TIESĪBAS

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (LAPK), ko 22. maijā Saeima nodeva komisiju izskatīšanai, sagatavoti, lai stiprināt nacionālo informācijas telpu, sakārtot elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidi, veicināt konkurētspēju elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ievēro normatīvo aktu prasības. Ievērojot konstatētos pastāvošā regulējuma trūkumus, likumprojekts paredz šādas izmaiņas LAPK 201.5 pantā: Masu informācijas līdzekļu izgatavošana vai izplatīšana bez reģistrācijas likumā noteiktajā kārtībā tiek atsevišķi nodalīta no līdzīgiem pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Noteikts atsevišķs, paaugstināts soda apmērs par elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraidi/retranslāciju un bez apraides/retranslācijas atļaujas un pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšana bez reģistrācijas, un par to tiek noteikts lielāks sods, nekā par citu masu informācijas līdzekļu izgatavošanu vai izplatīšanu bez atļaujas - naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām – no 2000 līdz 14000 euro. Noteikta administratīvā atbildība fiziskajām personām par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem. Palielināti sodi juridiskajām personām par programmu veidošanas noteikumu pārkāpumiem - no 500 līdz...

Saeima ceturtdien, 22.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Mediācija likumā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums nosaka vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidro jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un nosaka prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci mediatoru starpā un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ paredzēts ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu. Par sertificētu mediatoru varēs būt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, tai ir augstākā izglītība, prot...

Ceturtdien, 22.maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrāciju un darbību un izmaiņas piedziņas vispārīgos noteikumos attiecībā uz piedziņas vēršanu uz fiziskās personas mantu. Pastāvīgo šķīrējtiesu reģistrācija un darbība Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz pienākumu pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikt kārtību, kādā pārbaudāma un apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Vienlaikus tiek noteikts pienākums pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniegt reglamenta grozījumus Uzņēmumu reģistram. Tāpat likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz pienākumu pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam, ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments paredz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi, līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniegt Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā norāda šķīrējtiesneša vārdu un uzvārdu. Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs šķīrējtiesnešu sarakstam pievieno apliecinājumu, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst likumā noteiktajām prasībām, un dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju. Arī gadījumā, kad ir notikušas izmaiņas šķīrējtiesnešu sarakstā, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no izmainu veikšanas ir paredzēts pienākums Uzņēmumu reģistram...

Lai paaugstinātu patērētāju tiesību aizsardzību, otrdien, 20. maijā, valdībā pieņemts noteikumu projekts "Noteikumi par ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas noslēgto līgumu", kā arī noteikumu projekts "Noteikumi par distances līgumu", kas paredz vairākas jaunas prasības līgumiem starp pārdevēju un patērētāju, ja tie noslēgti ārpus uzņēmuma telpām. Noteikumi nosaka, kādu informāciju pārdevējam ir jāsniedz patērētājam pirms līguma noslēgšanas. Tā iekļauj gan informāciju par preces vai pakalpojuma galīgo cenu, ieskaitot nodokļus un nodevas (šeit ir atruna - ja preces vai pakalpojuma īpašību dēļ cenu pamatoti nevar aprēķināt iepriekš, tad jānorāda tās aprēķināšanas veidu), kā arī atsevišķi piegādes un pasta izdevumus, gan informāciju par preces vai pakalpojuma galvenajām īpašībām, gan informāciju par garantiju, atteikuma tiesībām, līguma darbības termiņu u.c. Noteikumi arī paredz, ka pirms līguma slēgšanas patērētājam nodrošināmā informācija var tikt sniegta ar informācijas nesēja palīdzību. Minētie informācijas nesēji var būt, piemēram, e-pasts, USB, CD u.c. Tiesa gan, noteikumu projektos gan minēti ļoti daudzi...

Trešdien, 21.maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīja grozījumus Tiesībsarga likumā. Pirms 2.lasījuma savus priekšlikumus iesniegušas deputātes Ilze Viņkele un Lolita Čigāne. Deputātes priekšlikumus iesniegušas gan attiecībā uz nosacījumiem par tiesībsarga izvirzīšanu un apstiprināšanu amatā, gan par atbrīvošanu no amata. Viens no priekšlikumiem ir ierosinājums tiesībsarga atbrīvošanai no amata, izveidot tieslietu ministra vadītu izpildvaras pārstāvju komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt iespēju atbrīvot tiesībsargu no amata pienākumu pildīšanas. Ar deputātu iesniegto priekšlikumu pilnu klāstu iespējams iepazīties Saeimas mājas lapā (saite uz deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem:http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/9C8816F9F987FCB9C2257CD800248A43?OpenDocument). Tiesībsargs piekrīt, ka būtu veicami grozījumi Tiesībsarga likumā, lai nodrošinātu tiesībsarga neatkarību un kliedētu bažas par politisko partiju interešu lobēšanu. Tiesībsargs Juris Jansons ierosina tiesībsarga amata kandidātu izvirzīt Satversmes tiesas priekšsēdētājam. Savukārt apstākļus par atstādināšanu no tiesībsarga amata būtu jāvērtē speciāli šim mērķim izveidotai Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, nevis izpildvaras pārstāvjiem. Kā zināms, vienai no grozījumu priekšlikumu iesniedzējām - Ilzei Viņķelei - izveidojās konflikts ar pašreizējo iesībsargu Juri Jansonu,...

2014.gada 1. ceturksnī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemts 71 rakstveida iesniegums par finanšu pakalpojumiem, kur 59% no visām saņemtajām sūdzībām bija par kreditēšanas pakalpojumiem, 32% par parādu piedziņas pakalpojumiem, 6% par apdrošināšanas pakalpojumiem un 3% par citiem finanšu pakalpojumiem. Par 7% audzis sūdzību skaits par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, būtiski samazinājies sūdzību skaits par kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām. Kopējais 2014.gada 1. ceturksnī saņemto iesniegumu skaits finanšu pakalpojumu jomā ir samazinājies par 21%, kas skaidrojams ar iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanos un valstiski īstenoto politiku patērētāju kreditēšanas sistēmas un normatīvās bāzes pilnveidei. Lielākajā daļā gadījumu, atbildot uz sūdzībām, PTAC sniedza patērētājiem rakstveida konsultācijas un skaidrojumus sakarā ar viņu tiesību aizsardzības jautājumiem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumu attiecīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam. PTAC individuālo sūdzību izskatīšanas rezultātā ir panākta virkne pozitīvu risinājumu patērētāju strīdu izskatīšanas ietvaros, piemēram, kredītiestāde ir piedāvājusi saistību pārņemšanu jaunajam parādniekam uz identiskiem noteikumiem kā sākotnēji kreditora un parādnieka starpā noslēgtajam aizdevuma...

2014. gada 21.maijā Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu "Par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam". Apstrīdētā norma Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punktu kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves u.tml. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvā rajona tiesa izskatīja lietu, kurā personai bija atteikta atļauja atjaunot ugunsgrēkā nopostīto īpašumu Rīgas jūras līča krasta kāpu...

Otrdien, 20. maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skatot jautājumu par Finanšu policijas darbību ēnu ekonomikas apkarošanā, komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzsvēra, ka jāizveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kas darbotos Ministru prezidenta pakļautībā, lai efektīvāk cīnītos pret nodokļu izkrāpšanas shēmām un ēnu ekonomiku. Ar ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā nodarbojas ne tikai Finanšu policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir pakļautas Finanšu ministrijai, bet arī citu ministriju pakļautībā esošas institūcijas un dienesti. Tādēļ jāveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kuras galvenais uzdevums būtu koordinēt visu šajā procesā iesaistīto valsts institūciju un dienestu darbu un izstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu turpmākajiem gadiem, uzsver komisijas priekšsēdētājs. Lai arī pēdējo gadu laikā vērojami būtiski uzlabojumi, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu likvidēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas iespējas Latvijā nebūt vēl nav izsmeltas, norādīts komisijas sēdē. „Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumos, tai skaitā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likumā, likumā „Par nodokļiem...

Līdz ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (spēkā ar 2011.gada 9.jūniju) tika izveidota tiesnešu profesionālā darba regulāras novērtēšanas sistēma ar mērķi veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti kopumā. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu veic tiesnešu pašpārvaldes institūcija Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (kolēģijas locekļus aizklātā balsojumā ievēl Tiesnešu konference). Plānots, ka visu jeb 564 tiesnešu pirmreizējā novērtēšana tiks veikta trīs gadu laikā (no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015. gada 31.decembrim). Veicot novērtējumu, tiek ņemts vērā tiesneša darbības pēdējais piecu gadu periods. Laikā no 2013.gada no marta līdz decembrim profesionālās darbības kārtējā novērtēšana veikta 167 tiesnešiem jeb 30% no tiesnešu kopskaita. Pozitīvs atzinums tika sniegts 165 tiesnešiem, bet negatīvs - 2 rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem. Tiesnešu profesionālās darbības negatīvs novērtējums bija saistīts ar to, ka tiesneši sistemātiski pieļāvuši vienas un tās pašas kļūdas, nav uzlabojuši savu profesionālo kvalifikāciju. Likums "Par tiesu varu" paredz, ka gadījumā, ja tiesnesis...

Vakar, 20.maijā, Rīgas domē sasauca darba sapulci par situāciju galvaspilsētas sociālajās un municipālo dzīvokļu mājās saistībā ar vandālisma aktiem. Municipālo dzīvokļu un sociālajās mājās nereti konstatēti gadījumi, kad demontēti apkures sistēmas radiatori koplietošanas virtuvēs un gaiteņos, kā rezultātā tikušas nopludinātas telpas, nozagtas gāzes plītis, izdemolētas tualetes, dušas telpas un lifti. Tāpat tiek izlauztas ārdurvis un izsisti logi. Šo vandālisma aktu iniciatori ir gan agresīvi īrnieki, gan nepiederošas personas, kuras bieži vien šajās mājās uzturas. Tādējādi pēdējā gada laikā pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" jau ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 30 000 eiro apmērā. Vakar nolemts, ka ar vandāļiem lauzīs īres līgumus. "Tas gan nav ātrs process, jo lēmumus par īres līgumu laušanu pieņem tiesa. Taču mums svarīgi radīt precedentus, ka šie vandāļi tiek sodīti kaut vai ar izlikšanu uz ielas. Tāpat nolēmām, ka prēmēsim tos iedzīvotājus, kuri palīdzēs mums šos huligānus noķert," uzsver Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Prēmiju apjoms varētu sasniegt līdz...

Sabiedriskais tiesībsargs Jeļena Bačinska uzskata, ka pagājušo ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par Latvijas okupācijas no PSRS puses fakta noliegšanu, ir pretrunā ar Satversmes 1., 99. un 100.pantu. Jeļena Bačinska uzsver, ka gadījumā, ja Valsts prezidents izsludinās minētos likuma Krimināllikuma grozījumus, tad uzreiz tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesai ar prasību atzīt minētos grozījumus par neatbilstošiem Satversmei. "Pēc būtības šis ir aizliegums citādai domāšanai, viedoklim, kas ir atšķirīgs no valdošo puses par vēstures faktu interpretāciju. Šāda nievājoša attieksme pret cilvēka izpausmes brīvību un tiesībām uz savu viedokli ir pretrunā ar mūsdienu Eiropas demokrātiskajām vērtībām. Tāpat minētie likuma grozījumi neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Diemžēl šodien negodprātīgie politiķi ir gatavi ziedot galvenās cilvēka tiesības savu politisko ambīciju dēļ", norāda J.Bačinska.

Eiropas Savienības Tiesas Lielā Palāta š.g. 13. maijā ir publicējusi spriedumu (C-131/12) Spānijas personas datu aizsardzības institūcijas (turpmāk – AEPD) prasībā interpretēt ES Datu aizsardzības Direktīvu (Direktīva 95/46/EK) attiecībā uz tīmekļa meklētājprogrammas Google darbību. Spriedumā skaidri noteikti interneta meklētājprogrammu pakalpojuma sniedzēja pienākumi attiecībā uz personas datu aizsardzību, tādejādi sniedzot risinājumu datu subjektiem tajos gadījumos, kad kompānija Google atteicās ievērot ES datu aizsardzības prasības un konkrētajā gadījumā arī Spānijas likumdošanas prasības. Tiesas lēmumā minēts: meklētājprogrammu darbība, kur tā saistīta ar identificētām vai identificējamām fiziskām personām, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, bet meklētājprogrammas uzturētājs, piemēram, Google, – par personas datu pārzini, jo nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus; ja meklētājprogrammas uzturētājam ir ES dalībvalstī reģistrēta struktūrvienība (angļu val. – establishment), kas piedāvā uz šīs dalībvalsts iedzīvotājiem vērstus reklāmas pakalpojumus, tad atbilstošā tīmekļa meklētāja veiktajai personas datu apstrādei ir jāatbilst Eiropas Savienības datu aizsardzības standartiem; fiziskajām personām saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvu...

Šā gada 13. un 14.maijā Rīgā norisinājās Eiropas Konkurences tīkla karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanās. Tās ietvaros vairāk nekā 50 speciālisti no ES konkurences iestādēm pārrunāja ar aizliegtu vienošanos izmeklēšanas un pierādīšanas problemātiku saistītus jautājumus. Eiropas konkurences tīkls (ECN) apvieno Eiropas savienības dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādes, un tā mērķis ir veicināt sadarbību un diskusijas par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta (aizliegtas vienošanās) un 102. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) piemērošanu. ECN darba grupu ietvaros dažādu nozaru eksperti diskutē par pastāvošajām konkurences problēmām un meklē vienotu pieeju to risināšanai. Darba grupu tikšanās ļauj dažādu valstu konkurences uzraugiem apkopot labāko praksi un pārņemt veiksmīgākos risinājumus. Karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanos Rīgā organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas Konkurences padomi. Kvalitatīva sadarbība ECN ietvaros, izmantojot pieredzes un informācijas apmaiņas iespējas, ir viena no Latvijas Konkurences padomes prioritātēm. Sadarbība ļauj Konkurences padomei laikus iegūt informāciju par citās valstīs konstatētiem konkurences riskiem, kas var būt...

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 15.maijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Likumprojektā mediācija definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci mediatoru starpā un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ likumprojekts paredz ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu. Par sertificētu mediatoru varēs būt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu...

Saeima ceturtdien, 15.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiek precizēts likuma pants par genocīda, nozieguma pret cilvēci, mieru vai kara nozieguma attaisnošanu, tieši norādot uz varām, kas noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem - Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Jaunā likuma redakcija paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Par šādiem noziegumiem piemērojamais sods nemainās - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Tieslietu ministre Baiba Broka paudusi savu gandarījumu, ka Saeima apstiprinājusi būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijas pret Latviju...