0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSUzlabojušies Latvijas rādītāji noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanā

Uzlabojušies Latvijas rādītāji noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanā

Pēc Finanšu un izlūkošanas dienesta informācijas

(0)

Foto: Tima Miroshnichenko from Pexels

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017. – 2019. gadu (turpmāk – riska ziņojums) Latvijas spēja vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus un izveidotās NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas noturība ir novērtēta kā augsta. Par to liecina pozitīvās tendences un rādītāji iestāžu savstarpējā sadarbībā vietējā un starptautiskā līmenī, uzraudzības un kontroles institūciju kapacitātes pieaugums, kā arī vienotas un koordinētas NILL apkarošanas sistēmas izveide. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.

Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai.

Privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras.

Šis ir pirmais FID vadībā tapušais šāda veida ziņojums.

Risku ziņojumā iekļautie galvenie secinājumi

  • NILLTPF novēršanas sistēma ir noturīga – tajā integrēti nepieciešamie instrumenti, lai pārvaldītu esošos un potenciālos riskus. Jomas institūciju īstenoto darbību un risku mazināšanas pasākumu spektrs ir pietiekami elastīgs, lai operatīvi reaģētu uz aktuālajām tendencēm un arvien mainīgo situāciju NILLTPF novēršanā.
  • Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks  pastāvīgi samazinās. Tas galvenokārt skaidrojams ar pārrobežu finanšu plūsmas no augsta riska valstīm ievērojamo kritumu, pilnveidoto normatīvo regulējumu, stiprināto jomas institūciju kapacitāti, tai skaitā, piešķirtajiem cilvēkresursiem, kā arī starpinstitūciju sadarbības pilnveidi. Liela daļa izmaiņu notika 2019. gada beigās, tāpēc rezultātus pilnvērtīgi būs iespējams novērot nākamajā pārskata periodā.
  • Identificēta arī sektoru risku pakāpeniska samazināšanās. Īpaši jāakcentē kredītiestāžu sektors, kurā notikušas vislielākās pārmaiņas (atteikšanās no augsta riska klientu apkalpošanas, pilnveidota spēja identificēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem, izstrādātas augsta līmeņa iekšējās kontroles sistēmas). Tas pozitīvi ietekmēja arī citus sektorus.
  • 2020. gada notikumi ietekmēja arī NILLTPF novēršanu – COVID-19 pandēmijas laikā pieauga virtuāli veikto noziegumu skaits, parādījās arī jaunas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas.
  • Risku ziņojumā apzināti arī nākotnes riski. Prognozējams, ka nākotnē noziegumi, kuri rada noziedzīgus līdzekļus, un šo līdzekļu legalizācija arvien vairāk tiks īstenota ar dažādiem virtuāliem risinājumiem. Tas pamatojams ar virtuālajām valūtām piemītošo anonimitātes elementu, aprites uzraudzības problemātiku, kā arī pieaugošajiem virtuālo valūtu veidiem un dažādību.

Turpmāk veicamie soļi

Saskaņā ar risku ziņojumā identificētajiem riskiem tiek definēti arī pasākumi un izstrādāti priekšlikumi veicamajām darbībām, lai sekmīgi īstenotu šo risku novēršanu un apkarošanu:

  • turpināt starptautiskās un nacionālās sadarbības pilnveidi,
  • nostiprināt uz risku balstītas pieejas piemērošanu,
  • pilnveidot uzraudzības funkciju īstenošanu visos sektoros,
  • nodrošināt samērīgu uzraudzības prasību piemērošanu,
  • nodrošināt NILLTPF sistēmas novēršanas un apkarošanas pasākumu efektivitāti un procesu nepārtrauktību,
  • organizēt mācības, lai mērķauditorijai – politikas veidotājiem, atbildīgajām valsts institūcijām, likuma subjektiem un sabiedrībai kopumā – skaidrotu būtiskākos secinājumus.

Risku ziņojuma izstrādi nosaka arī starptautiskie standarti, jāievēro, ka arī Eiropas Savienības Pārnacionālais riska novērtējums tiek gatavots, par pamatu ņemot Eiropas Savienības valstu nacionālos riska novērtējumus.

Risku ziņojumā tiek vērtēta esošās NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāte, identificēti iepriekš nenoteiktie apdraudējumi, ievainojamības faktori, riski un to radītās sekas, kā arī definēti trūkumi un ieteikumi to uzlabošanai.

Risku ziņojuma izstrādē ir iesaistīts plašs sadarbības partneru loks, tā izstrādē izmantots katras jomas iestāžu un ekspertu viedoklis, kā arī plaša spektra informācija un dati no FID, uzraudzības un kontroles institūcijām (piemēram, FKTK, VID), tiesību aizsardzības iestādēm, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citām kompetentajām iestādēm, kā arī no NILLTPF novēršanas likuma subjektiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Tima Miroshnichenko from Pexels

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017. - 2019. gadu (turpmāk – riska ziņojums) Latvijas spēja vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus un izveidotās NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas noturība ir novērtēta kā augsta. Par to liecina pozitīvās tendences un rādītāji iestāžu savstarpējā sadarbībā vietējā un starptautiskā līmenī, uzraudzības un kontroles institūciju kapacitātes pieaugums, kā arī vienotas un koordinētas NILL apkarošanas sistēmas izveide. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.

Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai.

Privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras.

Šis ir pirmais FID vadībā tapušais šāda veida ziņojums.

Risku ziņojumā iekļautie galvenie secinājumi

  • NILLTPF novēršanas sistēma ir noturīga - tajā integrēti nepieciešamie instrumenti, lai pārvaldītu esošos un potenciālos riskus. Jomas institūciju īstenoto darbību un risku mazināšanas pasākumu spektrs ir pietiekami elastīgs, lai operatīvi reaģētu uz aktuālajām tendencēm un arvien mainīgo situāciju NILLTPF novēršanā.
  • Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks  pastāvīgi samazinās. Tas galvenokārt skaidrojams ar pārrobežu finanšu plūsmas no augsta riska valstīm ievērojamo kritumu, pilnveidoto normatīvo regulējumu, stiprināto jomas institūciju kapacitāti, tai skaitā, piešķirtajiem cilvēkresursiem, kā arī starpinstitūciju sadarbības pilnveidi. Liela daļa izmaiņu notika 2019. gada beigās, tāpēc rezultātus pilnvērtīgi būs iespējams novērot nākamajā pārskata periodā.
  • Identificēta arī sektoru risku pakāpeniska samazināšanās. Īpaši jāakcentē kredītiestāžu sektors, kurā notikušas vislielākās pārmaiņas (atteikšanās no augsta riska klientu apkalpošanas, pilnveidota spēja identificēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem, izstrādātas augsta līmeņa iekšējās kontroles sistēmas). Tas pozitīvi ietekmēja arī citus sektorus.
  • 2020. gada notikumi ietekmēja arī NILLTPF novēršanu - COVID-19 pandēmijas laikā pieauga virtuāli veikto noziegumu skaits, parādījās arī jaunas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas.
  • Risku ziņojumā apzināti arī nākotnes riski. Prognozējams, ka nākotnē noziegumi, kuri rada noziedzīgus līdzekļus, un šo līdzekļu legalizācija arvien vairāk tiks īstenota ar dažādiem virtuāliem risinājumiem. Tas pamatojams ar virtuālajām valūtām piemītošo anonimitātes elementu, aprites uzraudzības problemātiku, kā arī pieaugošajiem virtuālo valūtu veidiem un dažādību.

Turpmāk veicamie soļi

Saskaņā ar risku ziņojumā identificētajiem riskiem tiek definēti arī pasākumi un izstrādāti priekšlikumi veicamajām darbībām, lai sekmīgi īstenotu šo risku novēršanu un apkarošanu:

  • turpināt starptautiskās un nacionālās sadarbības pilnveidi,
  • nostiprināt uz risku balstītas pieejas piemērošanu,
  • pilnveidot uzraudzības funkciju īstenošanu visos sektoros,
  • nodrošināt samērīgu uzraudzības prasību piemērošanu,
  • nodrošināt NILLTPF sistēmas novēršanas un apkarošanas pasākumu efektivitāti un procesu nepārtrauktību,
  • organizēt mācības, lai mērķauditorijai - politikas veidotājiem, atbildīgajām valsts institūcijām, likuma subjektiem un sabiedrībai kopumā - skaidrotu būtiskākos secinājumus.

Risku ziņojuma izstrādi nosaka arī starptautiskie standarti, jāievēro, ka arī Eiropas Savienības Pārnacionālais riska novērtējums tiek gatavots, par pamatu ņemot Eiropas Savienības valstu nacionālos riska novērtējumus.

Risku ziņojumā tiek vērtēta esošās NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāte, identificēti iepriekš nenoteiktie apdraudējumi, ievainojamības faktori, riski un to radītās sekas, kā arī definēti trūkumi un ieteikumi to uzlabošanai.

Risku ziņojuma izstrādē ir iesaistīts plašs sadarbības partneru loks, tā izstrādē izmantots katras jomas iestāžu un ekspertu viedoklis, kā arī plaša spektra informācija un dati no FID, uzraudzības un kontroles institūcijām (piemēram, FKTK, VID), tiesību aizsardzības iestādēm, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citām kompetentajām iestādēm, kā arī no NILLTPF novēršanas likuma subjektiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: