TIESĪBAS

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. jūlija lēmumā lietā SKK-1/2022 atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 5. marta spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajiem noteikto sodu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu, kā arī daļā par juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Atceltajā daļā lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts. Šai lietā par noziedzīgu nodarījumu atzīta tīša Vides investīciju fonda (VIF) pārstāvju maldināšana, lai radītu priekšstatu par vēja ģeneratoru reālu iegādi, organizējot fiktīvus bankas dokumentus iesniegšanai minētajā fondā. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka vēja elektrostaciju iegāde un uzstādīšana nav notikusi projekta ietvaros, izmantojot projekta iesniegumā norādīto projektam nepieciešamā līdzfinansējuma veidu, bet finansējums iegūts, īstenojot krāpšanu. Tiesa konstatējusi, ka , un , apzinoties, ka SIA „” nav iespējas likumīgā ceļā iegūt valsts budžeta programmas finansējumu, sadalīja lomas kopīgā noziedzīgā nodarījuma īstenošanai atbilstoši katra grupas dalībnieka spējai...

Austrumlatgales prokuratūrā 2. novembrī, izskatot lietu paātrinātā procesa kārtībā, kas bija mazāk nekā 24 stundu laikā no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža, un sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeigts kriminālprocess pret personu, kura apsūdzēta kukuļa piedāvāšanā Valsts robežsardzes amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs. Saskaņā ar apsūdzību šā gada 2. novembrī apsūdzētais, kurš ir Serbijas Republikas pilsonis, vadīja kravas automobili, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu, un robežkontroles punktā “Grebņeva” piedāvāja Valsts robežsardzes inspektorei 10 eiro, lai viņa, izmantojot savu dienesta stāvokli, atļautu apsūdzētajam ārpus rindas, apbraucot kravas transportlīdzekļu rindu, šķērsot Latvijas robežu. Prokurore apsūdzēto personu saukusi pie kriminālatbildības par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, piedāvāšanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, un piedāvātais kukulis bija domāts šai valsts amatpersonai. Krimināllikumā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga...

Ministru kabinets 2. novembrī izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu”. Tā ietvaros VARAM apkopoja valsts iestāžu viedokļus un priekšlikumus par pašvaldību pilnvarojumiem izdot saistošos noteikumus un to piemērošanas praksi. Ministrs Artūrs Toms Plešs norādījis, ka pilnvarojumi, kas sniedz pašvaldībām ekskluzīvu kompetenci patstāvīgi lemt par atsevišķiem jautājumiem, ir noteikti ap 150 dažādās normās. Ziņojumā lasāms, ka, piemēram, Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos pašvaldību izdotie saistošie noteikumi neatbilst augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Tie ir pretēji konkurences neitralitātes un patērētāju tiesību aizsardzības principiem, būtiski aizskar citu komersantu intereses, kā arī rada būtiskus šķēršļus, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt patērētāju tiesisko interešu ievērošanu un aizsardzību. Savukārt Labklājības ministrijas ieskatā pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus jautājumos par pašvaldības sociālā atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem ir saglabājams. Valdības sēdē apstiprinātais ziņojums paredz gan uzdevumus, lai pārskatītu spēkā esošās normas un, kur tas nepieciešams, strādātu pie vienota...

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmums (lietā Nr. SKC‑646/2022) vērš uzmanību uz atbildības sadalījumu par nepilngadīgam sportistam nodarīto kaitējumu, ko izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms. Lieta jau trešo reizi bija nonākusi Augstākās tiesas redzeslokā un ar to saistītie notikumi risinājušies pirms divdesmit gadiem, taču lietā skatītie jautājumi var būt aktuāli gan uz minēto sporta jomu, gan uz nepilngadīgo nodarbināšanu. Prasītājs – nepilngadīgs sportists – hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu, un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde viņam sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu. Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti Veselības ministrijas personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435,91 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2.novembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāta tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībniekus – pieteicēju un VID pārstāvjus. Tāpat Senāts uzklausīja uz tiesas sēdi uzaicinātos Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Senāts noteica, ka nolēmums lietā (Nr. SKA-72/2022 (A420329817)) būs pieejams 1. decembrī. Izskatāmajā lietā ir strīds, vai izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu, apgūstot valsts akreditēto izglītības programmu privātajā mācību iestādē, ir iekļaujami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja attaisnoto izdevumu sastāvā. Pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Tas tiek pamatots ar to, ka Latvijas Republikas Satversme personām nodrošina tiesības vispārējo izglītību iegūt bez maksas. Tāpēc vispārējās izglītības...

150 jauni likumi un 1053 likumu grozījumi, kā arī pieci otrreiz caurlūkoti likumi - tāds ir 13. Saeimas veikums kopš sanākšanas 2018. gada 6. novembrī. Šo četru gadu laikā kopumā notikušas 352 Saeimas sēdes. No tām, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas apstākļus, 21 parlamenta sēde notika daļēji attālināti, bet 185 sēdes - attālināti platformā e-Saeima. Tāpat 13. Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 13. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodots 1291 likumprojekts, no tiem 951 bija iesniedzis Ministru kabinets, 185 – Saeimas komisijas, bet 150 – Saeimas deputāti. 13. Saeimā piecas likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem, skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, 13. Saeimā kopumā vērtēti 19240 priekšlikumi. 13. Saeima nav pabeigusi izskatīt 73 likumprojektus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par to izskatīšanas turpināšanu var lemt jaunievēlētā Saeima. Debatēs 13. Saeimas sēdēs deputāti šo četru gadu laikā kopumā runājuši 13372 reizes. Visbiežāk debatējuši deputāti Viktors Valainis...

Jaunievēlētās 14. Saeimas deputāti 1. novembrī sanāk uz pirmo sēdi, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi novembra mēneša pirmajā otrdienā beidzas iepriekšējās, šai gadījumā - 13. Saeimas - pilnvaras. Deputāta pilnvaras apstiprina pati Saeima pēc tam, kad deputāts devis svinīgo solījumu. Pēc svinīgā solījuma došanas Saeimas deputāti balso par lēmuma projektu par 14. Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam. Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlē Saeimas Prezidiju - Saeimas priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Izdevniecības LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS vārdā sveicam AIVU VĪKSNU, līdzšinējo izdevniecības Biznesa attīstības vadītāju, biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekli, kura Saeimā ievēlēta no "APVIENOTAIS SARAKSTS...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 apskata jautājumu par nelabticīgu rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā, neuzrādot galvojuma saistību līgumam, attiecībā uz kuru galvenais parādnieks pārtraucis pildīt saistības. Atbilstoši kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai kreditors zaudē tiesības uz tādu saistību izpildījumu, kuras parādnieks apzināti nenorādīja fiziskās personas maksātnespējas procesā. Pret celtās prasības noraidīšana pārsūdzētājā spriedumā pamatota ar Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktā kreditora prasījuma iesniegšanas termiņa neievērošanu. Senāts, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējai, atzīst, ka apelācijas instances tiesa minēto tiesību normu piemērojusi formāli, atrauti no Maksātnespējas likuma mērķa, un neņemot vērā ar likumu noteiktos maksātnespējas tiesību principus, kas novedis pie netaisnīga lietas iznākuma. Maksātnespējas likuma 5. pantā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot...

Piedalīties diskusijās un atrast labāko risinājumu biznesa administrēšanā aicina RMS Forum, ikgadējās konferences Justīcija - Juridiskie aspekti biznesā ietvaros. Šogad tā ieplānota, rīkojot tiešsaistes semināru "DARBA STRĪDI UN TO RISINĀŠANAS IESPĒJAS". Seminārs notiks 4. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00. Semināra mērķauditorija ir personāla nodaļu vadītāji un speciālisti, uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu juristi, darba tiesību interesenti. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 3. novembrim Seminārā par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem Valsts darba inspekcijas pārbaudēs stāstīs inspekcijas pārstāvis. Savukārt pieaicinātie zvērinātu advokātu biroju profesionāļi vēstīs par jaunāko tiesu praksi darba strīdu lietās;tostarp arī par mobinga konstatēšanu; par problēmām, kas saistītas ar ārvalstnieku nodarbināšana un kādus šķēršļus uzņēmumiem šai sakarā jāpārvar. Varēs uzklausīt arī aktuālākās atziņas personas datu apstrādē, kas arī ir būtisks nosacījums sekmīgai uzņēmējdarbībai. Tāpat seminārā tiks pievērsta uzmanība tādam mūsdienu tematam, kā IT sistēmu atbilstība drošības standartiem un GDPR prasībām. Būs arī ieteikumi komersantiem darba strīdu risināšanai un to "prevencijai".

Eiropas Savienības Tiesa 20. oktobrī pasludināja spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pieteicējai ar VID lēmumu noteikts muitas nodokļa parāds. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „Mikrotīkls” – laida brīvā apgrozībā preces: maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu: telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā. Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. VID pieteicējai par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu. Izskatot pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja un atzina par pareizu VID lēmumu. Senātam, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-12/2022; A420186016), bija izšķirams jautājums, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa...

Latvijas Republikas Senāts Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija spriedumā lietā Nr. C75002721, SKC-672/2022 paudis tēzi, ka Komerclikuma 12. panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Vienlaikus šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu. Šai lietā Senāts izskatīja rakstveida procesā prasītājas AS BDO Latvia pretsūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu civillietā AS BDO Latvia prasībā pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu. Situācijas apraksts Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu apmierināta AS BDO Latvia prasība pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu, noraidot lūgumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Ar senatoru kolēģijas 2022. gada 5. jūlija lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par tiesāšanās izdevumiem. Apgabaltiesas spriedums...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi Senāta prakses apkopojumu lietās, kurās atbildētājs ir Uzņēmumu reģistrs. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas sagatavoti Uzņēmumu reģistra lietās laikā no 2016. gada jūnija līdz 2022. gada oktobrim, kā arī atziņas no nolēmumiem, kas ir pieņemti agrāk. Pārskatāmībai un lietotāju ērtībai apkopojums ir sadalīts trīs nodaļās, kurās aplūkoti vispārīgi jautājumi par Uzņēmumu reģistru, kā arī sniegts kāda konkrēta reģistra (piemēram, komercreģistra) regulējuma pārskats. Proti, pirmajā nodaļā ir aplūkoti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci un it īpaši saistībā ar procesuālajiem aspektiem, piemēram, Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskā daba un darbības ilgums, personu subjektīvās tiesības pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumus. Otrā nodaļa ietver informāciju par komercreģistru, kurš atbilstoši Uzņēmumu reģistra statistikai ir uzskatāms par visaktīvāko un visplašāko reģistru. Trešajā nodaļā iekļauta informācija par citiem reģistriem – Uzņēmumu reģistru, Komercķīlu reģistru, Biedrību un nodibinājumu reģistru, Masu informācijas līdzekļu reģistru, Reliģisko organizāciju un...

Parādniekiem, kuri saņems valsts atbalsta maksājumus un kuru ienākumi pārsniegs saglabājamo naudas līdzekļu minimumu (500 eiro), ir laicīgi par to jāinformē savs tiesu izpildītājs, lai izvairītos no pabalsta novirzīšanas personas parādu segšanai. Ja persona laicīgi būs informējusi savu tiesu izpildītāju, piedziņa uz atbalsta maksājumiem apkures izdevumu daļējai kompensēšanai un atbalsta maksājumiem saistībā ar elektroenerģijas pieaugumu netiks vērsta. 2022. gada 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tie paredz atbalsta pasākumus noteiktām iedzīvotāju grupām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam. Laika posmā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam Latvijā dzīvojošai personai atkarībā no piederības konkrētai iedzīvotāju grupai ikmēneša pabalsts tiks izmaksāts 30 eiro, 20 eiro vai 10 eiro apmērā. Tāpat piedziņa netiks vērsta arī uz parādniekiem izmaksāto valsts atbalsta maksājumu, kas tiks izmaksāts mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes (par laika posmu no 2022. gada 1....

Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”. Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci. Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Tieslietu ministrija kā koordinējošā institūcijai sankciju piemērošanā attiecībā uz valsts uzturētajiem reģistriem informē par aktualitātēm attiecībā uz piemērotajām sankcijām 4. oktobrī. Ministrija arī vērš uzmanību, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas un iestādes turpinās aktīvi tās piemērot. Tiesu administrācija kā vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis ir tiesām nosūtījusi informāciju par 66 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcionēto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē. Tiesas 66 nekustamajiem īpašumiem veikušas aizlieguma atzīmi. Tiesas turpina vērtēt un lemt par aizlieguma piemērošanu. Uzņēmuma reģistrs kopumā konstatējis piecus gadījumus, kas varētu liecināt par mēģinājumiem apiet sankciju sekas un kur pieteiktās izmaiņas skar sankcionētās personas. Informācija sniegta tiesībsargājošām iestādēm un izmaiņas reģistra datos nav veiktas. Tāpat Uzņēmumu reģistrs atteicis veikt izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā piecos gadījumos. Ceļu satiksmes drošības direkcija 84 transportlīdzekļiem, kas pieder sankcionētām personu vai ir to turējumā, ir uzlikusi aizlieguma atzīmi reģistrēt transportlīdzekļus, ka arī uzlikusi atsavināšanas atzīmi personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem....