FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, un FKTK eksperti regulāri veic uzraudzību, lai šīs darbības tiktu nodrošinātas visās Latvijas bankās. FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis norāda: "Nav pamata sagaidīt, ka tuvāko dienu laikā Latvijas finanšu sektorā ienāks liela nezināmas izcelsmes naudas plūsma, jo Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā, t. sk. tiek veikta arī klientu padziļināta izpēte. Tāpat nav patiesi izteikumi, ka Latvija varētu kļūt par Kipru Nr.2, jo abu valstu finanšu sektoru apmēri un to nozīme ekonomikā ir ļoti atšķirīga. Kiprā finanšu pakalpojumu joma, tai skaitā banku sektors, bet arī saistītie finanšu pakalpojumi, ir 40% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā kopumā finanšu sektors ir 3-3,5% no iekšzemes kopprodukta." Saistībā ar situāciju Kiprā FKTK priekšsēdētājs K. Zakulis šonedēļ ir aicinājis Latvijas bankas fokusēties uz klientu un finanšu plūsmu kvalitātes izvērtēšanu. FKTK arī līdz šim ir strādājusi ar...

Lai bremzētu pieaugošo krāpniecību, Latvijā radīts pirmais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums "Nevēlos ņemt kredītu". To bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sevi pasargāt no krāpnieku ļaunprātības. Latvijā pirmo elektronisko pretkrāpšanas pakalpojumu ir izstrādājis kredītbirojs "Creditinfo Latvija". Pakalpojums ir pieejams kredītbiroja platformā "Mans Creditinfo", kurā reģistrējoties, cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, iegūt informāciju par to, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu u.tml. Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība - cilvēks sistēmā savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu; šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus. "Pretkrāpšanas pakalpojums "Nevēlos ņemt kredītu" galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā "kredītņemšanas atkarības" bremzes," skaidro Armīns Kalniņš, kredītbiroja "Creditinfo Latvija" valdes loceklis. Cilvēks, kurš ir reģistrējies...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.martā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas. „Komisija pie likuma grozījumiem strādā ciešā sazobē ar civiltiesību ekspertiem, lai izpratni par līgumsodu tuvinātu citu Eiropas valstu praksei. Līgumsods nevar būt instruments, kas ļauj vienam no līgumslēdzējiem iedzīvoties uz darījuma partnera vai patērētāja rēķina,” norāda komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa –Egnere. Deputāti atbalstīja precizētu līgumsoda jēdziena redakciju, kas paredz izšķirt divus līgumsoda veidus. Ar līgumsodu par neizpildi piedāvātajā likuma redakcijā saprot konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības. Civillikumā paredzēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu...

Otrdien, 19. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru atlases kārtību un atlīdzību. Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izvērtētu prasības un kārtību, kādā tiek izvēlētas kredītiestādes maksātnespējas administratora kandidatūras kredītiestādes maksātnespējas procesā, iespējas paplašināt personu loku, kuras var veikt kredītiestādes administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā, kā arī līdzšinējā kārtība šo administratoru atlīdzības noteikšanā. Ņemot vērā kredītiestāžu likumā noteikto regulējumu, attiecībā uz iespēju paplašināt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā, FM uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums ir pietiekami plašs, jo vienīgā prasība pretendentam ir maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Šī prasība ir vērtējama kā būtiska, jo maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas prasa speciālu sagatavošanos un specifiskas zināšanas, bez kurām nevar tikt sasniegts likumā noteiktais mērķis veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos...

Otrdien, 19.martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2014., 2015. un 2016.gadam, tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Atbilstoši MK 2013.gada 5.marta sēdē pieņemtajiem lēmumiem valsts pamatbudžeta bāze ir palielināta 2014.gadam 7,8 miljonu latu apmērā, 2015.gadam - 6 miljonu latu apmērā un 2016.gadam - 25,9 miljonu latu apmērā. Tādējādi precizētie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2014.gadam ir aprēķināti 3622,4 miljonu latu apmērā un 2015.gadam - 3397,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam, 2014.gadam izdevumi attiecīgi ir samazināti 13,8 miljonu latu apmērā un 2015.gadam samazināti 43 miljonu latu apmērā. Savukārt, 2016. gadam bāzes izdevumi ir noteikti 3532,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 135,1 miljonu latu vairāk salīdzinājumā ar aprēķināto 2015. gada bāzi. Izglītības un zinātnes ministrijai bāzes izdevumi ir palielināti 2014. gadā 48 345...

Latvijas Bankas padome 14. martā apstiprinājusi grozījumus "Kredītu reģistra noteikumos" un "Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku", kuri stāsies spēkā ar 2013. gada 1. oktobrī. Kredītu reģistra noteikumu grozījumi paredz pilnveidot Kredītu reģistrā esošo informāciju klienta un klienta galvinieka kredītspējas novērtēšanai, finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības, makroekonomisko analīžu un statistikas vajadzībām. Atbilstoši minētajiem Kredītu reģistra noteikumu grozījumiem tiek grozīti arī "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku", kā arī pilnveidotas Kredītu reģistra dalībniekiem Kredītu reģistra ziņu labošanas un aktualizēšanas iespējas failu veidā un iekļautas papildu prasības ar mērķi novērst Kredītu reģistra ziņu nepamatotu pieprasīšanu. Latvijas banka savos finanšu pārskatos fiksējusi, ka 2012. gada peļņa bija 34 milj. latu. Nozīmīgāko Latvijas Bankas ienākumu daļu veidoja tīrie procentu ienākumi, kurus galvenokārt noteica ienākumi no ārvalstu valūtas rezervju ieguldījumiem drošos un augsti likvīdos finanšu instrumentos. Latvijas Bankas 2012. gada finanšu pārskati un revidentu ziņojums pieejami interesentiem Latvijas Bankas interneta vietnē. Latvijas Bankas padome...

Šodien, 14.martā, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts lemt, vai reģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Latvija par latu" iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Likumprojekts CVK tika iesniegts šā gada 30.janvārī un ierosina noteikt, ka "lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā līdz brīdim, kad tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk". Likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka, pirms sākt parakstu vākšanu iniciatīvas grupai likumprojekts jāiesniedz izvērtēšanai CVK. Savukārt CVK 45 dienu laikā jāizlemj reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai vai atteikt likumprojekta reģistrāciju. Atteikt reģistrēt likumprojektu CVK drīkst gadījumā, ja likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts vai ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Izvērtējot parakstu vākšanai iesniegto likumprojektu, CVK ir tiesīga pieprasīt ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Atzinumus par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" CVK ir sniegusi Tieslietu ministrija, LU Juridiskā...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņojis par būtiskiem precizējumiem līdzšinējā praksē attiecībā uz līgumsoda un līgumisko procentu aprēķināšanu pēc tam, kad tiek izmantotas tiesības lauzt līgumu pirms termiņa. Patērētājiem nozīmīgie precizējumi līdzšinējā judikatūrā ir veikti balstoties uz šī gada 30.janvārī Augstākās tiesas Senāta paplašinātā sastāvā pasludināto spriedumu (Spriedums) civillietā Nr. SKC-644/2013. Veiktie precizējumi paredz būtiskas izmaiņas pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju līdzšinējā praksē, kas kopumā uzlabos arī patērētāju situāciju. Līdzšinējās prakses maiņa ir balstīta uz Spriedumā izdarītajiem būtiskiem secinājumiem. Līdz ar to ir veikti precizējumi līdzšinējā judikatūrā, kas paredz, ka turpmāk, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Veiktie precizējumi nozīmē, ka dažādiem pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un parāda atgūšanas pakalpojumu...

Pastāvīgā termiņu pārcelšana un skaidru vadlīniju neesamība kavē ES maksātspējas direktīvas (Solvency II) prasību iedzīvināšanu Latvijas un Eiropas valstu nacionālajos tiesību aktos, kā arī apdrošinātājiem rada bažas, vai direktīvas prasības vispār tiks ieviestas to pašreizējā formā, paziņojusi SIA "KPMG Baltics". "Apdrošināšanas kompānijas Eiropā jau ir nogurušas no pastāvīgās vilcināšanās pēdējās desmitgades laikā, un arvien intensīvākas kļūst diskusijas par to, vai maksātspējas direktīva jebkad tiks ieviesta tās pašreizējā formā. Tāpēc ir nepieciešams skaidrs grafiks attiecībā uz atlikušajiem posmiem, lai atbilstošos termiņos nodrošinātu nozares atbilstību," uzsver KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle (Ondrej Fikrle). Kārtējo aizkavēšanos Maksātspējas II direktīva piedzīvoja februāra nogalē, kad tika pieņemts lēmums par Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdes pārcelšanu no 10.jūnija uz 22.oktobri. Šajā sēdē plānots izskatīt un apstiprināt Omnibus 2 direktīvas paredzētos labojumus Maksātspējas II direktīvā. Jāņem vērā, ka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) šobrīd veic pētījumu par Maksātspējas II ietekmi uz apdrošināšanas produktiem ar ilgtermiņa garantijām. Plānots,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņo par būtiskiem precizējumiem līdzšinējā praksē attiecībā uz līgumsoda un līgumisko procentu aprēķināšanu pēc tam, kad tiek izmantotas tiesības lauzt līgumu pirms termiņa. Patērētājiem nozīmīgie precizējumi līdzšinējā judikatūrā ir veikti, balstoties uz šī gada 30.janvārī Augstākās tiesas Senāta paplašinātā sastāvā pasludināto spriedumu (Spriedums) civillietā Nr. SKC-644/2013. Veiktie precizējumi paredz būtiskas izmaiņas pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju līdzšinējā praksē, kas kopumā uzlabos arī patērētāju situāciju. Līdzšinējās prakses maiņa ir balstīta uz Spriedumā izdarītajiem būtiskiem secinājumiem. Līdz ar to ir veikti precizējumi līdzšinējā judikatūrā, kas paredz, ka turpmāk, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Veiktie precizējumi nozīmē, ka dažādiem pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un parāda atgūšanas pakalpojumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā noteiktajām prasībām 2012.gadā fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas kopumā iesniedza 131 992 personas, no kurām 122 personas, izmantojot likumā dotās tiesības, deklarēja iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 4,66 milj.latu apmērā, kuriem tika aprēķināts maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 15% apmērā jeb 702,05 tūkst.latu. Uz 2013.gada 1.martu samaksāti 686,46 tūkst.latu. 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kura mērķis bija sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas, kā arī dot fiziskajām personām iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ar IIN apliekamos ienākumus, izņemot tos ienākumus, kurus personai bija tiesības nedeklarēt. Neraugoties uz to, ka darbs pie neskaidrās informācijas precizēšanas iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās joprojām turpinās, VID ir apkopojis statistikas informāciju par to, ko cilvēki norādījuši deklarācijās. Cilvēki deklarācijās ir norādījuši gan savus...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sarunu ceļā ir panācis vienošanos ar UAB "Gelvora", kā rezultātā komersants ir apņēmies uzlabot savu komercpraksi parādu piedziņas jomā. "Gelvora" informējis, ka līdz š.g. 1.martam veiks nepieciešamās korektīvās darbības un līgumsoda pārrēķinu tiem parādniekiem, pret kuriem jau uzsākts parādu piedziņas process, kā arī novērst strīdus situāciju rašanos nākotnē. 2012.gadā PTAC konstatēja, ka UAB "Gelvora" attiecībā pret patērētājiem nekorekti interpretējis AS "GE Money" aizdevuma līgumā ietverto noteikumu par līgumsoda aprēķināšanas metodi maksājumu kavējumu gadījumā. Parādu piedziņas kompānija aprēķināja līgumsodu pēc līguma laušanas un visas atlikušās parāda summas pieprasīšanas, savukārt AS "GE Money" aizdevuma līgums šādu līgumsoda piemērošanu pēc līguma laušanas neparedzēja, proti, AS "GE Money" aizdevuma līgums nosaka ka: "Gadījumā, ja Aizņēmējs kavē Līgumā noteiktos maksājumus, Aizņēmējs maksā Aizdevējam līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu". Minētais līguma noteikums paredz līgumsoda piemērošanu tikai līguma laikā, kad spēkā ir maksājuma grafiks ar...

Otrdien, 5. martā, Ministru kabinets izdevis jaunu, Latvijas Republikas vērtspapīru tirgum atbilstošu normatīvo aktu "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi", aizstājot iepriekšējos, 2005. gadā izdotos noteikumus, lai noteiktu valsts vērtspapīru veidus, to izlaišanas un norēķinu kārtību, kā arī valsts vērtspapīru uzskaitē iesaistīto organizāciju – Valsts kases, Latvijas Centrālā depozitārija u.c. pienākumus. Atbilstoši Saeimas nesen izdotajam "Euro ieviešanas kārtības likumam" noteikumos iestrādātas arī normas par valsts vērtspapīru redenomināciju (pārveidi) no latiem uz eiro ieguldītāju drošībai par viņu īpašumā esošo valsts vērtspapīru vērtības saglabāšanos pēc eiro ieviešanas. Tās paredz, ka Valsts kase ne vēlāk kā 60 darba dienas pirms euro ieviešanas dienas noteiks aprēķina datumu, kura dienas beigās tiks fiksēti denominējamo valsts vērtspapīru īpašnieku saraksti, un visas operācijas ar valsts vērtspapīriem tiks pārtrauktas pēc šī aprēķina datuma un tiks atsāktas pirmajā darba dienā pēc euro ieviešanas dienas. Pašu pārrēķinu Valsts Kases noteiktajā dienā individuālo ieguldītāju īpašumā esošajām krājobligācijām veiks Latvijas Centrālais...

Pirmdien, 4.martā, notika vēsturisks brīdis - ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics parakstīja vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas gatavību dalībai eirozonā. "Šobrīd Latvija pārliecinoši izpilda visus Māstrihtas kritērijus, tāpēc šis ir piemērotākais brīdis, lai mēs lūgtu EK un ECB izvērtēt mūsu atbilstību dalībai eirozonā. Šo kritēriju izpilde ir kā kvalitātes zīmogs, ka mūsu valsts ekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai palielinātu Latvijas ekonomiskās vides pievilcību ārvalstu investoriem. Šodienas lēmums pieprasīt konverģences ziņojumu ir nozīmīgs solis garajā procesu ķēdē, lai Latvija ieviestu eiro ar 2014.gada 1.janvāri," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Ja EK un ECB ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, gala politiskais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā būs jāpieņem Eiropas Padomei šā gada jūlijā. Māstrihtas kritēriji paredz, ka...

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem, 2013. gada janvārī banku sektora likviditātes rādītājs bija 59.2% (2012.gada decembra beigās 59.7%) un kapitāla pietiekamības rādītājs bija 17.7% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt 1.līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 15.3% (2012.gada decembra beigās – attiecīgi 17.6% un 15.3%). Banku sektors kopumā 2013.gada janvārī darbojās ar peļņu 21.9 miljonu latu apmērā, t.i. tikai nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā , kad peļņa sasniedza 22.9 miljonus latu. Šogad janvārī ar peļņu darbojās 17 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 97%). Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mēreni - par 5%, pieauga nozīmīgākie banku ienākumu posteņi, t.i. gan tīrie procentu ienākumi, gan tīrie komisijas naudas ienākumi, savukārt finanšu instrumentu tirdzniecības darījumi sektoram kopumā pārskata mēnesī nesuši zaudējumus. Janvārī turpināja samazināties viens no nozīmīgākajiem banku sektora izdevumu posteņiem - izdevumi...