TIESĪBAS

Saeima 6. maijā galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā precizēta amatpersonu atbildība par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā. - ieviesta jauna IX nodaļa "Administratīvie pārkāpumi datu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā". Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Amatpersonai varēs piemērot sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro. Tāds pat sods amatpersonai noteikts par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā. Šādi soda apmēri amatpersonām jau līdz šim bija noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā. Administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija. Kā norādīts grozījumu anotācijā, likumprojektā termins "amatpersona" ir lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, attiecinot to uz tiešās pārvaldes iestāžu, pašvaldību un atvasinātu publisko personu amatpersonām, tostarp darbiniekiem. Likumprojekta 38. pants ("Nelikumīgas darbības ar personas datiem un...

Valsts sekretāru sanāksmē 29. aprīlī izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Vekseļa likumā. Grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatētās nepilnības saistībā ar vienkāršo vekseļu izdošanu un novērst iespējas Vekseļu likumā noteikto regulējumu izmantot ļaunprātīgos nolūkos, lai no privātpersonām prettiesīgi iegūtu tām piederošos naudas līdzekļus. Ar grozījumiem tiek noteiktas jaunas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, stiprināta to protestēšanas kārtība un pilnveidotas prasības par informācijas paziņošanas veidiem. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā: Paredzēt noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vekselim - fiziska persona var izdot vekseli kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu – tas nodrošinātu to, ka personas izpratne par vekseļa saistību uzņemšanos ir apzināta personas izvēle. Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vekseļa formu, tajā skaitā, dodot tiesības izvēlēties izdot vekseli kā notariālu aktu; Mainīt notariālā akta formā izdoto vekseļu izpildes kārtību. Vienkāršā vekseļa izdošana notariāla akta formā nodrošinās gan pārliecību par personas identitāti, gan personas izpratni par uzņemtajām saistībām, tāpēc tas būs izpildāms...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par pusotru gadu vecumu pārsniegušu bērnu. Iepriekš šajā lietā Senāts bija vērsies ar pieteikumu Satversmes tiesā par lietā piemērojamā tiesiskā regulējuma, kas neparedz darba ņēmēja sociālo apdrošināšanu pret bezdarbu laikā, kad tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, rūpējoties par bērnu, kas ir vecāks par pusotru gadu, atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa ar 2021.gada 31.marta spriedumu lietā Nr. 2020-35-01 minēto regulējumu atzina par atbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam. Senāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas atzīto, spriedumā norādīja, ka bērna kopšanas atvaļinājumā esoša darba ņēmēja apdrošināšana pret bezdarbu tikai līdz brīdim, kamēr tas rūpējas par bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, ir apzināta likumdevēja izvēle ar mērķi mudināt darba ņēmējus pēc iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu pilnā apmērā...

Saeimas Juridiskā komisija 27. aprīlī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā plānots precizēt amatpersonu atbildību par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā. Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Likumprojekts paredz piemērot amatpersonai sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro. Tādu pat sodu amatpersonai iecerēts noteikt par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā. Šādi soda apmēri amatpersonām jau ir noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā. Paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā paplašinātā sastāvā (kopsēdē), 22. aprīlī atcēla Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 10.aprīļa spriedumu (lieta Nr. SKC-5/2021, C17153914), ar kuru tiesa atzina par noslēgtu starp prasītāju – SIA „Jūrmalas ūdens” – un atbildētāju – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību – līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī piedzina no dzīvojamā mājas pārvaldnieka parādu par iepriekš saņemtajiem pakalpojumiem. Galvenais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde izskatāmajā lietā, bija par īsto atbildētāju, proti, pret kuru personu vai personām bija ceļama prasība (dzīvokļu īpašnieku kopību, atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvojamās mājas pārvaldnieku). Senāts atzīst, ka, atbildot uz šo tiesību jautājumu, dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas gadījumā jānošķir pakalpojumu sniedzēja prasījums atzīt par noslēgtu komunālo pakalpojumu līgumu no prasījuma piedzīt parādu par jau saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (konkrētajā gadījumā – par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem). Attiecībā uz līgumisko attiecību konstatēšanu Senāts atzīst, ka,...

Katru pavasari daudziem iedzīvotājiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgriež pārmaksātos nodokļus, bet parādniekiem ir jāatceras, ka šī nauda pilnībā ir novirzāma parādsaistību segšanai, informē Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka. Likums viennozīmīgi paredz: ja personai ir nenokārtotas parādsaistības, kuru piedziņu veic tiesu izpildītājs, šie naudas līdzekļi pilnībā var tikt novirzīti personas parādsaistību dzēšanai. Civilprocesa likuma 599. pants, kurā regulēta piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, paredz piedziņas vēršanu ne tikai uz nodokļu pārmaksām. Piedziņas rīkojums var tik dots arī tām personām, kurām parādnieks ir izsniedzis aizdevumu, izīrējis nekustamo īpašumu vai sniedzis citus pakalpojumus. Pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, personām ir pienākums šīs summas pilnībā pārskaitīt uz tiesu izpildītāja norādīto kontu. Savukārt tiesu izpildītājs tālāk šos naudas līdzekļus novirzīs parādnieka parādu dzēšanai. “Jāņem vērā, ka šie naudas līdzekļi, kas parādniekam uz līguma vai likuma pamata pienākas no trešajām personām, nav uzskatāmi par parādnieka darba samaksu...

Šā gada 1. maijā stājas spēkā 2021. gada 17. martā Saeimā pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – jaunais likums), kas cita starpā paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvokļa, ja īrnieks neveic dzīvojamās telpas īres maksas un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, informē Evija Kolberga, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte. Ar jauno likumu noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu apmēru vai ja neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus. Tātad likumdevējs iepretim likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) regulējumam ir no trīs uz diviem mēnešiem samazinājis maksājumu kavējumu termiņu, kuram iestājoties, izīrētājs ir tiesīgs ar īrnieku izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Jaunajā likumā, tāpat kā Īres likumā (zaudē spēku 1. maijā) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu maksājumu kavējuma dēļ...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 12. aprīlī ierosināja lietu “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) paredzēja, ka piešķirto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta par administratīvā akta...

Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē ir izveidota iespēja E-reģistrā pārbaudīt gan Latvijā, gan ārvalstīs izsniegtu publisku dokumentu, kas legalizēti Konsulārajā departamentā, legalizācijas autentiskumu. Tādējādi fiziskas un juridiskas personas var labāk izvairīties no dokumentu legalizācijas viltojumiem. E-reģistrā iespējams pārbaudīt dokumentus, kas Konsulārajā departamentā legalizēti kopš 2019. gada 1. jūlija. Tāpat sistēmā ir saglabāta iespēja pārbaudīt publisko dokumentu, kuri Konsulārajā departamentā apliecināti ar apostille līdz 2019. gada 30. jūnijam, īstumu. Lai veiktu pārbaudi, E-reģistrā jāievada Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta legalizācijas spiedoga numuru un datumu. Ja dokuments ir legalizēts, sistēma uzrādīs publiskā dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu, amatu un konsulārās amatpersonas, kura dokumentu apliecinājusi, vārdu un uzvārdu. Dokumentu legalizācija nozīmē Latvijas vai ārvalsts amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī izsniegti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts dokumenta parakstītāja tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī izdevējiestādes zīmogs. Legalizācija neapliecina dokumenta saturu. Vairāk par legalizācijas procesu un tā...

Saeima 8. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 milj. eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām.” Pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Norādāms, ka parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan ārpakalpojuma grāmatveži un zvērināti revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji un pat maksātnespējas procesa administratori. Likuma subjektu pienākums ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenā metode, kā šo mērķi sasniegt, ir ziņot speciālai institūcijai - Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), par aizdomīgiem darījumiem...

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt obligātu vakcinēšanos ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no pandēmijas apstākļiem. Ministru kabinets minētā deleģējuma ietvaros ir izdevis “Vakcinācijas noteikumus” (noteikumi), kuros paredzēta obligāta rakstura vakcinācija noteiktām personu grupām pret noteiktām infekcijām. Covid-19 šajos noteikumos nav minēts, un, kā tika norādīts iepriekš, vakcinācija pret to būšot brīvprātīga. Taču...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA “VIA” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-49/2021 (A420177016). Ar minēto lēmumu pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), papildus samaksai budžetā noteikts PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un saistībā ar šiem nodokļiem aprēķināta nokavējuma un soda nauda. Izskatāmajā lietā ir strīds starp VID un pieteicēju par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodoki. Pieteicēja deklarēja darījumus par bituma iegādi. VID veica pieteicējas auditu un secināja, ka pieteicējai nav tiesību samazināt no budžeta atmaksājamo PVN, jo pieteicēja strīdus preci nav saņēmusi no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas un pieteicēja to nevarēja nezināt. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicēja nav izpildījusi minimālākās prasības, lai pārliecinātos, ka strīdus preces piegādā tieši nodokļa rēķinos norādītā persona. Tas, ka pieteicēja ir pārbaudījusi, vai darījumu partneris ir reģistrēts ar PVN apliekamo personu reģistrā,...

Šonedēļ, 31. martā, darbu sāks jaunā specializētā Ekonomisko lietu tiesa. Par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome iecēlusi šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu. Viņš pildīs tiesas priekšsēdētaja pienākumus uz laiku līdz Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs tiks iecelts likumā “Par tiesu varu” paredzētajā kārtībā, informē Tieslietu padome. Miķelis Zumbergs tiesu sistēmā ir nostrādājis 16 gadus, un šajā ziņā tā ir lielākā pieredze starp Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem. Turklāt astoņus gadus viņš bijis Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, veicot dažādus ar pirmās instances tiesas darba organizāciju saistītus pienākumus. Kā lielākos izaicinājumus, uzsākot Ekonomisko lietu tiesas darbu, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs minējis jauno tiesnešu nelielo pieredzi krimināltiesībās un komunikācijas izaicinājumus, jo būs liela sabiedrības un mediju interese par jaunās tiesas darbu. Problēma būs arī telpu trūkums. Jaunās tiesas adrese būs Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39. Ar Tieslietu padomes lēmumu arī noteikts, ka Latvijā ir vienpadsmit rajona (pilsētas) tiesas, to skaitā iekļaujot Ekonomisko lietu tiesu, kuras...