TIESĪBAS

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi nosaka īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā definēts, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums. Lai neapgrūtinātu mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), šos nosacījumus piemēros, ja darījuma summa būs lielāka par 200 latiem jeb vienu desmito daļu no SIA minimālā pamatkapitāla. Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt...

Saeima 14.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātos likuma grozījumus, lai novērstu situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības ir vērsušas komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavoja attiecīgas likuma izmaiņas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savus prasījumu apmierinājumu no garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis no darba tiesiskajām...

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz likumā iekļaut jaunu procesuālo regulējumu, lai nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai APK paredzēto regulējumu, kā arī ievērojot pieeju, kas ir ietverta kriminālprocesuālajos principos, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi izdarīti, ņemot vērā, ka no šī gada 1.jūlija tiek mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Personu administratīvi sodot par prettiesisku rīcību, soda piemērošanas process pēc būtības ir pielīdzināms kriminālprocesam, tādēļ administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai jānodrošina līdzvērtīgas procesuālās garantijas kā kriminālprocesā, norāda likumprojekta autori. Saglabājot līdzšinējo principu, amatpersonas vai institūcijas pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais varēs pārsūdzēt augstākā iestādē. Savukārt augstākas iestādes pieņemtu lēmumu būs iespējams pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Šīs tiesas nolēmumu apelācijas kārtībā varēs pārsūdzēt apgabaltiesā. Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nebūs pārsūdzams un stāsies spēkā tā...

Grozījumus Gada pārskatu likumā trešajā galalasījumā plānots skatīt 14. jūnija Saeimas sēdē. Plānots, ka grozījumi stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā. Ar šiem grozījumiem ir saistīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Komerclikumā. Ar grozījumiem Gada pārskatu likumā plānots noteikt regulējumu attiecībā uz darījumu, kurš satur interešu konfliktu, apstiprināšanas kārtību kapitālsabiedrības iekšienē. Komerclikumā tiks paredzēta iespēja piesaistīt arī trešo personu šāda darījuma pārbaudei (Komerclikuma 183.panta 11 daļa). Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011. gadam, cita starpā, paredzēts noteikt, ka iespējams piesaistīt ārējo auditoru, lai pārbaudītu darījumu, kurš satur interešu konfliktu. Ievērojot šo uzdevumu, tiks papildināts Komerclikuma 183.pants. Tiks paredzēts, ka padome vai, ja tāda nav izveidota, dalībnieku sapulce, apstiprinot darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai piekrītot darījuma slēgšanai ar personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli, var pieprasīt sabiedrības iekšējās revīzijas veikšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to Gada pārskatu likumā jāpapildina 53. 1 pants ar ceturto daļu, paredzot, ka...

Kā steidzamus otrajā, galalasījumā 14. jūnija Saeimas sēdē plānots skatīt grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā ar prasības pieteikumu par no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu maksājumu piedziņu no darba devēja, vai pieteikuši darba devēja maksātnespēju un kuru prasījumus nodarbinieku prasījumu garantiju fonda saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu nav iespējams apmierināt. Proti, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteikto no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināmi tikai tādi darbinieku prasījumi, kas radušies ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās (neattiecas uz prasījumu saistībā ar kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību). Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savu prasījumu apmierinājumu no darbinieku prasījumu garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis darbiniekam no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus maksājumus, kas ir pirmās kārtas maksājumi,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma 13. jūnijā skatīja grozījumus Darba likumā. Grozījumi pēc būtības ir populistiski un aizstāv Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas intereses, nevis sniedz labumu darbiniekiem un darba devējiem, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) norāda, ka frakcija rosina papildināt Darba likumu ar prasību, sastādot darba līgumu, vispārīgā nolīgtā darba raksturojumā iekļaut konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi. Nav saprotams, kādā veidā darba devējam darba līgumā, kas ir divu pušu vienošanās par darba attiecību nodibināšanu un noteikumiem, jāskaidro, kāpēc konkrētas svešvalodas prasmes prasība būs nepieciešama, veicot darba pienākumus. Vienlaikus likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" 3. lasījumā tiks skatīti arī Darba likuma grozījumi, kas paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi,...

Kopumā uz 12.jūniju Valsts ienēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 120 410 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot. Tajā skaitā 51 persona iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījusi līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 348 862,63 latu apmērā no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 202 469,44 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). VID vērš uzmanību, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju). Tāpat, ja personai objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju likumā noteiktajā termiņā – līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot (piemēram,...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" 12. jūnijā tika apstiprināti Ministru kabinetā (MK) . Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl skatīs un par tiem lems Saeima, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus. Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu. Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi. Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā,...

12.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavotais pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu. „Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu, informē Daiga Grūbe, Ekonomikas ministra preses sekretāre. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji, ir administratīvo procedūru sarežģītība. Tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm iesniedzamo dokumentu vai citu formalitāšu skaitu, bet arī procedūru ilgumu un nereti arī tiesisko nenoteiktību. Šādu situāciju nereti veicina atbildīgo iestāžu nepamatota kavēšanās pieteikumu izskatīšanā. Tāpēc klusēšanas-piekrišanas princips ir Latvijai inovatīvs veids, kā šādas situācijas risināt, uzlabojot valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību un savstarpējo uzticēšanos. Jācer, ka šis princips nostiprināsies un tiks iedzīvināts arvien plašākā pakalpojumu klāstā.”...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ir gandarīta par diskusijām Saeimā par Publiskā iepirkumu likuma uzlabojumiem, aizstāvot godīgu uzņēmējdarbības praksi. Kopīgi ar deputātiem izskatot virkni priekšlikumus nākas secināt, ka vairāku deputātu atbalstīto priekšlikumu ieviešana diemžēl nav reāla, jo nav sakārtotas, piemēram, valsts un pašvaldību IT sistēmas, tādējādi radot būtiskus administratīvos šķēršļus un papildus izmaksas īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Diskusijas par godīgas uzņēmējdarbības atbalstu norisinās jau vairāku mēnešu garumā, tomēr daļa priekšlikumu rada papildus slogu, piemēram, pieprasot dažādas izziņas, kuru iegūšana ir apgrūtināta. LDDK aicina pieprasīt papildus izziņas publiskā iepirkuma pretendentiem tad, kad tās būs elektroniski pieejamas – 2014.gadā.” Priekšlikums, kas būtiski palielina administratīvo slogu uzņēmumiem, ir plānotā izziņu pieprasīšana par publiskā iepirkuma pretendenta pārstāvi, to valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, par administratīviem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas liegs dalību publiskajā iepirkumā. Administratīvie šķēršļi un izmaksas gan lielajiem uzņēmumiem,...

Arī šogad Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) turpina pastiprināti kontrolēt Latvijas tirgus, lai novērstu dažādus ar tirdzniecību un nodokļu nomaksu saistītus likumpārkāpumus. Pagājušajā ceturtdienā, 2012.gada 7.jūnijā, VID veica 16 tematiskās pārbaudes vairākos tirgos Rīgā, no kurām 13 gadījumos konstatēja dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu. Pārbaužu laikā izņemtas 3456 rūpniecības preču vienības, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa . 2012.gada 7.jūnijā VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematiskās pārbaudes Rīgas Centrāltirgus, Gogoļa ielas tirgus un Vidzemes tirgus (Rīgā) rūpniecības preču un pārtikas tirdzniecības vietās. Pārbaudes laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas. Kopumā tika veiktas 16 tematiskās pārbaudes, kuru laikā Rīgas Centrāltirgū un Gogoļa ielas tirgū VID inspektori 13 gadījumos...

2012. gada 7. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-19-01 „Par likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 6. panta otrās daļas 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Par tiesībām saņemt kompensāciju par nekustamā īpašuma lietošanai noteikto ierobežojumu Apstrīdētā norma Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (turpmāk – Kompensāciju likums) 6. panta otrās daļas 4. punktā ir noteikts, ka atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķir, ievērojot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, ja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad: [..] pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, tiesvedībā atrodas lieta, kurā persona lūdz tai piešķirt...

2012. gada 6. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-21-01 „Par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par valsts pozitīvo pienākumu garantēt personas tiesības uz taisnīgu atlīdzinājumu Apstrīdētā norma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, tiesvedībā atrodas lieta, kuras ietvaros biedrība „Daugavas vanagi Latvijā” ir apstrīdējusi Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumu aizliegt rīkot gājienu un lūgusi atlīdzināt personisko un morālo kaitējumu – katru 5 000 LVL apmērā. Administratīvā rajona tiesa ir atcēlusi izpilddirektora lēmumu, taču prasību par kaitējuma atlīdzību, pamatojoties uz apstrīdēto normu, noraidījusi. Pieteicējs – Augstākās tiesas Senāts – uzskata, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina: ja personai objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju likumā noteiktajā termiņā – līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot (piemēram, jūrniekiem, atrodoties izbraukumā), personai ir pienākums deklarāciju iesniegt triju mēnešu laikā pēc attiecīgo iemeslu izbeigšanās, pievienojot deklarācijai informāciju par objektīvajiem iemesliem, kas pamato personas nespēju iesniegt deklarāciju likumā noteiktajā termiņā. Tāpat VID vērš uzmanību, ka fiziskai personai ir tiesības precizēt iesniegtajā mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļautās ziņas triju mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, iesniedzot jaunu mantiskā stāvokļa deklarāciju un tajā veicot atzīmi, ka tiek iesniegta precizēta deklarācija. Kopumā uz 7.jūniju VID ir reģistrējis 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot. Tajā skaitā 45 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 246 058,10 latu apmērā no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 187 048,76 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, 2012.gada 30.maijā veicot 18 kratīšanas Rīgas teritorijā un Ventspilī, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, kas laika periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.aprīlim izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas lielā apmērā (vismaz 297 000 latu apmērā) un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarītais zaudējums ir 297 000 latu. Šobrīd divas personas, shēmas organizatori, atzītas par aizdomās turētām un tām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. VID Finanšu policijas pārvalde 2012.gada 10.maijā uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218. panta trešo daļu un 195.panta trešo daļu pret organizētu noziedzīgo grupējumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.aprīlim. Noziedzīgais grupējums darbojās transporta tirdzniecības nozarē – automašīnu tirdzniecība, transporta pakalpojumi, autoserviss. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji noskaidroja, ka noziedzīgo grupējumu veidoja divas personas, kurām...