TIESĪBAS

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atzīts par prettiesisku, kā arī iestādei uzlikts pienākums atmaksāt pieteicējai pievienotās vērtības nodokli (PVN) un atlīdzināt mantiskos zaudējumus (spriedums lietā Nr. SKA-199/2022 (A420220318)). Izskatāmajā lietā pieteicēja UAB „Integria” importēja no Turcijas uzņēmuma iegādātās preces Latvijas teritorijā, par preču importu samaksāja PVN, visbeidzot transportēja šīs preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti (Lietuvu) un atskaitīja priekšnodokli. VID bija atzinis, ka nodoklis nav atmaksājams tāpēc, ka no Turcijas uzņēmuma iegādāto un Latvijas teritorijā importēto preču īpašniece bija pieteicēja kā Lietuvas komersants un Lietuvā reģistrēts PVN maksātājs, tādēļ pieteicēja savā Latvijas PVN deklarācijā nebija tiesīga uzrādīt preču importu un šo preču tālāku realizāciju kā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs. Senāts spriedumā norādīja, ka VID nepamatoti nav ņēmis vērā pieteicējas darījumu patieso struktūru un būtību. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicēja, kura preču importēšanas un...

Saeima 21. aprīlī otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kas atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti. Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā. Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Šāds jauns regulējums bija nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem...

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c. Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt...

Latvijas Republikas Senāts informē, ka papildināts ar pēdējo trīs gadu judikatūras atziņām Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojums par fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu. Iepriekšējā apkopojumā bija ietvertas lietas, kas Senātā skatītas no 2015. gada janvāra līdz 2018.gada augustam. Tagad klāt nākuši nolēmumi līdz 2022. gada martam. Tās ir lietas, kas Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi šajā jomā lietās, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas nozīmīgākās Satversmes tiesas un atsevišķas atziņas no senākiem Augstākās tiesas nolēmumiem maksātnespējas tiesību jomā. Tāpat ar jaunākajām atziņām papildināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņu apkopojums pārrobežu maksātnespējas tiesību jomā. Šajā apkopojumā sniegts ieskats Eiropas Savienības Tiesas atziņās par nozīmīgākajiem Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām jautājumiem: regulas darbības joma, tiesu jurisdikcija, piemērojamās tiesību normas, nolēmumu atzīšana, sekundārās maksātnespējas procedūras. Judikatūras atziņas sistematizējis Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas...

Augstākajā tiesā sagatavots Senāta prakses apkopojums ar Administratīvo lietu departamenta un Civillietu departamenta atziņām - “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma piemērošanas prakse”. 2018. gada 1. martā spēkā stājās Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (turpmāk - Kaitējuma atlīdzināšanas likums), kas aizstāja likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un ar kuru tika veiktas vairākas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā par kaitējuma, kas nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpumā lietvedībā, atlīdzinājuma saņemšanu. Atgādinām, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Iestāde šā likuma izpratnē ir: 1) izmeklēšanas iestāde; 2) Finanšu izlūkošanas dienests; 3) valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu. Lai veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, ir...

Valdība 5. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā”, kas paredz pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. Likumprojektu vēl jāskata Saeimā. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts noteiks, ka: manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, kļūst par bezīpašnieka lietu; Ministru kabineta noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai; mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Ar Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem paredzēts mazināt riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Likumprojekts piedāvā, ka noteiktos gadījumos pašvaldības uzreiz varētu pārņemt nekustamos īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Vienlaikus izmaiņas paredz atvieglot mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesības pretendēt uz sava prasījuma atgūšanu bezmantinieku mantas gadījumā, atsakoties no prasības parādu ietvert publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Turklāt, lai jaunais regulējums netiktu izmantots negodprātīgi, visiem kreditoriem būs jāiesniedz detalizēta informācija par...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem. Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu. Tomēr pieteicēja uzskata, ka tiesību normas nepieprasa šādas informācijas norādīšanu un dokumentāru pamatošanu un ir pietiekami sniegt informāciju par pēdējo ķēdes posmu – pieteicējas tiešo akcionāru –, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole. Senāts pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu, jo no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, nosakot, ka pieteicējam kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kurš vienlaikus saņem autoratlīdzību no ārvalsts nodokļu maksātāja, nav piemērojami atvieglojumi par apgādībā esošām personām un nosakot budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (lieta Nr. SKA-161/2022 (A420287118)). Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa ir nonākusi pie pareiziem secinājumiem, un pieteicēja kasācijas sūdzībā norādītie argumenti par to, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta trešā daļa ir piemērojama tikai attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no mikrouzņēmuma (domājams, ka runa ir par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju - redakcijas piezīme), nav pamatoti. Tā kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram galvenā ienākumu gūšanas vieta ir mikrouzņēmums, nav tiesību ienākuma gūšanas vietā iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tam nav arī tiesību uz tām nodokļa apmēru samazinošajām priekšrocībām, kas pienākas nodokļa maksātājam, par kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā. Proti, likumdevējs ir izšķīries...

Senāta Civillietu departaments 31. martā grozīja Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā saistībā ar 2015. gada augustā notikušo nelaimes gadījumu Varakļānu aprūpes centra liftā, kur bojā gāja prasītāju bērns (lieta Nr. SKC-12/2022 (C26171617)). Apgabaltiesas spriedums grozīts daļā par piedzenamā morālā kaitējuma apmēru no Varakļānu novada pašvaldības, nosakot to 40 000 EUR apmērā par labu abiem prasītājiem kopā. Senāts pilnībā pievienojās apgabaltiesas spriedumā un judikatūrā paustajam, ka morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem. Senāts spriedumā piekrita pašvaldības kasācijas sūdzībā minētajam par tiesas nepamatotu atkāpšanos no judikatūras. Apelācijas instances tiesa kaitējuma atlīdzību bija noteikusi katram cietušajam atsevišķi, kas neatbilst judikatūrai, kurā atzīts, ka atlīdzība par morālo kaitējumu sakarā ar bērna nāvi piešķirama par konstatētā pārkāpuma faktu, nevis atsevišķi katram ģimenes loceklim par viņu pārdzīvojumiem un ciešanām. Pamatprincips,...

Satversmes tiesa 2022. gada 25. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑25‑03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr. 859) 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim, noteica, ka valsts atlīdzina ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas vienai personai šādā apmērā: 3.1. par sniegtu juridisko konsultāciju – 19,21 euro stundā; 3.2. par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu – 32,01 euro; 3.3. par apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības sastādīšanu – 38,42 euro; 3.4. par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 45,53 euro;...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 17. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-334/2022), ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums aprēķināt pieteicējai budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), soda naudu un nokavējuma naudu, jo pieteicēja jaunu transportlīdzekļu piegādēm nepamatoti piemērojusi PVN 0% likmi. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „Baltijas sporta auto” Lietuvas uzņēmumiem izrakstīja rēķinus par piecu jaunu automašīnu piegādi, darījumiem piemērojot PVN 0% likmi. VID, veicot pieteicējai PVN auditu, konstatēja, ka pieteicēja jaunās automašīnas nav piegādājusi rēķinos norādītajiem Lietuvas uzņēmumiem un zināja par iesaistīšanos PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas pārdotos transportlīdzekļus nav saņēmuši pieteicējas izrakstītajos rēķinos norādītie preču pircēji – citas dalībvalsts nodokļu maksātāji –, tāpēc apgabaltiesa pamatoti atzina, ka pieteicēja nepamatoti preču piegādēm piemēroja nodokļa 0% likmi. Turklāt atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam strīdus automašīnas (izņemot vienu) drīz pēc to reģistrācijas Lietuvas valsts reģistros tika atsavinātas Latvijas nodokļu maksātājiem un...

No 17. marta aizsākas “Brīvo juridisko profesiju dienas 2022”, kuru ietvaros iedzīvotājiem līdz 29. aprīlim ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un sertificētiem mediatoriem, risinot dažādus juridiska rakstura jautājumus. 17. martā – Tiesu izpildītāju dienas Tiesu izpildītāji iedzīvotājus konsultēs par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un parādu pārvaldību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes bezmaksas konsultācijas norisināsies visas no pulksten 9.00 līdz 17.00: 1) pa tālruni: 67290005; 2) pa e-pastu: [email protected]; 3) WhatsApp čatā: 27840355; 4) Facebook: facebook.com/LZTIP Plašāka informācija pieejama www.lzti.lv. No 21. līdz 25. martam – Advokatūras dienas Advokatūras dienu ietvaros zvērināti advokāti pēc iepriekšēja pieraksta sniegs bezmaksas konsultācijas par dažādiem tiesību jautājumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Ievērojot valstī noteiktos...

Satversmes tiesa 2022. gada 10. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-24-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkts (redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) noteica, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2, (turpmāk – lielais tirdzniecības centrs) aizliegta veikalu darbība, izņemot šā punkta apakšpunktos norādīto kategoriju veikalus. Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. janvāra spriedums lietā Nr. C30447519,SKC-52/2022 risina strīdu par komandējuma dienas naudas nozīmi, pārbaudot, vai ir ievērotas prasības par minimālās algas likmes izmaksu nosūtītam darbiniekam. Tajā skatīts arī jautājums par nolīgtās darba algas izmaksas pārbaudi, ja starp pusēm pastāv strīds, vai komandējuma nauda bija darba samaksas daļa. Šai lietā kasācijas sūdzības iesniedzējs veicis savus darba pienākumus Kopenhāgenā, Dānijā. Senāts secina, ka tātad ir notikusi darbinieka nosūtīšana un piemērojams Darba likuma 14.2 pants, kas noteic darba devēja pienākumus nosūtīšanas gadījumā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt minimālo dzīves standartu saņēmējvalstī, kā arī segt darbinieka izdevumus, kas saistīti ar nosūtīšanu darbā citā valstī (Darba likuma 14.2 un 76. pants). Veids, kādā nosakāma saņēmējvalstij atbilstoša darba algas likme un kompensējami ar nosūtīšanu saistītie izdevumi, ir pušu brīvas gribas jautājums, par ko var vienoties darba līgumā, ievērojot, ka nav spēkā noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. A420136617, SKA-37/2021 skar jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonas tiesībām ziedot savai organizācijai un lemt par ziedojuma izlietošanu. Sprieduma tēzēs teikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā nav paredzēts aizliegums sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonai ziedot attiecīgajai organizācijai. Likumā arī nav paredzēts aizliegums organizācijas amatpersonai lemt par ziedojumu izlietošanu, ja šī amatpersona vienlaikus ir arī ziedotāja. Tas nozīmē, ja sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona ziedo attiecīgajai organizācijai, šī amatpersona, tāpat kā ikviens cits ziedotājs, var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ievērojot nodokļu likumos paredzētos ierobežojumus. Līdz ar to apstāklis, ka ziedotājs ir attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona un lemj par ziedoto līdzekļu izlietojumu, pats par sevi nenozīmē, ka ziedotājs nav tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumu. Tāpēc, konstatējot ziedotāja tiešu vai netiešu saistību ar konkrēto sabiedriskā labuma organizāciju, ir nevis automātiski jāliedz ziedotājam saņemt nodokļu atvieglojumus, bet gan jānovērtē, vai pēc būtības ir iestājušies priekšnoteikumi...