FINANSES

Otrdien, 28.maijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā" un ar to saistītos likumprojektus, kuri pilnveidos komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošinās iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt elektroniski, vienkāršojot esošo reģistrācijas procedūru un samazinot komercķīlas pušu administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izmantošanu. Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojekts paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Tiek paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla www.latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar drošo elektronisko parakstu, pastāvīgi veicot visas nepieciešamās darbības - datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā. Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona. Minētā kārtība attiecas arī uz pieteikumiem grozījumu izdarīšanai komercķīlu reģistra ierakstos. Paredzēta arī jauna kārtība intelektuālā īpašuma un sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai, kā arī novērstas pretrunas ar finanšu ķīlas regulējumu. Tāpat...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) otrdien, 28.maijā iepazīstināja Ministru kabinetu ar informatīvo ziņojumu "Par finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijas teritorijā – skaidras naudas izņemšanas un norēķinu veikšanas iespējas" , kurā secināts - kopš problēmas apzināšanas, situācija virknē pašvaldību pēc VARAM iesaistes ir uzlabojusies. VARAM rosināto diskusiju rezultātā komercbanku sektors ir radis iespēju vairākās pašvaldībās uzstādīt bankomātus, tādējādi nodrošinot iespējas iedzīvotājiem izņemt skaidru naudu. Vienlaikus ministrijas speciālisti uzsver, ka būtiski ir ne vien veicināt skaidras naudas pieejamību, bet arī elektroniskos norēķinus - gan to piedāvāšanu publiskajā un arī privātajā sektorā, gan arī to popularitāti iedzīvotāju vidū. VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze atzīmē: "Ņemot vērā faktu, ka skaidras naudas izņemšana ir iespējama visā Latvijā, ja skatās pašvaldību, nevis teritoriālo vienību dalījumā, pašlaik nav nepieciešama īpaša valsts iejaukšanās situācijas uzlabošanā, piemēram, atbalsta programmas izveidošana bankomātu tīkla paplašināšanā. Šobrīd būtiski ir ne tikai veicināt skaidras naudas pieejamību, bet arī elektroniskos norēķinus...

Liepājas uzņēmēji jau ir sākuši gatavoties gaidāmajai eiro ieviešanai, taču par pāreju no latiem uz eiro vēl ir daudz izzināmu jautājumu. Šāda atziņa izskanēja ceturtdien, 23. maijā, Finanšu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā bezmaksas seminārā Liepājas uzņēmējiem par eiro ieviešanu. "Seminārs bija labs informācijas avots, kas deva ierosmi un lika apzināties, ka pārmaiņas ir tuvu, laika vairs nav daudz, un eiro ieviešanai jau tagad ir jāgatavojas ļot nopietni," pēc semināra sacīja Kurzemes Biznes inkubatora grāmatvede Inese Džeriņa. Ceturtdienas seminārs pulcēja 15 Liepājas un reģiona uzņēmumu grāmatvežus no dažādām nozarēm - loģistikas, degvielas, tekstila, grāmatvedības, tūrisma u.c. jomām. Dalībnieku vidū bija pārstāvji no Liepājas lielākā tekstiluzņēmuma "Lauma Lingerie", "Liepājas enerģija", Liepājas reģionālās slimnīcas, "Hanza Liepāja" u.c. Kā atzina "Lauma Lingerie" finanšu vadītāja Lita Laugale, Liepājas pusē daudzus uzņēmējus saistībā ar eiro ieviešanu baida neziņa un darba apjoms. "Jo vairāk informācijas būs uzņēmēju rīcībā, jo vieglāk būs sagatavoties eiro ieviešanai....

Ceturtdien, 23.maijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijāpārstāvjiem, lai uzklausītu padomes redzējumu stabilai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, tajā skaitā pārrunājot iespējamos uzlabojumus tiesiskuma, tiesu sistēmas efektivitātes, godīgas konkurences un investīciju aizsardzības jomā. Sarunas dalībnieki apsprieda tos aktuālos mērķus, kas jāsasniedz, lai turpinātu veidot investīcijām pievilcīgu vidi Latvijā, un izaicinājumus, kas jāpārvar pēc iespējas drīzāk.Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājs Džerijs Virts (Jerry Wirth) uzsvēra, ka šobrīd Latvijas ekonomiskie rādītāji ir ļoti labi, taču, lai šī situācija būtu ilgtspējīga, ir iespējami un arī nepieciešami uzlabojumi. Ārvalstu investoru padomes pārstāvji uzsvēra, ka ilgtspējīgai attīstībai nepieciešami vairāki priekšnoteikumi biznesa vidē - jābūt godīgai konkurencei, jārada caurspīdīgums, sistēmai kopumā jābūt paredzamai un noteikumiem nemainīgiem ilgākā laikā posmā. Viņi uzsvēra, ka, lai šāda situācija izveidotos, nepieciešamas strukturālas reformas gan izglītības sistēmā, gan valsts pārvaldē, gan veselības aizsardzībā, gan labklājības jomā. Ārvalstu investoru pārstāvji sacīja, ka būtiskāk par mērķu un prioritāšu nospraušanu ir sekot to...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) norāda, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijā ir izveidota īpaša darba grupa, kas strādā ar priekšlikumiem, kas iesniegti izmaiņām Maksātnespējas likumā. Ar populistiskiem saukļiem par atbrīvošanu no parādu jūga tiek virzīti dažādi grozījumi, kas liek uzdot jautājumu – kas būs patiesie ieguvēji no šādiem likuma grozījumiem? Pašlaik Maksātnespējas likumā ir noteikts dažāds saistību dzēšanas termiņš fiziskām personām ar mazākām un ar lielām saistībām: ja saistību apmērs ir līdz 100 000 latiem, saistību dzēšanas termiņš ir 2 gadi. Ja saistības pārsniedz 100 000 latus, saistību dzēšanas termiņš ir 3,5 gadi. Arī šis laiks, salīdzinot ar vidējo citu Eiropas valstu praksi, ir salīdzinoši ļoti īss, piemēram, Zviedrijā, Čehijā saistību dzēšanas termiņš ir 5 gadi, Somijā – 2-5 gadi, Igaunijā, Horvātijā, Austrijā – pat 7 gadi. Arī Lielbritānijā, kuras likums nereti tiek piesaukts kā pozitīvais piemērs saistību dzēšanai, tiesa drīkst pagarināt saistību dzēšanas termiņu līdz pat 15 gadiem, ja, piemēram, parādnieks ir sniedzis...

Vakar Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sešu Latvijā strādājošu komercbanku - SEB banka, Swedbank, Nordea, DNB banka, Citadele banka un ABLV Bank - kopuzņēmums AS "Kredītinformācijas Birojs". Tas dibināts ar mērķi izveidot uzņēmumu, kas specializēsies uzņēmumu un privātpersonu kredītinformācijas apstrādē jeb pildīs kredītbiroja funkcijas. Tuvākajā laikā jaundibinātais uzņēmums izsludinās starptautisku konkursu, lai atrastu sadarbības partneri kredītbiroja izveidei. Plānots, ka sagatavošanās darbi pilnvērtīgai uzņēmuma darbības uzsākšanai ilgs aptuveni gadu. Nepieciešamo investīciju apjoms varētu pārsniegt 1 miljonu eiro. "Komercbankas ir apvienojušās ar mērķi izveidot efektīvu un drošu datu apstrādes mehānismu kredītbiroja izveidei. Tā īstenošanai mēs piesaistīsim partneri, kas to ļaus nodrošināt. Uzņēmuma darbības uzdevums būs datu apstrāde, kas tā klientiem ļaus novērtēt darījuma riskus, kā ietekmē palielināsies darījumu apjoms un kredītresursu pieejamība tautsaimniecībā. Vienlaicīgi tiks sekmēta atbildīga un ilgtspējīga kreditēšana. Savukārt iedzīvotāju uzticību kredītbirojiem veicinās tas, iedzīvotāji varēs sekot līdz savu datu apstrādei un viņiem būs iespēja labot savus datus, ja tie būs kļūdaini. Uzņēmuma izveide...

Otrdien, 21.maija notika darījums, kura rezultātā finansists Andrejs Vdovins iegādājās 100% AS "Latvijas Biznesa banka" (LBB) akciju. Andrejs Vdovins ir VMHY grupas, kurā ietilpst Krievijā darbojošās bankas M2M Private Bank un ATB Banka, līdzīpašnieks. Attiecīgās izmaiņas tika ierakstītas LBB akcionāru reģistrā. Darījumam noslēdzoties, uz Latvijas Biznesa Bankas bāzes tiks veidota jauna banka, kura specializēsies starptautisko un Latvijas turīgo privāto klientu kapitāla apkalpošanā. Jaunās bankas biznesa attīstības stratēģija balstīsies uz private banking pakalpojumu sniegšanu: privāto klientu ikdienas banku operāciju apkalpošanu, kapitāla pārvaldīšanu, dzīves stila apkalpošanu, kā arī šiem klientiem piederošo uzņēmumu norēķinu operāciju apkalpošanu. Plānots, ka Latvijas Biznesa Bankas restrukturizācija tiks pabeigta līdz šī gada 1.augustam, kad banka sāks pilnvērtīgu klientu apkalpošanu. Andreja Vdovina mērķis, iegādājoties pilno akciju paketi LBB bankā, ir pastiprināt M2M grupas klātbūtni Eiropas privātkapitāla pārvaldīšanas pakalpojumu tirgū. Kopš 2011.gada Latvijā veiksmīgi darbojas Andrejam Vdovinam piederoša ieguldījumu pārvaldes sabiedrība M2M Asset Management. Uzņēmuma specializācija ir aktīvu pārvaldes pakalpojumu sniegšana, kā...

Eiro ieviešana Latvijā 2014.gada 1.janvārī ir loģisks solis ceļā uz ciešāku Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un stiprinās valsts makroekonomisko politiku un konkurētspēju, teikts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas (BA) prezidija pieņemtajā paziņojumā. Paziņojumā arī augstu novērtēts Latvijas panāktais progress Māstrihtas kritēriju izpildē. Vienlaikus paziņojumā uzsvērts, ka eiro ieviešana sekmēs visa Baltijas reģiona ekonomisko izaugsmi, palielinās investīciju un eksporta apjomus, mazinās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī garantēs lielāku noturību pret ekonomikas satricinājumiem. Oficiāls uzaicinājums Latvijai ieviest vienoto Eiropas valūtu apliecinās eirozonas valstu gatavību un vēlmi uzņemt savā lokā tās ES dalībvalstis, kuras izpildījušas Māstrihtas kritērijus. Atzīmējot, ka eiro ieviešana Igaunijā neapšaubāmi ir attaisnojusies un to apliecina pieaugošais sabiedrības atbalsts Eiropas vienotajai valūtai, BA prezidijs akcentē, ka eiro ieviešana Igaunijā nodrošina lielāku stabilitāti un atbalstu valsts tautsaimniecībai, sekmēja jaunu darbavietu rašanos, labvēlīgi ietekmēja eksportu un vairoja drošību. Paziņojums pieņemts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas prezidija locekļiem piedaloties Eiropas jūras dienai veltītajā konferencē Maltā. Baltijas Asambleja...

Saeima ceturtdien, 16.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Finanšu konglomerātu likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un Pārapdrošināšanas likumā, kas pilnveido finanšu konglomerātā ietilpstošo komercsabiedrību papildu uzraudzības prasības. Saskaņā ar likumu izmaiņām turpmāk visu uzraudzības instrumentu piemērošana tiks attiecināta ne tikai uz grupām, kuru mātes sabiedrības ir finanšu/apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, bet arī uz grupām, kuru mātes sabiedrības ir jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības. Likumi grozīti, jo līdzšinējais regulējums, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konglomerāta struktūru, nevis riska profilu, radīja atšķirības konglomerātu uzraudzībā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Uzraudzības prasību saskaņošana konglomerātu līmenī un kredītiestāžu un apdrošināšanas sektoru līmenī ļaus ņemt vērā riskus, kas rodas, apvienojoties dažādiem finanšu sektoriem un izveidojoties lielākām un sarežģītākām grupām. Pilnveidotais tiesiskais regulējums attieksies uz kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Ar izmaiņām arī tiek precizētas regulētās komercsabiedrības grupas un finanšu konglomerāta definīcijas, precizēta regulēto komercsabiedrību uzraudzības kārtība un tās...

Latvijas pāreju uz eiro atbalsta jau 44,9% uzņēmēju, kamēr pagājušā gada decembrī tie bija 41,2% uzņēmēju, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada martā veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index. Visvairāk atbalsts eiro ieviešanai palielinājies lielo uzņēmumu vidū, kuru apgrozījums ir lielāks par 1 miljonu latu. Ja pagājušā gada decembrī pozitīvu attieksmi eiro ieviešanai pauda 59% šīs grupas uzņēmēju, tad šā gada 1. ceturksnī atbalstītāju skaits ir palielinājies par 13% un sasniedz jau 72%. Tāpat atbalstu eiro ieviešanai vairāk pauž tie uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 10 darbinieku. Šajās uzņēmēju grupās atbalsts eiro ieviešanai pārsniedz 60%, pērn decembrī tie bija 50%. Ja 2012.gada nogalē izteikti pozitīvāk noskaņoti eiro ieviešanai bija eksportējošie uzņēmēji, tad šā gada 1. ceturksnī tik krasas atšķirības eksportējošo un neeksportējošo uzņēmēju vidū vairs nav vērojamas: Latvijas pāreju no lata uz eiro šā gada 1.ceturksnī atbalsta 48% eksportējošo uzņēmēju un 45% neeksportējošo uzņēmumu vadītāju. Šogad 1. ceturksnī...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no 1.maija ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumus var sniegt tikai tie parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši PTAC izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Prasību par šādas licences saņemšanu paredz 2012. gada 8.novembrī Saeimā pieņemtais Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas izstrādāts ar mērķi, lai sakārtotu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu. PTAC ir saņēmis 15 pieteikumus licences saņemšanai un izsniedzis 13 licences ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. PTAC kā iestāde, kas veic parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju uzraudzību un licencēšanu, turpina darbu ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem. PTAC aicina pakalpojumu sniedzējus, kuri vēl nav iesnieguši pieteikumu licences saņemšanai, to izdarīt tuvākajā laikā, jo bez licences tirgū darboties ir pretlikumīgi. Turpmāk PTAC mājaslapā ir pieejama arī licencēto parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju datubāze, kas pieejama šeit. PTAC atgādina, ka MK noteikumi paredz, ka licenci var saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas profesionālās vai komerciālās darbības ietvaros sniedz parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus....

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien reģistrēja parakstu vākšanai biedrības "Par latu, pret eiro" iesniegtos likumprojektus "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" un "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"", kas paredz tiesības ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju rosināt tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pašlaik tiesības rosināt tautas nobalsošanu šajos jautājumos ir tikai Saeimas deputātiem. Savukārt trešā biedrības iesniegtā likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" reģistrāciju, kas paredzēja papildināt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats, CVK atteica. CVK ieskatā šis likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu pēc satura un pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Par CVK reģistrētajiem likumprojektiem biedrība "Par latu, pret eiro" tagad var sākt likumu ierosināšanas procedūru, kuras pirmajā posmā likumprojektu atbalstam 12 mēnešu laikā nepieciešams savākt ne mazāk kā 30 000 notariāli apliecinātu vēlētāju parakstu. Pēc tam CVK jāizsludina...

Ziņas par parādnieka apgādībā esošajiem bērniem un citu spriedumu izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes tiesu izpildītājiem sniegs bez maksas. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas otrdien, 14.maijā, trešajam galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā. Lai līdzsvarotu kreditoru un parādnieku intereses, likuma grozījumi līdztekus paredz palielināt piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu. No nākamā gada to plānots noteikt minimālās algas apmērā, saglabājot arī līdzekļus par katru nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas patlaban noteikts 45 lati mēnesī. „Komisijā izdevies spert pirmo soli, lai palielinātu summu, kas parādos nokļuvušiem cilvēkiem paliek iztikai pēc piedziņas veikšanas. Turpmāk tiek ņemts vērā arī apgādībā esošo bērnu skaits, novēršot situāciju, ka vēl jo sāpīgāk parādu piedziņu izjūt ģimenes ar bērniem,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Spēkā esošais regulējums pieļauj, ka no parādnieka ieņēmumiem ir atļauts izdarīt ieturējumus arī gadījumā, ja tas saņem mazāk par minimālo algu, faktiski novedot parādnieka ģimeni trūkumā. Pašreizējā kārtība nosaka, ka tiesu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2013.gada 15.maijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada aprīlī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2013.gada otrajā ceturksnī (no 2013.gada aprīļa...

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (LSMPAA) pirmdien, 13. maijā, paudusi bažas par Maksātnespēja likuma nepilnībām, kas ietekmējot godprātīgu kreditoru intereses. Ja maksātnespējas procesa laikā parādās fiktīvs kreditors, kura prasījums ir pamatots ar tiesas lēmumu, kurš pieņemts, neizvērtējot prasījumu pēc būtības, administratoram nav likumisku iespēju aizstāvēt pārējo kreditoru intereses, norāda LSMPAA padomes loceklis Andris Daugaviņš. "Piemēram, maksātnespējīgā uzņēmuma "Zeus" procesā varētu iestāties situācija, kad atgūtā nauda būs jāizmaksā personai, kuras prasība pamatota ar tiesneša lēmumu par saistības piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, kaut arī iepriekš nevienā uzņēmuma dokumentā sadarbība ar konkrēto personu nav fiksēta. Un tas nozīmē, ka Rīgas Domei visticamāk netiks atmaksāta neveiksmīgi ieguldītā nauda," bažas par , pauž A.Daugaviņš. Kā norāda maksātnespējas procesa administrators, šādas situācijas iespējamas, kad tiesnesis pieņem lēmumu, nepārbaudot kreditora prasījumu pēc būtības, kā to šobrīd paredz Civilprocesa likums. "Pēdējo pāris gadu laikā gan manā, gan manu kolēģu praksē sastopami gadījumi, kad acīmredzami fiktīvs kreditors panāk savu it...