FINANSES

Latvijas Bankas padome vakar, 13. novembrī, kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie padomes secinājumi saistīti ar ekonomisko aktivitāti valstī, inflācijas dinamiku un kreditēšanas attīstību, informē Latvijas Banka. Gada inflācija oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada rudens, proti – 1.6%, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā šobrīd ir trešā zemākā inflācija ES valstu vidū. Bankas padome uzskata, ka tuvākajā nākotnē nav gaidāms ne ārējo, ne iekšzemes faktoru izraisīts inflācijas spiediens Latvijā. Tas savukārt nozīmē, ka inflācija arī nākamgad saglabāsies zemā līmenī, apliecinot zemas inflācijas noturību. Runājot par kreditēšanas attīstību, padome norādījusi, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, turpina palielināties arī mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc kredītiem. Tajā pašā laikā kredītiestāžu standarti kredītiem nefinanšu sabiedrībām ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecībām vietumis kļuvuši pat daudz stingrāki, kopumā mājsaimniecību kredītportfelis banku sistēmā arvien samazinās. Septembrī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis Latvijā darbojošās bankās bija par gandrīz...

Drīzumā kredītiestādēm Latvijā varētu būt pienākums pēc pieprasījuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas par nodokļu maksātāja konta esamību un kontā veiktajiem darījumiem, ja tās ir „paredzami svarīgas” arī kādas citas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām. To paredz likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", ko otrdien, 13. novembrī, izskatīs valdības sēdē. Grozījumu nepieciešamību noteic VID paredzamā sadarbībā ar citām valstīm, jo Latvijas iekšējās nodokļu administrēšanas vajadzībām VID jau pašlaik ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Taču, pamatojoties uz Eiropas Padomes 2011.gada 15.februāra Direktīvu 2011/16/ES, Latvijai jāspēj sniegt informāciju par tās nodokļu maksātājiem arī citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja tā ir "paredzami svarīga" nodokļu administrēšanas vajadzībām šajā (informāciju pieprasošajā) valstī. Tāpat šīs izmaiņas tiks piemērotas arī ar valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumi par informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Vienlaikus Kredītiestāžu likumā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka VID ziņas no kredītiestādēm var pieprasīt,...

Zemkopības ministrija informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 6. decembra līdz 2013. gada 15. janvārim tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā šādos Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumos: „Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās" un „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”. Pasākuma „Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās” atvērtajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā ir pieejams publiskais finansējums 1,16 miljoni latu. Pasākuma mērķis ir uzlabot zvejas produktu izkraušanai un uzglabāšanai nepieciešamo infrastruktūru ostās, kā arī nodrošināt kvalitatīvus ostas pakalpojumus zvejniekiem. Pasākuma aktivitātēm nav komerciāla rakstura. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt: biedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā ne mazāk kā piecu biedru komercdarbības joma galvenokārt ir zvejniecība vai ar to saistītie pakalpojumi; pašvaldība; valsts vai pašvaldības atvasināta publiska juridiskā persona. Projektu iesniegumi pasākumā gatavojami saskaņā ar 2009. gada 14. jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības...

Otrdien, 13.novembrī, Briselē „Kohēzijas politikas atbalstītāju valstu” sanāksmē 16 ES dalībvalstu valdību vadītāji vai to pārstāvji diskutēs par kohēzijas politikas finansējumu ES daudzgadu budžetā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aizstāvēs Latvijas pozīciju - saglabāt vismaz esošo finansējuma līmeni. Diskusijās piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Sanāksme notiks izšķirošajā sarunu fāzē, jo galīgo lēmumu par ES daudzgadu budžetu, t.sk. kohēzijas finansējuma nodrošināšanu, dalībvalstis ir apņēmušās pieņemt nākošajā Eiropadomē, kas notiks šī gada 22.-23.novembrī. Pagājušajā nedēļā notika visu valstu divpusējās konsultācijas ar Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja biroju, kurās valstis tika aicinātas nosaukt savas nacionālās intereses ES daudzgadu budžetā un iezīmēt iespējamās jomas, kur finansējums varētu tikt samazināts. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis diskusijās aizstāvēs Latvijas pozīciju – lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, nepieciešams saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni. ES daudzgadu budžeta sarunās...

Finanšu ministrija informē, ka patēriņa cenas šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palika nemainīgas. Oktobrim raksturīgo dārzeņu un apģērba cenu kāpumu atsvēra krītošās degvielas cenas un jaunie telekomunikāciju pakalpojumu tarifi, kuri spēcīgās konkurences apstākļos jau vairākus gadus stabili samazinās. Sezonāla cenu kāpuma ietekmē apģērbu un apavu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,4%, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, kad bija analoģiska sezonas preču klāsta nomaiņa, šīs preces šogad ir par 3,2% lētākas. Kā liecina FAO (Apvienoto Nāciju pārtikas un lauksaimniecības organizācija) dati, pārtikas cenas pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir stabilizējušās un oktobrī pat samazinājušās par 2%. Izteikts naftas cenu kritums pasaulē bija novērojams oktobra otrajā pusē, līdz ar to var gaidīt, ka daļēji tas ietekmēs Latvijas degvielas cenas arī novembrī, tomēr ir jāņem vērā, ka eiro turpina kļūt vājāks attiecībā pret ASV dolāru, līdz ar to bremzējot degvielas cenu kritumu. Cenu līmenis oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo...

Pilnveidojot finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības principus un rūpējoties par klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākot no šī gada decembra ievieš jaunu pārbaudes metodi - noslēpumainā klienta vizītes (Mystery Shopping). "Viena no Komisijas prioritātēm ir klientu interešu aizsardzība, ko nevar iedomāties bez efektīvas un mūsdienīgas sektora uzraudzības. Šobrīd noslēpumainā klienta metode ir atzīta visā pasaulē un līdzīgi kā uzraugi citās valstīs, arī Komisija Latvijā papildinās savu uzraudzības metožu sarakstu," saka Komisijas vadītājs Kristaps Zakulis. Noslēpumainais klients ir viens no efektīvākajiem veidiem, kas ļauj izzināt, kā patiesībā notiek klientu apkalpošana. Tas paredz, ka pārbaudītājs neatklāj savu identitāti, bet kā parastais klients izmanto tirgus dalībnieku sniegtos pakalpojumus, pievēršot pastiprinātu uzmanību konkrēto jautājumu un uzdevumu izpētei. Noslēpumainā klienta metode ļauj noskaidrot, cik efektīva ir tirgus dalībnieku iekšējā kontroles sistēma, iegūt pierādījumus par nelicencētu finanšu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošina informāciju par finanšu pakalpojuma sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpat tas palīdzēs pārbaudīt ES...

Otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts likumprojekts "Euro ieviešanas likums", kas nosaka vispārīgos eiro valūtas ieviešanas principus saskaņā ar valdības nosprausto mērķi – 2014. gada 1. janvārī ieviest Latvijā eiro. Likumprojekts paredz, ka latus un eiro vienlaicīgi kā maksāšanas līdzekli varēs izmantot divas nedēļas. Šajā laikā, veicot maksājumu latos, atlikums tiks izdots eiro. Savukārt bezskaidrās naudas nomaiņa uz eiro notiks ar pirmo dienu. Skaidro naudu no latiem uz eiro kredītiestādēs varēs mainīt vēl pusgadu no eiro ieviešanas dienas, bet atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās – vienu mēnesi. Latvijas Bankā šis nomaiņas periods būs bez termiņa ierobežojuma. Preču un pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro tiks atspoguļotas, sākot ar trim mēnešiem pirms eiro ieviešanas dienas un beidzot ar sešiem mēnešiem pēc tās. Valdība vēl izstrādās īpašu kārtību, kādā šī preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana notiks. Likumprojektā paredzēts, ka izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sedz visas iesaistītas puses no saviem līdzekļiem. Iesaistīto...

Valdības sēdē otrdien, 6. novembrī, nolemts šobrīd neatsākt AS „Citadele banka” pārdošanas procesu, jo patlaban pasaules kapitāla un finanšu tirgū tam nav piemērotākā situācija. Lēmums pieņemts, balstoties uz pārdošanas konsultanta „Nomura International plc” (Nomura) rekomendāciju, kas balstīta detalizētā tirgus situācijas analīzē. Valdība atgriezīsies pie šī jautājuma nākamā gada maijā, kad Nomura un VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) iesniegs izvērtējumu par bankas pārdošanas atsākšanu. Bankas Citadele pārdošana tiek atlikts jau otro reizi. Process, saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu tika uzsākts pagājušā gada jūlijā. Pēc konsultanta Nomura ieteikuma decembrī tas tika atlikts, jo konsultants uzskatīja, ka līdz ar nelabvēlīgo situāciju finanšu tirgos valsts nespētu iegūt maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu no pārdošanas darījuma. Valdība nolēma atgriezties pie bankas Citadele pārdošanas iespēju izvērtēšanas šā gada oktobrī, kad PA un Nomura bija jāiesniedz ziņojums par aktuālo situāciju finanšu tirgos un ieteikumi bankas pārdošanas procesa atsākšanai. Valdībai iesniegtajā ziņojumā pārdošanas konsultants Nomura ir konstatējis, ka pašreizējā banku...

Pirmdien, 5. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izskatīti priekšlikumi valsts budžeta otrajam lasījumam, kas paredz gan papildus izdevumus, gan arī izmaiņas ieņēmumu daļā. Interesanti, ka tikuši atbalstīti arī četri opozīcijas partiju priekšlikumi. Būtiskākie papildus plānotie izdevumi budžetā paredzēti demogrāfijas atbalsta pasākumiem - 13,3 miljoni latu, pēc sēdes žurnālistus informēja premjerministrs Valdis Dombrovskis. Šajos pasākumos ietilpst: māmiņu algu paaugstināšana līdz 100 latiem, līdz 100 latiem tiek paaugstināts bērnu kopšanas pabalsts no gada līdz pusotra gada vecumam, vairāk nekā 3,2 miljonu latu apmērā papildus atbalsts paredzēts arī pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai, vairāk nekā viens miljons latu paredzēts mācību grāmatu iegādei skolās., apmēram 1,1 miljons latu novirzīti brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem. Izdevumu daļā plānots arī samazinājums - apmēram 5,5 miljonus latu plānots ietaupīt, samazinoties izmaksām par valsts parāda apkalpošanu. Budžeta ieņēmumu daļā lielākās korekcijas ievieš izmainīta PVN ieņēmumu prognoze. Izvērtējot septembra un oktobra PVN iekasēšanas rezultātus, kur...

Latvijas Komercbanku asociācijas pagājušajā piektdienā, 26. oktobrī, organizētajā sanāksmē par Latvijas pensiju sistēmu izraisījās diskusijas par jautājumu, vai pensiju sistēmas otrā līmeņa finanses vajadzētu ieguldīt Latvijā, t.sk. infrastruktūras attīstībai. Video fragmentā - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas un sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperta Edgara Voļska komentāri: Video: plz.lv Skatiet arī: Pāvils Misiņš par TNS aptauju (video) Ilze Viņķele atzīstas izmisumā Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem. Valdis Zagorskis par pensiju sistēmu Eiropas Savienības kontekstā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 30.oktobrī, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Parādu ārpustiesas atgūšanas likums”, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības. Likumprojekts paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu. Par licencēšanas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Licences izmaksas plānotas 2500 latu apmērā, bet pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trīs gados, izmaksās 1000 latus, un šie līdzekļi daļēji tiks novirzīti PTAC kapacitātes palielināšanai. Likuma grozījumi paredz detalizēti regulēt pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Saskaņā ar likumprojektu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten...

Luksemburgā 26.oktobrī Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tika diskutēts par vairākām ES iniciatīvām, kuras saistītas ar cīņu pret ekonomisko noziedzību un tās radītajām sekām. Sanāksmē tika apsriesta cīņa pret tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, paredzot kriminālās sankcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija ES, kā arī cīņa pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, informē Tieslietu ministrija. Šobrīd Eiropas Savienība izstrādā jaunu direktīvu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, gan arī jaunu ES tiesību aktu attiecībā uz cīņu pret tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju direktīvas vairāki elementi jau šobrīd ir noteikti un darbojas Latvijas krimināltiesību sistēmā. Praksē ir pierādīts, ka tie efektīvi pilda arī preventīvo funkciju, sanāksmē uzsvēris Latvijas pārstāvis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Diskusijās par pavisam jaunu ES iniciatīvu – direktīvu cīņai pret krāpšanu, kas skar ESs finanšu intereses, Tieslietu ministrijas...

Šā gada laikā 11 Latvijas bankas palielinājušas savu kapitālu kopsummā par 98.1 milj. latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2012. gada septembrī. Gan likviditāte, gan kapitāla pietiekamības rādītājs banku sektorā saglabājies augstā līmenī. Septembra beigās banku sektora likviditāte bijusi 59.4% (augusta beigās – 60.5%) un kapitāla pietiekamība - 17.7% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 15.2% (augusta beigās – attiecīgi 17.3% un 15%). Septembrī nedaudz paaugstinājās banku kapitalizācijas līmenis, jo vairākas bankas izmantoja iespēju stiprināt kapitāla bāzi tajā iekļaujot kārtējā darbības gada auditēto peļņu. Nedaudz sarucis kredītportfeļa apmērs, attiecīgi mazinājās arī banku riska svērto aktīvu apmērs. Banku peļņa turpina augt Banku sektors šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā strādājis ar peļņu 119.3 milj. latu apmērā. Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos...

Latvijas Banka, skaidrojot iespējamo eiro ieviešanas gaitu Latvijā, savā prezentācijā "Satiksmes noteikumi veselīgai ekonomikai jeb īsi par Latvijas ceļu uz eiro" atbild uz vairākiem iedzīvotājus un jo īpaši uzņēmējus interesējošiem jautājumiem. Publicējam nelielu izvilkumu no Latvijas Bankas sagatavotā skaidrojuma. Kas notiks ar līgumiem, kas izteikti latos? Spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc pārejas kursa. Kas notiks ar kredītlīgumiem, kas izteikti latos? Līgumus nevajadzēs grozīt. Pārrēķinam tiks izmantots vienotais kurss, bet klients un banka varēs vienoties par līguma nosacījumu pārskatīšanu. Izņēmums - kredītlīgumi, kuriem piemērota fiksēta aizdevuma likme. Vadoties no citu eiro zonas valstu pieredzes, pirms eiro ieviešanas ir izteikta procentu likmju tuvināšanās, līdz ar ko procentu likmes un līgumu nosacījumi nacionālajā valūtā un eiro faktiski neatšķiras. Kā naudas maiņu padarīt vieglāku un ērtāku? Ērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa, jo visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez...

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi septembrī bijuši par 12,7% lielāki nekā 2011. gada attiecīgajā periodā un kopbudžeta pārpalikums pieaudzis par 11,3 miljoniem latu, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos sasnieguši 341,3 miljonus latu, no kuriem pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā ir 306 miljoni latu un pašvaldību konsolidētajā budžetā – 35,4 miljoni latu. Septembrī finansiālā pārpalikuma apjoms gan bijis ievērojami mazāks nekā iepriekšējos mēnešos. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības un mazāki nenodokļu ieņēmumi, skaidrojis finanšu ministrs Andris Vilks. Kopā šā gada 9 mēnešos nodokļu ieņēmumi ir jau 3,23 miljardi latu, kas ir par 336,9 miljoniem latu jeb 11,6% vairāk nekā 2011. gada attiecīgajā periodā. Lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā). To apjoms šā gada deviņos mēnešos pārsniedza pērnā gada atbilstošā perioda izpildi par 80,8 miljoniem latu, ko noteica nodarbinātības un vidējās darba samaksas kāpums. Otrā lielākā nodokļu ieņēmumu...