TIESĪBAS

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 15.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas plānotas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā...

No 13. līdz 17. martam Advokatūras dienās iedzīvotāji var saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau četrpadsmito gadu. Konsultācijas iedzīvotāji var saņemt visās tiesību nozarēs. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniedz bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju Advokatūras dienu ietvaros, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību. Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu. Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot kāda cita persona. Advokatūras dienas Latvijas Zvērinātu...

Pārlieku liela uzticēšanās līdzcilvēkiem ir lielākais klupšanas akmens dažāda veida darījumos ar nekustamo īpašumu – nepārbaudot līguma nosacījumus un neuzticot dokumentu sagatavošanu speciālistam, var viegli krist krāpnieku nagos, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) novērojumi. Tāpēc ikgadējo Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, atstāšanu mantojumā, pārņemšanu, dāvināšanu, sadalīšanu utt. Pieaugot vispārējai nedrošībai un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, aizvadītā gada laikā palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies pie zvērinātiem notāriem pēc dažāda veida palīdzības darījumos ar nekustamo īpašumu. Vienlaikus augusi arī krāpnieku aktivitāte, steidzot izmantot iedzīvotāju lētticību. Mudinot iedzīvotājus pirms juridiska rakstura lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, LZNP rīkotajās ikgadējās Notāru dienās tiks turpināta pērn uzsāktā tēma par riskiem darījumos ar nekustamo īpašumu, un iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. Lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu...

Žurnāla 2023. gada janvāra numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–BILANCES JURIDISKIE PADOMI. Pamatnolīguma vērtība EST 2022. gada 14. jūlija spriedums apvienotās lietas C–274/21 un C–275/21 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24), 33. panta 1. punkts nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras. Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu. Savukārt Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punkts paredz, ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz...

Satversmes tiesa 2023. gada 23. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑03‑01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas ir ietvertas Civilprocesa likuma 66. nodaļā par Latvijā izveidotas pastāvīgās šķīrējtiesas (turpmāk arī – šķīrējtiesa) nolēmuma izpildi. Civilprocesa likuma 534. pants noteic kārtību, kādā iesniedzams pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Civilprocesa likuma 534.1 pants reglamentē šāda pieteikuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Civilprocesa likuma 535. pants noteic kārtību, kādā pieteikums izlemjams, bet 536. pantā ir noteikti izpildu raksta izsniegšanas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamati. Visbeidzot Civilprocesa likuma 537. pants noteic izpildu raksta izsniegšanas atteikuma tiesiskās sekas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VZAIMNIJ KREDIT” (turpmāk –...

Senāta Krimināllietu departamentā 28.februārī pieejams motivēts tiesas lēmums krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Senāts lietu paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – izskatīja un pasludināja saīsināto lēmumu 1.februārī, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un no viņas valsts labā piedzīti vairāk nekā viens miljons eiro. Izskatāmajā lietā Senātam bija izvērtējams jautājums, kā norobežot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirams, kurā brīdī, gadījumos, kad, izvairoties no nodokļu nomaksas, tiek slēgti fiktīvi darījumi, uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu. Senāts motivētajā lēmumā norāda, ka fiktīvu priekšnodokļa darījumu noslēgšana notiek, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai samazinātu par reāli notikušajiem darījumiem valsts budžetā maksājamo PVN summu. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko...

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa (turpmāk arī – apstrīdētā norma): “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc ārvalsts komersanta konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, vienlaikus lūdzot daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesa piemēroja apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidīja, uzdodot Pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja...

Personām, kurām līdz šī gada 30.aprīlim ir izsniegta tikai pase, eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš. Šādas izmaiņas līdzšinējā regulējumā paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Ar grozījumiem personām, kas sasniegušas 15 gadu vecumu, paredzēts noteikt pienākumu personas apliecību saņemt līdz ar pases lietošanas derīguma beigu iestāšanos. Ja persona vēlēsies saņemt arī pasi, to varēs izsniegt, ja tai iepriekš jau ir bijusi personas apliecība. “Tādējādi personas apliecības jeb eID kartes kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiks pakāpeniski, nenosakot konkrētu datumu, kā tas bija paredzēts līdz šim,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Līdz šim bija plānots, ka no šī gada 1.maija iedzīvotājiem eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Likuma izmaiņas rosinātas, jo patlaban ir apgrūtināta dokumentu formēšana ļoti lielā cilvēku skaita pieplūduma dēļ ierobežotā laikā, norādīts likumprojekta anotācijā. Valsts pārvaldes komisija lūgs likumprojektu...

Ministru kabinets 14. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kura mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segtu parādsaistības pret Fondu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācijas) datiem šobrīd kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro. Izmaiņas paredz piemērot parādniekiem šobrīd noteiktos ierobežojumus arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds, ja parādnieks neturpina to segt, t.i.: informācija par parādnieku pieejama portālā latvija.gov.lv; transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana. Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem gan par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā noskaidrojot, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto...

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 27.1 pantam, tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē. Vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2023. gadā pirmajā instancē plānots 6,9 mēneši, apelācijas instancē 4,7 mēneši, bet kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības sēdei un 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Krimināllietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 4,4 mēneši, kasācijas instancē 3 mēneši līdz rīcības sēdei un 10 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Administratīvajām lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 6,5 mēneši, kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atzīts, ka viņam pienākas bezvalstnieka statuss (lieta Nr. SKA-103/2023 (A420236918)). Senāts, izskatot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kasācijas sūdzību, atzina, ka apgabaltiesa nav vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudījusi visus pierādījumus lietā. Izskatāmajā lietā tiesā vērsās ārvalstnieks, kurš vēlas, lai Latvija viņam piešķir bezvalstnieka statusu. Personai nav neviena personu apliecinoša dokumenta, ar ko pierādīt, kas viņš ir. Ir tikai pašas personas stāsts par savu izcelsmi un savu dzīves gājumu. PMLP atteica piešķirt bezvalstnieka statusu, jo nav zināma pieteicēja identitāte. Tādējādi iestāde nevar pārliecināties par to, ka pieteicējs nav vai nevar būt kādas citas valsts pilsonis. Senāts spriedumā norāda, ka tiesai, lai varētu secināt, ka pieteicējs nav un viņam netiek garantēta kādas valsts pilsonība, ir nepieciešams objektīvi noskaidrot pieteicēja identitātes datus. Pieteicējam ir pienākums būt patiesam, cik vien iespējams jāsniedz pilnīga informācija par sevi, jāiesniedz...

Senāta Krimināllietu departaments 1. februārī paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – turpināja izskatīt krimināllietu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710)). Iepriekš Senāts sāka lietas izskatīšanu 10. janvārī, kad uzklausīja procesa dalībniekus – aizstāvi, cietušo – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvi un prokurorus. Senāts pabeidza lietas izskatīšanu un pasludināja saīsināto lēmumu, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts noteica, ka motivēts tiesas lēmums būs pieejams 9. februārī, bet vēlāk termiņš pārcelts uz 28. februāri. Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skata paplašinātā tiesnešu sastāvā. Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc...

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2022. gada rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas) valstu. Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Šo pārliecību palielina arī fakts, ka Kr.Kariņa jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties. No KUI rādītāja analīzes secināms, ka, Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta (political integrity), biznesa godaprāta (business integrity) un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās. Politiskās godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums „Par atbildības noteikšanu par „Priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam””. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotas prasības attiecībā uz dažiem ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības aspektiem par kaitējumu, kas nodarīts, izmantojot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmas. Ar šo Direktīvas priekšlikumu paredzēts nodrošināt, ka patērētājs saņem atlīdzinājumu, ja MI tam ir nodarījis kaitējumu. Priekšlikums nodrošina, ka no MI radīta kaitējuma cietušie saņem līdzvērtīgu aizsardzību kā no ražojumu radīta vispārēja kaitējuma cietušie. Piemēram, MI izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt vairākas pamattiesības, kas ietver tiesības uz dzīvību, fizisko neaizskaramību un nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi, norādīts VARAM ziņojumā. Direktīvas priekšlikumā ir aplūkoti šķēršļi, kas izriet no tā, ka uzņēmumiem, kuri vēlas ražot, izplatīt un izmantot MI iespējotus ražojumus un pakalpojumus pāri robežām, nav skaidrs, vai un...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā 25. janvārī (lieta Nr. SKC‑46/2023, C73454620), atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 20. maija spriedumu, ar kuru noraidīta patērētāja prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no automašīnu tirgotāja. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Lietas apstākļi Patērētājs 2019. gada augustā bija iegādājies no SIA „Automotiv” lietotu transportlīdzekli „BMW 530” par 7300 euro. Pēc automašīnas iegādes un tās tehniskā stāvokļa padziļinātas izpētes, piesaistot autoservisa pakalpojumu sniedzēju, tika konstatēts, ka transportlīdzeklim ir virkne defektu (starpdzesētāja jeb „interkūlera” caurules un tās stiprinājuma bojājumi; stūres mehānisma bojājums; piekares augšējo un apakšējo sviru bojājumi; dzinēja spilvena bojājums u. c.). Defektus prasītājs novērsa, par remontu samaksājot 1075 euro. Tiesvedības laikā netika apstrīdēts, ka transportlīdzekļa defekti nebija norādīti automašīnas pārdošanas sludinājumā un netika apstrīdēts patērētāja norādītais, ka automašīnas tirgotāja esot apgalvojusi, ka transportlīdzeklis ir teicamā tehniskajā stāvoklī un nekādi nekavējoši ieguldījumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai nav nepieciešami. Pārsūdzētais...