TIESĪBAS

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma regulējumam, kas stājās spēkā 2021.gada 27.oktobrī, no 20 eiro pabalsta netiks atskaitīti nodokļi, veikta parādu piedziņa un ieturējumi. No 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam Latvijā dzīvojošām personām, kuras līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegušas 60 gadu vecumu, izmaksās pabalstu – 20 eiro mēnesī, ja šīs personas: ir saņēmušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vīrusu; ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2; ir ievadīta vienas vakcīnas deva; saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 20 eiro pabalsts tiek aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav pakļauts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Maksātnespējas likuma 92. panta trešajā daļā un 134. panta otrās daļas 2. punktā, kā arī Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitītas ienākumu kategorijas uz kurām kreditori nevar vērst piedziņu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

Lai iekļautu personu riska personu sarakstā, nepietiek tikai konstatēt, ka personas darbības laikā konkrētajam uzņēmumam izveidojās nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 EUR, un uzņēmums tos nav samaksājis valsts budžetā, atzinis Augstākās tiesas Senāts. Senāta ieskatā tas ir tikai viens no formālajiem kritērijiem, ko paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šādās lietās piemērotā tiesību norma, ziņo zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Senāts norādījis, ka ar nodokļu parāda fakta konstatāciju vien nepietiek - papildus ir jāizvērtē arī iemesli, kāpēc uzņēmumam šīs personas vadības laikā izveidojās nesamaksāts nodokļu parāds. Nodokļu nemaksāšanas fakts viens pats nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu par konkrētās personas godprātīgu (vai negodprātīgu) attieksmi pret nodokļu samaksas pienākumu. Nodokļu nemaksāšanai var būt dažādi iemesli un cēloņi, un to nevar vienmēr pielīdzināt negodīgai vai noziedzīgai rīcībai. Senāta ieskatā, tas neatbilstu likumdevēja mērķim. Senatoru kolēģija piekrīt VID, ka tam ir pienākums vērsties pret negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, tostarp iekļaujot tos riska personu sarakstā, taču senatoru kolēģija...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku (spriedums lietā Nr. SKA-215/2021 (A420171118)). Ar minēto lēmumu Lauku atbalsta dienestam atļauts turpināt iepirkuma procedūru un konkursa rezultātā slēgt līgumu par informācijas sistēmas uzturēšanu un papildinājumu izstrādi ar konkursā uzvarējušo pretendentu. Lietā bija strīds par to, vai nolikumā noteiktās pieredzes prasības neierobežo piegādātāju brīvu konkurenci un nerada priekšrocības vienam no pretendentiem. Senāts atzina, ka pieredzes prasību izvirzīšana nedrīkst būt patvaļīga, kādam no pretendentiem radīt nepamatotas priekšrocības un nepamatoti ierobežot piegādātāju brīvu konkurenci. Uz nepamatotu priekšrocību radīšanu kādam no pretendentiem un nepamatotu piegādātāju brīvas konkurences ierobežošanu var norādīt tas, ka nolikuma prasības, tostarp attiecībā uz kvalifikācijas un pieredzes prasībām, ir formulētas īpaši detalizēti. Tomēr izskatāmajā gadījumā pamatu bažām, ka zemas konkurences cēlonis būtu neobjektīvas vai nesamērīgas prasības, Senāts nesaskatīja. Senāts konstatēja, ka platību maksājumu administrēšanai izveidotā pārvaldes...

Tieslietu padome 29. oktobra sēdē norādījusi, ka prasība tiesnešiem un citām tiesu sistēmas amatpersonām vakcinēties pret Covid-19 infekciju ir tiesiska, un atbildība par noteiktā pienākuma neizpildi ir izvērtējama attiecīgo profesiju regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Tiesneši un Tieslietu padome atturas no viedokļa paušanas par tiesību jautājumiem, kas skar Ministru kabineta 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saturu un tā piemērošanu, jo šāda rīcība varētu radīt priekšnoteikumus šaubām par tiesas objektivitāti un neatkarību brīdī, kad tiesai var nākties attiecīgās lietas izspriest pēc būtības. Tieslietu padome norāda, ka Ministru kabineta rīkojuma 5.3. punktā ietvertā prasība, kas uzliek pienākumu ikvienai valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai, tostarp tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, darba pienākumu veikšanai no šā gada 15. novembra uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir uzskatāma par tiesisku un spēkā esošu, kamēr tā nezaudē spēku kādā no likumā noteiktajiem veidiem. To, ka tiesu sistēma pret šo nosacījumu izturas atbildīgi,...

No 2022. gada 1. janvāra maksātnespējīgo uzņēmumu Maksātnespējas likumā noteiktos dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā varēs nodos bez maksas. Veiktie grozījumi likumā būs vērtīgs pienesums maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem savu tiesību aizsardzībai. Valstij ir pienākums saglabāt maksātnespējīgo uzņēmumu dokumentus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tiesību un interešu aizsardzību, piemēram, lai darbinieks, aizejot pensijā, saņemtu aprēķinu, kas atbilst viņa nostrādātajam darba stāžam. Šādi dokumenti var būt tikai maksātnespējīgā uzņēmuma rīcībā. Līdz šim maksātnespējas procesa administratoram par dokumentu nodošanu glabāšanā valsts arhīvā bija jāmaksā, un ar lietu nodošanu arhīvā saistītie izdevumi varēja sasniegt ievērojamu summu, īpaši, ja uzņēmumā ir bijis nodarbināts liels darbinieku skaits. Parādnieka naudas līdzekļi ne vienmēr ir pietiekoši, lai pilnībā segtu visus maksātnespējas procesa izdevumus, kā rezultātā dokumenti tika nodoti nepilnīgi vai arī netika nodoti vispār. Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests aicina Maksātnespējas procesa administratorus turpmāk vēl aktīvāk pievērst uzmanību arhīvā nododamajiem dokumentiem. Finansējuma nodrošinājums – esošā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Tāpat kā maksātnespējīgajam...

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu). Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai. Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai. Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā. Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu,...

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2021. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu neatzīt par noziedzīgi iegūtu mantu kādā kriminālprocesā arestētus naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā un procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza. Iepriekš publiski par ELT pieņemto lēmumu izskanējis tas, ka lietā piešķirta augstāka ticamība ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem, kā arī nav konstatēts noziedzīgs nodarījums, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Par minēto ELT lēmumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Rīgas apgabaltiesai iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt. Rīgas apgabaltiesa 19. oktobrī, izskatot lietu apelācijas kārtībā, nolēma atcelt ELT pieņemto lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā, nolēma tos konfiscēt un ieskaitīt Latvijas valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar pirmstiesas procesā iegūto pierādījumu kopumu ir sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas slieksnis, proti, arestētajiem naudas līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Apelācijas instances tiesa nekonstatēja,...

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un mazinātu sociālo kontaktēšanos, no 21. oktobra līdz 15. novembrim, personu pieeja tiesai pamatā notiks attālināti, nodrošinot tiesu darba nepārtrauktību un personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu ministrija informē, ka laikā no šī gada 21. oktobra līdz 15. novembrim lietu skatīšanā tiesas maksimāli izmanto rakstveida procesu vai tās izskata attālināti. Gadījumos, kad lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību un nav iespējas nodrošināt lietas izskatīšanu ne rakstveidā, ne attālināti, izmantojot videokonferenci, lietu izskata mutvārdu procesā klātienē. Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka lietas izkatīšana klātienē notiek, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek šajā laika periodā. Jebkuru neskaidrību gadījumā Tieslietu ministrija aicina lietas dalībniekus sazināties ar tiesu. Visu Latvijas tiesu kontaktinformācija ir atrodama portālā...

Juridiskās palīdzības administrācija informē, ka ikvienam interesentam līdz 12. novembrim būs pieejamas juridiskās konsultācijas. Zvanot darba dienās no plkst. 12.00 līdz 16.00 uz tālruņa numuriem 67 514 237 un 67 514 224, klienti neatkarīgi no materiālā vai sociālā statusa var saņemt konsultācijas ģimenes tiesībās, aizsardzībā no vardarbības, saistību izpildē, zaudējumu piedziņā, maksātnespējas procesā u.tml. Kopš 15. septembra jau ir sniegta 361 konsultācija, lielākais pieprasījums saistīts ar ģimenes tiesību, saistību un mantojumu tiesību jautājumiem. Konsultāciju sniegšanā ir iesaistījušies 24 juridiskās palīdzības sniedzēji. Daumants Krasts, zvērināts advokāts, juridiskās palīdzības sniedzējs: “Ar Juridiskās palīdzības administrāciju bezmaksas juridisko konsultāciju nodrošināšanā esmu sadarbojies jau agrāk. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu akcijām, šoreiz ir palielinājies telefonisko konsultāciju garums – ir sarunas, kas ilgst pat 40 minūtes. Šajā akcijā vēl viena atzīmējama atšķirība – klienti zvanot, ir vairāk sagatavojušies sarunai un spēj precīzāk raksturot situāciju un uzdot attiecīgus jautājumus. Akcijas dalībniekus, ko nācies konsultēt līdz šim, visbiežāk interesējuši ar mantojuma...

Saeima 14. oktobrī trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā un grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas turpmāk noteiks zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai. Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs amata darbību veic savā vārdā un personīgi atbild par savu profesionālo darbību. Tāpat izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Lai reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāja...

Ikgadējā konference "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ", ko tradicionāli rīko RMS-Forum sadarbībā ar juridisko profesiju pārstāvjiem, šogad paredzēta attālināta vebināra formātā un notiks 28. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 12.30. Šī būs jau XII profesionālā konference, un tās tematika saistīta arī ar sabiedrībā patlaban aktuālo Covid-19 pandēmijas laikā risināmo jautājumu loku. Tā, piemēram, konferences darba kārtībā pieteikti tādi temati kā "Darbinieku personas datu apstrāde attālinātā darba gadījumā, t.sk. saistībā ar Covid 19", "Darba tiesības ”Covid-19” ēnā", Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana Latvijā un ar to saistīto procesu aktualitātes pamatojums krīzes laikā. Tāpat konferencē paredzēts pievērsties citām aktualitātēm, kuras nav aizēnojusi atkārtotā ārkārtējā situācija valstī un kas daudziem uzņēmumiem ir risināmi dienas kārtībā, kā, piemēram, temati "Kā noskaidrot, vai konkurences pārkāpumi ir reāls drauds Jūsu uzņēmumam?", "Strīdu risināšanas mehānismu efektivitāte strīdos ar valsti", "Centieni regulēt tādas platformas kā Google, Facebook un Amazon". Konferences "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ 2021" moderatore būs Elīna Putniņa, sertificēta nodokļu konsultante,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 8.oktobrī izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar noteikto pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūto ienākumu. Izskatāmajā lietā pieteicējai īpašumā bija divi dzīvokļi. Abi minētie dzīvokļi reģistrēti zemesgrāmatā kā atsevišķi nekustamie īpašumi, tomēr faktiski tie pārbūvēti, apvienojot tos vienā funkcionāli patstāvīgā dzīvoklī. Pēc dzīvokļa atsavināšanas starp Valsts ieņēmumu dienestu un pieteicēju izcēlās strīds par to, vai atsavinātais dzīvoklis būtu uzskatāms par vienu vienotu vai arī diviem atsevišķiem nekustamā īpašuma objektiem. Likumsakarīgi no šā jautājuma izriet arī tas, vai šis dzīvoklis var tikt atzīts par pieteicējas vienīgo nekustamo īpašumu un vai tā atsavināšanas gūtie ienākumi būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par iemaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu. Senāts spriedumā atzina, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”...

Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01 “Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ceļu satiksmes likuma 7.1panta trešā daļa (turpmāk – apstrīdētā norma): “Esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicēja – juridiska persona – lūgusi grozīt administratīvu aktu – Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju. Iecerētā būvniecība bija pieteicējas nekustamajā īpašumā blakus SIA „Rīgas satiksme” ceļu inženierbūvei esošās garāžas nojaukšana. SIA „Rīgas satiksme”, pieteicējas nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves –...

Saeima 30. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Ar likuma grozījumiem nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Līdz šim dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likuma izmaiņām visas dalītā īpašuma attiecības paredzēts regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu...

Latvijas Republikas Senāts apkopojis tiesu prakses atziņas par to, kā kriminālprocesā izlemt jautājumu par kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Apkopojumā “Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, izlemšana kriminālprocesā. 2020.gads – 2021.gada augusts)” senāts atzīst, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi....