0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSTop grozījumi Komerclikumā

Top grozījumi Komerclikumā

Rīt, 3. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti grozījumi Komerclikumā. Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, teikts, ka grozījumus Komerclikumā plānots veikt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un novērstu interešu konfliktus. Proti, Komerclikumā šobrīd pastāv dažāda izpratne par personām, kuras saistītas ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku. Pirmā par saistītajām personām uzskata tikai tās personas, kuras ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku ir saistības ar laulības vai radniecības saitēm. Savukārt, otrā ietver plašāku tvērumu – par saistītām personām tiek uzskatītas arī tādas personas, kā piemēram saistītie uzņēmumi. Komerclikumā plānoti šādi grozījumi. - Noteikt: ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Rīt, 3. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti grozījumi Komerclikumā. Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, teikts, ka grozījumus Komerclikumā plānots veikt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un novērstu interešu konfliktus. Proti, Komerclikumā šobrīd pastāv dažāda izpratne par personām, kuras saistītas ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku. Pirmā par saistītajām personām uzskata tikai tās personas, kuras ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku ir saistības ar laulības vai radniecības saitēm. Savukārt, otrā ietver plašāku tvērumu – par saistītām personām tiek uzskatītas arī tādas personas, kā piemēram saistītie uzņēmumi. Komerclikumā plānoti šādi grozījumi. - Noteikt: ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošu lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību; - Noteikt, ka valdes loceklim, kurš vienlaikus ir lielākais sabiedrības akcionārs, ir jāinformē pārējos valdes locekļus ne tikai par interešu konfliktu, bet arī par darījuma nosacījumiem; - Noteikt valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interešu konfliktu (tajā skaitā, ja valdes loceklis ir darījumā iesaistītās sabiedrības lielākais akcionārs), kā arī paredzēt, ka nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu darījumiem, kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un dalībnieku akcepts, ja virs 15%. - Noteikt, ka iespējams piesaistīt ārējo auditoru darījuma, kurš satur interešu konfliktu, pārbaudē; - Noteikt, ka akcionāriem ir tiesības prasīt arī individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks - negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem - Noteikt, ka tiesa var atcelt darījumu, kurš satur interešu konfliktu, ja tas neradīs papildu apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai. Lai veiktu šos grozījumus, cita starpā, Komerclikumu plānots papildināt ar jauniem punktiem. Piemēram. - Plānots papildināt likumu ar 136.1 pantu “Persona, kura saistīta ar dalībnieku, valdes vai padomes locekli” šādā redakcijā: „ Persona, kura saistīta ar dalībnieku, valdes vai padomes locekli ir: 1) viņa laulātais, radinieks, svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība; 2) cita komercsabiedrība, kuras daļu vai ieguldījuma (kapitāla) daļu vairākums viņam pieder vai kuras pārvaldes institūcijās viņš ieņem amatus.” - Paredzēts papildināt likumu ar 139.2  pantu ”Darījumu slēgšana ar valdes vai padomes locekli vai personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli“ šādā redakcijā: „(1) Ja sabiedrība slēdz darījumu ar valdes vai padomes locekli vai personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli, padome vai, ja tāda nav izveidota, - dalībnieku sapulce apstiprina šā darījuma slēgšanu vai piekrīt šā darījuma slēgšanai. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos var paredzēt atšķirīgu kārtību no šajā daļā noteiktās. (2) Ja sabiedrības intereses šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā saduras ar kāda padomes locekļa vai personas, kura ar viņu saistīta, interesēm, ieinteresētajam padomes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms padomes sēdes protokolā. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā balsstiesību nav arī tam padomes loceklim, kurš ir ieinteresētā padomes locekļa laulātais, radinieks vai svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība. (4) Ja nevienam padomes loceklim nav balsstiesību šā panta pirmajā daļā minētajā jautājumā, dalībnieku sapulce apstiprina darījumu vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos var paredzēt atšķirīgu kārtību no šajā daļā noteiktās. (5) Darījums starp sabiedrību un tās valdes vai padomes locekli stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi padome vai dalībnieku sapulce. (6) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu darījuma slēgšanai starp sabiedrību un personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad persona zināja, ka nepieciešama padomes vai dalībnieku sapulces piekrišana un ka tā nav dota. (7) Šā panta noteikumi neattiecas uz darījumiem, kas slēgti sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību vai saskaņā ar tiesas nolēmumu, un uz bezatlīdzības darījumiem, izsolēm un biržas darījumiem.” Tieslietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka, pieņemot grozījumus,  tiks noteikta kārtība, kādā izlemj jautājumu par darījumu, kurš satur interešu konfliktu, slēgšanu. Tādējādi tiks uzlabota kapitālsabiedrību, to dalībnieku (akcionāru) un kreditoru interešu aizsardzība. Turklāt, paaugstinot korporatīvās pārvaldības standartus, kapitālsabiedrības darbības caurskatāmība pieaugs. Minētais pozitīvais efekts ilgtermiņā uzlabos arī kapitālsabiedrības reputāciju. Papildus jau minētajam likumprojekta nefinansiālā ietekmes rezultātā kapitālsabiedrību finansiālais stāvoklis var uzlaboties. Proti, ieviešot augstākus korporatīvās pārvaldīšanas standartus, kā arī nodrošinot caurspīdīgu kapitālsabiedrību darbību, nav izslēgta iespēja piesaistīt investorus attiecīgo kapitālsabiedrību kapitāla daļu (akciju) iegādei. Tāpat likumprojekta nefinansiālās ietekmes esamība atvieglos iespēju kotēt kapitālsabiedrību kapitāla daļas (akcijas) biržā. Vairāk par topošajiem grozījumiem Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40232063