FINANSES

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Seminārā Jēkabpilī, kas notika ceturtdien, 18. aprīlī, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis iezīmēja globālās ģeopolitiskās perspektīvas kā argumentu, kāpēc Latvijai nepieciešami vareni "monetāri" sabiedrotie eirozonas izskatā:

Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat ir apstiprinājis 2012.gada Latvijas statistikas datus attiecībā uz vēl diviem Māstrihtas kritērijiem - vispārējo valsts parādu un budžeta deficītu, liecina pirmdien, 22. aprīlī, publiskotie Eurostat dati. Līdz ar to Latvija oficiāli ir izpildījusi visus piecus Māstrihtas kritērijus, kas jāievēro, lai mūsu valsts tiktu uzņemta eirozonā. Savukārt šonedēļ publiskotais "TNS Latvia" un un "Swedbank" pētījums liecina, ka tikai piektajai daļai jeb 17% Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro. u12% uzņēmēju jau ir sākuši IT sistēmu pielāgošanu, kamēr 32% plāno to darīt vēlāk. Tikai 10% aptaujāto ir sākuši plānot naudas plūsmu, bet 8% plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju. "Swedbank" eksperti uzsver - tie, kas gatavošanos uzsāks vēlāk, par pakalpojumiem, piemēram, IT sistēmu pielāgošanu vai inkasāciju, maksās dārgāk, jo pakalpojumu sniedzēju iespējas ir ierobežotas, kamēr plānoto darbu apjoms - milzīgs.

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2013. – 2016.gadam, kurā prognozes liecina par Latvijas publisko finanšu stabilitāti gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Latvijas Konverģences programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2013.-2016.gadam. Tā mūsu valstij jāsagatavo un Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Ar Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās uzraudzības un koordinācijas ciklu jeb tā dēvēto Eiropas pusgadu cieši saistītās Konverģences programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku ES dalībvalstu budžeta disciplīnu, lai savlaicīgi atklātu pārmērīgu budžeta deficītu un citas ekonomikas nelīdzsvarotības pazīmes. „Esmu gandarīts, ka šodien komisijas sēdē apstiprinātajā Latvijas Konverģences programmā iezīmētas pozitīvas tendences mūsu valsts ekonomikā gan attiecībā uz aizvadīto gadu, gan šo un turpmākajiem gadiem. Kamēr citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pieaug bezdarbs, šodien guvām apstiprinājumu no Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ka bezdarba līmenis turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies. Tas ir būtisks signāls mūsu valsts iedzīvotājiem un ekonomikai kopumā,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs...

Ministru kabineta sēdē 23.aprīlī izskatīts likumprojekts "Kredītbiroju likums" , likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , kas saistīti ar ieceri sekmēt kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās kedītinformācijas plašāku pieejamību par klientu vai iespējamo klientu komersantiem, tādējādi samazinot kredītrisku un veicinot kredītresursu plašāku pieejamību, kā arī ierobežojot pārmērīgas aizņemšanās risku, uzlabojot vispārējo maksāšanas disciplīnu un samazinot nenokārtoto saistību apjomu. Likumprojektā "Kredītbiroju likums", kā iepriekš jau informējām (skat. šeit), noteikti kredītbiroja darbības un kredītinformācijas apstrādes nosacījumi, kredītinformācijas glabāšanas termiņi, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija...

Eiropas Parlamenta pagājušajā nedēļā pieņemtajos normatīvajos aktos Eiropas Savienības banku stiprināšanai (Kapitāla prasību regula un Kapitāla prasību direktīvas 4. versija) iekļauts arī stimula mehānisms, lai bankas kļūtu ieinteresētākas atsākt aktīvāku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanu. Aktīvāku MVU kreditēšanu ES likumdevēji cer panākt ar samazinātu nominālo risku, kas bankām būtu jāpiešķir kredītiem MVU, tādējādi mazāks naudas daudzums būtu jāatliek iespējamo "slikto kredītu" segšanai un paliktu vairāk kapitāla aizdevumu izsniegšanai. "Ja nodokļu maksātāji glābj banku sistēmu ar savu naudu, tad viņi vēlētos redzēt, lai šī nauda aizietu arī uzņēmējdarbības kreditēšanai. Pretējā gadījumā var jautāt: kāds sabiedrībai labums no banku glābšanas? Bezdarbs arvien ir ļoti augsts gan Eiropā, gan Latvijā", Strasbūrā, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, pauda Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš gan neslēpa arī šaubas par konkrētās ieceres efektivitāti, atzīstot: "Nezinu, vai tas nostrādās". Šīs šaubas netaisījās kliedēt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle Ludmila Vojevoda, kura sacīja, ka nominālā riska pakāpe...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Saskaņā ar Valsts kases datiem, janvārī-martā kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu. Vienlaikus Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2013. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2012. gadā bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā. Janvārī-martā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot...

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot finanšu "drošības spilvenu" vērtē kā stipri ierobežotas. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām. Vienlaikus sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus iedzīvotāji daudz labprātāk izvēlētos tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai, nevis uzkrājumu veidošanai "nebaltai dienai", liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Sīkāk aptaujas rezultāti tiks prezentēti šo ceturtdien, 25. aprīlī.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi likumprojektu "Kredītbiroju likums", kurā noteikti kredītbiroja darbības un kredītinformācijas apstrādes nosacījumi, kredītinformācijas glabāšanas termiņi, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Sagaidāms, ka komersantiem (kredītbiroja dalībniekiem) kredītbiroji palīdzēs novērtēt iespējamā sadarbības partnera kredītrisku, tādējādi pasargājot tos no zaudējumiem, ko varētu radīt nenomaksāti rēķini un "sliktie" debitori, samazināt klientu nenokārtoto saistību apjomu un samazināt komersantu izmaksas par darījumu risku kontroli. Savukārt iedzīvotājiem kredītbiroju darbības rezultātā varētu tikt atvieglota piekļuve kredītresursiem un pakalpojumiem ar pēcapmaksu,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka sākot ar šī gada 1.maiju, ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešama speciāla atļauja jeb licence, lai darbotos tirgū, un līdz ar to PTAC turpina iesniegumu pieņemšanu no parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Noteikumus par šādas licences saņemšanu paredz 2012. gada 8. novembrī Saeimā pieņemtais Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas izstrādāts ar mērķi, lai sakārtotu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju uzraudzību un licencēšanu veic PTAC. MK noteikumi paredz, ka licenci var saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas profesionālās vai komerciālās darbības ietvaros sniedz parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus. Licence tiek izsniegta uz trīs gadiem. PTAC informē, ka saskaņā ar 2013.gada 29.janvāra MK noteikumiem Nr.64 „Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība”, ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem jāmaksā valsts nodeva par licences saņemšanu - 2500 lati un vēlāk par licences pārreģistrēšanu - 1000 lati. PTAC šobrīd aktīvi...

Naudas izņemšanas neierobežošana 2008. gada rudenī, kad Ivara Godmaņa valdība pārņēma "Parex" banku, bija kļūda - tā šonedēļ Strasbūrā, tiekoties ar žurnālistiem no Latvijas un teletiltā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) amatpersonām, atzinis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle. Kā zināms, Eiropas Savienība ņēmusi līdzdalību Kipras banku glābšanā, uzliekot stingrus ierobežojumus naudas izņemšanai no bankām. Zīle gan atzina, ka kompetentām aprindām informācija par briestošo banku krīzi Kiprā bijusi jau sen, un visi, kas vēlējušies, varējuši naudu izņemt jau pērn. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle Ludmila Vojevoda minēja, ka arī "Parex" glābšanas scenārijā naudas ierobežojumi tikuši uzlikti, tiesa gan, nepieminot, ka tas notika tikai vairākas nedēļas pēc tam, kad valdība banku bija pārņēmusi un, kā vēlāk savā revīzijas ziņojumā informēja Valsts kontrole, pa šo laiku no "Parex" aizplūda 294 miljoni latu. Fragments no Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Roberts Zīles paustā portāla plz.lv redaktoram Ikaram Kubliņam:

Eiropas Parlaments (EP) otrdien, 16. aprīlī, pieņēma banku reformas tiesību aktus, kas paredz virkni jaunu stabilitātes prasību bankām no 2014.gada 1.janvāra. Piemēram, baņķieru prēmiju griestus, lai ierobežotu pārmērīgu riskēšanu izsniedzot aizdevumus, lielākus kapitāla "drošības spilvenus", kas palīdzētu izturēt krīzes, kā arī pastiprinātu uzraudzību. Tā ir līdz šim vērienīgākā ES banku reforma, kas ietver arī noteikumus izaugsmes veicināšanai, stimulējot bankas izsniegt aizdevumus mazajiem uzņēmumiem. Banku reformas tiesību aktus veido Kapitāla prasību regula (KPR) un Kapitāla prasību direktīvas 4. pārstrādātā versija (KPD IV). Regula ievieš pirmos vienotos noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz visām bankām ES dalībvalstīs. Tās mērķis ir arī nodrošināt to, ka visās ES dalībvalstīs ievēro starptautiskos Bāzeles III standartus par banku kapitāla pietiekamību. Savukārt direktīva ļauj visām dalībvalstīm vairāk rīcības brīvības, piemēram, tiesības prasīt savām bankām rezervēs uzkrāt vairāk kapitāla, nekā prasa ES tiesību akti, kas, piemēram, ļautu nodrošināties pret nekustamo īpašumu tirgus cenu svārstībām. Regulu deputāti pieņēma ar 595 balsīm...

Sekojot līdzi situācijai pasaulē un rūpējoties par klientu finanšu darījumu drošību, SEB banka uz laiku ir noteikusi ierobežojumus skaidras naudas izņemšanai ar SEB bankas izsniegtajām maksājumu kartēm Āzijas reģionā izvietotajos bankomātos. Izmaiņas paredz, ka 24 stundu laikā iespējams veikt vienu skaidras naudas izņemšanas darījumu Malaizijā, Filipīnās, Taizemē un Vjetnamā izvietotajos bankomātos. Ierobežojumu noteikšana ir saistīta ar pēdējā laikā novērotajiem krāpnieciskajiem darījumiem ar maksājumu kartēm Āzijas reģiona bankomātos. SEB banka ir pieņēmusi lēmumu uz nenoteiktu laika periodu SEB bankas izsniegtām maksājumu kartēm atļaut 24 stundu laikā veikt vienu skaidras naudas izņemšanas darījumu bankomātos, kuri atrodas Malaizijā, Filipīnās, Taizemē un Vjetnamā. SEB banka atgādina, ka sekot līdzi sava konta stāvoklim ārzemēs var, izmantojot internetbanku Ibanku vai mobilo internetbanku, kā arī SMS banku. SMS banka nodrošina iespēju īsziņas veidā operatīvi saņemt informāciju par jebkurām izmaiņām noteiktā kontā. Vairāk par SMS banku var uzzināt SEB bankas mājas lapā. Gadījumā, ja maksājuma kartes lietotājam rodas aizdomas par...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 16.aprīli uz laiku apturēt visu apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) "Balva" izsniegto licenču darbību līdz trūkumu novēršanai. Tas nozīmē, ka AAS „Balva” turpina pildīt visus noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus. Šāds lēmums pieņemts, jo AAS „Balva” konstatēti vairāki likumā noteikto prasību pārkāpumi. Tiklīdz AAS ”Balva” būs novērsusi identificētos trūkumus, tā FKTK par to pārliecināsies un lems par uzlikto ierobežojumu atcelšanu. Minētie procesi notiks ciešā FKTK uzraudzībā. Likumā noteikts, ka apdrošināšanas sabiedrībai identificētie trūkumi jānovērš sešu mēnešu laikā. Līdz šim AAS „Balva” piedāvājusi OCTA, KASKO, īpašumu, veselības un ceļojumu apdrošināšanu. Esošos AAS "Balva" klientus licences darbības apturēšana neietekmēs – līdz šim noslēgtie apdrošināšanas līgumi turpina savu darbību bez jebkādām izmaiņām un sabiedrībai jānodrošina visu saistību izpilde pret klientiem. FKTK sekos līdzi, lai AAS „Balva” klientu...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vakar, 15. aprīlī, LDDK sagatavotās atklātās vēstules parakstītāju vārdā vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām paredzamās eiro ieviešanas sakarā. Vēstulē teikts: " Latvijas parakstītais līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai uzliek mūsu valstij būtisku pienākumu - ne tikai iestāties ES, bet arī pievienoties Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, aizstājot latus ar eiro. Apņemoties ko paveikt, latviešiem ir trāpīgs teiciens, kas liecina par atbildību un spēju pildīt solīto - Vīrs un vārds! Vērojot dažu organizāciju pēdējā laika aktivitātes, kas vēlas panākt tautas nobalsošanu jautājumā par lata nomaiņu, jāsecina, ka dažiem šis latvisko godprātību raksturojošais teiciens ir neizprotams, svešs un vērā neņemams. Jau izsenis mūsu valsts labklājības un arī tautas saimniekošanas prasmes simbols ir bijusi latviskā neatlaidība, izglītotība un darba tikums. Arī pragmatisms un apdomība, pieņemot nozīmīgus un izšķirošus lēmumus. Tieši šīs īpašības mēs likām lietā jau 2003.gada 20.septembrī, nobalsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad, tuvojoties pārejai...

Vakar, 15.aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski, lai pārrunātu tendences finanšu sektorā Latvijā un attīstības iespējas un riskus nākotnē. Sarunā Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents salīdzinošā perspektīvā iepazīstināja Valsts prezidentu ar nozīmīgākajiem rādītājiem banku sektorā 2012.gadā, īpaši atzīmējot, ka tas bija pirmais gads pēc trīs gadu pārtraukuma, kad banku sektors kopumā strādājis ar peļņu. Amatpersonas apspieda arī to, ka pirmo reizi kopš 2004.gada bankās noguldītās naudas apjoms pārsniedz izsniegto kredītu apjomu, kam būtisks priekšnoteikums bijis nerezidentu noguldījumi. Latvijas iekšējais noguldījumu līmenis joprojām nesedz esošo pieprasījumu pēc finanšu līdzekļiem. Kā būtiskus jomas dienaskārtības jautājumus Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents minēja paredzamos grozījumus Civilprocesa likumā, kas ierobežos līgumsodus un pastiprinās hipotēkas nozīmi. Viņš norādīja, ka uz banku un nebanku kreditētājiem nevar attiecināt vienādus noteikumus par iespējamā līgumsoda apjomu. Tāpat viņš skaidroja komercbanku nostāju par grozījumiem Maksātnespējas likumā, izmainot fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas regulējumu, un norādīja, ka, pieņemot...