TIESĪBAS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai 1. augustā tiks pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Ar šī gada 1. augustu jaunajai Rīgas pilsētas tiesai piekritīgā teritorija būs visa Rīgas pilsētas administratīvā teritorija. Rīgas pilsētas tiesa būs lielākā Latvijas tiesa, tajā strādās 122 tiesneši un 358 darbinieki. Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās Rīgā: Abrenes ielā 8, Jēzusbaznīcas ielā 6, Daugavgrīvas ielā 58, Mazā Nometņu ielā 39 un Lomonosova ielā 10, kā arī Ieriķu ielā 5 (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Rīgas...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ikviens darījuma dalībnieks ir ieinteresēts, lai saistības tiktu izpildītas termiņā. Lai aizsargātu tiesības, ko piešķir likums, gadījumā ja darījuma dalībnieks nepilda saistības, ieinteresētajām personām jāveic nepieciešamie soļi likumīgai saistību izpildei. Ilgstošā laika posmā neveicot pasākumus, lai realizētu paredzētās tiesības, prasības celšanas brīdī var iestāties noilgums, kas liecina, ka par termiņu uzraudzību ir atbildīgi darījumu dalībnieki. Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā. Raksta mērķis ir apskatīt noilguma termiņu dažādām saistībām. Noilguma regulējums, kas attiecas uz komercdarījumiem Profesors K. Torgāns paskaidro: “Saistības tiesības izbeigšanos tāpēc, ka ilgstoša laika periodā tā nav izlietota, sauc par noilgumu (saistības izbeigšanās ar noilgumu). Pasaulē ir vērojama tendence saīsināt vispārējo noilguma termiņu. Latvijā šī tendence noilguma termiņu samazināšanas virzienā izpaudusies līdz ar...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Vienlaikus Civilprocesa likuma normas noteic virkni prasību, kas jāievēro, iesniedzot kasācijas sūdzību, jo tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja: kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu; kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā,...

Ar dīzeļdegvielu darbināmos transportlīdzekļos instalēta programmatūra, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti pie ierastām temperatūrām un gada lielāko daļu, ir uzskatāma par aizliegtu pārveidošanas ierīci, pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 14. jūlija spriedumā C 128/20 & GSMB Invest, C 134/20 & Volkswagen un C 145/20 & Porsche Inter Auto un Volkswagen . ECT arī norādījusi, ka, tā kā šāda neatbilstība transportlīdzekļos nav nenozīmīga, principā nav izslēgta iespēja atcelt transportlīdzekļa pārdošanas līgumu. Ar programmatūru, kas samazina transportlīdzekļa emitēto gāzveida piesārņotāju recirkulāciju tostarp atkarībā no konstatētās temperatūras, aprīkoto Volkswagen markas transportlīdzekļu pircēji Austrijas tiesās lūdza atzīt par spēkā neesošiem pārdošanas līgumus, ko tie noslēguši 2011.–2013. gadā. Minētās tiesas norāda, ka šī programmatūra Savienības līmenī noteikto slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33℃ (turpmāk tekstā – “temperatūras logs”). Ārpus šā temperatūras loga izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) līmenis lineāri samazinās līdz...

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi. Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas. Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:...

Kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašniekuciviltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk - OCTA likumu), vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāda Latvijas Republikas Senāta atziņa pausta Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. maijā izskatītajā lietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, izraisot cilvēka nāvi. Pamatojot šādu atziņu, Senāts norāda, ka iespēja cietušajam saņemt kompensāciju no apdrošinātāja, nevis no vainīgās personas, ir labvēlīga ne tikai vainīgajai personai, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet arī cietušajam, jo zaudējumu piedziņa no vainīgās personas, nevis no apdrošinātāja, var būt apgrūtināta, ņemot vērā iespējamo vainīgās personas maksātspēju, piedziņas procesa sarežģītību un ilgumu. Tādējādi visos OCTA likuma 19. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam. Turklāt OCTA likuma 15. pants...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas SIA Prodex strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par ievestajām precēm – durvju sagatavēm vai koka plātnēm un līstēm – piemērojamo muitas nodokli. Lieta (SKA-7/2022 (A420308715)) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. SIA Prodex 2014. gada 23. septembrī pieteica laišanai brīvā apgrozībā preces, kas bija uzrādītas kā skujkoku koksnes iekšdurvis ar rāmjiem un aplodām. Izskatāmajā lietā pieteicēja strīdus preces bija klasificējusi Kombinētās nomenklatūras (KN) pozīcijā 4418 „Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņi un lubas”, apakšpozīcijā 4418 20 50 00 „– durvis, to aplodas un sliekšņi – skujkoku koksnes”, kurām piemērojama ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. Pieteicēja lietas gaitā skaidrojusi, ka tās ievestajām precēm, kas iegādātas no specializētā durvju ražotāja, nav iespējama cita izmantošana, kā tikai atbilstoši to funkcijai, t.i., kā konkrēta durvju modeļa sastāvdaļām. Ar 2015. gada 7. septembra lēmumu VID konstatēja, ka attiecīgajām...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2022. gada 15. februāra Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu lietā SKA-556/2022, kurā uzsvēris, ka apstrīdēšanas procesā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nedrīkst pasliktināt sūdzības iesniedzēja stāvokli saistībā ar aprēķināto soda naudu. Labojot kļūdas zemākas iestādes lēmumā par pienākumu samaksāt papildu nodokli, nedrīkst palielināt soda naudu. Proti, ja kopumā vai kādā daļā nodoklis tiek aprēķināts no jauna, tad soda naudu, kas noteikta ar sākotnējo lēmumu, nepārrēķina. VID bija iesniedzis kasācijas sūdzību un pieteicēja SIA [..] bija iesniegusi pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 2. novembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par VID 2019. gada 12. aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), soda nauda un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar Apvienotajā Karalistē (Skotijā) reģistrētajām komandītsabiedrībām par preču iegādi un piegādi, kā arī darījumi par komisijas pakalpojumu sniegšanu ir fiktīvi un ka pieteicēja par to zināja,...

Lai pilnveidotu vekseļu regulējumu un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību vekseļa izdošanas un izpildes procesā, Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā lēma par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Vekseļu likumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts novērst iespēju negodprātīgām personām izmantot tiesisko regulējumu ļaunprātīgos nolūkos - vienkāršo vekseļu izdošana turpmāk notiks tikai notariālā akta formā. Zvērinātam notāram būs pienākums pārliecināties par personas identitāti, kā arī izskaidrot, kādas sekas un kādi pienākumi personai radīsies ar vekseļa izdošanu. Papildus minētajam nosacījumam par notariālā akta formu tiks pilnveidots regulējums arī attiecībā uz citām darbībām vekseļu izmantošanā. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā Fiziska persona vekseli1 varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektroniski parakstītu dokumentu. Fiziska persona vairs nevarēs izdot tratu2 un būt maksātājs pēc tās – tratas turpmāk ir izmantojamas tikai komercdarbībā. Tiek precizēta vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtība, nosakot ilgāku termiņu protesta izdarīšanai vienkāršā vekseļa nesamaksas dēļ, nodrošinot personai pietiekamu laiku, lai pēc saņemtā uzaicinājuma varētu gan iepazīties ar konkrēto...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Tādējādi no iepriekšminētās normas izriet arī tas, ka kapitālsabiedrības primārais mērķis ir dalībnieku1 ekonomisko interešu īstenošana, saņemot dividendes no sabiedrības gūtās peļņas2. Tas nozīmē arī to, ka dividenžu saņemšana kā fundamentāls privāttiesību institūts ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām3 un šīs tiesības ir katram dalībniekam, kas ir bijis sabiedrības dalībnieks brīdī, kad ir ticis pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu.4 Jāņem vērā, ka dividendes ir izmaksājamas tikai un vienīgi, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, un dividenžu izmaksa bez attiecīga dalībnieku lēmuma ir atzīstama par zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai.5 Turklāt jau ar dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanu par peļņas sadali un dividenžu izmaksu aprēķinātās dividendes ir dalībnieka īpašumtiesību objekts. Vienlaikus praksē nereti rodas situācijas, kad ar lēmumu par peļņas sadali aprēķinātās dividendes netiek izņemtas uzreiz. Var gadīties,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Nodrošināt, lai uzņēmuma darbība atbilstu visām normatīvo aktu prasībām, nav viegls uzdevums, it īpaši, ja uzņēmumā nav plaša profila juristu komandas. Pārliecināties, vai tiek ievērotas to likumu un noteikumu prasības, kas attiecas uz nozari, kurā uzņēmums darbojas, var palīdzēt īpašas atbilstības pārbaudes. Kā šādas pārbaudes tiek veiktas un kādas nepilnības to laikā tiek atklātas, skaidro zvērināts advokāts Jānis Lagzdiņš, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadītājs. Ar atbilstības pārbaudi saprotam, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta veiktos nodokļu kontroles pasākumus. Bet kas no juristu viedokļa vēl ietilpst uzņēmuma atbilstības pārbaudes procedūrā? Mūsu skatījumā atbilstība ir Latvijas Republikas un attiecīgi arī Eiropas Savienības normatīvo aktu, starptautiskās prakses, kā arī uzņēmuma grupas noteikto prasību ievērošana. Tātad uzņēmumam jābūt atbilstīgam gan normatīvo aktu prasībām, gan starptautiskajai labajai praksei, gan arī uzņēmumu grupas standartiem. Atbilstības pārbaudē katru uzņēmumu vērtē individuāli. Klients pats nosaka virzienu, kurā atbilstība jāpārbauda -...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Straume pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 11. panta (pulcēšanās un biedrošanās brīvība) un 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) pārkāpums. Savā 2014. gada 25. augusta iesniegumā ECT iesniedzēja, atsaucoties uz Konvencijas 6. pantu, 10. pantu (izteiksmes brīvība) un 11. pantu, sūdzējās, ka viņas atlaišana no darba pēc tam, kad viņa kā VAS "Latvijas Gaisa Satiksme" (LGS) Vadības dispečeru arodbiedrības (Arodbiedrība) valdes priekšsēdētāja sagatavoja un nosūtīja satiksmes ministram un LGS kapitāldaļu turētājam vēstuli, kurā tika kritizēta LGS valdes darbība, norādīts uz vairākiem ilgstoši nerisinātiem jautājumiem par gaisa satiksmes dispečeru darba laika uzskaiti un atalgojumu, kā arī paustas bažas, ka dispečeru darba apstākļi apdraud aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti un drošumu, ir pārkāpusi viņas tiesības uz izteiksmes brīvību un tiesību uz biedrošanās brīvību. Tāpat iesniedzēja uzskatīja, ka ir pārkāptas viņas Konvencijas 6. panta 1. punktā garantētās...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt frāzi – kādēļ tērēt laiku un lasīt līgumu, kādi „zemūdens akmeņi” tur var būt? Bet šādu nepamanītu akmentiņu var būt daudz. Jo bieži vien puse, kura gatavo līgumu, sastāda to tā, lai maksimāli aizsargātu sevi, bet otrai pusei, tieši pretēji, tiek noteikta maksimāli liela atbildība. Otrai pusei ir iespēja šo nevienlīdzību novērst, papildinot vai labojot līgumu, un šī iespēja noteikti jāizmanto. Kam tad vajadzētu īpaši pievērst uzmanību, lasot līgumu? Pirmkārt, līgumam ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz jautājumiem: kas katrai pusei ir jāizdara, kādā veidā un kādos termiņos. Pienākumi un to izpildes kārtība Tā kā līgums pēc savas būtības ir divpusējs tiesisks darījums, pienākumiem ir jābūt noteiktiem abām pusēm, nevis tikai vienai. Lai būtu drošība, ka neviens...

Senāta Administratīvo lietu departaments 26. maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par papildus budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-197/2022 (A420282418)) bija strīds par to, vai IIN, kas aprēķināts par periodu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet kura aprēķināšanas un maksāšanas pienākums parādniekam iestājas maksātnespējas procesa laikā pēc tam, kad ir notecējis kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš, pieskaitāms pie fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksām jeb uzskatāms par kārtējo nodokļu maksājumu, vai arī par to bija iesniedzams kreditora prasījums. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. panta vienpadsmitajai daļai bija jāiesniedz kreditora prasījums, jo atbilstoši minētajai tiesību normai izšķirošais apstāklis, lai noteiktu, vai parāds ir radies pirms vai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ir nevis brīdis, kad iestājas maksājuma samaksas termiņš, bet gan brīdis, kad veikti darījumi, par kuriem aprēķināms nodoklis. VID iesniedza kasācijas sūdzību, argumentējot, ka tam nav iespējams konstatēt nodokļu parādu, kamēr...

Jaunākais Eiropas Komisijas 2022. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) liecina, ka Latvijā paredzamais laiks lietu izskatīšanai tiesā ir trešais mazākais starp ES dalībvalstīm. Salīdzinot ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem ES dalībvalstīs, Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums un zemākais neizskatīto administratīvo lietu skaits. Ziņojumā tiek sniegts pārskats par tiesu sistēmas būtiskākajiem rādītājiem: efektivitāti, kvalitāti un tiesu varas neatkarību. Galvenie tiesu sistēmu efektivitātes uzraudzības rādītāji ir tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits. Ziņojuma statistika liecina, ka Latvija ir trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc laika, kas nepieciešams, lai izskatītu civillietas, komerclietas, administratīvās un citas lietas. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas straujais lietu izskatīšanas ātruma kāpums ir saistīts ar tiesu sistēmas reformu, tiesu informatīvās sistēmas kļūdu analīzi un datu labojumiem. Statistika liecina, ka Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar vidējiem...