TIESĪBAS

Satversmes tiesa 2022. gada 29. septembrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-24-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “Šā likuma izpratnē par pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāma arī lietu noma.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” un akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” (turpmāk arī – pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzējas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta...

Augstākās tiesas Senāts lietā SKA‑727/2022 , kurā tika skatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis un ar to saistīto strīdu izšķiršana, secinājis, ka IIN atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis, kas minēts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta 32 daļā, ir nodrošināt, ka vecāka (ģimenes) rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, ko izmantot bērna uzturēšanai un bērna vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to šā nodokļa atvieglojuma patiesais saņēmējs ir bērns, nevis vecāks, kuram tiek piešķirts šis atvieglojums, tāpēc šā atvieglojuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir novirzāmi bērna vajadzībām, nevis vecāka materiālā stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ, lemjot par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir jārīkojas bērna vislabākajās interesēs un jānoskaidro, kurš no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai. Ja vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties, kuram no viņiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, šo strīdu izšķir bāriņtiesa. Normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kādiem...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas domes aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par ēkām un jaunbūvi uz pieteicējai piederošas zemes (lieta Nr.SKA-170/2022). Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai pieteicēja ir NĪN maksātāja par ēkām, kas atrodas uz tai piederošas zemes, vai šīs ēkas ir uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Administratīvās apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja ir NĪN maksātāja, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantā iekļauto prezumpciju, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, jo pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus (tostarp tiesas spriedumus), kas apliecinātu, ka ēkas atzīstamas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka nav atzīstama par ēku īpašnieci un nodokļa maksātāju, jo izpildās likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertie...

Par godu Komerclikuma 20 gadu jubilejai tiek rīkota konference "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā". Konference norisināsies 14.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, ka arī konferences tiešraide būs pieejama Tieslietu ministrijas Youtube kontā. Konferencē piedalīsies Augstākās tiesas tiesneši, Latvijas Universitātes mācībspēki, advokāti no vadošajiem juridiskajiem birojiem, uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji un citi nozares eksperti. Latvijas komercdarbības regulējuma stūrakmens – Komerclikums - stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Konferences ietvaros notiks diskusijas par Komerclikumā nostiprināto principu, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Gadu gaitā esam raduši atbildes, kāda rīcība ir atbilstoša šim standartam. Bet kā būt krietnam un rūpīgam laikā, kad piedzīvojam vienu satricinājumu pēc otra? Pandēmija, karš, globālā sasilšana, klimata pārmaiņas – tie nes sev līdzi milzu pārmaiņas, nenoteiktību un vērtību pārdefinēšanu. Kā šajā laikā atrast balansu starp maksimālās peļņas gūšanu un labākas pasaules radīšanu? Kā balansēt starp strikto “līgumi...

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 19. septembrī pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību akciju sabiedrības (AS) „Dzintars” prasībā par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm (lieta Nr. SKC‑963/2022 (C30427620). Senāts šādu lēmumu pieņēma, jo, izvērtējot atbildētāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senātam nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 10. jūnija spriedums, ar kuru apmierināta maksātnespējīgās AS “Dzintars” prasība pret atbildētāju, bijušo AS "Dzintars" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju, par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm. Prasītājas – maksātnespējīgās AS “Dzintars” maksātnespējas procesa administrators 2020. gada februārī tiesā cēla prasību pret bijušo AS "Dzintars" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju. Strīds bija par darījumu, ar kuriem tiesiskās aizsardzības procesa laikā atbildētājam bez...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus: uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība; TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi;...

Latvijas iedzīvotāji par efektīvāko parādu atgūšanas piespiedu izpildes līdzekli uzskata konta apķīlāšanu, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. Par mazāk efektīvu piespiedu izpildes līdzekli tiek uzskatīts liegums pārdot transportlīdzekli, kā arī personai piešķirto speciālo tiesību (piemēram, medīšanas tiesību, šaujamieroča nēsāšanas tiesību, makšķernieku licences) atņemšana. “Lai piespiedu izpildes līdzekli varētu uzskatīt par efektīvu, tam ir jābūt ar tūlītēji izjūtamām sekām, lai varētu realizēties tā piemērošanas mērķis – mudināt pildīt savas saistības. To pierāda arī aptaujas rezultāti, kur skaidri redzams, ka vērtējuma augšgalā ir tie piespiedu izpildes līdzekļi, kurus pēc būtības nevar nepamanīt un persona ir spiesta pildīt savas neizpildītās saistības,” LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Kopumā 52% respondentu atzīst kontu apķīlāšanu kā, viņuprāt, visefektīvāko piespiedu izpildes līdzekli. Tam seko piedziņas vēršana uz darba algu (45%) un piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu (35%). Civilprocesa likumā kopumā ir paredzēti septiņi piespiedu izpildes līdzekļi, bet visbiežāk praksē piemēroti...

Lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas darbību, nepieciešams konstatēt, ka prece, arī jauns transportlīdzeklis, kam piegādes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir piemērota nodokļa 0% likme, ir izvests no piegādes dalībvalsts un ir piegādāts galapatērētājam citā dalībvalstī, kur galapatērētājs par to samaksā PVN, uzsvērts Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada spriedumā lietā Nr. A420283018, SKA-334/2022. Tādējādi tiek nodrošināta PVN iekasēšana tikai vienā dalībvalstī, kur notiek preces gala izmantošana, tiek novērsta darījuma dubulta aplikšana ar nodokli, tiek panākta dalībvalstu fiskālās suverenitātes nodalīšana un tiek novērsts konkurences izkropļojums starp dalībvalstīm. Tas norāda uz nepieciešamību konstatēt, ka tiesības rīkoties ar preci, arī ar jaunu transportlīdzekli, ir nodotas tieši darījumu dokumentos norādītajam pircējam, nevis jebkurai citas dalībvalsts personai. Pretējā gadījumā netiek nodrošināta pareiza kopējās PVN sistēmas darbība un nodokļa iekasēšana no galapatērētāja, un netiek ievēroti tiesību normās nostiprinātie grāmatvedības kārtošanas principi, atbilstoši kuriem grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai un grāmatvedība ir jākārto...

Saeima 8. septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Pašvaldību likumu. Tas nosaka vietējo pašvaldību darbības regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, kā arī politiskās un administratīvās vadības skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali u. c. būtiskus jaunievedumus. Jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Jauna likuma izstrādes mērķis bija radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā - paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Atbalstīta līdzdalības budžeta iekļaušana likumā, kas ļaus...

Latvijas Republikas Senāts, 30. augustā pieņemot lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību, ir atstājis spēkā Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmumu aizliegt SIA “Plesko Real Estate” piešķirt tiesības SIA “RIMI LATVIA” (RIMI) izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” Rīgā, Ieriķu ielā 3. KP 2017. gadā konstatēja, ka RIMI ienākšana iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” telpās, kur pirms tam darbojās AS “Prisma Latvija”, palielinātu un nostiprinātu RIMI tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu RIMI tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas. Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP lēma par darījuma aizliegšanu. Kā darījumā ietekmētais tirgus tika noteikti ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, kuru tirdzniecības telpas platība...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments sagatavojis pārskatu par Senāta aktuālo praksi lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tiesu prakses apkopojumā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” aplūkoti Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi un atziņas jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas krimināllietās, kas skatītas no 2013. gada līdz 2022. gada maijam. Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzinātie maksājumi, piemēram, valsts vai pašvaldību nodevas. Noziedzīgais nodarījums var izpausties kā darbība (ienākumu vai peļņas slēpšana, samazināšana) vai kā bezdarbība, kad nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums tiek deklarēts, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā netiek nomaksāts. Tiesu prakses apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Uzmanība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmēm darbības jeb samazināšanas gadījumā, deklarējot fiktīvus darījumus, kā arī bezdarbības gadījumā. Tāpat uz izvairīšanās...

No šā gada 21. augusta Latvija piemēro 1968. gada 7. jūnija Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Līdz ar to Latvijas un pārējo Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no savstarpējas legalizācijas prasības. Konvencijas noteikumi ir attiecināmi uz dokumentiem, kurus izdod Konvencijas dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas un kuri jāuzrāda citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai Konvencijas dalībvalsts pārstāvniecības amatpersonai. Saskaņā ar Konvencijas noteikumiem dalībvalstis apņemas atbrīvot no legalizācijas prasības dokumentus vai sertifikātus, kurus izdevušas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonas. Dokumenti, kurus lūdz izdot Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un uz kuriem attieksies legalizācijas prasības atbrīvojums, visbiežāk satur ziņas par dzimšanas faktu, miršanas faktu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, dažādas ziņas no Fizisko personu reģistra – piemēram, vārdu un uzvārdu, laulību, spēju stāties laulībā un ģimenes stāvokli, laulības šķiršanu, uzturēšanās adresi, valstspiederību, kā arī ziņas par sodāmības neesamību. Konvencijai var pievienoties visas Eiropas...

Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "VID aktuālās pārbaudes" informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne. Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt...

Augstākās tiesas Senāts (AT Senāts) atstājis spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par negodīgas komercprakses aizliegumu un soda naudas piemērošanu SIA “BIOveikals” (iepriekš – SIA “Memory Water”) 15 000 eiro apmērā. Pamatojoties uz AT Senāta 2022. gada 9. augusta lēmumu, ir stājies spēkā PTAC 2020. gada 7. decembrī pieņemtais lēmums patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā tika izvērtēta SIA “Memory Water” īstenotā komercprakse, patērētājiem piedāvājot šī uzņēmuma ražoto fasēto dzeramo ūdeni („BIO ūdens”) un citas preces (piemēram, uztura bagātinātājus, kosmētikas līdzekļus), tajā skaitā, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus un veicot darbības, kas saistītas ar patērētāju likumīgo tiesību un līgumu izpildi. AT Senāts ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar SIA “BIOveikals” iesniegto kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. AT Senāts kasācijas sūdzībā nav saskatījis racionālus pretargumentus apgabaltiesas apsvērumiem attiecībā uz tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu. Vienlaikus AT Senāts kasācijas sūdzībā konstatējis klaji aizskarošus un noniecinošus vērtējumus par Administratīvo...

Pēdējo četru gadu laikā nedaudz ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas ne reizi nav kādam aizdevuši lielāku naudas summu, kuru norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. 2022. gada jūnija aptaujā atklājies, ka 72% no aptaujātajiem ne reizi nebija kādam aizdevuši lielāku naudas summu, ko norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ. Savukārt 2019. gada aptaujā veiksmīgo aizdevēju skaits bija 65%. Nedaudz samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri paši saviem spēkiem cenšas atrisināt parādsaistību jautājumu, neiesaistot parādu piedziņā trešo pusi. Aptaujā 23% respondentu norādīja, ka ir kādam aizdevuši naudu, ko nav saņēmuši atpakaļ, bet šajā lietā neiesaistīja trešo pusi un kārtoja lietu paši. 2019. gadā parāda neatdošanas jautājumus paši saviem spēkiem bija kārtojuši 29% jeb vairāk nekā viena cetrutā daļa respondentu. Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad salīdzinoši biežāk naudu ir aizdevuši, bet to atpakaļ nav saņēmuši vīrieši. Tāpat kā agrāk, arī...