TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 8.maijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantošanu, testamenta formas un mantojuma aizgādnību. Likums paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Līdzšinējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Ar likuma izmaiņām tiek precizēts privāta testamenta institūts, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta un tam nevajadzēs lieciniekus. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem, kas līdz šim deva iespēju ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu izteikt mutiski. Likuma grozījumi atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram. Kā norāda likumprojekta autori, līdzšinējais regulējums bija laikietilpīgs un nenodrošināja iespēju...

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. To paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā trešajā galīgajā pieņemtie grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. „Jautājums, kas vienmēr ir piesaistījis lielu sabiedrības uzmanību, ir bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu, tostarp tā dēvēto „čekas maisu”, publiskošana. Esam nonākuši pie secinājuma, ka šī jautājuma iesaldēšana uz gadu desmitiem nebūtu samērīga, taču arī nekritiska kartiņās ierakstīto vārdu publiskošana varētu nodarīt daudz posta. Ir skaidrs, ka šī kartotēka nav pilnīga un informatoru kartiņas nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ esam nolēmuši, ka sākotnēji jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte, pēc kuras šī informācija valdības noteiktā kārtībā būs pieejama publiski,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Saskaņā ar likumprojektu VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru...

Šā gada 1.maijā Latvijā stājies spēkā būtisks jauninājums mantojuma tiesībās - publisko testamentu reģistrs (reģistrs), kas ieviesīs būtiskas izmaiņas mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma (testamenta) izpildīšanā un atvieglos mantojuma lietu kārtošanu. Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi (Notāru padome) ir izstrādājusi normatīvo regulējumu reģistra ieviešanai. Reģistrā vienkopus tiks uzskaitīti dokumenti, kas satur pēdējās gribas rīkojumu, kā arī dokumenti, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ pēdējās gribas rīkojumu. Paredzēts, ka vienota reģistra izveide mazinās grūtības zvērinātiem notāriem, vedot mantojuma lietas, un mantiniekiem, noskaidrojot mantojuma atstājēja testamenta esību un tā atrašanās vietu. TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver reģistra izveides nozīmīgumu: "Latvijā līdz šim nav pastāvējusi vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojumu aktu uzskaite. Tāpēc turpmāk reģistrs ļaus pēdējās gribas rīkojuma atstājējam reģistrēt savu testamentu, kā arī atvieglos testamenta atrašanu pēc viņa nāves. Esam gandarīti, ka viss ir noritējis kā plānots, un jaunā kārtība sāks darboties jau no...

Šī gada 25.aprīlī Konkurences padomē (KP) norisinājās Juristu forums – diskusija starp Konkurences padomes speciālistiem un advokātu biroju pārstāvjiem, kas specializējas konkurences tiesību jautājumos. Foruma ietvaros tika pārrunāta aktuālā konkurences tiesību problemātika, konkurences uzraugu un advokātu pieredze, kā arī meklēti risinājumi turpmākai efektīvai darbībai. Atklājot pasākumu, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra: „Šāda diskusija un pieredzes apmaiņa ir svarīga, lai labāk saprastu, kā notiek darbs abās pusēs – gan uzņēmēju pārstāvju, gan konkurences uzraugu. Tā ļauj noķert un izlabot nepilnības, kas citādi nepamanītas apgrūtinātu efektīvu tiesību piemērošanu.” Kā pirmā Juristu forumā tika aplūkota tēma par advokāta un klienta sarakstes aizsardzību. Izmeklējot pārkāpumu lietas, Konkurences padomes darbiniekiem nav tiesību iepazīties un lietā kā pierādījumus izmantot saraksti starp uzņēmumu un tā advokātu. Forumā tika aplūkota dažādā Eiropas Savienības dalībvalstu prakse, īstenojot šīs uzņēmumu tiesības. Tāpat KP pārstāvji, atbildot uz klātesošo advokātu jautājumiem, stāstīja par kārtību, kādā šīs tiesības tiek īstenotas KP un kāda ir iestādes...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 29.maijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz precizēt likuma pantu par genocīda, nozieguma pret cilvēci, mieru vai kara nozieguma attaisnošanu. Vienlaikus likuma grozījumi paredz kriminālatbildību personām, kas izmantojušas nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumus, kā arī jaunus ierobežojumus psihoaktīvo vielu izplatībai. „Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem — Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Lai arī Drošības policija norāda, ka jau patlaban likums ļauj vērsties pret personām, kuras attaisno šo režīmu pastrādātos starptautiskos noziegumus, šāda norma nepārprotami jānostiprina arī likuma tekstā, konkretizējot esošo regulējumu. Vienlaikus sagaidām, ka valsts drošības iestādes rīkosies aktīvi, izmeklējot gadījumus, kad publiski tiek attaisnots holokausts, deportācijas, civiliedzīvotāju spīdzināšanas un slepkavības, kā arī militārs iebrukums Latvijas teritorijā,” skaidro Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Vienlaikus A.Judins norāda, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvija līdz ar vairākām citām Eiropas valstīm PSRS režīma noziedzīgo rīcību...

Šogad aprit 10 gadi kopš 2004.gada janvārī tika izveidota Tiesu administrācija, kura savas funkcijas un to realizācijas instrumentus savulaik pārņēma no Tieslietu ministrijas. Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu. „Tie ir 10 gadi atbildības par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbu - finanšu uzskaiti un budžeta plānošanu, personālvadību, saimniecisko vajadzību nodrošināšanu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu informatizācijas vadību un daudziem citiem pienākumiem”, atzinību saviem darbiniekiem pauž Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics. Nākamās desmitgades plāni ir turpināt pilnveidot tiesu darba organizāciju, pārņemot ārvalstu tiesu labās prakses piemērus, kā arī panākot lielāku sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un nodrošināt labvēlīgu vidi uzsākto modernizācijas pasākumu īstenošanā. Tiesu administrācijas galvenais izaicinājums ir modernizēt un attīstīt tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba vidi atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām, kā arī veicināt tiesu sistēmas pieejamību sabiedrībai, nodrošinot ātrāku, ērtāku un efektīvāku tiesvedības procesa gaitu. Tiesu...

Lai aktualizētu droša darba nozīmi darbinieku ikdienā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 28.aprīlī organizē Starptautiskajai darba aizsardzības dienai veltītu konferenci. Tā notiks Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 2.stāva zālē, un sāksies plkst. 11.00. „Konferencē kopā ar kolēģiem no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, uzņēmumiem un arodbiedrībām pārrunāsim sasniegto šajā jomā valstī, mēģināsim rast risinājumus, kas ir jāizdara, lai samazinātu darbā bojā gājušo skaitu un nelaimes gadījumu skaitu. Konference jau tradicionāli sāksies ar piemiņas brīdi cietušajiem nelaimes gadījumos darbā un darbavietā bojā gājušajiem,” informē Mārtiņš Pužuls, LBAS konsultants darba aizsardzības jautājumos. Katru gadu Eiropas Savienībā (ES) darbavietās iet bojā ap 160 000 cilvēku. Latvijā pagājušā gadā darbavietās gāja bojā 28 darbinieki, nelaimes gadījumos cieta 1594 cilvēki, smagi traumēti – 219. Starptautiskā darba organizācija (SDO) šī gada kampaņu ir veltījusi ķīmiskām vielām un maisījumiem, arī par to tiks diskutēts konferencē. Ar šo bīstamību nākas saskarties praktiski katrā darba vietā, kaut vai biroja darbā –...

Satversmes tiesas 2.kolēģija 24.aprīlī ierosināja lietu "Par Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta "f" apakšpunkta, 19.1 panta un Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumu Nr. 27 "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr. 404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētās normas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezglu uzstādītās jaudas nepārsniedz 2MW. Nodokļa apmērs ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Apstrīdētā Ministru kabineta noteikumu norma noteic kārtību, kādā nodokli aprēķina un maksā. Apstrīdētās normas stājās spēkā šā gada janvārī. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai mazo HES īpašniekiem nebija pienākuma maksāt dabas resursu nodokli. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos...

Satversmes tiesa 24.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-12-01 "Par Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta, ciktāl tas skar transportlīdzekļa īpašnieka tiesības administratīvo pārkāpumu lietvedībā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesa konstatējusi, ka gadījumā, kad vadītājs, kas nav transportlīdzekļa īpašnieks, nesamaksā naudas sodu labprātīgi, administratīvā atbildība būtībā tiek pārnesta no pārkāpēja uz transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nav iespēju tikt uzklausītam. Apstrīdētā norma Ceļu satiksmes likuma 43.2 pants regulē procedūru, kādā tiek uzlikts sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Citastarp norma paredz, ka, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, stājas spēkā aizliegums transportlīdzeklim veikt valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Turklāt naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu...

Satversmes tiesa 23.aprīlī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-15-01 "Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu "apvienoties arodbiedrībās" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam un 108.panta otrajam teikumam". Tiesa secināja, ka aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Robežsardzes likuma 49.panta pirmā daļa paredz, ka robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 102.pants: "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās." Satversmes 108.panta otrais teikums: "Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums, proti, aizliegums robežsargiem dibināt arodbiedrības, ir nesamērīgs un sabiedrībā nepastāv vajadzība pēc tāda ierobežojuma. Tiesas secinājumi un lēmums Par likumdevēja pienākumu arodbiedrību brīvības aizsardzībā Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot savu biedrošanās brīvību. Satversmes 108. panta otrā teikuma formulējums "valsts aizsargā" uzliek valstij īpašu pienākumu...

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 23.aprīlī, trešajam galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". "Jautājums, kas vienmēr ir piesaistījis lielu sabiedrības uzmanību, ir bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu, tostarp tā dēvēto "čekas maisu", publiskošana. Esam nonākuši pie secinājuma, ka šī jautājuma iesaldēšana uz gadu desmitiem nebūtu samērīga, taču arī nekritiska kartiņās ierakstīto vārdu publiskošana varētu nodarīt daudz posta. Ir skaidrs, ka šī kartotēka nav pilnīga un informatoru kartiņas nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ esam nolēmuši, ka sākotnēji jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte, pēc kuras šī informācija valdības noteiktā kārtībā būs pieejama publiski," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisija atbalstīja priekšlikumu, ar kuru VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru...

Ministru kabinets vakar, 22. aprīlī, skatīja jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbilstošu no procesuālā viedokļa vienkāršu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, kas nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Likumprojekts noteic, ka naudas sods un aizrādījums ir vienīgie pamatsodi. Tādējādi no pamatsodiem tiek izslēgti administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus un administratīvais arests. Tāpat likumprojekts vairs neparedz administratīvā pārkāpuma procesā tādu dokumentu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Process paredz vairāku lēmumu pieņemšanu, un svarīgākie no tiem ir lēmums par procesa uzsākšanu, lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un lēmums par procesa izbeigšanu. Vēl svarīga procedūra, ko paredz jaunais likums, ir vienošanās noslēgšana administratīvā pārkāpuma procesā. Saskaņā ar likumprojektā piedāvāto regulējumu, ja persona atzīst savu vainu, kā arī piekrīt sodam, amatpersona ir tiesīga piedāvāt personai noslēgt vienošanos. Ja persona piekrīt...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret AS BIGBANK par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu. Lēmums attiecas uz līgumiem, kas slēgti laika periodā no 2008. gada 2.decembra līdz 2011. gada 30.aprīlim un kuru aizdevuma atmaksas grafikos norādīto procentu maksājumu aprēķinā tika izmantota nevis līgumos norādītā procentu likme, bet gan cita (augstāka) procentu likme. PTAC ar lēmumu ir uzdevis Bankai par pienākumu grozīt līdz 2011. gada 30.aprīlim noslēgtajos aktīvajos līgumos procentu aprēķināšanas kārtību, procentu aprēķinā aizdevumu summas atlikumam piemērojot līgumā norādīto zemāko procentu likmi, kā rezultātā patērētājiem samazināsies mēneša maksājums. AS BIGBANK īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BIGBANK līdz 2011. gada 30.aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1.maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus. Tādējādi...

Lai aizsargātu fizisko personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un nodrošinātu personas datu drošību, š.g. 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas noteic, ka fizisko personu adreses, kas līdz šim tika ievadītas komercreģistrā un uzņēmumu reģistra žurnālā, tiek dzēstas un turpmāk Uzņēmumu reģistrs tās vairs elektroniskā veidā (datubāzē) neuzkrāj (jāatzīmē, ka Reģistrs neizdara ierakstu komercreģistrā par fizisko personu dzīvesvietu adresēm jau kopš 2011.gada 1.jūlija). Līdz ar to informācija par uzņēmuma īpašnieka vai amatpersonas dzīvesvietas adresi trešajām personām vairs nav brīvi pieejama. Tā kā dokumentos (uzņēmumu reģistrācijas lietās) šī informācija saglabājas, turpmāk to varēs uzzināt Uzņēmumu reģistrā tikai pēc pamatota pieprasījuma, vai vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar izziņas pieprasījumu no Iedzīvotāju reģistra, jo dokumentos (pieteikuma veidlapās u.c.) tās saglabāsies. Uzņēmumu reģistrs joprojām elektroniskajā informācijas sistēmā uzkrās ziņas, piemēram, par valdes, padomes locekļa, prokūrista vai dalībnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu. Gadījumos, ja persona ir ārvalstnieks...

Darba ņēmēji, kurus uz laiku norīko darbā ārzemēs, būs vairāk aizsargāti, saskaņā ar trešdien Eiropas Parlamentā pieņemto jauno direktīvu. Pēc EP prasības noteikumi uzlaboti, lai mazinātu iespēju fiktīvi norīkot darbiniekus uz ārzemēm, lai apietu attiecīgās dalībvalsts prasības par nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Noteikumi arī paplašina dalībvalstu iespējas veikt inspekcijas un paredz, ka būvniecības nozarē līgumu un apakšlīgumu slēdzēji būs solidāri atbildīgi par darba likumu pārkāpumiem. Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 474 balsīm par, 158 pret un 39 atturoties. "Šodien pieņemtie noteikumi nodrošina līdzsvaru starp brīvību sniegt pakalpojumus un vajadzību aizsargāt norīkotos darbiniekus. Tie arī sniedz lielāku juridisko noteiktību un uzlabo norīkoto darba ņēmēju stāvokli. ES ir vairāk nekā miljons šādu darbinieku," uzsvēra par ziņojumu atbildīgā deputāte Danuta Jazlowiecka (EPP, Polija). Īsta un fiktīva norīkošana Noteikumi iekļauj kritērijus, kas palīdz dalībvalstīm izvērtēt, vai uzņēmums patiešām norīko darbiniekus, vai arī tas ir mēģinājums apiet darba likumdošanas prasības ar "pastkastīšu" uzņēmumiem, kas faktiski darbojas vienā...