TIESĪBAS

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) pieprasa pārtraukt izplatīt telekanālā LNT raidīto reklāmu, kur iedzīvotāji tiek aicināti lauzt līgumu ar SIA Lattelecom un kurā izmantots PTAC direktores Baibas Vītoliņas no konteksta izrauts citāts. B. Vītoliņa dalībai reklāmā nav piekritusi un kopumā nosoda šādu biznesa praksi, īpaši patērētāju izmantošanu komersantu savstarpējo darījumu slēgšanā. Šāda komersanta rīcība ir klajš Reklāmas likuma pārkāpums, par ko draud administratīvs sods. PTAC aicina patērētājus būt apdomīgiem un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus par televīzijas operatoru maiņu. Tā kā telekanāli LNT un TV3 ir Latvijas Reklāmas asociācijas biedri, PTAC aicina Latvijas Reklāmas asociāciju izvērtēt savu biedru rīcības atbilstību apstiprinātajam Ētikas kodeksam un asociācijas mērķiem. Šī gada 7.aprīlī PTAC saņēmis informāciju par mediju grupas "Modern Times Group" telekanālā LNT izplatīto reklāmu, kur iedzīvotāji tiek informēti par iespēju lauzt līgumu, kas slēgts ar SIA Lattelecom par elektronisko sakaru pakalpojumiem. Reklāmā tiek izmantots fragments no PTAC direktores Baibas Vītoliņas viedokļa, kas tika sniegts...

Ministru kabineta sēdē 8. aprīlī slēgtajā sēdes daļā uzklausīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Pārskats par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 28.februārim”. Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par Latvijas dalību Eiropas Savienības tiesas un Vispārējās tiesas (turpmāk abas kopā sauktas – ES tiesas), Tieslietu ministrijas īstenoto pārstāvību, kā arī galvenie secinājumi. Aktīvo lietu* skaita salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu Atskaites periodā 01.03.2013.-28.02.2014. Iepriekšējā periodā 01.03.2012.-29.02.2013. Latvijas Citu valstu Latvijas Citu valstu Prejudiciālās lietas 10 5 16 7 Tiešās lietas 1 4 2 10 Apelācijas: 1 0 1 1 Atzinuma lūgumi 2 0 Kopā: 23 37 *lietas, kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums Galvenie secinājumi: Latvija uzvar...

Sabiedrība par atklātību - Delna identificēja iespējamo tirgus situācijas deformēšanas gadījumu saistībā ar Saeimas autobāzes sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nosūtīja aicinājumu Konkurences padomei šo situāciju izvērtēt. Konkurences padome, izvērtējot pieejamo informāciju norādīja, ka neatbalsta Saeimas autobāzes komercdarbību automobiļu tehniskās apkopes un remonta tirgū, kas ilgtermiņā vājina konkurenci un kaitē patērētājiem. Delnas direktors Gundars Jankovs: "Saeimas darbībai būtu jākalpo par piemēru kā strādāt efektīvi un caurspīdīgi - gan pārskatot finanšu resursu izlietojumu, gan pieņemot likumus. Diemžēl jāatzīst, ka pašai Saeimai trūkst gribas šos jautājumus sakārtot. Konkurences padomes secinājumi norāda uz to, ka Valsts kontrolei būtu jādod tiesības veikt Saeimas kancelejas revīziju, jo jau šobrīd tiek konstatēts, ka tiek pārkāpts likums. Mēs turpināsim uzturēt diskusiju ar atbildīgo komisiju un deputātiem, aicinot tos uz tiesisku rīcību." Delna ir pētījusi Saeimas autobāzes darbību un secinājusi, ka autobāze sniedz transporta pakalpojumus Saeimas deputātiem, frakcijām, komisijām, struktūrvienībām, valsts iestādēm, ārvalstu delegācijām, vēstniecībām, kā arī privātām juridiskām un fiziskām...

2014.gada sākumā Civilprocesa likumā spēkā stājās grozījumi, kas ievieš būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām. Grozījumi paredz nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu parādnieka apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem, kā arī palielināt pašam parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru, informē Tieslietu ministrija. Līdz 2014.gada 1.janvārim vienīgais Civilprocesa likumā noteiktais ierobežojums bija procentuālie ieturējumu apmēri - 50% vai 30% no parādniekam izmaksājamās darba algas atkarībā no piedzenamā parāda veida. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, kad piedziņa tiek veikta no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, ieturējumus izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, parādniekam saglabājot: a) darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā;3) piedziņas vēršanu uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot. Pēc izpildu dokumenta nodošanas zvērinātam tiesu izpildītājam parāda apmērs pieaugs, jo saskaņā ar likumu parādniekam ir pienākums segt arī sprieduma izpildes izdevumus, tai skaitā tiesu izpildītāja...

Piektdien, 4. aprīlī, Eiropas sabiedriskās raidorganizācijas, komponisti, autori, mūzikas izdevēji un autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izziņoja savstarpējās sadarbības pamatprincipu dokumentu "Rekomendācijas par pārraižu licencēšanu tiešsaistē". Dokumenta mērķis ir līdzsvarot autortiesību īpašnieku un sabiedrisko raidorganizāciju intereses, sekmējot autoru darbu izmantošanu un licencēšanu internetā pārrobežu līmenī. Rekomendāciju izstrādātāji ir Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju apvienība (EBU), Eiropas autoru un komponistu biedrību apvienība (GESAC), Eiropas komponistu un teksta autoru alianse (ECSA) un starptautiskā mūzikas izdevēju asociācija ICMP. Divu gadu kopīgā darba rezultāts ir svarīgs solis uz autordarbu izmantošanas dažādošanu, nodrošinot raidorganizācijām arvien plašākas iespējas piedāvāt mērķa auditorijām pielāgotus pakalpojumus tiešsaistē. Autoru biedrība AKKA/LAA atzinīgi vērtējusi ieteikumus efektīvas sadarbības attīstībai, kas aptver būtiskus autoru darbu izmantojuma pamatprincipus radio un televīzijas pārraižu piedāvājumā tiešsaistē. Lai sekmētu ieteikumu izmantošanu Eiropas Savienības un plašākā līmenī, tie oficiāli tiks prezentēti ievērojamā Eiropas kultūras pasākumā Parīzē - "Forumā kultūrai un Eiropai", ko organizē Francijas Kultūras ministrija, piedaloties ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram...

Lai pārrunātu aktualitātes tieslietu jomā, ceturtdien, 3.aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar tieslietu ministri Baibu Broku. Sarunā tika skarti jautājumi par likumdošanas izmaiņām ģimenes politikas jautājumos, kas saistās ar bāriņtiesu darbību un vardarbību ģimenē, kā arī jautājumi par uzturlīdzekļu piedziņas procesa uzlabošanu, nosakot vēl stingrāku valsts vēršanos pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Tāpat tika diskutēts arī par likumdošanu hipotekārās kreditēšanas un maksātnespējas jautājumos, par situācijas uzlabošanu ieslodzījuma vietās un aktīvu rīcību pret narkotiku izplatību ne tikai ieslodzījuma vietās, bet arī pēdējā laika klaji satraucošajiem faktiem par jauniešu nāves gadījumiem un saindēšanos ar, tā saucamajām, legālajām narkotikām. Pozitīvi novērtējot ministres aizsāktās iniciatīvas, Valsts prezidents A.Bērziņš īpaši uzsvēra, ka ir nepieciešama reāla un nekavējoša rīcība attiecībā uz narkotiku izplatības pārtraukšanu un būtisku ierobežošanu jauniešu vidū, piebilstot, ka pats personīgi ir gatavs iesaistīties šī procesa veicināšanā sadarbībā ar atbildīgajām valsts varas institūcijām un sabiedrības pārstāvjiem. Pārrunājot maksātnespējas jautājumus, tieslietu ministre norādīja uz vairākiem aspektiem saistībā ar...

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumu Krimināllikumā, ieviešot kriminālatbildību personām, kas turpina pārdot tā dēvētās „legālās narkotikas”, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums. „Patlaban valsts iestādēm likums ļauj operatīvi reaģēt un piemērot pagaidu aizliegumu uz 12 mēnešiem vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, bet par kuru kaitīgumu lielu šaubu nav. Tirgotājiem šādas vielas 10 dienu laikā ir jānodod policijai, taču problēma bija tā, ka par pagaidu aizlieguma neievērošanu nebija noteikta atbildība. Tāpēc rosinājām noteikt, ka tiem, kuri turpinās tirgot nāvējošās vielas, varēs piemērot cietumsodu,” iepriekš norādīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Grozījums nosaka, ka personu, kas būs pārkāpusi jaunu psihoaktīvo vielu aprites aizliegumu, varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Šāda sankcija paredzēta par jaunas psihoaktīvas vielas vai...

No 31.marta līdz 2.aprīlim tieslietu ministre Baiba Broka devās darba vizītē uz Eiropas Savienības tiesu un iepazinās ar tās darbu, kā arī tikās ar Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešiem. Vizītes sākumā, tiekoties ar Eiropas Savienības tiesas priekšsēdētāju Vasiliu Skori , tika pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības tiesas turpmāko darbību un attīstību. Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ES tiesas darba apjoms būtiski pieaudzis, jo palielinājies gan Eiropas Savienības dalībvalstu skaits, gan pilsoņu zināšanas un apņēmība savas tiesības aizstāvēt arī ES tiesas līmenī. Puses bija vienisprātis, ka lielākais izaicinājums ir ES tiesas spēja nodrošināt maksimāli ātru un kvalitatīvu tiesas procesu norisi. B.Broka un V.Skoris sprieda arī par iniciatīvu, kas paredz Eiropas Savienības tiesas tiesnešu skaita palielināšanu no tagadējiem 28 tiesnešiem līdz 37 tiesnešiem nākotnē. Sākotnēji šis priekšlikums neguva ES dalībvalstu atbalstu, jo tās nepiekrita papildu tiesnešu izvirzīšanas un apstiprināšanas kritērijiem. Ņemot vērā apstākli, ka iesniegto un skatāmo lietu skaits...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom (turpmāk – Lattelecom) nevienojoties ar mediju grupu „Modern Times Group”( turpmāk – MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā. Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu „abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk – šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko otrdien, 1.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. „Lēmām likumprojektu virzīt tālāk Saeimā, taču, iepazīstoties ar piedāvāto risinājumu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc likumprojekta otrajam lasījumam rosināsim noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespēja diskutēt par visām neskaidrībām. Piemēram, vai iespēju maksāt mazāku sodu plānots attiecināt uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, vai nepastāv korupcijas risks, kas un kā pieņems lēmumu par soda naudas samazināšanu un vai sodu piemērotāju kvalifikācija ļaus objektīvi izvērtēt katru pārkāpumu,” uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Savukārt deputāte Irina Cvetkova (SC) komisijas sēdē rosināja apsvērt iespēju noteikt konkrētu summu, līdz kādai varētu piedāvāt slēgt vienošanos, kā arī vērtēt,...

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir nosūtījis Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli norādot, ka 2014.gada 27.martā Saeimā izskatītā un otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" ietvertā 83.1panta redakcija šobrīd ir nepilnīga un neskaidra. Šis pants runā par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publiska noliegšana, attaisnošana, slavināšana un trivializēšanas aizliegumu, paredzot par to sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Iekšlietu ministrija uzskata, ka likuma grozījumi piedāvātajā redakcijā vai tādā redakcijā, kas nesatur skaidrus kriminālatbildības kritērijus, var nevis saliedēt sabiedrību, bet tieši pretēji - veicināt sabiedrības šķelšanos. Tāpēc Iekšlietu ministrija lūdz izdalīt no Likumprojekta pantu, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 83.1 pantu, un virzīt to kā atsevišķu likumprojektu, kurā anotācijā būtu izskaidrota minētās normas nepieciešamība un būtība, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību likumprojekta izstrādē. Tāpat vēstulē Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka Likumprojektā ietvertā Krimināllikuma 83.1 panta...

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers (PwC ) 2014. gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas. Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem. PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība - 29%, kukuļošana un korupcija - 27%, kibernoziegumi - 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība - 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība. Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par pieteicējas psiholoģisko izspaidošanu dienesta laikā Valsts robežsardzē, bet apmierināts pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 50 latu apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja nav tikusi pakļauta mobingam, nav pietiekami pamatots. Līdz ar to apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāvērtē vairāki pieteicējas argumenti, kurus viņa norādījusi kā mobingu raksturojošus, piemēram: nav skaidrs, kāpēc pieteicēja tika pārcelta uz attālo dienesta vietu; nav pienācīgi noskaidrots, vai pretendente uz pieteicējai apsolīto amatu pati pieteicās konkursam, vai arī viņas kandidatūra tika ieteikta; nav saprotams, kāpēc pieteicējai atšķirībā no amatpersonām netika piešķirts apmaksāts mācību atvaļinājums; pieteicējai netika piešķirta krūšu nozīme, kura pienākas par priekšzīmīgu dienestu un pieciem nepārtrauktiem izdienas gadiem, kaut arī pieteicējai bija gan apbalvojumi par priekšzīmīgu dienestu, gan nepieciešamais izdienas stāžs; nav noskaidrots, kāpēc pieteicējai netika izmaksāta darba samaksa, un citi argumenti....

Par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu varēs saukt pie kriminālatbildības. To paredz Saeimā ceturtdien, 27.martā, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā. Par šādu pārkāpumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu. Saeimā atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz arī virkni citu būtisku izmaiņu, tostarp ieviešot kriminālatbildību personām, kas izmantojušas nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumus. Par nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu tiek paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai arī naudas sods. Atbildība iestāsies par šādu apzinātu rīcību, proti, ja klients zinās, ka prostitūta ir nepilngadīga, norāda Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Komisija ir pārskatījusi arī Krimināllikuma pantus, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību, tostarp paplašinot izvarošanas definīciju. Jaunā redakcija paredz, ka ar izvarošanu saprot arī dzimumaktu, izmantojot cietušā uzticību,...

Saeima ceturtdien, 27.martā, pauda konceptuālu atbilstu likuma grozījumiem, kas paredz jaunu pieeju cīņā ar psihoaktīviem augu maisījumiem, attiecībā uz sintezētajām narkotiskajām vielām, atsakoties no principa, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts. Grozījumus likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” paredz ieviest universālu sintezētu psihoaktīvu vielu definīciju un šo vielu sertifikāciju, paredzot kriminālatbildību par šīs kārtības neievērošanu. „Diemžēl jāatzīst, ka valsts līdzšinējie pūliņi apkarot „legālo narkotiku” sērgu nav bijuši visai efektīvi. Esam tērējušu daudz naudas ekspertīzēm, lai pierādītu katras vielas kaitīgumu un ierindotu to aizliegto vielu sarakstā. Taču uz karstām pēdām uzrodas virkne jaunu indes vielu ar nedaudz mainītu ķīmisko formulu, mēs netiekam līdzi narkotiku tirgoņiem. Tādēļ rosinām kardināli mainīt spēles noteikumus un attiecībā uz narkotikām atteikties no līdzšinējā principa, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts,” likumdevēja ieceri skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likuma grozījumi paredz ieviest sintezētas psihoaktīvas...