FINANSES

Otrdien, 25. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par krājobligāciju ieviešanas iespējām Latvijas valsts aizņēmuma vadībā” , kas paredz valsts obligāciju (krājobligāciju) pārdošanu Latvijas iedzīvotājiem 2013.gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem drošu ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīvu jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem, kā arī veicināt privātpersonu iesaistīšanos valsts vērtspapīru tirgū, tādējādi nodrošinot papildu līdzekļu piesaisti valsts budžeta finansēšanas nepieciešamības segšanai. Krājobligācijas tiks emitētas un izplatītas, balstoties uz viegli saprotamiem nosacījumiem, padarot valsts vērtspapīru iegādi fiziskām personām pēc iespējas vieglāk pieejamu. Sākotnēji tās iegādāties varēs interneta vietnē, bet pakāpeniski tiks nodrošināti citi kanāli, piemēram, Latvijas Pasta nodaļas un kredītiestādes, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ērtākus un daudzveidīgākus iegādes veidus Latvijas iedzīvotājiem. Krājobligāciju emisija tiek plānota katru dienu par to nominālvērtību (LVL 1) un minimālā ieguldījuma summa būs LVL 30, savukārt maksimālajam ieguldījumam tiks noteikts ierobežojums. Latvijas valsts krājobligācijām piemēros fiksētu procentu likmi, kas pielīdzināma valsts vērtspapīru likmēm, un sākotnējais termiņš būs...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 25.septembrī, tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva Latvijai iesaistīties Baltijas Inovāciju fonda izveidē, tādējādi rodot iespēju sniegt atbalstu Latvijas komersantiem to konkurētspējas celšanai. Baltijas Inovāciju fonds aktīvi darbību uzsāks 2013.gada janvārī. Baltijas Inovāciju fonda (turpmāk BIF) līgums starp Eiropas Investīciju fondu, Latviju, Lietuvu un Igauniju tiks parakstīts trešdien, 26.septembrī, Viļņā. Līgumu Latvijas puses vārdā paraksta Latvijas Garantiju aģentūra, Lietuvas – Invega, Igaunijas – Kredex, kas visas ir specializētas finanšu institūcijas. BIF pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds. BIF tiks izveidots ar mērķi nodrošināt agrīnās stadijas un izaugsmes stadijas riska kapitāla investīcijas uzņēmumos, galvenokārt, Baltijas valstīs, nodrošinot investīcijas uzņēmumam no 3-15 miljonu EUR apjomā. Katra no Baltijas valstīm iegulda BIF izveidē 20 miljonus eiro, savukārt EIF – 40 miljonus EUR, tātad kopā BIF izveidei sākotnēji piesaistot publiskos līdzekļus 100 milj. EUR apjomā. Latvija nepieciešamo līdzfinansējumu BIF izveidei - 20 milj. EUR - nodrošinās no SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” pieejamajiem resursiem. BIF piesaistīs...

Latvijas Banka Kredītu reģistra un kases pakalpojumus klientiem – privātpersonām – turpmāk Rīgā sniegs rekonstruētajā ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B. Kredītu reģistrs, kas apkopo ziņas par aizņēmējiem, to galviniekiem un viņu saistībām, šai ēkā izsniedz informāciju pašiem aizņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Kredītu reģistra iepriekšējā mājvietā – Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā – turpmāk notiks tikai skaidras naudas darījumi ar bankām, kas ļauj paaugstināt skaidrās naudas uzglabāšanas, apstrādes un aprites drošību. Klientu kases skaidras naudas darījumiem – bojātu lata naudas zīmju maiņa, eiro skaidras naudas pārdošana un lata jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecība – ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B sāka darbu šā gada 17. septembrī. (Minētie Kredītu reģistra un skaidras naudas pakalpojumi klientiem tiek sniegti arī Latvijas Bankas filiālēs Daugavpilī un Liepājā.) Ēkā pēc tās rekonstrukcijas no nomātām telpām atgriezusies Latvijas Bankas Statistikas pārvalde, kura vāc, reģistrē, apkopo un publicē finanšu statistikas datus un valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamos...

Valdība otrdien, 18.septembrī, izlēma piešķirt papildus 15 miljonus latu daudzdzīvokļu māju renovācijas programmai, pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" devīto projektu iesniegumu atlases kārtu". Vienlaikus ar papildus finansējuma piešķiršanu veiktas arī dažas izmaiņas aktivitātes īstenošanas nosacījumos. Viena no tām paredz, ka turpmāk ēkas renovācijai piešķirtais finansējums tiek paredzēts arī ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšanai un ēkas esošo inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšanai no siltināmās virsmas. Savukārt no finansējamajām izmaksām izslēgti neparedzētie izdevumi. Ekonomikas ministrija un „Latvijas un Investīciju aģentūra” uzskata, ka optimālāk ir atteikties no šīs izmaksu pozīcijas, jo tas nodrošinot, ka iepirkuma procedūras kļūšot godīgākas, būvkomersanti pārdomātāk un atbildīgāk gatavošot savus piedāvājumus, kā arī tikšot būtiski atvieglota projektu īstenošanas uzraudzība. Mainītas arī birokrātiskās prasības projekta pieteikšanai – turpmāk projekta iesniegumam vairs nebūs jāpievieno būves inventarizācijas lieta, taču būs jāiesniedz līgums par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 18.septembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), papildinot kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī stiprinot nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Līdz ar likumprojektu tika izskatīts arī informatīvais ziņojums, kurā sniegta informācija par situāciju nebanku kreditēšanas tirgū un uzraudzības iestāžu paveikto cīņā ar nelegālo kreditēšanu. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu nebanku kreditoriem saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šādu atļauju ir saņēmuši 50 pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. Līdz ar to secināms, ka daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot preču pirkšanas, atpakaļpirkuma, glabājuma, remonta un tamlīdzīgus līgumus, kuros ir saskatāmas slēptas kreditēšanas pazīmes (piemēram, drošības naudas izmaksa patērētājam, nododot lietu glabāšanā, remontā vai cita pakalpojuma veikšanai komersantam, tiesības vai pienākums...

58 % iedzīvotāju uzskata, ka par eiro ieviešanu būtu nepieciešams rīkot referendumu, liecina biedrības "Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs" rīkotās interaktīvās aptaujas "EIRO - izvēle vai pavēle" dati. Kā liecina pētījuma rezultāti - 66% iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret eiro ieviešanu, no kuriem 47 % iedzīvotāji uzskata, ka eiro nav jāievieš vispār, bet 19% iedzīvotāju eiro ieviešanu vēlas, taču tā uz laiku būtu jāatliek, savukārt, 28 % iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu jau no 2014.gada 1.janvāra. Kā galvenos iemeslus pret dalību eiro zonā, iedzīvotāji min iespējamo eiro zonas sabrukšanu, problēmās nonākušo dalībvalstu parādu segšanu, pilnīgu monetārās neatkarības zaudēšanu, cenu pieaugumu u.c. Pie ieguvumiem tiek pieskaitīta ērtāka pārvietošanās un norēķināšanās citās eiro zonas valstīs, pievilcīgāks tirgus ārvalstu investoriem, ietaupījums uz valūtas konvertāciju, zemākas un prognozējamākas procentu likmes u.c. Teju 2/3 respondentu (65 %) uzskata, ka ir labi informēti par riskiem un iespējām, Latvijai pievienojoties eiro zonai, bet 35 % aptaujāto atzīst, ka nav kompetenti...

Ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma pazemināt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes: Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 3.0% uz 2.5%; banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi no 0.1% uz 0.050%; banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likmi no 0.125% uz 0.075%; aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme no 4.0% uz 3.0%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 7.0% uz 6.0%, un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 10.0% uz 9.0%. Monetārās politikas nosacījumu turpmāka mīkstināšana, kas veikta secīgi pēc šī gada martā un jūlijā veiktā likmju pazeminājuma dos papildu motivāciju bankām brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai. Jaunās aizdevumu...

Eiropas Komisija vakar, 12. septembrī, iesniegusi priekšlikumus vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam, kas ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: "Šodien Komisija iesniedza priekšlikumus vienotam Eiropas mēroga uzraudzības mehānismam, un tas ir būtisks solis banku...

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, pieauga par 6,9% un sasniedzis 156,8 miljonus latu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). No kopējā parakstīto bruto prēmiju apmēra lielākā daļa jeb 67% bija Latvijā parakstītās bruto prēmijas, pārējās bruto parakstītās prēmijas apdrošinātāji parakstījuši, sniedzot pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs: Francijā, Igaunijā Lietuvā, Lielbritānijā, Polijā, Spānijā un Vācijā. FKTK atzīmē, ka, ekonomikai atveseļojoties, apdrošināšanas tirgū iezīmējušās pozitīvas tendences - parakstīto bruto prēmiju pieaugums pirmajā pusgadā bija vērojams gandrīz visiem apdrošināšanas veidiem, izņemot dzīvības apdrošināšanu, tostarp arī brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs pieauga par 2,5% un bija 80,5 miljoni latu. Šā gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrības kopumā strādājušas ar 2,3 miljonu latu peļņu, tai skaitā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopā nopelnīja gandrīz 0,5 miljonus latu, savukārt nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopā nopelnīja 1,8 miljonus latu. Apdrošināšanas sabiedrību peļņas vai zaudējumu...

Rīgā 6.septembrī svinīgi tika atklāta Somijas vadošās finanšu grupas "OP-Pohjola Group" centrālās bankas "Pohjola Bank plc" Latvijas filiāle, kas izveidota ar mērķi paplašināt bankas sniegto pakalpojumu klāstu korporatīvajiem klientiem Baltijas valstīs. Somijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Pirko Hamalainena atklāšanas pasākumā izteica gandarījumu par Somijas finanšu iestādes ienākšanu Latvijas tirgū un skaidroja, ka no somu valodas vārds "pohjola" tulkojams kā ziemeļi. Bankas prezidents Mikaēls Silvenoinens (Mikael Silvennoinen), savukārt informēja, ka bankai finanšu jomā Somijā ir 110 gadu pieredzi. "Pohjola" grupas apdrošināšanas kompānija "Seesam" Baltijas reģionā ienāca pirms 20 gadiem, bet līzinga pakalpojumus Baltijas valstīs banka piedāvā jau piecus gadus. "Pohjola Bank plc" Latvijas filiāle ir jau otrā pēc pagājušajā gadā atklātās bankas filiāles Igaunijā, bet nākamgad plānots atvērt biroju korporatīvajiem klientiem Lietuvā. "Pohjola Bank plc" ir Somijas lielākās finanšu grupas "OP-Pohjola" nozīmīgākā banka. Bankas korporatīvajiem klientiem tiek piedāvāts plašs finanšu, ieguldījumu, norēķinu un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāsts. Privātpersonām tiek piedāvāti nedzīvības apdrošināšanas...

Otrdien, 4. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, kas paredz noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Sākot no eiro ieviešanas datuma, eiro banknotes un monētas kļūs par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā. Skaidro naudu visās komercbankās bez maksas varēs mainīt pusgadu no eiro ieviešanas datuma, taču vietās, kur nav komercbanku filiāļu, naudas apmaiņu vienu mēnesi varēs veikt pasta nodaļā. Bezskaidras naudas latu konvertācija uz eiro notiks automātiski – eiro ieviešanas dienā. Savukārt pēc noteiktā termiņa latus pret eiro neierobežoti ilgi būs iespējams bez maksas samainīt Latvijas Bankā. Apzinot citu dalībvalstu, tai skaitā kaimiņvalsts Igaunijas, pieredzi, tika noteikts divu nedēļu ilgs vienlaicīgas latu un eiro valūtas apgrozības periods. Tas nozīmē, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas veikalos...

Otrdien, 4.septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu projektu Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā un ziņojumu par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un plānotajiem uzdevumiem nākamajā periodā. Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns ir aktualizēts atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Eiro projekta darba grupas pārskatīja pasākumu plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā, aktualizējot īstenojamos uzdevumus un pasākumu realizēšanas termiņus, tai skaitā, ņemot vērā noteikto Euro ieviešanas likumprojektā. Informatīvajā ziņojumā teikts, ka laika posmā no 2012.gada 1.februāra līdz 31.jūlijam visas Vadības komitejas padotībā izveidotās darba grupas atjaunoja to kompetencē esošos Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna uzdevumus, pielāgojot tos sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un nosakot konkrētus datumus pasākumu īstenošanai. Pārskata periodā darba grupas strādāja pie Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes. Nākamajā pārskata periodā darba grupas turpinās īstenot Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā noteiktos uzdevumus, tai skaitā, noslēgs līdzfinansēšanas granta līgumu ar Eiropas Komisiju; izsludinās iepirkumus, kas saistīti ar eiro komunikācijas, cenu monitoringa, informācijas sistēmu jomu...

Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) informē visus auto īpašniekus, ka, ņemot vērā izmaiņas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr.972 „Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”, no 1.septembra CSDD pakalpojumus varēs saņemt tikai tad, kad informācija par klienta veikto nodokļu un / vai sodu nomaksu ārpus CSDD sistēmas no Valsts kases būs nonākusi CSDD rīcībā tiešsaistes režīmā. Tāpēc klienti tiek aicināti citu institūciju noteiktos maksājumus (nodokļi, sodi) veikt CSDD e-pakalpojumos (https://e.csdd.lv) vai klātienē CSDD kasēs, kas nodrošina, ka CSDD informāciju par maksājumiem saņem uzreiz. Pretējā gadījumā, ja , piemēram, klients vēlēsies veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati sestdien, bet nodokļus vai sodus samaksājat ārpus CSDD sistēmas piektdienas pēcpusdienā, tad CSDD rīcībā šī informācija tiešsaistes režīmā būs tikai pirmdien, nevis sestdien. Līdz ar to nebūs iespēja saņemt CSDD pakalpojumu. Atgādinām, ka izmaiņas minētajos noteikumos attiecas arī uz...

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics uzsācis norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, informē Oskars Fīrmanis, "KPMG Baltics" pārstāvis. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki -> nodokļu maksājumi -> neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos -> valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem ->pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro) -> procentu maksājumi kreditoriem -> kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa -> subordinētie aizdevumi -> akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro. Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.

Otrdien, 28.augustā, Ministru kabinetā (MK) tika skatīti iesniegtie priekšlikumi 2012.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektam un tā pavadošajiem likumprojektiem otrajam lasījumam Saeimā. Kopumā valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu ap 18,9 miljoniem latu, informē Finanšu ministrija. Šā gada budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā savus priekšlikumus bija iesniegušas nozaru ministrijas - tiem valdība nolēma piešķirt papildu 17,8 miljonus latu, kas palielinās šā gada budžeta deficītu, nepārsniedzot 2012.gada plānoto kopējo budžeta deficīta apmēru 1,9% no IKP pēc Eiropas Savienības metodoloģijas. Papildu vairāk kā 10,5 miljoni latu tika piešķirts Veselībai ministrijai, lai nodrošinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju iedzīvotājiem, vakcīnu iegādei, dzemdību palīdzības nodrošināšanai un citiem pakalpojumiem, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai pievienotā Latvijas Infektoloģijas centra kreditoru saistību segšanai. Tāpat valdība izskatīja priekšlikumu piešķirt pusmiljonu latu finansējumu nekustamā īpašuma iegādei bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vajadzībām, kas ir saskaņā ar likumu par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. MK arī lēma par...