrī, notika Tiesnešu disciplinārkolēģijas kārtējā sēde, kuras laikā tika skatītas trīs disciplinārlietas. Tā, ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret tiesnesi par krimināllietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosināto disciplinārlietu, nolēma ierosināt tiesnesi atcelt no amata. Šo lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā septiņu dienu laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas. Savukārt ar tieslietu ministra rīkojumu pret pilsētas tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta par Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un par tiem pašiem apstākļiem ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret minēto tiesnesi par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosinātās disciplinārlietas, pilsētas tiesas tiesnesim piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Vēl tika izskatīta disciplinārlieta pret tiesnesi, kas ierosināta pēc pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmuma par ceļu satiksmes noteikumu (administratīvu) pārkāpumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija šodien disciplinārlietu nolēma izbeigt, jo konstatēja, ka ir iestājies likumā noteiktais noilgums disciplinārsoda uzlikšanai. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas izveidota tiesnešu konferencē, un kura izskata...

Šodien svinīgā pasākumā tiks sveikti Latvijā pirmie 24 sertificētie mediatori. Svinīgajā pasākumā piedalīsies tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vairāki tiesu varas pārstāvji. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījums tika uzsākts šī gada 1.oktobrī un norisinājās trijās kārtās. Uz pirmo mediatoru sertifikācijas eksāmenu kopumā bija pieteikušās vairāk nekā simts personas. Mediatora eksāmenu nokārtojuši un sertifikātu saņems 24 mediatori. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu pieņēma īpaša koleģiāla komisija, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji gan no Mediācijas padomes, gan tiesām, gan Tieslietu ministrijas. Sveicot pirmos Mediatora sertifikāta saņēmējus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka pats galvenais mediācijas priekšnosacījums ir sabiedrības attieksmes maiņa pret konfliktiem un to risināšanu: "Ir svarīgi apzināties, ka par strīdu, kas radies starp personām, tām pašām ir jāuzņemas atbildība. Tiesas procesā faktiski atbildība par risinājumu pilnībā tiek nodota tiesai, savukārt - mediācijā atbildība par risinājumu gulstas uz pašiem strīdiniekiem. Dzīvē domstarpības rodas, taču tās prasmīgi jāmāk atrisināt. Mums daudzkārt pietrūkst vēlmes un arī prasmes ieklausīties vienam otrā. Mediācija...

Pirmdien, 27.oktobrī, tiek sasaukta Tieslietu padomes ārkārtas sēde, lai izskatītu Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu līdz 27.oktobrim sniegt atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Likumprojektā, ko paredzēts steidzamības kārtā virzīt otrajam - galīgajam lasījumam Saeimas 30.oktobra sēdē, iekļauti būtiski jautājumi, kas attiecas uz Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru pēc Augstākās tiesas tiesu palātas darbības termiņa beigām un Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pievienošanu citām tiesām. Tiesu apvienošanai Tieslietu padome jau iepriekš paudusi konceptuālu atbalstu, turpretī jautājumu par Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru līdz šim Tieslietu padome nav skatījusi. Saeimas vēstuli Tieslietu padome saņēma 22.oktobrī, un tajā prasīts Tieslietu padomes viedokli darīt zināmu līdz 27.oktobrim. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Tieslietu padomes reglamentu tik īsā termiņā nav iespējams sasaukt sēdi klātienē, Tieslietu padomes locekļi bija aicināti izteikt viedokli rakstveida procesā. Taču, ņemot vērā jautājumu nozīmīgumu, vairākums Tieslietu padomes locekļu uzskatīja, ka tas skatāms klātienes sēdē....

2014. gada 20.oktobrī Satversmes tiesa rīcības sēdē ierosināja lietu "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai. (2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. (3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli. (4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama. Krimināllikuma 177. panta trešā...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz ar 2015.gada 1.martu izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Deputāti noslēdza darbu arī pie saistītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā. Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana. Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām - tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica procesuālās darbības 2014.gada oktobrī uzsāktajā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījusi VID amatpersona. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka VID amatpersona ar divu privātpersonu starpniecību par labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa devēja interesēs, pieprasījusi un pieņēmusi kukuli. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka kāda privāta uzņēmuma valdes priekšsēdētāju uzrunāja privātpersona, kura par šā uzņēmuma PVN uzrēķina lēmuma atcelšanu piedāvāja samaksāt amatpersonai kukuli 2000 EUR apmērā. VID amatpersona, izmantojot starpniekus, saņēma daļu pieprasītā kukuļa 700 EUR, savukārt 1300 EUR piesavinājās kukuļņemšanas līdzdalībnieki. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu VID amatpersonu par aizdomās turēto prettiesiskā labuma pieprasīšanā un pieņemšanā (Krimināllikuma (KL) 320. panta trešā daļa). Savukārt privātpersonas - par kukuļa pieņemšanas organizēšanu (KL 20.panta otrā daļa) un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu (KL 20.panta ceturtā daļa). Kriminālprocesā iesaistītajām personām piemēroti ar brīvības...