TIESĪBAS

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma 13. jūnijā skatīja grozījumus Darba likumā. Grozījumi pēc būtības ir populistiski un aizstāv Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas intereses, nevis sniedz labumu darbiniekiem un darba devējiem, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) norāda, ka frakcija rosina papildināt Darba likumu ar prasību, sastādot darba līgumu, vispārīgā nolīgtā darba raksturojumā iekļaut konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi. Nav saprotams, kādā veidā darba devējam darba līgumā, kas ir divu pušu vienošanās par darba attiecību nodibināšanu un noteikumiem, jāskaidro, kāpēc konkrētas svešvalodas prasmes prasība būs nepieciešama, veicot darba pienākumus. Vienlaikus likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" 3. lasījumā tiks skatīti arī Darba likuma grozījumi, kas paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi,...

Kopumā uz 12.jūniju Valsts ienēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 120 410 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot. Tajā skaitā 51 persona iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījusi līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 348 862,63 latu apmērā no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 202 469,44 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). VID vērš uzmanību, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju). Tāpat, ja personai objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju likumā noteiktajā termiņā – līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot (piemēram,...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" 12. jūnijā tika apstiprināti Ministru kabinetā (MK) . Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl skatīs un par tiem lems Saeima, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus. Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu. Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi. Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā,...

12.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavotais pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu. „Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu, informē Daiga Grūbe, Ekonomikas ministra preses sekretāre. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji, ir administratīvo procedūru sarežģītība. Tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm iesniedzamo dokumentu vai citu formalitāšu skaitu, bet arī procedūru ilgumu un nereti arī tiesisko nenoteiktību. Šādu situāciju nereti veicina atbildīgo iestāžu nepamatota kavēšanās pieteikumu izskatīšanā. Tāpēc klusēšanas-piekrišanas princips ir Latvijai inovatīvs veids, kā šādas situācijas risināt, uzlabojot valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību un savstarpējo uzticēšanos. Jācer, ka šis princips nostiprināsies un tiks iedzīvināts arvien plašākā pakalpojumu klāstā.”...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ir gandarīta par diskusijām Saeimā par Publiskā iepirkumu likuma uzlabojumiem, aizstāvot godīgu uzņēmējdarbības praksi. Kopīgi ar deputātiem izskatot virkni priekšlikumus nākas secināt, ka vairāku deputātu atbalstīto priekšlikumu ieviešana diemžēl nav reāla, jo nav sakārtotas, piemēram, valsts un pašvaldību IT sistēmas, tādējādi radot būtiskus administratīvos šķēršļus un papildus izmaksas īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Diskusijas par godīgas uzņēmējdarbības atbalstu norisinās jau vairāku mēnešu garumā, tomēr daļa priekšlikumu rada papildus slogu, piemēram, pieprasot dažādas izziņas, kuru iegūšana ir apgrūtināta. LDDK aicina pieprasīt papildus izziņas publiskā iepirkuma pretendentiem tad, kad tās būs elektroniski pieejamas – 2014.gadā.” Priekšlikums, kas būtiski palielina administratīvo slogu uzņēmumiem, ir plānotā izziņu pieprasīšana par publiskā iepirkuma pretendenta pārstāvi, to valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, par administratīviem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas liegs dalību publiskajā iepirkumā. Administratīvie šķēršļi un izmaksas gan lielajiem uzņēmumiem,...

Arī šogad Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) turpina pastiprināti kontrolēt Latvijas tirgus, lai novērstu dažādus ar tirdzniecību un nodokļu nomaksu saistītus likumpārkāpumus. Pagājušajā ceturtdienā, 2012.gada 7.jūnijā, VID veica 16 tematiskās pārbaudes vairākos tirgos Rīgā, no kurām 13 gadījumos konstatēja dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu. Pārbaužu laikā izņemtas 3456 rūpniecības preču vienības, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa . 2012.gada 7.jūnijā VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematiskās pārbaudes Rīgas Centrāltirgus, Gogoļa ielas tirgus un Vidzemes tirgus (Rīgā) rūpniecības preču un pārtikas tirdzniecības vietās. Pārbaudes laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas. Kopumā tika veiktas 16 tematiskās pārbaudes, kuru laikā Rīgas Centrāltirgū un Gogoļa ielas tirgū VID inspektori 13 gadījumos...

2012. gada 7. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-19-01 „Par likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 6. panta otrās daļas 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Par tiesībām saņemt kompensāciju par nekustamā īpašuma lietošanai noteikto ierobežojumu Apstrīdētā norma Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (turpmāk – Kompensāciju likums) 6. panta otrās daļas 4. punktā ir noteikts, ka atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķir, ievērojot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, ja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad: [..] pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, tiesvedībā atrodas lieta, kurā persona lūdz tai piešķirt...

2012. gada 6. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-21-01 „Par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par valsts pozitīvo pienākumu garantēt personas tiesības uz taisnīgu atlīdzinājumu Apstrīdētā norma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, tiesvedībā atrodas lieta, kuras ietvaros biedrība „Daugavas vanagi Latvijā” ir apstrīdējusi Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumu aizliegt rīkot gājienu un lūgusi atlīdzināt personisko un morālo kaitējumu – katru 5 000 LVL apmērā. Administratīvā rajona tiesa ir atcēlusi izpilddirektora lēmumu, taču prasību par kaitējuma atlīdzību, pamatojoties uz apstrīdēto normu, noraidījusi. Pieteicējs – Augstākās tiesas Senāts – uzskata, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina: ja personai objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju likumā noteiktajā termiņā – līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot (piemēram, jūrniekiem, atrodoties izbraukumā), personai ir pienākums deklarāciju iesniegt triju mēnešu laikā pēc attiecīgo iemeslu izbeigšanās, pievienojot deklarācijai informāciju par objektīvajiem iemesliem, kas pamato personas nespēju iesniegt deklarāciju likumā noteiktajā termiņā. Tāpat VID vērš uzmanību, ka fiziskai personai ir tiesības precizēt iesniegtajā mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļautās ziņas triju mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, iesniedzot jaunu mantiskā stāvokļa deklarāciju un tajā veicot atzīmi, ka tiek iesniegta precizēta deklarācija. Kopumā uz 7.jūniju VID ir reģistrējis 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot. Tajā skaitā 45 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 246 058,10 latu apmērā no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 187 048,76 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, 2012.gada 30.maijā veicot 18 kratīšanas Rīgas teritorijā un Ventspilī, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, kas laika periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.aprīlim izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas lielā apmērā (vismaz 297 000 latu apmērā) un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarītais zaudējums ir 297 000 latu. Šobrīd divas personas, shēmas organizatori, atzītas par aizdomās turētām un tām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. VID Finanšu policijas pārvalde 2012.gada 10.maijā uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218. panta trešo daļu un 195.panta trešo daļu pret organizētu noziedzīgo grupējumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.aprīlim. Noziedzīgais grupējums darbojās transporta tirdzniecības nozarē – automašīnu tirdzniecība, transporta pakalpojumi, autoserviss. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji noskaidroja, ka noziedzīgo grupējumu veidoja divas personas, kurām...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), pārbaudot 39 komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējus, konstatējis vairākas būtiskas problēmas: netaisnīgus līguma noteikumus, klienta iemaksātās naudas drošības garantiju neesamību u.c., kas ir būtiski patērētāju tiesību pārkāpumi un patērētājam var radīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem pieņemti 18 lēmumi, piemērojot piemēroti administratīvie naudas sodi 12 400 LVL apmērā., informē Sanita Gertmane, PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja. Kā liecina socioloģisko pētījumu kompānijas TNS Latvia veiktā iedzīvotāju aptauja, 24% strādājošo šajā vasarā atvaļinājuma laikā ir iecerējuši doties ceļojumā ārpus Latvijas. Liela daļa patērētāju ceļo, iegādājoties komplekso tūrisma pakalpojumu no tūrisma operatora vai aģentūras, tādēļ ir svarīgi, ka šajā nozarē tiktu ievērotas patērētāju tiesības. PTAC projekta rezultāti liecina, ka 67% no pārbaudītajiem tūrisma operatoriem nebija nodrošinājuši klienta iemaksātās naudas drošības garantijas vismaz 20 000 LVL apmērā kā noteikts normatīvajos aktos, kas nozīmē, ka kompānijas maksātnespējas gadījumā patērētājam pastāv liels risks neatgūt par pakalpojumu samaksāto naudu, saņemt...

Žurnāls Bilance 2012. gada 19. jūnijā aicina uz semināru "Darījumi starp saistītiem uzņēmumiem, ar uzņēmumu saistītām personām. Transferta cenas: noteikšanas principi, metodes. Grozījumi likumā. Grāmatvedības aspekti. Audita riski. Tiesu prakse.". Semināru vada Artūrs Breicis, SIA Deloitte Latvia Ltd. nodokļu menedžeris, sertificēts nodokļu konsultants. Semināra programma: 1. Kas ir transferta cenas? 2. Tiesiskais regulējums. 3. Transferta cenu subjekti. 4. Transferta cenu noteikšanas principi. 5. Tirgus cenas noteikšanas metodes. 6. Transferta cenu dokumentācijas prasības – grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. 7. Aktuālākie darījumi. 8. Transferta cenu auditu tendences. 9. Transferta cenu dokumentācijas praktisks piemērs. 10. Atbildes uz jautājumiem. Uzzināt vairāk par semināru un pieteikties tam Jūs varat šeit.

Saeimas Juridiskā komisija 7.jūnijā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest vairākus jauninājumus tiesas norises paātrināšanai un procesa dalībnieku disciplinēšanai, informē Saeimas Preses dienests. Cita starpā grozījumi Civilprocesa likumā paredz noteikt, ka pierādījumi iesniedzami ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes. Ja lietas dalībnieks pierādījumus iesniegs pēc termiņa notecēšanas un tiesa neiesniegšanas iemeslus atzīs par neattaisnojošiem, tā uzliks naudas sodu līdz 500 latiem. Patlaban maksimālais iespējamais naudas sods ir 50 lati un tā piemērošana nav obligāta. „Izmaiņas civilprocesā ir kārtējais solis, kas vērsts uz tiesas procesa efektivizēšanu. Esam atbalstījuši vairākas normas, kas palīdzēs ierobežot tiesvedības novilcināšanu, jo diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka likumā paredzētās pārsūdzēšanas iespējas un nesakārtotā pierādījumu iesniegšanas procedūra ļauj tiesas procesu ļaunprātīgi ievilkt gadiem,” piedāvātos likuma grozījumus komentē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Ar likuma grozījumiem civilprocesā tiks ieviests deklarētās dzīvesvietas princips un prasības tiks celtas nevis pēc atbildētāja faktiskās vai noradītās dzīvesvietas, bet...

Saeima līdz ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem apturējusi tālāku virzību ES regulas projektam par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Latvijas un 11 citu valstu nacionālie parlamenti tiesību aktu projektā konstatējuši subsidiaritātes principa pārkāpumu, informē Saeimas Preses dienests. Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, 22.maijā nosūtīja Eiropas Komisijai atzinumu, kurā norādīts, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis, tādēļ jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms. Negatīvus atzinumus par regulas projektā tālāko virzību snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes parlamenti. Līdz ar to saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu Eiropas Komisijai regulas projekts nu ir jāpārskata. „Subsidiaritātes pārbaudē konstatējām, ka regula, kas izstrādāta pēc plašu publicitāti izsaukušās „Laval” lietas nesasniedz tajā izvirzītos mērķus. Proti, brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā nesamēro vienlīdzīgu attieksmi gan attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību, gan pret pakalpojumu sniedzējiem...

Noteikumu projekti, kas paredzēja vienotu kārtību Valsts kases lietošanā - "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu" un "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu" tika izskatīti 5. jūnija Ministru kabineta sēdes kārtībā. Kā plz.lv apstiprināja Valsts kasē, abi noteikumum projekti izskatīti un pieņemti bez būtiskiem grozījumiem sākonēji izstrādātajās noteikumu projektu versijās. Un tie stāsies spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī. Kā plz.lv jau informēja, pēc Valsts kases, kas izstrādājusi šos noteikumu projektus, sniegtā skaidrojuma, nevarētu teikt , ka jaunie noteikumi paredz kardināli jaunas izmaiņas to cilvēku ikdienā, kuri izmanto Valsts kases sistēmu un pakalpojumus. Noteikumu projektos, izstrādājot vienotus noteikumus Valsts kases lietošanā, paredzēts sakārtot jau esošo sistēmu un novērst normatīvo aktu dublēšanos. Jaunums, ar ko jārēķinās Valsts kases lietotājiem ir tas, ka, sākot ar 2013. gada 1. janvāri obligāta būs e-paraksta viedkartes izmantošana. Lai gan visiem Valsts lietotājiem šādas viedkartes esot jau tagad, tas praksē netiekot izmantotas. Topošie noteikumu projekti...