TIESĪBAS

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2014.gada 4.jūnija spriedumu nolēma daļēji apmierināt vienas no AS „Banka Baltija” krimināllietā notiesātās personas prasību un piedzīt no Latvijas valsts Tieslietu ministrijas personā morālā kaitējuma atlīdzību EUR 5000 apmērā. Tieslietu ministrija pēc pilna sprieduma saņemšanas izlems jautājumu par sprieduma pārsūdzēšanu. Šajā lietā persona 2009.gada 30.oktobrī cēla tiesā prasību pret Latvijas Republiku un lūdza piedzīt atlīdzību Ls 100 000 par morālo kaitējumu. Savu prasību viņš pamatoja ar to, ka krimināllietā, kas tika ierosināta sakarā ar AS „Banka Baltija” nespēju izpildīt saistības pret klientiem, viņš apcietinājumā un mājas arestā kopumā pavadīja sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas. Pati krimināllieta tika pabeigta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 30.aprīļa lēmumu un persona atzīta par vainīgu viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem. Līdz ar to laiks, kuru persona pavadījusi apcietinājumā, viņai piespriesto brīvības atņemšanas sodu...

Šā gada 5. un 6.jūnijā Luksemburgā notiek Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp Datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas prokurora biroja izveidi. Latviju šajā sanāksmē pārstāv tieslietu ministre Baiba Broka. Padomē plānots spert soli pretī vienošanās par Datu aizsardzības reformu ES, apstiprinot risinājumu, kas panākts saistībā ar datu nodošanu trešajām valstīm, kā arī diskutējot par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Regulas projektā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, par ko Padomē tiek diskutēts kopš 2012.gada, Eiropas Komisija piedāvā modernizēt pastāvošos datu aizsardzības principus. Galvenās izmaiņas 1995.gada datu aizsardzības regulējumā saistītas ar personas datu apstrādātāju atbildības palielināšanu, tiesībām tikt aizmirstam, indivīda tiesībām piekļūt saviem datiem, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarības stiprināšanu. Papildinot regulējumu, kas ES darbojas kopš 2002.gada, priekšlikumi regulai par maksātnespējas procedūrām paredz uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti,...

Šā gada 5. un 6.jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp Datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas prokurora biroja izveidi. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēs tieslietu ministre Baiba Broka. Padomē plānots spert soli pretī vienošanās par Datu aizsardzības reformu ES, apstiprinot risinājumu, kas panākts saistībā ar datu nodošanu trešajām valstīm, kā arī diskutējot par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Regulas projektā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, par ko Padomē tiek diskutēts kopš 2012.gada, Eiropas Komisija piedāvā modernizēt pastāvošos datu aizsardzības principus. Galvenās izmaiņas 1995.gada datu aizsardzības regulējumā saistītas ar personas datu apstrādātāju atbildības palielināšanu,tiesībām tikt aizmirstam, indivīda tiesībām piekļūt saviem datiem, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarības stiprināšanu. Papildinot regulējumu, kas ES darbojas kopš 2002.gada, priekšlikumi regulai par maksātnespējas procedūrām paredz uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti,...

Otrdien, 3.jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2014.-2016.gadam (turpmāk - plāns) un noteica Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju šī plāna īstenošanā. Plānā ietverti uzdevumi un pasākumi, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku ar organizēto noziedzību saistīto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizēto noziedzību. Cita starpā plānā paredzēts izveidot pastāvīgu valsts tiesību aizsardzības iestāžu vadības darba grupu ar mērķi nodrošināt koordinētu starpinstitūciju sadarbību noziedzības novēršanā un apkarošanā, tāpat izveidot vienotu, specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā, kas, izmeklējot un veicot operatīvos pasākumus, apkaros augsto tehnoloģiju jomā un ar to starpniecību izdarītos noziedzīgos nodarījumus valsts līmenī un nodrošināt tās darbību. Paredzēts arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību izveidot vienotu kredītiestāžu kontu reģistru pieprasītās informācijas sniegšanai tiesību aizsardzības iestādēm. Organizētā noziedzība ir viens no smagākajiem noziedzības veidiem, kas rada vislielāko apdraudējumu un ir tiešs drauds valsts drošībai un valsts tālākai...

Kā informē Ģenerālpokuratūŗa, 2.jūnijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors labklājības ministram U.Augulim nosūtījis prokurora brīdinājumu par nepieļaujamību vērsties pret amatpersonām, kuras ziņo tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šāds lēmums pieņemts, veicot prokurora pārbaudi un ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī vadoties no Prokuratūras likuma 18.panta. Iemesls brīdinājuma izteikšanai ir šāds: valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" amatpersonas vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret centra filiāles "Ziedkalni" klientiem. Savukārt ar 2014.gada 7.maija labklājības ministra Ulda Auguļa rīkojumu pret šīm amatpersonām tika ierosināta disciplinārlieta, jo pēc ministra ieskatiem iesniegums Valsts policijai ir diskreditācijas risks valsts pārvaldei Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" un Labklājības ministrijas personā. Kā noprotams no medijos izskanējušās informācijas, policijā saņemts anonīms telefona ziņojums, kas atklāja, ka centrā notikusi seksuāla vardarbība pret vairākiem klientiem, ko veicis kāds cits šīs iestādes iemītnieks. Atgādināsim, ka Prokuratūras likuma 18. pants. paredz: ja personas rīcībā ir konstatētas likuma pārkāpuma...

Otrdien, 3.jūnijā, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL). Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa, kurā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Rīgas apgabaltiesas un Tieslietu ministrijas. Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumi izstrādāti, lai ieviestu 2011.gada 13.decembrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu. Direktīva nosaka nepieciešamību nodrošināt, lai aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru persona pārvietojas vai ir pārvietojusies. Proti, direktīva paredz radīt sistēmu gadījumos, kad vienā ES dalībvalstī personai, kura rada apdraudējumu, ir piemērots tāds aizsardzības pasākums, kas saistīts ar aizliegumu apmeklēt konkrētus apvidus vai vietas, kur dzīvo vai ko apmeklē aizsargājamā persona, aizliegumu attiecībā uz jebkāda veida saziņu ar aizsargājamo personu vai uz tuvošanos aizsargājamai personai tuvāk par noteiktu attālumu. Direktīva paredz, ka šī pasākuma ievērošanas uzraudzību būtu iespējams īstenot arī citas...

Tieslietu ministre Baiba Broka 2.jūnijā pieņēmusi lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Gaļinu Jaņeviču. Tieslietu ministre pieņēmusi šādu lēmumu, pamatojoties uz zvērinātu tiesu izpildītājas lūgumu, kas, izvērtējot savu atbilstību šim amatam, ir nolēmusi to atstāt labprātīgi. Tieslietu ministre 14.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju G.Jaņeviču, kas tika skatīta Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas sēdē 24.aprīlī un 16.maijā. Komisija 23.maijā pieņēma lēmumu, kurā konstatēja, ka zvērināta tiesu izpildītāja G. Jaņeviča pārkāpusi Tiesu izpildītāju likumu, jo nav pareizi un precīzi veikusi depozītu summu uzskaiti. Tika atklāta neatbilstība starp depozītu summu uzskaites grāmatu un depozīta konta izrakstu laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Minētais pārkāpums nenodrošina iespēju zvērinātu tiesu izpildītāju uzraugošajām institūcijām veikt pārbaudi un kontroli par zvērinātas tiesu izpildītājas rīcību ar trešo personu naudas līdzekļiem, kā arī no depozīta konta izmaksāto līdzekļu uzskaiti un kontroli. Komisijas ieskatā pārkāpums depozītu summu uzskaitē nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu pildīšanu, līdz ar...

No 3. līdz 6.jūnijam Parīzē norisinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (Darba grupa) sanāksme. Sanāksmes laikā tiks izskatīts pirmais Latvijas novērtējuma ziņojums, lai noteiktu tās tiesību aktu atbilstību OECD Konvencijas par kukuļdošanas ārvalstu amatpersonām apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (Konvencija) prasībām. Sanāksmē piedalās delegācija no Latvijas, kuru vada tieslietu ministre Baiba Broka, un tajā ir pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas, kā arī Ģenerālprokuratūras un KNAB pārstāvji. Latvijas līdzdalība Darba grupā un pievienošanās Konvencijai ir ļoti svarīgs priekšnosacījums Latvijas iestāšanās OECD. Darba grupa Latvijas novērtējumu veiks divos posmos, pēc kuriem tiks pieņemts lēmums par Latvijas gatavību pievienoties ietekmīgajai organizācijai. Tieslietu ministre B. Broka atzinīgi vērtē Latvijas virzību uz OECD: „Latvijas iestāšanās OECD jau labu laiku ir Latvijas dienaskārtībā kā nozīmīgākā ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte. Tas ir solis ceļā uz ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, kā arī sniegs jaunas iespējas attiecībā uz starptautiskiem biznesa darījumiem. Dalība...

Tiesu administrācija 2009.gada 10.decembrī ar Eiropas Komisiju noslēdza līgumu par Eiropas Komisijas īpašās programmas «Civiltiesības» projekta "Izpildu lietu reģistrs" īstenošanu. Projekta mērķis bija izveidot nacionālu izpildu lietu reģistru, lai nodrošinātu izpildu lietu centralizētu, elektronisku uzskaiti un paaugstinātu Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību spriedumu izpildē. 2012.gada 5.janvārī Izpildu lietu reģistrs tika nodots ekspluatācijā. Šogad maijā Tiesu administrācija ir noslēgusi visu 116 zvērinātu tiesu izpildītāju iecirkņu datu migrāciju. Izpildu lietu reģistrs ir valsts informācijas sistēma zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kurā ir iespējams reģistrēt visas izpildu lietas Latvijā un ar tām saistīto korespondenci, datus par izpildes gaitu un iznākumu, kā arī elektroniski uzturēt depozītu summu uzskaites grāmatu. Lai optimizētu un paātrinātu izpildes gaitu un nodrošinātu elektronisku informācijas apmaiņu ar citām iestādēm, Izpildu lietu reģistrs šobrīd ir saslēgts ar šādām valsts informācijas sistēmām un reģistriem - Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Izpildu lietu reģistru tuvākā nākotnē plānots...

Šā gada 2.jūnijā notika Tiesnešu disciplinārkolēģijas kārtējā sēde, kuras laikā tika skatītas četras disciplinārlietas. Tā, ar pilsētas tiesas priekšsēdētājas lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret pilsētas tiesas tiesnesi par tīšu Kriminālprocesa likuma 281. panta ceturtās daļas prasību pārkāpšanu. Pieļautais pārkāpums izpaudās, pilsētas tiesas tiesnesim ilgstoši neizvērtējot pirmstiesas kriminālprocesā divām personām piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, tādējādi pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 281. panta ceturtajā daļā noteikto, ka, ja divu mēnešu laikā par piemēroto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosināto disciplinārlietu, pilsētas tiesas tiesnesim piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Ar tieslietu ministres rīkojumu ierosināta disciplinārlieta pret rajona tiesas tiesnesi par lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Pieļautais pārkāpums izpaudās, rajona tiesas tiesnesei piemērojot procesuālo sankciju – naudas sodu – personai, kas netika pielaista lietas izskatīšanā lietas dalībnieka, proti, prasītāja pārstāvja, statusā. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosināto disciplinārlietu, nekonstatēja disciplinārlietas ierosināšanas...

Saeimas 29. maija sēdē 1. lasījumā izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" , kura mērtķis ir noteikt skaidru un nepārprotamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora administratīvo aktu valsts civildienesta jomā (izņemot lēmumus disciplinārlietās) apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, nodrošinot tiesisko noteiktību un stabilitāti. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nepieciešams skaidri noteikt apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību VID ģenerāldirektora administratīvajiem aktiem, kuri izriet no valsts civildienesta tiesiskajām attiecībām, izņemot administratīvos aktus VID ierēdņu disciplināratbildības jomā, kuru apstrīdēšanas kārtība noteikta likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 28.panta trešajā daļā. Apkopojot informāciju par apstrīdētajiem un tiesā pārsūdzētajiem VID ģenerāldirektora izdotajiem administratīvajiem aktiem valsts civildienesta jomā, secināms, ka iesniegto sūdzību skaits pieaug. Proti, laika periodā no 2009.gada līdz 2013.gadam no kopējā VID ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu valsts civildienesta jomā skaita 2009.gadā Finanšu ministrijā apstrīdēti tikai 2 %, 2010.gadā – 10%, 2011.gadā – 11%, 2012.gadā – 14% un 2013.gadā – 17 %. Savukārt uzreiz...

Šā gada 30.maijā tieslietu ministre Baiba Broka pieņēma lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Uldi Zepu. Tieslietu ministre, lemjot par bargāko sodu, ņēma vērā to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savā profesionālajā darbībā pieļāvis pārkāpumus sistemātiski. Baibas Brokas ieskatā U. Zepa izdarītie pārkāpumi radījuši kaitējumu ne tikai valsts un privātpersonu interesēm, bet arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam. Jau iepriekš ziņots, ka Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (turpmāk - Komisija) šā gada 16.maija sēdē izskatīja tieslietu ministres šā gada 21.martā un 14.maijā ierosinātās disciplinārlietas pret zvērinātu tiesu izpildītāju U. Zepu. Sēdē nolemts abas disciplinārlietas apvienot vienā. 21.maijā Komisija pieņēma lēmumu, kurā konstatēti vairāki zvērināta tiesu izpildītāja U. Zepa pieļautie pārkāpumi: - netika veikta parādniekam piederošā nekustamā īpašuma aprakste, lai gan piedzinējs bija izteicis attiecīgu lūgumu; - zvērināts tiesu izpildītājs nevērtēja jautājumu par izsoles cenas aplikšanu ar PVN un to, kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība tikai tāpēc, ka parādnieks izslēgts no PVN...

Saeima ceturtdien, 29.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paplašinot to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri. Turpmāk priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas. Grozījumi arī nosaka, ka nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes. Krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību turpmāk vienmēr tiks izskatītas slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 29.maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts vides dienesta lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu veikt zaudējumu aprēķinu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai pieteicējas nekustamajos īpašumos. Pieteicējai nelabvēlīgo lēmumu iestāde pamatoja ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8.punktu. Minētā tiesību norma ar Satversmes tiesas2014.gada 19.marta spriedumu attiecībā uz pieteicēju atzīta par neatbilstošu Satversmes 1. un 105.pantam un par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Šis tiesiskais apstāklis ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības.Augstākā tiesa 2013.gada jūnijā vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8.punkta neatbilstību Satversmes 105.pantam, uzskatot, ka ar minēto tiesību normu tiek pieļauts pārmērīgs īpašuma tiesību ierobežojums, kā arī Satversmes 1.pantam, uzskatot, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Pieteicējai SIA "Sātiņi-S" pieder nekustamie īpašumi, kuru lielākā...

Konkurences padome (KP) ir sagatavojusi 2013. gada publisko pārskatu. Tajā atspoguļota informācija par aizvadītā gada aktualitātēm un būtiskākajiem notikumiem konkurences uzraudzības jomā, kā arī iekļauts atskats uz iestādes darbības rezultātiem un pārvaldību. Tāpat pārskatā piedāvāts iepazīties ar iestādes 2014. gada darbības prioritātēm. KP aizvadītā gada laikā kopumā pieņēmusi 40 lēmumus, no kuriem 12 gadījumos konstatēja Konkurences likuma pārkāpumus. Par konkurenci deformējošām darbībām kopumā 44 uzņēmumiem tika piemēroti naudas sodi 3 775 254,95 latu apmērā. Desmit no 2013. gadā atklātajiem pārkāpumiem bijuši smagākie Konkurences likuma pārkāpumi – septiņas aizliegtās vienošanās starp tirgus dalībniekiem un trīs dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Sešos aizliegto vienošanos gadījumos konstatēti pārkāpumi, kad uzņēmumi piedalījušies saskaņotās darbībās publiskajos iepirkumos. Kā ievērojamākais pārkāpums 2013. gadā jāmin 26 energobūvniecības uzņēmumu kartelis, par kuru KP piesprieda iestādes vēsturē bargāko soda apmēru – 7,5 % apmērā no pārkāpēja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Tikmēr viens no konstatētajiem pārkāpumiem raksturojams kā tirgus sadale. Savukārt...