Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIESĪBAS

Senāts apkopojis atziņas krimināllietās jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
Senāts apkopojis atziņas krimināllietās jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments sagatavojis pārskatu par Senāta aktuālo praksi lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tiesu prakses apkopojumā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” aplūkoti Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi un atziņas jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas krimināllietās, kas skatītas no 2013. gada līdz 2022. gada maijam. Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzinātie maksājumi, piemēram, valsts vai pašvaldību nodevas. Noziedzīgais nodarījums var izpausties kā darbība (ienākumu vai peļņas slēpšana, samazināšana) vai kā bezdarbība, kad nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums tiek deklarēts, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā netiek nomaksāts. Tiesu prakses apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Uzmanība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmēm darbības jeb samazināšanas gadījumā, deklarējot fiktīvus darījumus, kā arī bezdarbības gadījumā. Tāpat uz izvairīšanās...
Latvijas un 25 Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no legalizācijas prasības
Latvijas un 25 Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no legalizācijas prasības
No šā gada 21. augusta Latvija piemēro 1968. gada 7. jūnija Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Līdz ar to Latvijas un pārējo Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no savstarpējas legalizācijas prasības. Konvencijas noteikumi ir attiecināmi uz dokumentiem, kurus izdod Konvencijas dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas un kuri jāuzrāda citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai Konvencijas dalībvalsts pārstāvniecības amatpersonai. Saskaņā ar Konvencijas noteikumiem dalībvalstis apņemas atbrīvot no legalizācijas prasības dokumentus vai sertifikātus, kurus izdevušas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonas. Dokumenti, kurus lūdz izdot Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un uz kuriem attieksies legalizācijas prasības atbrīvojums, visbiežāk satur ziņas par dzimšanas faktu, miršanas faktu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, dažādas ziņas no Fizisko personu reģistra – piemēram, vārdu un uzvārdu, laulību, spēju stāties laulībā un ģimenes stāvokli, laulības šķiršanu, uzturēšanās adresi, valstspiederību, kā arī ziņas par sodāmības neesamību. Konvencijai var pievienoties visas Eiropas...
Kas jāņem vērā, tiesājoties ar VID?
Kas jāņem vērā, tiesājoties ar VID?
Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "VID aktuālās pārbaudes" informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne. Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt...
AT Senāts atstāj spēkā lēmumu un soda naudu par negodīgu komercpraksi
AT Senāts atstāj spēkā lēmumu un soda naudu par negodīgu komercpraksi
Augstākās tiesas Senāts (AT Senāts) atstājis spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par negodīgas komercprakses aizliegumu un soda naudas piemērošanu SIA “BIOveikals” (iepriekš – SIA “Memory Water”) 15 000 eiro apmērā. Pamatojoties uz AT Senāta 2022. gada 9. augusta lēmumu, ir stājies spēkā PTAC 2020. gada 7. decembrī pieņemtais lēmums patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā tika izvērtēta SIA “Memory Water” īstenotā komercprakse, patērētājiem piedāvājot šī uzņēmuma ražoto fasēto dzeramo ūdeni („BIO ūdens”) un citas preces (piemēram, uztura bagātinātājus, kosmētikas līdzekļus), tajā skaitā, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus un veicot darbības, kas saistītas ar patērētāju likumīgo tiesību un līgumu izpildi. AT Senāts ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar SIA “BIOveikals” iesniegto kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. AT Senāts kasācijas sūdzībā nav saskatījis racionālus pretargumentus apgabaltiesas apsvērumiem attiecībā uz tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu. Vienlaikus AT Senāts kasācijas sūdzībā konstatējis klaji aizskarošus un noniecinošus vērtējumus par Administratīvo...
Pērn parādnieku skaits pieaudzis administratīvo pārkāpumu lietās, mazāk civiltiesisko strīdu dēļ
Pērn parādnieku skaits pieaudzis administratīvo pārkāpumu lietās, mazāk civiltiesisko strīdu dēļ
Pēdējo četru gadu laikā nedaudz ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas ne reizi nav kādam aizdevuši lielāku naudas summu, kuru norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. 2022. gada jūnija aptaujā atklājies, ka 72% no aptaujātajiem ne reizi nebija kādam aizdevuši lielāku naudas summu, ko norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ. Savukārt 2019. gada aptaujā veiksmīgo aizdevēju skaits bija 65%. Nedaudz samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri paši saviem spēkiem cenšas atrisināt parādsaistību jautājumu, neiesaistot parādu piedziņā trešo pusi. Aptaujā 23% respondentu norādīja, ka ir kādam aizdevuši naudu, ko nav saņēmuši atpakaļ, bet šajā lietā neiesaistīja trešo pusi un kārtoja lietu paši. 2019. gadā parāda neatdošanas jautājumus paši saviem spēkiem bija kārtojuši 29% jeb vairāk nekā viena cetrutā daļa respondentu. Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad salīdzinoši biežāk naudu ir aizdevuši, bet to atpakaļ nav saņēmuši vīrieši. Tāpat kā agrāk, arī...
Galvaspilsētā no 1. augusta darbu sāks apvienotā Rīgas pilsētas tiesa
Galvaspilsētā no 1. augusta darbu sāks apvienotā Rīgas pilsētas tiesa
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai 1. augustā tiks pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Ar šī gada 1. augustu jaunajai Rīgas pilsētas tiesai piekritīgā teritorija būs visa Rīgas pilsētas administratīvā teritorija. Rīgas pilsētas tiesa būs lielākā Latvijas tiesa, tajā strādās 122 tiesneši un 358 darbinieki. Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās Rīgā: Abrenes ielā 8, Jēzusbaznīcas ielā 6, Daugavgrīvas ielā 58, Mazā Nometņu ielā 39 un Lomonosova ielā 10, kā arī Ieriķu ielā 5 (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Rīgas...
Noilguma termiņš dažādām saistībām
Noilguma termiņš dažādām saistībām
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ikviens darījuma dalībnieks ir ieinteresēts, lai saistības tiktu izpildītas termiņā. Lai aizsargātu tiesības, ko piešķir likums, gadījumā ja darījuma dalībnieks nepilda saistības, ieinteresētajām personām jāveic nepieciešamie soļi likumīgai saistību izpildei. Ilgstošā laika posmā neveicot pasākumus, lai realizētu paredzētās tiesības, prasības celšanas brīdī var iestāties noilgums, kas liecina, ka par termiņu uzraudzību ir atbildīgi darījumu dalībnieki. Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā. Raksta mērķis ir apskatīt noilguma termiņu dažādām saistībām. Noilguma regulējums, kas attiecas uz komercdarījumiem Profesors K. Torgāns paskaidro: “Saistības tiesības izbeigšanos tāpēc, ka ilgstoša laika periodā tā nav izlietota, sauc par noilgumu (saistības izbeigšanās ar noilgumu). Pasaulē ir vērojama tendence saīsināt vispārējo noilguma termiņu. Latvijā šī tendence noilguma termiņu samazināšanas virzienā izpaudusies līdz ar...
Kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot civillietā kasācijas sūdzību
Kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot civillietā kasācijas sūdzību
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Vienlaikus Civilprocesa likuma normas noteic virkni prasību, kas jāievēro, iesniedzot kasācijas sūdzību, jo tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja: kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu; kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā,...
Programmatūru, kas samazina auto emisiju kontroles sistēmas efektivitāti, ir aizliegts izmantot
Programmatūru, kas samazina auto emisiju kontroles sistēmas efektivitāti, ir aizliegts izmantot
Ar dīzeļdegvielu darbināmos transportlīdzekļos instalēta programmatūra, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti pie ierastām temperatūrām un gada lielāko daļu, ir uzskatāma par aizliegtu pārveidošanas ierīci, pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 14. jūlija spriedumā C 128/20 & GSMB Invest, C 134/20 & Volkswagen un C 145/20 & Porsche Inter Auto un Volkswagen . ECT arī norādījusi, ka, tā kā šāda neatbilstība transportlīdzekļos nav nenozīmīga, principā nav izslēgta iespēja atcelt transportlīdzekļa pārdošanas līgumu. Ar programmatūru, kas samazina transportlīdzekļa emitēto gāzveida piesārņotāju recirkulāciju tostarp atkarībā no konstatētās temperatūras, aprīkoto Volkswagen markas transportlīdzekļu pircēji Austrijas tiesās lūdza atzīt par spēkā neesošiem pārdošanas līgumus, ko tie noslēguši 2011.–2013. gadā. Minētās tiesas norāda, ka šī programmatūra Savienības līmenī noteikto slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33℃ (turpmāk tekstā – “temperatūras logs”). Ārpus šā temperatūras loga izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) līmenis lineāri samazinās līdz...
Ziņojumā par tiesiskumu EK sniedz konkrētus ieteikumus dalībvalstīm
Ziņojumā par tiesiskumu EK sniedz konkrētus ieteikumus dalībvalstīm
Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi. Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas. Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:...
Kam ir jāizmaksā zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai?
Kam ir jāizmaksā zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai?
Kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašniekuciviltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk - OCTA likumu), vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāda Latvijas Republikas Senāta atziņa pausta Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. maijā izskatītajā lietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, izraisot cilvēka nāvi. Pamatojot šādu atziņu, Senāts norāda, ka iespēja cietušajam saņemt kompensāciju no apdrošinātāja, nevis no vainīgās personas, ir labvēlīga ne tikai vainīgajai personai, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet arī cietušajam, jo zaudējumu piedziņa no vainīgās personas, nevis no apdrošinātāja, var būt apgrūtināta, ņemot vērā iespējamo vainīgās personas maksātspēju, piedziņas procesa sarežģītību un ilgumu. Tādējādi visos OCTA likuma 19. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam. Turklāt OCTA likuma 15. pants...
Tiesai no jauna jāvērtē strīds par Kombinētās nomenklatūras piemērošanu un attiecīgās muitas nodokļa likmes aprēķinu
Tiesai no jauna jāvērtē strīds par Kombinētās nomenklatūras piemērošanu un attiecīgās muitas nodokļa likmes aprēķinu
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas SIA Prodex strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par ievestajām precēm – durvju sagatavēm vai koka plātnēm un līstēm – piemērojamo muitas nodokli. Lieta (SKA-7/2022 (A420308715)) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. SIA Prodex 2014. gada 23. septembrī pieteica laišanai brīvā apgrozībā preces, kas bija uzrādītas kā skujkoku koksnes iekšdurvis ar rāmjiem un aplodām. Izskatāmajā lietā pieteicēja strīdus preces bija klasificējusi Kombinētās nomenklatūras (KN) pozīcijā 4418 „Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņi un lubas”, apakšpozīcijā 4418 20 50 00 „– durvis, to aplodas un sliekšņi – skujkoku koksnes”, kurām piemērojama ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. Pieteicēja lietas gaitā skaidrojusi, ka tās ievestajām precēm, kas iegādātas no specializētā durvju ražotāja, nav iespējama cita izmantošana, kā tikai atbilstoši to funkcijai, t.i., kā konkrēta durvju modeļa sastāvdaļām. Ar 2015. gada 7. septembra lēmumu VID konstatēja, ka attiecīgajām...
Apstrīdēšanas procesā no jauna aprēķinātam nodoklim soda naudu vairs nedrīkst aprēķināt
Apstrīdēšanas procesā no jauna aprēķinātam nodoklim soda naudu vairs nedrīkst aprēķināt
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2022. gada 15. februāra Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu lietā SKA-556/2022, kurā uzsvēris, ka apstrīdēšanas procesā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nedrīkst pasliktināt sūdzības iesniedzēja stāvokli saistībā ar aprēķināto soda naudu. Labojot kļūdas zemākas iestādes lēmumā par pienākumu samaksāt papildu nodokli, nedrīkst palielināt soda naudu. Proti, ja kopumā vai kādā daļā nodoklis tiek aprēķināts no jauna, tad soda naudu, kas noteikta ar sākotnējo lēmumu, nepārrēķina. VID bija iesniedzis kasācijas sūdzību un pieteicēja SIA [..] bija iesniegusi pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 2. novembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par VID 2019. gada 12. aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), soda nauda un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar Apvienotajā Karalistē (Skotijā) reģistrētajām komandītsabiedrībām par preču iegādi un piegādi, kā arī darījumi par komisijas pakalpojumu sniegšanu ir fiktīvi un ka pieteicēja par to zināja,...
Fiziska persona vekseli varēs izdot tikai pie zvērināta notāra
Fiziska persona vekseli varēs izdot tikai pie zvērināta notāra
Lai pilnveidotu vekseļu regulējumu un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību vekseļa izdošanas un izpildes procesā, Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā lēma par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Vekseļu likumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts novērst iespēju negodprātīgām personām izmantot tiesisko regulējumu ļaunprātīgos nolūkos - vienkāršo vekseļu izdošana turpmāk notiks tikai notariālā akta formā. Zvērinātam notāram būs pienākums pārliecināties par personas identitāti, kā arī izskaidrot, kādas sekas un kādi pienākumi personai radīsies ar vekseļa izdošanu. Papildus minētajam nosacījumam par notariālā akta formu tiks pilnveidots regulējums arī attiecībā uz citām darbībām vekseļu izmantošanā. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā Fiziska persona vekseli1 varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektroniski parakstītu dokumentu. Fiziska persona vairs nevarēs izdot tratu2 un būt maksātājs pēc tās – tratas turpmāk ir izmantojamas tikai komercdarbībā. Tiek precizēta vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtība, nosakot ilgāku termiņu protesta izdarīšanai vienkāršā vekseļa nesamaksas dēļ, nodrošinot personai pietiekamu laiku, lai pēc saņemtā uzaicinājuma varētu gan iepazīties ar konkrēto...
Vai lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā tiešām nav spēkā?
Vai lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā tiešām nav spēkā?
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Tādējādi no iepriekšminētās normas izriet arī tas, ka kapitālsabiedrības primārais mērķis ir dalībnieku1 ekonomisko interešu īstenošana, saņemot dividendes no sabiedrības gūtās peļņas2. Tas nozīmē arī to, ka dividenžu saņemšana kā fundamentāls privāttiesību institūts ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām3 un šīs tiesības ir katram dalībniekam, kas ir bijis sabiedrības dalībnieks brīdī, kad ir ticis pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu.4 Jāņem vērā, ka dividendes ir izmaksājamas tikai un vienīgi, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, un dividenžu izmaksa bez attiecīga dalībnieku lēmuma ir atzīstama par zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai.5 Turklāt jau ar dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanu par peļņas sadali un dividenžu izmaksu aprēķinātās dividendes ir dalībnieka īpašumtiesību objekts. Vienlaikus praksē nereti rodas situācijas, kad ar lēmumu par peļņas sadali aprēķinātās dividendes netiek izņemtas uzreiz. Var gadīties,...