TIESĪBAS

19. jūnijā ir iznācis sestais Konkurences padomes apkārtraksts „Konkurence tuvplānā”. Numura tēma šoreiz ir "Aizliegta informācijas apmaiņa, par starpnieku izmantojot sadarbības partneri". Saturā iekļauti arī šādi temati: Konstatēts konkurences kropļojums Liepājas autoostā Uzņēmēju aptaujas rezultāti Atļaut degvielas tirgotāju vienošanās 2013.gads konkurences uzraudzībā - iestādes darbības pārskats Konkurences padomes secinājumi par franšīzēm degvielas tirgū Aktualitāte – Top Konkurences padomes lietu prioritizācijas stratēģija „Konkurence tuvplānā” veidots, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast un izmantot savas konkurences tiesības, kā arī dotu iespēju vienkopus iepazīties ar būtiskākajiem konkurences uzraudzības jomas jaunumiem Latvijā un Eiropā. Apkārtraksts iznāk reizi ceturksnī. Saņemt to savā e-pastā var jebkurš interesents, reģistrējoties Konkurences padomes mājas lapā.

Trešdien, 25. jūnijā, stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā* ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem. Šo grozījumu mērķis ir panākt ātrāku lietas izskatīšanu gadījumos, ja pie atbildības sauktas atbildīgu stāvokli ieņemošās valsts amatpersonas - Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, informē Saeimas deputāts Andrejs Judins. Grozījumi KPL neatzīst valsts amatpersonas par mazaizsargātām un nepiešķir tām privilēģijas, kā arī neļauj vilcināt citus kriminālprocesus, aizbildinoties ar darbu amatpersonu kriminālprocesos. Prioritātes noteikšana nenozīmē nepieciešamību izņemt no tiesu kalendārā iepriekš ieplānotas "neprioritārās" lietas, lai ātrāk izskatītu kādu ‘prioritāru’ lietu. Tomēr pastāvot iespējai izvēlēties, ar kādu kriminālprocesu strādāt, procesa virzītājam jāizvēlas process, kuram ir piešķirta prioritāte. Likumā noteiktais prasa, lai tiesneši un prokurori, plānojot un organizējot savu darbu, rūpētos par...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 2014.gada 24.jūnijā pasludināja spriedumu lietā Petrova pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8.panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) pārkāpums. Iesniedzēja sūdzējās, ka viņas dēlam tika veikta orgānu izņemšana bez viņas vai viņas dēla iepriekšējas piekrišanas un ka netika veiktas it nekādas darbības, lai noskaidrotu viņas viedokli. Tiesvedības procesā sūdzības iesniedzēja lūdza Tiesu piešķirt viņai kompensāciju par morālo kaitējumu 50 000 eiro apmērā. Tiesa šo prasību apmierināja daļēji, piešķirot morālā kaitējumu kompensāciju 5000 eiro apmērā. Tāpat Tiesa iesniedzējai piešķīra kompensāciju 500 eiro apmērā par tiesāšanās izdevumiem. Pirmkārt, lemjot par to, vai iesniegtā sūdzība izskatāma pēc būtības, Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka sūdzības iesniedzēja nebija izmantojusi visus viņai Latvijā pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, viņa nebija vērsusies Satversmes tiesā. Tiesas ieskatā sūdzības iemesls bija tas, ka netika ņemtas vērā iesniedzējas kā tuvākās radinieces vēlmes attiecībā uz viņas...

Uzņēmēji pārsvarā ir pasīvi savas nozares konkurences problēmu atklāšanā, secina Konkurences padome (KP) pēc aprīlī un maijā veiktās uzņēmēju aptaujas. Savukārt tie, kas sniedza ieskatu nozarē, KP palīdzēja identificēt virkni konkurences problēmjautājumu, kuru izpētei iestāde jau ir pievērsusies vai drīzumā plāno pievērsties. Konkurences situācijas vērtējumu aptaujas ietvaros uzņēmēji ir snieguši par tādām nozarēm kā farmācija, būvizstrādājumu ražošana, izglītība, transports un pārvadājumi, pasta pakalpojumi, IT, atkritumu apsaimniekošana, publiskie iepirkumi, izdevējdarbība, pašvaldību iesaiste biznesā, tirdzniecība u.c. Vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu atzina, ka ir saskārušies ar konkurences ierobežojumiem no piegādātāju puses, kā biežāk sastopamo ierobežojumu minot nepamatotu atteikumu piegādāt preces. Tāpat piegādātāji centušies ietekmēt tālākpārdošanas cenu veidošanu. Atsevišķos gadījumos bija norāde uz saskaņotām darbībām, vairākiem piegādātājiem vienlaikus mainot piegādes cenas, kā arī signāls par iespējamu tālākpārdošanas cenu fiksēšanu. Gandrīz puse jeb 45 % aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka tieši konkurenti ir centušies apgrūtināt to uzņēmējdarbību. Kā galveno ierobežojumu uzņēmēji norādīja konkurentu cenu politikas...

Pastāv nopietni iemesli, lai izanalizētu pastāvošo bāriņtiesu darba tiesisko regulējumu, tostarp vērtējot nepieciešamību izvirzīt to amatpersonām augstākas kvalifikācijas prasības un vērtējot atbildību par kļūdaini pieņemtajiem lēmumiem. Juridiskā komisija plāno veidot darba grupu, kas strādās pie attiecīgo likumdošanas aktu pilnveidošanas. To pēc Juridiskās komisijas 18.jūnija sēdes, kurā analizēts bāriņtiesu darbs, uzsver komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. "Vēstulēs, ko pēdējā laikā saņemu Juridiskajā komisijā, cilvēki bieži sūdzas par bāriņtiesu darbu. Diemžēl tās nav tikai emocijas, jo bāriņtiesu pieņemtie lēmumi salīdzinoši bieži tiek atcelti tiesas ceļā. Šai problēmai jāpievēršas jo īpaši tādēļ, ka ikviens nepamatots lēmums, ar kuru bērni tiek šķirti no ģimenes, ir ne vien traģēdija bērniem un viņu tuviniekiem, bet būtiski iedragā arī visas tieslietu sistēmas prestižu," norāda komisijas priekšsēdētāja. "Komisijas sēde izvērtās ļoti emocionāla, atklājot virkni gadījumu, kad bāriņtiesu reakcija, iespējams, ir bijusi neadekvāta un ģimenes ir šķirtas bez pamata. Taču tiek ziņots arī par pretējiem gadījumiem, kad iestādes ignorē klajus bērnu tiesību...

Lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija otrdien, 17.jūnijā, konceptuāli atbalstīja pēc tieslietu ministres Baibas Brokas iniciatīvas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi . „Kā šodien noskaidrojām apakškomisijas sēdē, uzturlīdzekļu nemaksāšana saviem bērniem ne vienmēr ir ļaunprātība. Nereti tie ir sociālie apstākļi, jo īpaši lauku rajonos, kādēļ uzturlīdzekļus nākas maksāt valstij, nevis bērnu vecākiem. Tomēr situācija, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji ir valstij parādā teju simts miljonus eiro, ir nepieņemama,” uzsver Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka UGFA savā mājaslapā drīkstēs publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī, ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Labklājības ministrija norādīja uz nepieciešamību izvērtēt, ka netiktu publicēti arī III grupas invalīdi. Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja uz iespējamiem riskiem, ja tiks publicēta persona koda otrā...

Šā gada 12. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskojusi Latvijas 1.fāzes novērtējuma ziņojumu, kurā ir izvērtēta Latvijas tiesību aktu atbilstība OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām. Ziņojumā publicēts, ka kopumā Latvijas tiesību akti atbilst Konvencijas standartiem. Vienlaikus atsevišķās jomās Latvija aicināta pilnveidot nacionālo regulējumu atbilstoši Konvencijas prasībām. Tā, ziņojumā ir norādīts, ka nepieciešams palielināt naudas soda apmēru fiziskajām personām, kas par kukuļdošanu ir noteikts Krimināllikumā, kā arī par citiem ar kukuļdošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un grāmatvedības pārkāpumi. Tāpat Latvijai ir izteikta rekomendācija noteikt tādu pašu sankciju par starpniecību kukuļošanā, kāda ir paredzēta par kukuļdošanu, jo darba grupas ieskatā kukuļdevējs un starpnieks kukuļošanā ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, ko tie rada, ir līdzvērtīgs. Latvija arī aicināta uzlabot krimināltiesisko regulējumu attiecībā uz juridisko personu atbildību par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, paredzēt pienākumu uzsākt kriminālprocesu...

Piektdien, 13.jūnijā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā. Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 2014.gada 13.jūnijs. Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26.jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās. Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas. ES direktīva un līdz...

2014. gada 13.jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-02-01 "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Likumdevējs ir tiesīgs kredītiestādes valdes loceklim, ņemot vērā viņa zināšanas finanšu jomā, nepiešķirt tiesības saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantijas fonda kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) amatpersonas ir konstatējušas vēl divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai "aploksnēs". VID amatpersonas veica pārbaudi uzņēmuma kafejnīcā-konditorejā, Rīgā, kurā tiek tirgoti arī alkoholiskie dzērieni un tirdzniecībā izmanto EKA Optima CR-500LA. VID amatpersonas konstatēja, ka ne visi ieņēmumi tiek uzrādīti un uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē. Pārbaudot EKA kontrollenti, VID amatpersonas konstatēja, ka vienas dienas pirkumu summa pēc kases čekiem ir 666.26 EUR apmērā, bet izdrukātajā "Z" finanšu pārskatā, kurā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, kopējais dienas apgrozījums uzrādīts 446.26 EUR. Dienas uzrādītā ieņēmuma starpība 220.00 EUR. Nākamajā dienā reģistrēto pirkumu summa EKA ir 1201.46 EUR, bet dienas "Z" izdrukas kopsumma ir 601.86 EUR, tātad dienā realizācijas ieņēmumos netiek uzrādīti 599.60 EUR. Citas dienas "Z" finanšu pārskatā ir...

Saeima 12.jūnijā pieņēma lēmumu, ar ko noteikts, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 48 tiesneši. Lēmums pieņemts pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Šāds tiesnešu skaits Augstākajā tiesā būs pēc 2015.gada 1.janvāra, kad būs noslēdzies Augstākās tiesas reorganizācijas pirmais posms un darbu beigs Krimināllietu tiesu palāta. Saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu kasācijas instancē – Augstākās tiesas departamentos – būs 35 tiesneši, tai skaitā tiesas priekšsēdētājs, bet apelācijas instancē – Civillietu tiesu palātā – 13 tiesneši. Departamentu tiesnešu skaits sadalīsies: Administratīvo lietu departamentā 9 tiesneši, Civillietu departamentā 15, Krimināllietu departamentā 10 tiesneši. Pirmā tiesas reorganizācijas posma rezultātā kopējais Augstākās tiesas tiesnešu skaits būs samazināts no 53 tiesnešiem uz 48, vienlaikus, likvidējot Krimināllietu tiesu palātu, plānots stiprināt Krimināllietu departamenta kapacitāti, palielinot tiesnešu skaitu departamentā no sešām uz desmit vietām, Civillietu departamentā no 14 uz 15 vietām. Otrā reformas posma rezultātā, 2016.gada 31.decembrī likvidējot Civillietu tiesu palātu, plānots palielināt Administratīvo lietu departamenta tiesnešu skaitu, kā arī atkārtoti...

Tieslietu padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 16.jūnijā, Tieslietu padome uzklausīs Tieslietu ministrijas ziņojumu par tiesu namiem jeb tiesu darbības teritoriju izmaiņām, kā arī apkopojumu par lietu izskatīšanas standartiem un tiesu viedokļiem par termiņu atšķirībām. Viens no Tieslietu padomes pienākumiem ir uzklausīt pārskatu par Tiesu administrācijas darbu, tādēļ šajā sēdē Tiesu administrācija sniegs pārskatu par 2013.gada darba rezultātiem. Savukārt Tiesnešu ētikas komisija ir izstrādājusi vadlīniju projektu tiesu varas komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un Tieslietu padome izteikusi gatavību piedalīties tālākā šo vadlīniju izstrādē, kā arī Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija paudusi vēlmi iesaistīties šajā procesā. Tieslietu padomes sēdē konceptuāli apspriedīs, kā organizēt darbu pie vadlīniju pilnveidošanas. Tieslietu padome lems arī par Tiesnešu ikgadējās konferences norisi. Sēdes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras jautājumi.

Lai vairāk nekā 217 miljonus darba ņēmēju Eiropas Savienībā labāk aizsargātu no nelaimes gadījumiem darbavietā un ar darbu saistītām slimībām, Eiropas Komisija otrdien, 10. jūnijā, nākusi klajā ar jaunu "Pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2014. līdz 2020. gadam", kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Jaunās pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka ES saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” turpinās uzņemties vadošo lomu augstu standartu veicināšanā attiecībā uz darba apstākļiem gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā. Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: “Mēs no jauna apliecinām Komisijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot iedzīvotāju darba apstākļus Eiropas Savienībā. Cilvēkiem ir tiesības strādāt, neapdraudot savu veselību vai drošību darba vietā. Tomēr Eiropas Savienībā ik gadu vairāk nekā trīs miljoni darba ņēmēju cieš smagos nelaimes gadījumos darbā, no kuriem 4000 gadījumu ir letāli. Ar darbu...

Otrdien, 10.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīti priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms 3.lasījuma. Tautsaimniecības komisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš paziņoja, ka atsevišķi tiks izdalīti tie bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītie priekšlikumi, kas paredz konceptuālas izmaiņas Maksātnespējas likumā. "Tā ir loģiska un Satversmei atbilstoša likumu pieņemšanas kārtība - konceptuāli grozījumi tiek skatīti trijos lasījumos. Tas paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu un diskusiju, jo tikai tas ļauj sasniegt izpildāmu, kvalitatīvu un tiesisku rezultātu, kā arī nerada nepieciešamību pēc neilga laika likumu mainīt atkal", uzsver pašreizējā tieslietu ministre Baiba Broka, noraidot publiski izskanējušos pieņēmumus, ka, "norokot" bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumus, Tieslietu ministrija vēlas saglabāt esošo kārtību attiecībā uz komersantu maksātnespēju. Tieslietu ministre Baiba Broka kategoriski norobežojas no šādām spekulācijām un atkārtoti uzsver - maksātnespējas regulējums jāsakārto vēl šīs Saeimas darbības laikā. Viens no galvenajiem iemesliem šādai likumprojekta sadalīšanai ir daudzu iesaistīto...

Pirmdien, 9. jūnijā, preses konferencē plašāka sabiedrība tika informēta par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi uz robežas veikto preču pārbaudes rezultātiem. Izrādās, ka vairāk nekā puse pārbaudīto preču neatbilst drošības prasībām. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa akcentēja, ka bēdīgās statistikas iemesls meklējams uzņēmēju neizpratnē par savu atbildību. Viņa uzsvēra, ka importētājs par preces kvalitāti ir tikpat atbildīgs kā tās ražotājs. Vītoliņa sniedza arī konkrētus ieteikumus, kas uzņēmējam būtu jāpaveic pirms preces ievešanas Latvijā (sk. video). Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš savukārt sacīja, ka problēmas ar izpratni par preču atbilstību prasībām parasti rodoties jauniem un nepieredzējušiem uzņēmējiem, kā risinājumu iesakot uzņēmēju aktīvāku informēšanu. PTAC sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi ik gadu īsteno tirgus uzraudzības pasākumus uz robežas, lai Latvijas tirgū netiktu ievestas Eiropas Savienības prasībām neatbilstošas un nedrošas preces. Sadarbības ietvaros 2013. gadā no 1136 pārbaudītajiem preču modeļiem uz robežas 74% preču sākotnējās pārbaudēs...