TIESĪBAS

Saeima 25.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem ieviests vispārīgs un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināms pagaidu aizsardzības regulējums, radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā. Tieslietu ministrijā, kas ir grozījumu autore, norāda, ka likuma grozījumi veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana bija pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi ļaus regulēt strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-123/2021 (A420143317), atstājot spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu piemērot muitā deklarētajai precei nodokļa pamatlikmi. Ar minēto lēmumu pieteicējai – SIA “Personāla serviss” – papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un nokavējuma nauda, atzīstot, ka strīdus precei – evakuācijas nestuvēm (palagiem) – nav piemērojama samazinātā PVN likme 12% apmērā, bet gan pamatlikme – 21% apmērā. Izskatāmajā lietā pieteicējai un VID ir atšķirīgi uzskati par to, vai evakuācijas nestuves, kuras pieteicēja izlaidusi brīvai apgrozībai, var tikt definēti kā paredzēti tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai. Senāts spriedumā analizējis Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas veikto normu interpretāciju un atzīst, ka pieteicējas ievestā prece neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta otrajā daļā ietvertajam kritērijam „paredzēta tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai”, jo prece paredzēta vispārējai lietošanai aprūpes iestādē – atkārtotai izmantošanai vairākām personām, kuras...

Saskaņā ar 18. martā pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta un likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), informē Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. Moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru-debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ. Kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru. Savukārt saskaņā ar grozījumiem 22. panta otrajā daļā, līdz 31. decembrim parādnieka (juridiskās personas) valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku (t.i., parādniekam pašam pret sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Valdes pienākums iesniegt maksātnespējas...

No 15. līdz 19. martam noritēs ikgadējās Advokatūras dienas, kuru laikā iedzīvotāji visā Latvijā varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Advokāti sniegs rekomendācijas dažādās tiesību nozarēs, aptverot plašu juridisko jautājumu loku. Šogad Advokatūru dienas norisināsies jau 12. reizi, taču pirmo reizi pilnībā attālināti, advokātiem sniedzot konsultācijas tiešsaistē ar e-pasta vai video saziņas rīku starpniecību, kā arī telefoniski. Bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi no Rīgas un citām pilsētām, piemēram, Valmieras, Limbažiem, Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Bauskas, Daugavpils, Rēzeknes un citām. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Ik gadu Advokatūru dienu laikā tiek sniegtas aptuveni 1000 bezmaksas konsultācijas Latvijas iedzīvotājiem par dažādiem tiem sasāpējušiem jautājumiem, visbiežāk konsultāciju laikā tiek sniegtas rekomendācijas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, uzturlīdzekļiem un mantojuma tiesībām. “Pandēmijas seku dēļ iedzīvotājiem nākas risināt dažādus juridiskus jautājumus, kas visbiežāk saistīti ar...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. “Minētais ienākums – atbalsts 500 eiro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina. Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. 2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu...

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome ir izdevusi Parādnieka tiesību rokasgrāmatu. Tajā sagatavota un visiem interesentiem ir pieejama digitālā formātā: http://d1.lv/lzti/ . Drukātā formātā Parādnieka tiesību rokasgrāmatu būs iespējams saņemt klātienē visu tiesu izpildītāju birojos pēc valstī noteikto Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, kolīdz atkal būs atļauts pieņemt apmeklētājus. Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. LZTI padome ir tiesu izpildītāju pārstāvības institūcija, kuras pienākums ir rūpēties par nozarē strādājošo profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli. Lejuplādēt rokasgrāmatu: LZTI_Paradnieka_Rokasgramata

Valdība 4. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Ar grozījumiem tiek pilnveidots Krimināllikuma regulējums, definējot nelikumīgas darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem - tās ir arī "iegūšana, glabāšana, pārvietošana", kā arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverto organizētas grupas kvalificējošo pazīmi, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem. Likumu paredzēts papildināt ar kriminālatbildību par "nolaupīta maksāšanas līdzekļa iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai izplatīšanu", kā arī maksāšanas līdzekļa "viltojuma iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu". Direktīvas mērķis ir nodrošināt visās ES dalībvalstīs vienotu pieeju cīņā pret krāpšanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, paredzot visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz visām nelikumīgajām darbībām ar bezskaidras naudas maksāšanas...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena šogad norisināsies 10. martā, tās laikā iedzīvotāji bez maksas varēs saņemt juridiskas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas summām. “Naudas summu apķīlāšana bankas kontā ir viens no ikdienas saziņā biežāk sastopamajiem gadījumiem, kas izraisa pastiprinātu interesi un rada ļoti daudz jautājumu parādniekiem. Tostarp tiesu izpildītājiem tiek jautāts, kāpēc kontā nav saglabāta piekļuve noteiktiem pabalstiem? Kāpēc tiesu izpildītājam pašam nav iespējams pārliecināties dažādās datu bāzēs, kādas summas parādnieks saņem ik mēnesi? Pēdējo pāris nedēļu laikā ļoti aktuāls bijis jautājums par Covid-19 vienreizējā ģimenes pabalsta 500 eiro apmērā par katru bērnu saņemšanu situācijā, kad ir nenokārtotas parādsaistības. Uz visiem šiem un arī citiem jautājumiem par piedziņas procesu iedzīvotāji varēs saņemt atbildi,” informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. LZTI padome konsultācijas sniegs visas dienas garumā, no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tāpat konsultācijas telefoniski būs iespējams saņemt visu tiesu izpildītāju birojos. Tiesu izpildītāju...

Augstākās tiesas Senāts atcēlis Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināti maksātnespējīgās fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi. Senāts nepiekrīt protestā paustajam viedoklim, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas, jo pretējā gadījumā liela daļa personu maksātnespējas procesā noteiktos maksājumus nespētu veikt. Vienlaikus Senāts norāda, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi fiziskās personas uzturēšanas izdevumu apmēru, kas netiek novirzīts parādsaistību dzēšanai. Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 euro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155.pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 4.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra” (iepriekšējais nosaukums –SIA „Space”) pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli saistībā ar starpniecības pakalpojumiem par kapitāldaļu iegādi jeb ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamiem darījumiem. Senāts atzina, ka apgabaltiesai no jauna jāvērtē, vai pieteicējas saņemtie starpniecības un aģenta pakalpojumi ir saistīti ar kapitāldaļu iegādes darījumiem, kas nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, vai pieteicējas saimniecisko darbību kopumā. Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests audita rezultātā pieteicējai samazināja no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli un saistībā ar to aprēķināja soda naudu. VID lēmumā norādīts, ka pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli un reversā kārtībā aprēķinājusi pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz divu komersantu vārdā noformētajiem rēķiniem par konsultāciju un aģenta pakalpojumu sniegšanu. Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā pieteicējai šādu tiesību nebija, jo pieteicēja nav ievērojusi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās...

No 1. marta spēkā ir Saeimā 21. janvārī veiktie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumu prioritāru apmierināšanu piedziņas procesā. Grozījumi paredz piešķirt augstāku prioritāti pārvaldīšanas izdevumu, tai skaitā, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu fonda parādu piedziņai, iekļaujot tos prasījumu grupā, kas apmierināmi trešajā kārtā uzreiz pēc fizisko personu prasījumiem par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka jau ar 1. martu, ceļot prasību tiesā, personām prasības pieteikumā būs atsevišķi jāidentificē jeb jāizdala prasījumi par pārvaldīšanas izdevumiem, prasījumi par komunālajiem pakalpojumiem, prasījumi par uzkrājumiem, lai piedziņas stadijā šīm prasījumu grupām tiktu piešķirta prioritāte. Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda savus ar likumu uzliktos pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāatbild par kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai...

Ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izdarīti 18. februārī un stājās spēkā 24. februārī, noteikts, ka līdz 2021. gada 6. aprīlim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Iepriekš šis lieguma termiņš bija 2021. gada 1. marts. Tāpat ar grozījumiem pagarināts termiņš normai, kas noteic, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena...

Neraugoties uz ārkārtas situāciju valstī, 3. martā norisināsies gadskārtējās Notāru dienas. To laikā tiešsaistē bez maksas iespējams konsultēties mantojuma, nekustamā īpašuma iegādes un laulības šķiršanas lietās. Šogad Notāru dienas tiek rīkotas jau 16. reizi un norisināsies Facebook un Zoom platformās. Sadarbībā ar biedrību Riga TechGirls bezmaksas juridiskās konsultācijas tiks organizētas interneta vidē – notāram un apmeklētājam individuāli tiekoties īpaši izveidotajā “virtuālajā kabinetā” lietotnē Zoom. Notāri interneta vidē rīkos arī publiskas diskusijas, kurās ne tikai mudinās sakārtot dokumentus elektroniski un sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kas skar dažādas nozīmīgas dzīves sfēras, bet arī aktualizēs iedzīvotāju digitālās prasmes, skaidrojot, kā izmantot notāru pakalpojumus tiešsaistē. Apkopotie dati par 2020. gadu rāda, ka notāru sniegto attālināto pakalpojumu skaits COVID-19 laikā audzis vairāk nekā 30 reizes, tomēr tas sastāda tikai 0,6% no gada laikā veiktajām notariālajām darbībām, tāpēc arī digitālo prasmju trenēšanai “Notāru dienās” tiks pievērsta īpaša uzmanība. Līdzās juridiskām tēmām, individuālo konsultāciju laikā, notāri dos arī...

Senāta Civillietu departaments, izskatot civillietu paplašinātā – 11 senatoru – sastāvā, 25. februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr.SKC-32/2021 (C33525715)), atzīstot akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk AS “Altum”) tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu. Izskatāmajā lietā personas atdāvināja saviem bērniem sev piederošus īpašumus laikā, kad starp valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā aizdevēju un fiziskām personām kā aizņēmējiem bija noslēgts aizdevuma darījums. Kreditors – AS "Altum” (iepriekš - valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”) – vērsa savu prasījumu pret vienu no atdāvinātajiem īpašumiem, pamatojoties uz Civillikuma 1927. pantu. Tiesvedības laikā dāvinātājiem tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Senāts spriedumā norāda, ka Civillikuma 1927. pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks (mantas dāvinātājs) nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā. Senāta ieskatā Maksātnespējas likuma 164. panta kārtībā pieņemtais...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu un pieteicējai atteikts atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu. Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja departamenta kopsēdē un ar šo spriedumu atkāpjas no iepriekš šajā lietā Senāta nolēmumos paustā viedokļa par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešās un 3.2daļas piemērošanu. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 16.maijam) pārmaksātā nodokļa summa ir jāatmaksā, ja ir ticis uzsākts kriminālprocess, bet 18 mēnešu laikā pēc kriminālprocesa uzsākšanas konkrētais nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Senāts atzīst, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļā norādītā termiņa iestāšanās tomēr neuzliek pienākumu atmaksāt pārmaksu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, jau ir radies pamats pārmaksas...