TIESĪBAS

Senāta Krimināllietu departaments 21. septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja jaunai izskatīšanai krimināllietu (lieta Nr. SKK-9/2021 (11816005315)) par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam, kas bija uzņēmuma atbildīgā amatpersona, apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas, proti, par autortiesību pārkāpšanu lielā apmērā, kas izpaudies kā piecu datorprogrammu reproducēšana bez autortiesību subjekta atļaujas. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, atņemot tiesības pildīt amata pienākumus saistītus ar likumīgu datorprogrammu iegādes un izmantošanas kontroli, datorsistēmu un datorprogrammu darba kārtības nodrošināšanu, inženieru un citu darbinieku, kas izmanto datorsistēmas ar datorprogrammām, uzraudzību un darba organizēšanu uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Izskatot lietu, Senāts lēmumā aktualizējis jautājumu par apsūdzētajam inkriminēto darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Senāts lēmumā norāda,...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 14. septembrī, paplašinātā – 11 senatoru sastāvā – izskatīja Daugavpils pilsētas domes kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta maksātnespējīgās SIA „Gādība” prasība pret pašvaldību saistībā ar četriem līgumiem par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Senāts atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā (lieta Nr. SKC-3/2021 (C12285316)). Izskatāmajā lietā Daugavpils pilsētas dome un SIA „Gādība” bija noslēgušas četrus līgumus par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Starp domi un SIA „Gādība” noslēgtajos līgumos bija noteikts piecu gadu garantijas termiņš. Pašvaldība, veicot samaksu par līgumos paredzēto darbu izpildi, ieturēja garantijas naudu – 5% no katra objekta kopējo būvdarbu realizācijas tāmes, kas līgumos noteikta būvdarbu garantijas laikā atklāto defektu novēršanai. Pasludinot SIA „Gādība” maksātnespēju, tās administrators...

Turpmāk valsts institūciju izstrādātie tiesību akti, kuri tiks izskatīti valdībā, “ceļos” elektroniski vienotā sistēmā, kuras darbību atklāta 9. septembrī. Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls) ir elektroniska valdībā izskatāmo dokumentu un datu aprites valsts informācijas sistēma, ko izstrādājusi Valsts kanceleja sadarbībā ar visu ministriju pārstāvjiem. TAP portāls darbosies kā plaša informācijas datu bāze par valdības topošajiem un pieņemtajiem lēmumiem, kur ikvienam vienuviet būs ērti pieejami visi tiesību aktu projekti, to saturs, iesaistīto pušu, sabiedrības viedoklis par konkrēto tiesību aktu un informācija par tiesību akta virzību. Līdz ar TAP portāla ieviešanu tiek sperts solis ceļā uz Latvijas e-Valdību. Autorizējoties TAP portālā ar Latvija.lv, ikvienam iespējams piedalīties tiesību akta izstrādē un izteikt savu viedokli. "Pateicoties TAP portālam, būtiski tiks uzlabota sabiedrības līdzdalības vide un stiprināti atvērtās pārvaldības principi. Šī projekta ietvaros izveidots arī Valsts kancelejas pirmais e-pakalpojums “Sabiedrības līdzdalība tiesību aktu izstrādē”,” pauž TAP portāla projekta vadītāja Signe Rudzīte. Viena...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 7. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par muitas parāda piedziņu no galvotāja. Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienests tiesības pieprasīt nodokļu parāda samaksu ir veicis saprātīgā termiņā. Senāts spriedumā lietā Nr. SKA-145/2021 (A420251617) norāda, ka pieteicējai bija jārēķinās, ka nodokļu administrācija var paziņot par nodokļu parādu trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža, ievērojot turklāt likumā noteiktos gadījumus, kad piedziņas noilguma termiņš tiek apturēts. Izskatāmajā lietā pieteicēja – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (pirms reorganizācijas – apdrošināšanas akciju sabiedrība „InterRisk Vienna Insurance Group”) – sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada aprīlim. Kad VID 2013. gada febuārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika...

Lai tiesību normu piemērotājiem sniegt pārskatu par Latvijas Republikas Senāta tiesu prakses atziņām ar mantojuma tiesībām saistītu jautājumu izlemšanā, Augstākā tiesa sagatavojusi apkopojumu Tiesu prakse mantojuma lietās (2013-2021), kurā aplūkoti tādi nozīmīgi jautājumi kā mantojuma atklāšanās un pieņemšana, likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana, mantojuma dalīšana un izbeigšanās, kā arī mantojuma lietu vešanas kārtība un ar mantojuma tiesībām saistītie nodokļu jautājumi. Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku. Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa. Tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs. Darba struktūra veidota, ievērojot normatīvajos aktos izveidoto struktūru. Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likumu pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Ņemot vērā,...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa aktualizējusi Senāta Civillietu departamenta prakses apkopojumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā - “Patērētāju tiesību aizsardzība 2014. – 2021. gadā” , papildinot to ar pēdējo četru gadu nolēmumiem. Apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, kas attiecas uz Senāta nolēmumos izskatītajiem tiesību jautājamiem. Apkopojumā sistematizētas Senāta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs. Tāpat sistematizētas atziņas par tiesas pienākumu vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus, tiesas pilnvarām, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu. Apkopojumā iekļautas atziņas par līguma noteikumu novērtējumu un netaisnīgu līguma noteikumu piemēri, kā arī piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem, par neapspriestiem līguma noteikumiem un līguma noteikuma saprotamību. Senāts arī vērtējis līgumslēdzēju pušu tiesisko līdzsvarotību, patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošanu dažādiem strīdiem, kā arī patērētāja pienākumus.

Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 2021. gada 1. septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22. pants noteic, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. No 2. septembra kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja: piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; parādnieks – SIA vai A/S - nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u.tml. Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā: Īsfilma “Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā” skaidro, ko nozīmē būt kreditoram un kā rīkoties, lai atgūtu savu naudu, ja parādniekam pasludināts maksātnespējas process. Īsfilma “Darbiniekam neizmaksāto naudas līdzekļu atgūšana” un infografika “Kā atgūt neizmaksāto darba samaksu” – informācija un iespējamā rīcības plāna izklāsts darbiniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus ir palikuši bez darba samaksas. Kur un kā uzzināt par darba devēja maksātnespējas procesu, kā arī darbinieka tiesībām iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu par savu darba devēju.

20. augustā stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 360). Grozījumi paredz, ka jaunajā mācību gadā izglītības ieguves process visās izglītības pakāpēs tiks organizēts klātienē, ievērojot Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipus, kā arī to, ka klātienē apmeklēt mācības varēs tikai tie skolēni, kuriem būs negatīvs Covid-19 tests, vai arī kuri varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Datu valsts inspekcija (DVI) ir sagatavojusi skaidrojumu, lai jaunajā 2021./2022. mācību gadā informētu izglītības iestādes par personas datu aizsardzības prasību ievērošanu, apkopojot noteikumos Nr. 360 noteikto pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju par to audzēkņiem. Atbilstoši noteikumu Nr. 360 anotācijā norādītajam, kā arī atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - Regula) 35. panta 1. punktam un 3. punkta b) apakšpunktam, izglītības iestādēm ir pienākums veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk - novērtējums) attiecībā uz to personas datu apstrādi, kas īstenojama, lai...

Lai personai, kurai ir sniegta palīdzība, būtu tiesības atgūt izdevumus apstākļos, kad rēķinu par viņai sniegto juridisko palīdzību ir samaksājis kāds cits, nepietiek secināt, ka advokāta piestādīto rēķinu kāda persona ir samaksājusi, būtiski ir arī konstatēt, ka personai, kura prasa atlīdzinājumu, ir radušies izdevumi sakarā ar to, ka viņa naudu ir atdevusi vai viņai radušās parādsaistības. Šādos gadījumos tiesai jāpārliecinās par to, ka pieteicējam zaudējumi ar lielu ticamību radīsies, piemēram, noskaidrojot, vai sabiedrība attiecīgos izdevumus ir iegrāmatojusi kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kas veikti pieteicēja labā, pamatojoties uz attiecīgo aizdevuma līgumu un, vai sabiedrības gada pārskatā ir uzrādīti aizdevumi kā tādi, šādu secinājumu izdarījis Latvijas Republikas senāts, izspriešot lietu SKA-471/2021 (A420160919). Ja izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, faktiski ir uzņēmusies cita persona, pieteicējam parādsaistības nav radušās un viņam nav tiesību saņemt atlīdzinājumu par šiem izdevumiem. Minētajā lietā pieteicējs tika apsūdzēts, pamatojoties uz Krimināllikuma 197. pantu, bet Latgales apgabaltiesa pieteicēju...

Latvijas Republikas Senāts pieņēmis lēmumu lietā SKA-252/2021, kurā izteicis tēzi, ka "Publisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta. Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu...

Vienā no līdz šim apjomīgākajām izskatītajām lietām Ekonomisko lietu tiesa lēma par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu 2 547 279,39 euro un 45 513,63 ASV dolāru apmērā. Procesa virzītājs bija uzsācis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodevis šo procesu izlemšanai tiesai, uzskatīdams, ka ar arestēto mantu saistītā persona ir čaulas uzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību. Pārbaudot iesniegtos pierādījumus, tiesa piešķīra augstāku ticamību ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem par pretējo, kā arī nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Tiesa atzina, ka darījuma dokumentu (līgumu, rēķinu, pavadzīmju u. c.) noformēšana un samaksas pārskaitīšana vien vēl nepierāda darījuma veikšanu atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, jo tā aizsegā iespējami arī fiktīvi darījumi. No otras puses, atsevišķi trūkumi darījumu dokumentos paši par sevi nav iemesls, lai uzskatītu darījumu par fiktīvu. Tādēļ tiesai visi pierādījumi un paskaidrojumi jāpārbauda un jāapsver kopsakarā. Tiesa...

Jūlijā aktualizēts Latvijas Republikas Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem prasījumiem. Apkopojuma pamatā ir lēmumi, kurus ir pieņēmis Senāta Administratīvo lietu departaments laikā no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada maijam izskatītajās lietas. Papildus ir ietvertas arī atziņas no Senāta departamentu priekšsēdētāju sēžu lēmumiem, kas ir pieejami Senāta mājaslapā. Tiesu prakses apkopojumā cita starpā iekļauta arī sadaļa par nodokļu tiesībām, kurā norādīts, ka lēmums par nodokļu audita veikšanu nav administratīvais akts, bet ir tikai procesuāls lēmums (starplēmums), ar kuru tiek ierosināta administratīvā lieta. Administratīvais akts šī procesa ietvaros ir lēmums par nodokļu audita rezultātiem, kas tiek pieņemts pēc nodokļu audita veikšanas un kuram lietā piemīt galīgā noregulējuma raksturs. Tādējādi pamatā nodokļu administrācijas audita procesa ietvaros pieņemtie lēmumi un veiktās starpdarbības ir pārbaudāmas kopā ar lēmumu par audita rezultātiem. Tā tas ir arī attiecībā uz jautājumu par neiepazīstināšanu ar lietas materiāliem. Administratīvā procesa kārtībā nav pārbaudāms arī pieteikums par vienošanās līguma...

Tieslietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā grozījums Kriminālprocesa likuma (KPL) 439. pantā ar mērķi uzlabot tiesisko regulējumu procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un veicināt tā efektīvāku piemērošanu pārrobežu noziegumos. Grozījums tika izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar procesa uzsākšanu pret juridisku personu gadījumos, kad fizisko personu ārvalstī tiesā par izdarītu noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts juridiskas personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Krimināllikuma (KL) 12. un 70.1 pants paredz juridiskas personas atbildību par noziedzīgu nodarījumu, ko tās interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarījusi fiziskā persona. Atbilstoši KL 20. panta nosacījumiem par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji, savukārt par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas – SIA “Velve” – pieteikums un atcelts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums. Senāts atzina (lieta Nr. SKA-176/2021 (A420293918), ka rajona tiesa nepareizi piemērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, atzīstot, ka konkrētajā gadījumā bija pieļaujams papildināt iepirkumu konkursā iesniegtu piedāvājumu ar vēl vienu pretendenta pieredzi apstiprinošo objektu. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „VELVE” iesniedza piedāvājumu valsts SIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā – konkursa procedūrā ar sarunām - slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanai. Pieteikumā bija jāapliecina pieredze trīs objektu būvniecībā, bet pieteicēja bija norādījusi tikai divus pieredzi apliecinošus būvniecības objektus. Vēlāk iesniegtos papildinājumus pasūtītāja atzina par nepieļaujamiem un pieteicējas piedāvājumu noraidīja. Senāts spriedumā norāda uz Senāta praksē atzīto, ka neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. Senāta ieskatā pirmās instances tiesa nepieļaujami plaši noteikusi Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā paredzētās piedāvājuma papildināšanas...