TIESĪBAS

Kopš 2017. gada 9. jūnija spēkā stājušies normatīvie akti*, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt tā sauktos "kritiskās infrastruktūras objektus", ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Taču - vai un kā šis regulējums ietekmē pirms šīs normas spēkā stāšanās uzņemtu fotogrāfiju, videomateriālu vai "cita veida dokumentu" publicēšanu? Par fotografēšanas, filmēšanas un "cita veida dokumentēšanas" aizliegumu runā MK noteikumu Nr.508 36. pants: "Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS". Ir precedenti, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieki/valdītāji iesniedz pretenziju fotogrāfam par tā mājaslapā publicētu fotogrāfiju, kas tikusi uzņemta un publicēta sen pirms minēto noteikumu spēkā stāšanās (piemēram, pirms vairāk nekā desmit...

Mūsdienās visi izjūtam to, ka darba vide kļūst arvien starptautiskāka, darba devēji piesaista speciālistus no citām Eiropas Savienības valstīm un arī no trešajām valstīm. Šobrīd ļoti aktuāla ir ukraiņu nodarbināšana, tādēļ jāņem vērā Darba likuma 40. panta desmitā daļa, kas nosaka, ka darba līgumam ir jābūt noslēgtam valsts valodā. Gribētu cerēt, ka visi darba devēji zina, ka darba līgumam jābūt valsts valodā, tomēr ne visi izlasa arī šīs tiesību normas turpinājumu, kas nosaka darba devēja pienākumu informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Un ar vārdu “informēšana” tomēr būtu vēlams ne tikai mutiski informēt darbinieku par to, kas šajā līgumā ir rakstīts, bet gan to noformēt arī rakstiski, lai strīdus gadījumā darbinieks nevarētu norādīt, ka viņam nebija saprotami līguma nosacījumi. Tādēļ ieteiktu sagatavot darba līgumu divās valodās, gan valsts valodā, gan valodā, kuru pārzina darbinieks. Dažkārt rodas jautājumi – vai, piemēram, darba devējs drīkst sagatavot...

Latvijas Republikas Senāts 3. novembrī apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Daugavpils tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikums par izpildu raksta izdošanu Rīgas šķīrējtiesas 2021. gada 23. jūlija sprieduma piespiedu izpildei. Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā. Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 3. novembrī pieņēmis lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību SIA „Rēzeknes satiksme” prasībā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli par zaudējumu piedziņu. SIA „Rēzeknes satiksme” prasības pamatā bija ar SIA "Euro Energo Company" noslēgtās vienošanās un līguma par dīzeļdegvielas piegādi pienācīga izpilde. Nenodrošinot noslēgtā līguma izpildes kontroli un nepildot līguma nosacījumus par cenas veidošanās mehānismu, pieļauta situācija, ka "Rēzeknes satiksme" pārmaksājusi par piegādāto degvielu. Tāpēc uzņēmums cēlis tiesā prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu. Senāts atzinis par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka atbildētājs pieļāvis bezdarbību, neorganizējot un nesekojot līdzi piegādes līgumu izpildei. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2022. gada 7. aprīļa spriedums, ar kuru prasība apmierināta pilnībā un no bijušā uzņēmuma vadītāja piedzīti zaudējumi 144 432,38 eiro. Senāta lēmums. Lieta Nr. SKC‑756/2022 (C12146921) Lasiet arī: Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā Kāda veida līgumi slēdzami ar...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 3. novembrī, izvērtējot SIA „Tele2” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 30. augusta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2020. gada 4. decembra lēmuma Nr. 20-pk atcelšanu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību (Lieta Nr. SKA-1084/2022 (A420113721)). Ar Senāta lēmumu stājas spēkā apgabaltiesas spriedums, noraidot pieteicējas pieteikumu un atstājot spēkā iestādes lēmumu, aizliedzot īstenot negodīgu – profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi, piedāvājot sniegt interneta pakalpojumu par maksu bez patērētāju piekrišanas. Uzņēmumam uzlikta soda nauda 20 000 eiro. Izskatāmajā lietā ar PTAC lēmumu tika atzīts, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāma plānota pakalpojuma sniegšana un papildu maksas pieprasīšana, nesaņemot patērētāja aktīvi sniegtu piekrišanu. PTAC lēmumā norādījusi, ka “Tele2” lielam skaitam patērētāju 2020. gada 29. un 30. aprīlī nosūtīja īsziņas, kā arī citos veidos paziņoja, ka patērētājiem, neatkarīgi no izvēlētā tarifu plāna, no 2020. gada 1. jūnija uz laiku...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. jūlija lēmumā lietā SKK-1/2022 atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 5. marta spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajiem noteikto sodu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu, kā arī daļā par juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Atceltajā daļā lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts. Šai lietā par noziedzīgu nodarījumu atzīta tīša Vides investīciju fonda (VIF) pārstāvju maldināšana, lai radītu priekšstatu par vēja ģeneratoru reālu iegādi, organizējot fiktīvus bankas dokumentus iesniegšanai minētajā fondā. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka vēja elektrostaciju iegāde un uzstādīšana nav notikusi projekta ietvaros, izmantojot projekta iesniegumā norādīto projektam nepieciešamā līdzfinansējuma veidu, bet finansējums iegūts, īstenojot krāpšanu. Tiesa konstatējusi, ka , un , apzinoties, ka SIA „” nav iespējas likumīgā ceļā iegūt valsts budžeta programmas finansējumu, sadalīja lomas kopīgā noziedzīgā nodarījuma īstenošanai atbilstoši katra grupas dalībnieka spējai...

Austrumlatgales prokuratūrā 2. novembrī, izskatot lietu paātrinātā procesa kārtībā, kas bija mazāk nekā 24 stundu laikā no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža, un sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeigts kriminālprocess pret personu, kura apsūdzēta kukuļa piedāvāšanā Valsts robežsardzes amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs. Saskaņā ar apsūdzību šā gada 2. novembrī apsūdzētais, kurš ir Serbijas Republikas pilsonis, vadīja kravas automobili, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu, un robežkontroles punktā “Grebņeva” piedāvāja Valsts robežsardzes inspektorei 10 eiro, lai viņa, izmantojot savu dienesta stāvokli, atļautu apsūdzētajam ārpus rindas, apbraucot kravas transportlīdzekļu rindu, šķērsot Latvijas robežu. Prokurore apsūdzēto personu saukusi pie kriminālatbildības par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, piedāvāšanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, un piedāvātais kukulis bija domāts šai valsts amatpersonai. Krimināllikumā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga...

Ministru kabinets 2. novembrī izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu”. Tā ietvaros VARAM apkopoja valsts iestāžu viedokļus un priekšlikumus par pašvaldību pilnvarojumiem izdot saistošos noteikumus un to piemērošanas praksi. Ministrs Artūrs Toms Plešs norādījis, ka pilnvarojumi, kas sniedz pašvaldībām ekskluzīvu kompetenci patstāvīgi lemt par atsevišķiem jautājumiem, ir noteikti ap 150 dažādās normās. Ziņojumā lasāms, ka, piemēram, Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos pašvaldību izdotie saistošie noteikumi neatbilst augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Tie ir pretēji konkurences neitralitātes un patērētāju tiesību aizsardzības principiem, būtiski aizskar citu komersantu intereses, kā arī rada būtiskus šķēršļus, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt patērētāju tiesisko interešu ievērošanu un aizsardzību. Savukārt Labklājības ministrijas ieskatā pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus jautājumos par pašvaldības sociālā atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem ir saglabājams. Valdības sēdē apstiprinātais ziņojums paredz gan uzdevumus, lai pārskatītu spēkā esošās normas un, kur tas nepieciešams, strādātu pie vienota...

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmums (lietā Nr. SKC‑646/2022) vērš uzmanību uz atbildības sadalījumu par nepilngadīgam sportistam nodarīto kaitējumu, ko izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms. Lieta jau trešo reizi bija nonākusi Augstākās tiesas redzeslokā un ar to saistītie notikumi risinājušies pirms divdesmit gadiem, taču lietā skatītie jautājumi var būt aktuāli gan uz minēto sporta jomu, gan uz nepilngadīgo nodarbināšanu. Prasītājs – nepilngadīgs sportists – hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu, un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde viņam sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu. Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti Veselības ministrijas personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435,91 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2.novembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāta tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībniekus – pieteicēju un VID pārstāvjus. Tāpat Senāts uzklausīja uz tiesas sēdi uzaicinātos Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Senāts noteica, ka nolēmums lietā (Nr. SKA-72/2022 (A420329817)) būs pieejams 1. decembrī. Izskatāmajā lietā ir strīds, vai izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu, apgūstot valsts akreditēto izglītības programmu privātajā mācību iestādē, ir iekļaujami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja attaisnoto izdevumu sastāvā. Pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Tas tiek pamatots ar to, ka Latvijas Republikas Satversme personām nodrošina tiesības vispārējo izglītību iegūt bez maksas. Tāpēc vispārējās izglītības...

150 jauni likumi un 1053 likumu grozījumi, kā arī pieci otrreiz caurlūkoti likumi - tāds ir 13. Saeimas veikums kopš sanākšanas 2018. gada 6. novembrī. Šo četru gadu laikā kopumā notikušas 352 Saeimas sēdes. No tām, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas apstākļus, 21 parlamenta sēde notika daļēji attālināti, bet 185 sēdes - attālināti platformā e-Saeima. Tāpat 13. Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 13. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodots 1291 likumprojekts, no tiem 951 bija iesniedzis Ministru kabinets, 185 – Saeimas komisijas, bet 150 – Saeimas deputāti. 13. Saeimā piecas likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem, skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, 13. Saeimā kopumā vērtēti 19240 priekšlikumi. 13. Saeima nav pabeigusi izskatīt 73 likumprojektus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par to izskatīšanas turpināšanu var lemt jaunievēlētā Saeima. Debatēs 13. Saeimas sēdēs deputāti šo četru gadu laikā kopumā runājuši 13372 reizes. Visbiežāk debatējuši deputāti Viktors Valainis...

Jaunievēlētās 14. Saeimas deputāti 1. novembrī sanāk uz pirmo sēdi, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi novembra mēneša pirmajā otrdienā beidzas iepriekšējās, šai gadījumā - 13. Saeimas - pilnvaras. Deputāta pilnvaras apstiprina pati Saeima pēc tam, kad deputāts devis svinīgo solījumu. Pēc svinīgā solījuma došanas Saeimas deputāti balso par lēmuma projektu par 14. Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam. Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlē Saeimas Prezidiju - Saeimas priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Izdevniecības LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS vārdā sveicam AIVU VĪKSNU, līdzšinējo izdevniecības Biznesa attīstības vadītāju, biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekli, kura Saeimā ievēlēta no "APVIENOTAIS SARAKSTS...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 apskata jautājumu par nelabticīgu rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā, neuzrādot galvojuma saistību līgumam, attiecībā uz kuru galvenais parādnieks pārtraucis pildīt saistības. Atbilstoši kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai kreditors zaudē tiesības uz tādu saistību izpildījumu, kuras parādnieks apzināti nenorādīja fiziskās personas maksātnespējas procesā. Pret celtās prasības noraidīšana pārsūdzētājā spriedumā pamatota ar Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktā kreditora prasījuma iesniegšanas termiņa neievērošanu. Senāts, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējai, atzīst, ka apelācijas instances tiesa minēto tiesību normu piemērojusi formāli, atrauti no Maksātnespējas likuma mērķa, un neņemot vērā ar likumu noteiktos maksātnespējas tiesību principus, kas novedis pie netaisnīga lietas iznākuma. Maksātnespējas likuma 5. pantā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot...

Piedalīties diskusijās un atrast labāko risinājumu biznesa administrēšanā aicina RMS Forum, ikgadējās konferences Justīcija - Juridiskie aspekti biznesā ietvaros. Šogad tā ieplānota, rīkojot tiešsaistes semināru "DARBA STRĪDI UN TO RISINĀŠANAS IESPĒJAS". Seminārs notiks 4. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00. Semināra mērķauditorija ir personāla nodaļu vadītāji un speciālisti, uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu juristi, darba tiesību interesenti. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 3. novembrim Seminārā par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem Valsts darba inspekcijas pārbaudēs stāstīs inspekcijas pārstāvis. Savukārt pieaicinātie zvērinātu advokātu biroju profesionāļi vēstīs par jaunāko tiesu praksi darba strīdu lietās;tostarp arī par mobinga konstatēšanu; par problēmām, kas saistītas ar ārvalstnieku nodarbināšana un kādus šķēršļus uzņēmumiem šai sakarā jāpārvar. Varēs uzklausīt arī aktuālākās atziņas personas datu apstrādē, kas arī ir būtisks nosacījums sekmīgai uzņēmējdarbībai. Tāpat seminārā tiks pievērsta uzmanība tādam mūsdienu tematam, kā IT sistēmu atbilstība drošības standartiem un GDPR prasībām. Būs arī ieteikumi komersantiem darba strīdu risināšanai un to "prevencijai".

Eiropas Savienības Tiesa 20. oktobrī pasludināja spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pieteicējai ar VID lēmumu noteikts muitas nodokļa parāds. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „Mikrotīkls” – laida brīvā apgrozībā preces: maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu: telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā. Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. VID pieteicējai par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu. Izskatot pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja un atzina par pareizu VID lēmumu. Senātam, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-12/2022; A420186016), bija izšķirams jautājums, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa...