Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija maksātnespējas procesa ietvaros nepārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu attiecībā uz kreditoru
Satversmes tiesa 23. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021‑18‑01 “Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”. Apstrīdētās normas Krimināllikuma 70.11 panta ceturtā daļa līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības tika pabeigta, noteica: “Noziedzīgi iegūtu mantu, līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam”. Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmā daļa paredz, ka noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas nolēmumu konfiscē valsts labā, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu....