FINANSES

Šī gada deviņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 923 098 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele. 2012.gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus Ls 923 098 apmērā 162 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 878 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2012.gada deviņos mēnešos bija Ls 492. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi. Par darbiniekiem tiek uzskatītas personas, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process vai kredītiestādes maksātnespēja. Par darbiniekiem netiek uzskatītas pašnodarbinātās personas un sadarbības partneri. Darbinieku prasījumi tiek apmierināti par šādām izmaksām: darba samaksa atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...

Patlaban aptuveni 8500 personām Latvijas Krājbankā vēl glabājas dažādi vērtspapīri, bet, tā kā ir uzsākta bankas bankrota procedūra, tā vairs nav tiesīga turpināt sniegt finanšu pakalpojumus, tai skaitā glabāt klientiem piederošos vērtspapīrus. Administrators KPMG Baltics aicina Latvijas Krājbankas klientus līdz šī gada 30. novembrim vērsties bankā ar lūgumu par viņu īpašumā esošo vērtspapīru pārvešanu uz citu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. Ja attiecīgās personas pēc noteiktā termiņa nebūs pārvedušas vērtspapīrus uz citu finanšu iestādi, atbilstoši likumam tiks veikta uz attiecīgo brīdi Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru pārdošana atklātā izsolē. Izsoles rezultātā iegūtie naudas līdzekļi kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi tiks nodoti glabājumā notāram, pie kura pēc tam būs jāgriežas, lai saņemtu naudu. Kopējā atlikušā vērtspapīru portfeļa vērtība ir aptuveni 2 milj. latu. Pārsvarā šie vērtspapīri ir biržas NASDAQ OMX Riga (iepriekš Rīgas Fondu birža) kotēto uzņēmumu akcijas, kuras klienti iegādājušies deviņdesmito gadu sākumā vai vidū. Neskaidrību...

Neskatoties uz faktu, ka dažos gados atsevišķiem ieguldījumu plāniem bijis negatīvs ienesums, pensiju pārvaldīšanas rezultāti esot labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, secināts Labklājības ministrijas(LM) sagatavotajā un otrdien, 9. oktobrī, valdībā izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu. Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%. Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju. LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē...

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti sagatavojuši unpirmdien, 8.oktobrī, pēc ZZS valdes sēdes iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu "Par eiro ieviešanas termiņu" . Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka eiro ieviešanas termiņu nosaka Saeima, nevis valdība, un tas ir izlemjams tautas nobalsošanā. Ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un ja vairākums būs balsojis par Saeimas ierosināto eiro ieviešanas termiņu, eiro Latvijā varēs ieviest. D.Reizniece - Ozola, ZZS frakcijas deputāte: "Eiro ieviešana nedrīkst kļūt par panaceju. Šobrīd valdība gan nodokļu politikā, gan labklājībā un pārējās nozarēs nestrādā pēc loģiskas attīstības scenārija, bet veic sarežgītus vingrinājumus, lai nodrošinātu eiro ieviešanu jau 2014.gadā, par ko liecina, piemēram, mākslīga inflācijas samazināšana. Eiro ieviešanas termiņš ir būtisks un ikvienu Latvijas iedzīvotāju ietekmējošs lēmums, tāpēc šis jautājums ir izlemjams tautas nobalsošanā, kas būtu paredzama īpašā likumā." ZZS vērš uzmanību,...

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 8. oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz, ka saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargājamās teritorijās lauksaimniekiem kompensēs ar atbalsta maksājumiem. Likumprojektā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos atbalsta maksājumus paredzēts segt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem. Plānots, ka šos maksājumus izmaksās, tiklīdz būs pieejams attiecīgais finansējums. Ja atbalsta maksājumu nebūs iespējams saņemt no ES fondu līdzekļiem, maksājumu paredzēts izmaksāt no valsts budžeta. Tā kā saimnieciskās darbības ierobežošana visos gadījumos nenozīmē tās aizliegumu, kompensācijas maksājums ir piemērots līdzeklis, ar kura palīdzību saimniecisko darbību teritorijā var turpināt. Likumprojektā saglabāts arī pašreiz spēkā esošais regulējums par kopīpašumu - ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem vienlaicīgi, kompensāciju prasa visi īpašnieki, par to iepriekš vienojoties. VARAM sagatavotajā likumprojektā gan nav iekļauti pašreizējie kompensācijas veidi - zemes atpirkšana un atlīdzība. Tā vietā noteikts, ka zemes īpašniekam,...

Valdības komitejas sēdē pirmdien, 1. oktobrī, tika skatīts informatīvais ziņojums "Par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmām, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā". Ziņojumā secināts, ka attīstības finanšu institūcijas modelim ir jābūt piemērotam Latvijas tirgus apstākļiem, proti, tam nevajadzētu konkurēt ar privāto sektoru, bet gan veicināt tā iesaisti. Ziņojumā pausts, ka Latvijas attīstības finanšu institūcijai nevajadzētu veikt tiešo kreditēšanu, atstājot šo funkciju komercbankām. Tiešā kreditēšana varētu notikt vienīgi gadījumos, ja aizdevumu produktam nav analogu piedāvājumu citās komercbankās vai ne-banku finanšu institūcijās. Šādu apņemšanos Latvija paudusi 2011.gada 8.decembra nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Līdz ar to valsts atbalsta programmās, ko īstenos vienotā attīstības finanšu institūcija, dominēs netiešās valsts atbalsta programmas. Tas nozīmētu nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu netiešā veidā caur jau esošajiem tirgus finanšu starpniekiem (piemēram, komercbankām, līzinga kompānijām, riska kapitāla fondiem, krājaizdevu sabiedrībām u.c.). Ziņojumā definēti vēl citi būtiski principi, saskaņā ar kuriem būtu jāorganizē attīstības finanšu institūcijas darbība. Paredzēts, ka...

Saeima ceturtdien, 27. septembrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ierosinājumu desmitkāršot maksimālo naudas soda apmēru gadījumos, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, neievērojot Finanšu instrumentu tirgus likumu. Patlaban Finanšu instrumentu tirgus likumā teikts, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latu, ja ieguldījumu pakalpojums un ieguldījumu blakuspakalpojums tiek sniegts, neievērojot likuma prasības. FM sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka maksimālais naudas sods var būt 100 000 latu. Pašreizējais maksimālās soda naudas apmērs 10 000 latu ir nesamērojami zems, likuma grozījumu anotācijā raksta FM. Atbildības palielināšana likumā liks tirgus dalībniekiem rūpīgāk pildīt likuma normas un sekmēs ieguldītāju interešu aizsardzību, uzskata FM speciālisti. FM atzīmē, ka ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas laikā finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem ir jāievēro virkne prasību, kuras neievērojot ieguldītājiem var rasties ievērojami zaudējumi. Finanšu instrumentu tirgus likumā atbalstīti...

Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. septembrī, apstiprināja 2013. gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad valsts konsolidētā budžeta 4,66 miljardu latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardu latu lielus izdevumus, savukārt Latvijas konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardu latu, bet izdevumi – 5,82 miljardu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas, kas papildus ietver arī pašvaldību budžetus, atvasināto publisko personu budžetus, kā arī ESA 95 korekcijas tiek plānots 1,4% no IKP. IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Jau piektdien, 28. septembrī, 2013. gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopā ir 30 likumprojekti, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015.gadam ir plānots iesniegt Saeimā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2013. gadā prognozēti 3,3 miljardu latu un izdevumi plānoti 3,38 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,37 miljardu latu un izdevumi 1,43 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta...

Otrdien, 25. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par krājobligāciju ieviešanas iespējām Latvijas valsts aizņēmuma vadībā” , kas paredz valsts obligāciju (krājobligāciju) pārdošanu Latvijas iedzīvotājiem 2013.gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem drošu ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīvu jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem, kā arī veicināt privātpersonu iesaistīšanos valsts vērtspapīru tirgū, tādējādi nodrošinot papildu līdzekļu piesaisti valsts budžeta finansēšanas nepieciešamības segšanai. Krājobligācijas tiks emitētas un izplatītas, balstoties uz viegli saprotamiem nosacījumiem, padarot valsts vērtspapīru iegādi fiziskām personām pēc iespējas vieglāk pieejamu. Sākotnēji tās iegādāties varēs interneta vietnē, bet pakāpeniski tiks nodrošināti citi kanāli, piemēram, Latvijas Pasta nodaļas un kredītiestādes, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ērtākus un daudzveidīgākus iegādes veidus Latvijas iedzīvotājiem. Krājobligāciju emisija tiek plānota katru dienu par to nominālvērtību (LVL 1) un minimālā ieguldījuma summa būs LVL 30, savukārt maksimālajam ieguldījumam tiks noteikts ierobežojums. Latvijas valsts krājobligācijām piemēros fiksētu procentu likmi, kas pielīdzināma valsts vērtspapīru likmēm, un sākotnējais termiņš būs...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 25.septembrī, tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva Latvijai iesaistīties Baltijas Inovāciju fonda izveidē, tādējādi rodot iespēju sniegt atbalstu Latvijas komersantiem to konkurētspējas celšanai. Baltijas Inovāciju fonds aktīvi darbību uzsāks 2013.gada janvārī. Baltijas Inovāciju fonda (turpmāk BIF) līgums starp Eiropas Investīciju fondu, Latviju, Lietuvu un Igauniju tiks parakstīts trešdien, 26.septembrī, Viļņā. Līgumu Latvijas puses vārdā paraksta Latvijas Garantiju aģentūra, Lietuvas – Invega, Igaunijas – Kredex, kas visas ir specializētas finanšu institūcijas. BIF pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds. BIF tiks izveidots ar mērķi nodrošināt agrīnās stadijas un izaugsmes stadijas riska kapitāla investīcijas uzņēmumos, galvenokārt, Baltijas valstīs, nodrošinot investīcijas uzņēmumam no 3-15 miljonu EUR apjomā. Katra no Baltijas valstīm iegulda BIF izveidē 20 miljonus eiro, savukārt EIF – 40 miljonus EUR, tātad kopā BIF izveidei sākotnēji piesaistot publiskos līdzekļus 100 milj. EUR apjomā. Latvija nepieciešamo līdzfinansējumu BIF izveidei - 20 milj. EUR - nodrošinās no SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” pieejamajiem resursiem. BIF piesaistīs...

Latvijas Banka Kredītu reģistra un kases pakalpojumus klientiem – privātpersonām – turpmāk Rīgā sniegs rekonstruētajā ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B. Kredītu reģistrs, kas apkopo ziņas par aizņēmējiem, to galviniekiem un viņu saistībām, šai ēkā izsniedz informāciju pašiem aizņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Kredītu reģistra iepriekšējā mājvietā – Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā – turpmāk notiks tikai skaidras naudas darījumi ar bankām, kas ļauj paaugstināt skaidrās naudas uzglabāšanas, apstrādes un aprites drošību. Klientu kases skaidras naudas darījumiem – bojātu lata naudas zīmju maiņa, eiro skaidras naudas pārdošana un lata jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecība – ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B sāka darbu šā gada 17. septembrī. (Minētie Kredītu reģistra un skaidras naudas pakalpojumi klientiem tiek sniegti arī Latvijas Bankas filiālēs Daugavpilī un Liepājā.) Ēkā pēc tās rekonstrukcijas no nomātām telpām atgriezusies Latvijas Bankas Statistikas pārvalde, kura vāc, reģistrē, apkopo un publicē finanšu statistikas datus un valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamos...

Valdība otrdien, 18.septembrī, izlēma piešķirt papildus 15 miljonus latu daudzdzīvokļu māju renovācijas programmai, pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" devīto projektu iesniegumu atlases kārtu". Vienlaikus ar papildus finansējuma piešķiršanu veiktas arī dažas izmaiņas aktivitātes īstenošanas nosacījumos. Viena no tām paredz, ka turpmāk ēkas renovācijai piešķirtais finansējums tiek paredzēts arī ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšanai un ēkas esošo inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšanai no siltināmās virsmas. Savukārt no finansējamajām izmaksām izslēgti neparedzētie izdevumi. Ekonomikas ministrija un „Latvijas un Investīciju aģentūra” uzskata, ka optimālāk ir atteikties no šīs izmaksu pozīcijas, jo tas nodrošinot, ka iepirkuma procedūras kļūšot godīgākas, būvkomersanti pārdomātāk un atbildīgāk gatavošot savus piedāvājumus, kā arī tikšot būtiski atvieglota projektu īstenošanas uzraudzība. Mainītas arī birokrātiskās prasības projekta pieteikšanai – turpmāk projekta iesniegumam vairs nebūs jāpievieno būves inventarizācijas lieta, taču būs jāiesniedz līgums par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 18.septembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), papildinot kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī stiprinot nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Līdz ar likumprojektu tika izskatīts arī informatīvais ziņojums, kurā sniegta informācija par situāciju nebanku kreditēšanas tirgū un uzraudzības iestāžu paveikto cīņā ar nelegālo kreditēšanu. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu nebanku kreditoriem saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šādu atļauju ir saņēmuši 50 pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. Līdz ar to secināms, ka daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot preču pirkšanas, atpakaļpirkuma, glabājuma, remonta un tamlīdzīgus līgumus, kuros ir saskatāmas slēptas kreditēšanas pazīmes (piemēram, drošības naudas izmaksa patērētājam, nododot lietu glabāšanā, remontā vai cita pakalpojuma veikšanai komersantam, tiesības vai pienākums...

58 % iedzīvotāju uzskata, ka par eiro ieviešanu būtu nepieciešams rīkot referendumu, liecina biedrības "Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs" rīkotās interaktīvās aptaujas "EIRO - izvēle vai pavēle" dati. Kā liecina pētījuma rezultāti - 66% iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret eiro ieviešanu, no kuriem 47 % iedzīvotāji uzskata, ka eiro nav jāievieš vispār, bet 19% iedzīvotāju eiro ieviešanu vēlas, taču tā uz laiku būtu jāatliek, savukārt, 28 % iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu jau no 2014.gada 1.janvāra. Kā galvenos iemeslus pret dalību eiro zonā, iedzīvotāji min iespējamo eiro zonas sabrukšanu, problēmās nonākušo dalībvalstu parādu segšanu, pilnīgu monetārās neatkarības zaudēšanu, cenu pieaugumu u.c. Pie ieguvumiem tiek pieskaitīta ērtāka pārvietošanās un norēķināšanās citās eiro zonas valstīs, pievilcīgāks tirgus ārvalstu investoriem, ietaupījums uz valūtas konvertāciju, zemākas un prognozējamākas procentu likmes u.c. Teju 2/3 respondentu (65 %) uzskata, ka ir labi informēti par riskiem un iespējām, Latvijai pievienojoties eiro zonai, bet 35 % aptaujāto atzīst, ka nav kompetenti...

Ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma pazemināt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes: Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 3.0% uz 2.5%; banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi no 0.1% uz 0.050%; banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likmi no 0.125% uz 0.075%; aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme no 4.0% uz 3.0%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 7.0% uz 6.0%, un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 10.0% uz 9.0%. Monetārās politikas nosacījumu turpmāka mīkstināšana, kas veikta secīgi pēc šī gada martā un jūlijā veiktā likmju pazeminājuma dos papildu motivāciju bankām brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai. Jaunās aizdevumu...