TIESĪBAS

Lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija otrdien, 17.jūnijā, konceptuāli atbalstīja pēc tieslietu ministres Baibas Brokas iniciatīvas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi . „Kā šodien noskaidrojām apakškomisijas sēdē, uzturlīdzekļu nemaksāšana saviem bērniem ne vienmēr ir ļaunprātība. Nereti tie ir sociālie apstākļi, jo īpaši lauku rajonos, kādēļ uzturlīdzekļus nākas maksāt valstij, nevis bērnu vecākiem. Tomēr situācija, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji ir valstij parādā teju simts miljonus eiro, ir nepieņemama,” uzsver Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka UGFA savā mājaslapā drīkstēs publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī, ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Labklājības ministrija norādīja uz nepieciešamību izvērtēt, ka netiktu publicēti arī III grupas invalīdi. Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja uz iespējamiem riskiem, ja tiks publicēta persona koda otrā...

Šā gada 12. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskojusi Latvijas 1.fāzes novērtējuma ziņojumu, kurā ir izvērtēta Latvijas tiesību aktu atbilstība OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām. Ziņojumā publicēts, ka kopumā Latvijas tiesību akti atbilst Konvencijas standartiem. Vienlaikus atsevišķās jomās Latvija aicināta pilnveidot nacionālo regulējumu atbilstoši Konvencijas prasībām. Tā, ziņojumā ir norādīts, ka nepieciešams palielināt naudas soda apmēru fiziskajām personām, kas par kukuļdošanu ir noteikts Krimināllikumā, kā arī par citiem ar kukuļdošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un grāmatvedības pārkāpumi. Tāpat Latvijai ir izteikta rekomendācija noteikt tādu pašu sankciju par starpniecību kukuļošanā, kāda ir paredzēta par kukuļdošanu, jo darba grupas ieskatā kukuļdevējs un starpnieks kukuļošanā ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, ko tie rada, ir līdzvērtīgs. Latvija arī aicināta uzlabot krimināltiesisko regulējumu attiecībā uz juridisko personu atbildību par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, paredzēt pienākumu uzsākt kriminālprocesu...

Piektdien, 13.jūnijā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā. Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 2014.gada 13.jūnijs. Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26.jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās. Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas. ES direktīva un līdz...

2014. gada 13.jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-02-01 "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Likumdevējs ir tiesīgs kredītiestādes valdes loceklim, ņemot vērā viņa zināšanas finanšu jomā, nepiešķirt tiesības saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantijas fonda kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) amatpersonas ir konstatējušas vēl divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai "aploksnēs". VID amatpersonas veica pārbaudi uzņēmuma kafejnīcā-konditorejā, Rīgā, kurā tiek tirgoti arī alkoholiskie dzērieni un tirdzniecībā izmanto EKA Optima CR-500LA. VID amatpersonas konstatēja, ka ne visi ieņēmumi tiek uzrādīti un uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē. Pārbaudot EKA kontrollenti, VID amatpersonas konstatēja, ka vienas dienas pirkumu summa pēc kases čekiem ir 666.26 EUR apmērā, bet izdrukātajā "Z" finanšu pārskatā, kurā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, kopējais dienas apgrozījums uzrādīts 446.26 EUR. Dienas uzrādītā ieņēmuma starpība 220.00 EUR. Nākamajā dienā reģistrēto pirkumu summa EKA ir 1201.46 EUR, bet dienas "Z" izdrukas kopsumma ir 601.86 EUR, tātad dienā realizācijas ieņēmumos netiek uzrādīti 599.60 EUR. Citas dienas "Z" finanšu pārskatā ir...

Saeima 12.jūnijā pieņēma lēmumu, ar ko noteikts, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 48 tiesneši. Lēmums pieņemts pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Šāds tiesnešu skaits Augstākajā tiesā būs pēc 2015.gada 1.janvāra, kad būs noslēdzies Augstākās tiesas reorganizācijas pirmais posms un darbu beigs Krimināllietu tiesu palāta. Saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu kasācijas instancē – Augstākās tiesas departamentos – būs 35 tiesneši, tai skaitā tiesas priekšsēdētājs, bet apelācijas instancē – Civillietu tiesu palātā – 13 tiesneši. Departamentu tiesnešu skaits sadalīsies: Administratīvo lietu departamentā 9 tiesneši, Civillietu departamentā 15, Krimināllietu departamentā 10 tiesneši. Pirmā tiesas reorganizācijas posma rezultātā kopējais Augstākās tiesas tiesnešu skaits būs samazināts no 53 tiesnešiem uz 48, vienlaikus, likvidējot Krimināllietu tiesu palātu, plānots stiprināt Krimināllietu departamenta kapacitāti, palielinot tiesnešu skaitu departamentā no sešām uz desmit vietām, Civillietu departamentā no 14 uz 15 vietām. Otrā reformas posma rezultātā, 2016.gada 31.decembrī likvidējot Civillietu tiesu palātu, plānots palielināt Administratīvo lietu departamenta tiesnešu skaitu, kā arī atkārtoti...

Tieslietu padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 16.jūnijā, Tieslietu padome uzklausīs Tieslietu ministrijas ziņojumu par tiesu namiem jeb tiesu darbības teritoriju izmaiņām, kā arī apkopojumu par lietu izskatīšanas standartiem un tiesu viedokļiem par termiņu atšķirībām. Viens no Tieslietu padomes pienākumiem ir uzklausīt pārskatu par Tiesu administrācijas darbu, tādēļ šajā sēdē Tiesu administrācija sniegs pārskatu par 2013.gada darba rezultātiem. Savukārt Tiesnešu ētikas komisija ir izstrādājusi vadlīniju projektu tiesu varas komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un Tieslietu padome izteikusi gatavību piedalīties tālākā šo vadlīniju izstrādē, kā arī Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija paudusi vēlmi iesaistīties šajā procesā. Tieslietu padomes sēdē konceptuāli apspriedīs, kā organizēt darbu pie vadlīniju pilnveidošanas. Tieslietu padome lems arī par Tiesnešu ikgadējās konferences norisi. Sēdes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras jautājumi.

Lai vairāk nekā 217 miljonus darba ņēmēju Eiropas Savienībā labāk aizsargātu no nelaimes gadījumiem darbavietā un ar darbu saistītām slimībām, Eiropas Komisija otrdien, 10. jūnijā, nākusi klajā ar jaunu "Pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2014. līdz 2020. gadam", kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Jaunās pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka ES saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” turpinās uzņemties vadošo lomu augstu standartu veicināšanā attiecībā uz darba apstākļiem gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā. Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: “Mēs no jauna apliecinām Komisijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot iedzīvotāju darba apstākļus Eiropas Savienībā. Cilvēkiem ir tiesības strādāt, neapdraudot savu veselību vai drošību darba vietā. Tomēr Eiropas Savienībā ik gadu vairāk nekā trīs miljoni darba ņēmēju cieš smagos nelaimes gadījumos darbā, no kuriem 4000 gadījumu ir letāli. Ar darbu...

Otrdien, 10.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīti priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms 3.lasījuma. Tautsaimniecības komisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš paziņoja, ka atsevišķi tiks izdalīti tie bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītie priekšlikumi, kas paredz konceptuālas izmaiņas Maksātnespējas likumā. "Tā ir loģiska un Satversmei atbilstoša likumu pieņemšanas kārtība - konceptuāli grozījumi tiek skatīti trijos lasījumos. Tas paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu un diskusiju, jo tikai tas ļauj sasniegt izpildāmu, kvalitatīvu un tiesisku rezultātu, kā arī nerada nepieciešamību pēc neilga laika likumu mainīt atkal", uzsver pašreizējā tieslietu ministre Baiba Broka, noraidot publiski izskanējušos pieņēmumus, ka, "norokot" bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumus, Tieslietu ministrija vēlas saglabāt esošo kārtību attiecībā uz komersantu maksātnespēju. Tieslietu ministre Baiba Broka kategoriski norobežojas no šādām spekulācijām un atkārtoti uzsver - maksātnespējas regulējums jāsakārto vēl šīs Saeimas darbības laikā. Viens no galvenajiem iemesliem šādai likumprojekta sadalīšanai ir daudzu iesaistīto...

Pirmdien, 9. jūnijā, preses konferencē plašāka sabiedrība tika informēta par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi uz robežas veikto preču pārbaudes rezultātiem. Izrādās, ka vairāk nekā puse pārbaudīto preču neatbilst drošības prasībām. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa akcentēja, ka bēdīgās statistikas iemesls meklējams uzņēmēju neizpratnē par savu atbildību. Viņa uzsvēra, ka importētājs par preces kvalitāti ir tikpat atbildīgs kā tās ražotājs. Vītoliņa sniedza arī konkrētus ieteikumus, kas uzņēmējam būtu jāpaveic pirms preces ievešanas Latvijā (sk. video). Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš savukārt sacīja, ka problēmas ar izpratni par preču atbilstību prasībām parasti rodoties jauniem un nepieredzējušiem uzņēmējiem, kā risinājumu iesakot uzņēmēju aktīvāku informēšanu. PTAC sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi ik gadu īsteno tirgus uzraudzības pasākumus uz robežas, lai Latvijas tirgū netiktu ievestas Eiropas Savienības prasībām neatbilstošas un nedrošas preces. Sadarbības ietvaros 2013. gadā no 1136 pārbaudītajiem preču modeļiem uz robežas 74% preču sākotnējās pārbaudēs...

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2014.gada 4.jūnija spriedumu nolēma daļēji apmierināt vienas no AS „Banka Baltija” krimināllietā notiesātās personas prasību un piedzīt no Latvijas valsts Tieslietu ministrijas personā morālā kaitējuma atlīdzību EUR 5000 apmērā. Tieslietu ministrija pēc pilna sprieduma saņemšanas izlems jautājumu par sprieduma pārsūdzēšanu. Šajā lietā persona 2009.gada 30.oktobrī cēla tiesā prasību pret Latvijas Republiku un lūdza piedzīt atlīdzību Ls 100 000 par morālo kaitējumu. Savu prasību viņš pamatoja ar to, ka krimināllietā, kas tika ierosināta sakarā ar AS „Banka Baltija” nespēju izpildīt saistības pret klientiem, viņš apcietinājumā un mājas arestā kopumā pavadīja sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas. Pati krimināllieta tika pabeigta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 30.aprīļa lēmumu un persona atzīta par vainīgu viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem. Līdz ar to laiks, kuru persona pavadījusi apcietinājumā, viņai piespriesto brīvības atņemšanas sodu...

Šā gada 5. un 6.jūnijā Luksemburgā notiek Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp Datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas prokurora biroja izveidi. Latviju šajā sanāksmē pārstāv tieslietu ministre Baiba Broka. Padomē plānots spert soli pretī vienošanās par Datu aizsardzības reformu ES, apstiprinot risinājumu, kas panākts saistībā ar datu nodošanu trešajām valstīm, kā arī diskutējot par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Regulas projektā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, par ko Padomē tiek diskutēts kopš 2012.gada, Eiropas Komisija piedāvā modernizēt pastāvošos datu aizsardzības principus. Galvenās izmaiņas 1995.gada datu aizsardzības regulējumā saistītas ar personas datu apstrādātāju atbildības palielināšanu, tiesībām tikt aizmirstam, indivīda tiesībām piekļūt saviem datiem, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarības stiprināšanu. Papildinot regulējumu, kas ES darbojas kopš 2002.gada, priekšlikumi regulai par maksātnespējas procedūrām paredz uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti,...

Šā gada 5. un 6.jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp Datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas prokurora biroja izveidi. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēs tieslietu ministre Baiba Broka. Padomē plānots spert soli pretī vienošanās par Datu aizsardzības reformu ES, apstiprinot risinājumu, kas panākts saistībā ar datu nodošanu trešajām valstīm, kā arī diskutējot par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Regulas projektā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, par ko Padomē tiek diskutēts kopš 2012.gada, Eiropas Komisija piedāvā modernizēt pastāvošos datu aizsardzības principus. Galvenās izmaiņas 1995.gada datu aizsardzības regulējumā saistītas ar personas datu apstrādātāju atbildības palielināšanu,tiesībām tikt aizmirstam, indivīda tiesībām piekļūt saviem datiem, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarības stiprināšanu. Papildinot regulējumu, kas ES darbojas kopš 2002.gada, priekšlikumi regulai par maksātnespējas procedūrām paredz uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti,...

Otrdien, 3.jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2014.-2016.gadam (turpmāk - plāns) un noteica Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju šī plāna īstenošanā. Plānā ietverti uzdevumi un pasākumi, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku ar organizēto noziedzību saistīto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizēto noziedzību. Cita starpā plānā paredzēts izveidot pastāvīgu valsts tiesību aizsardzības iestāžu vadības darba grupu ar mērķi nodrošināt koordinētu starpinstitūciju sadarbību noziedzības novēršanā un apkarošanā, tāpat izveidot vienotu, specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā, kas, izmeklējot un veicot operatīvos pasākumus, apkaros augsto tehnoloģiju jomā un ar to starpniecību izdarītos noziedzīgos nodarījumus valsts līmenī un nodrošināt tās darbību. Paredzēts arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību izveidot vienotu kredītiestāžu kontu reģistru pieprasītās informācijas sniegšanai tiesību aizsardzības iestādēm. Organizētā noziedzība ir viens no smagākajiem noziedzības veidiem, kas rada vislielāko apdraudējumu un ir tiešs drauds valsts drošībai un valsts tālākai...

Kā informē Ģenerālpokuratūŗa, 2.jūnijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors labklājības ministram U.Augulim nosūtījis prokurora brīdinājumu par nepieļaujamību vērsties pret amatpersonām, kuras ziņo tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šāds lēmums pieņemts, veicot prokurora pārbaudi un ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī vadoties no Prokuratūras likuma 18.panta. Iemesls brīdinājuma izteikšanai ir šāds: valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" amatpersonas vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret centra filiāles "Ziedkalni" klientiem. Savukārt ar 2014.gada 7.maija labklājības ministra Ulda Auguļa rīkojumu pret šīm amatpersonām tika ierosināta disciplinārlieta, jo pēc ministra ieskatiem iesniegums Valsts policijai ir diskreditācijas risks valsts pārvaldei Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" un Labklājības ministrijas personā. Kā noprotams no medijos izskanējušās informācijas, policijā saņemts anonīms telefona ziņojums, kas atklāja, ka centrā notikusi seksuāla vardarbība pret vairākiem klientiem, ko veicis kāds cits šīs iestādes iemītnieks. Atgādināsim, ka Prokuratūras likuma 18. pants. paredz: ja personas rīcībā ir konstatētas likuma pārkāpuma...