FINANSES

Valsts ieņēmumu dienests Eiro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā ir sagatavojis projektu "Vadlīnijas par darbu ar kases aparātiem un kases sistēmām cenu paralēlās atspoguļošanas un latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā", kas ir nodotas apspriešanai un komentēšanai profesionālajām asociācijām. VID paziņojis, ka gaida viedokļus par minēto projektu līdz š.g. novembra vidum. Vadlīnijās tiek minēti vispārīgie principi un speciālie principi, kas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar kases aparātu lietošanu un samaksu apliecinošo dokumentu izsniegšanu darījuma partnerim. Vadlīnijas paredz, ka preču un pakalpojumu cenas vienlaicīgi gan latos, gan eiro būs jāatspoguļo kopumā 9 mēnešus - 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc plānotās eiro ieviešanas - no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. jūnijam. Attiecīgi arī kases čekos darījumu summas šajā laika periodā būs jānorāda gan latos, gan eiro. Savukārt apgrozībā gan lati, gan eiro vienlaicīgi tiks izmantoti divas nedēļas - no 2014. gada 1. līdz 15. janvārim. Sīkāk ar eiro ieviešanas...

Vakar, 18.oktobrī, ar balsu vairākumu Saeimas plenārsēdē tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu sagatavotā likumprojekta "Par eiro ieviešanas termiņu" nodošana Saeimas Juridiskajai komisijai. Neatbalstītā likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka par eiro ieviešanas termiņu lemj Saeima un nodod to tautai galīgai izlemšanai. D.Reizniece-Ozola, deputāte: "Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata vajadzību stāties eirozonā. Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, un ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ikgadēju 30 tūkstošu emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim. Ar izcilu nesaimniecisku darbību, Krājbankas...

Līdz ar valsts budžeta iesniegšanu Saeimā pēdējās nedēļās ir aktualizējusies arī diskusija par pensijām, to ieguldījumiem un pārvaldītāju devumu nākotnes pensionāru labklājībā. Lai rastu risinājumus, kā Latvijas pensiju sistēmai sniegt vislielāko labumu gan Latvijas tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem, šī gada 26.oktobrī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rīko ekspertu diskusiju "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?". Kopš iedzīvotājiem ir iespēja pašiem ērti pārbaudīt savus pensiju uzkrājumus internetā, arvien pieaugušas bažas, ka pašlaik strādājošajiem pensijas nebūs iespējams saņemt viņu cerētajā apjomā. Ekspertu diskusijas pirmajā daļā ar Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un izvērtējumu iepazīstinās labklājības ministre Ilze Viņķele, bet Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas ģenerāldirektorāta eksperts Valdis Zagorskis pastāstīs par Eiropas Savienības nostāju pensiju pietiekamības un ilgtspējas kontekstā, kā arī par tā saukto pensiju Balto grāmatu. Jaunāko pētījumu par iedzīvotāju cerībām un uzskatiem saistībā ar Latvijas pensiju sistēmu prezentēs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš....

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts rīkojuma projekts "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām, kas pielāgo specifiskās informācijas sistēmas eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem papildu administratīvo izdevumu segšanai". Projektu izstrādājusi Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar pārējām sešām ministrijām, kuru specifisko informācijas sistēmu pielāgošana eiro tiks veikta, izmantojot ERAF līdzekļus. Lai īstenotu sistēmu pielāgošanas darbus no ERAF līdzekļiem, ir nepieciešams veikt papildu administratīvos darbus. Projektu efektīvai īstenošanai tika veikta 52 informācijas sistēmu apvienošana astoņos vienotos eiro informācijas sistēmu projektos – Iekšlietu ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Tieslietu ministrijas resora, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas resora, Zemkopības ministrijas resora, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta projektos. Papildu administratīvos izdevumus veido piemaksas informācijas sistēmu projektu administratīvajam personālam, kā arī pēc nepieciešamības vienas jaunas štata vietas izveide vienotā projekta vadītājam. Plānots, ka 2013. – 2014. gadā nepieciešamais finansējuma apjoms 52 informācijas sistēmu pielāgošanai no ERAF līdzekļiem veidos...

Šī gada deviņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 923 098 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele. 2012.gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus Ls 923 098 apmērā 162 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 878 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2012.gada deviņos mēnešos bija Ls 492. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi. Par darbiniekiem tiek uzskatītas personas, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process vai kredītiestādes maksātnespēja. Par darbiniekiem netiek uzskatītas pašnodarbinātās personas un sadarbības partneri. Darbinieku prasījumi tiek apmierināti par šādām izmaksām: darba samaksa atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...

Patlaban aptuveni 8500 personām Latvijas Krājbankā vēl glabājas dažādi vērtspapīri, bet, tā kā ir uzsākta bankas bankrota procedūra, tā vairs nav tiesīga turpināt sniegt finanšu pakalpojumus, tai skaitā glabāt klientiem piederošos vērtspapīrus. Administrators KPMG Baltics aicina Latvijas Krājbankas klientus līdz šī gada 30. novembrim vērsties bankā ar lūgumu par viņu īpašumā esošo vērtspapīru pārvešanu uz citu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. Ja attiecīgās personas pēc noteiktā termiņa nebūs pārvedušas vērtspapīrus uz citu finanšu iestādi, atbilstoši likumam tiks veikta uz attiecīgo brīdi Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru pārdošana atklātā izsolē. Izsoles rezultātā iegūtie naudas līdzekļi kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi tiks nodoti glabājumā notāram, pie kura pēc tam būs jāgriežas, lai saņemtu naudu. Kopējā atlikušā vērtspapīru portfeļa vērtība ir aptuveni 2 milj. latu. Pārsvarā šie vērtspapīri ir biržas NASDAQ OMX Riga (iepriekš Rīgas Fondu birža) kotēto uzņēmumu akcijas, kuras klienti iegādājušies deviņdesmito gadu sākumā vai vidū. Neskaidrību...

Neskatoties uz faktu, ka dažos gados atsevišķiem ieguldījumu plāniem bijis negatīvs ienesums, pensiju pārvaldīšanas rezultāti esot labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, secināts Labklājības ministrijas(LM) sagatavotajā un otrdien, 9. oktobrī, valdībā izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu. Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%. Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju. LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē...

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti sagatavojuši unpirmdien, 8.oktobrī, pēc ZZS valdes sēdes iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu "Par eiro ieviešanas termiņu" . Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka eiro ieviešanas termiņu nosaka Saeima, nevis valdība, un tas ir izlemjams tautas nobalsošanā. Ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un ja vairākums būs balsojis par Saeimas ierosināto eiro ieviešanas termiņu, eiro Latvijā varēs ieviest. D.Reizniece - Ozola, ZZS frakcijas deputāte: "Eiro ieviešana nedrīkst kļūt par panaceju. Šobrīd valdība gan nodokļu politikā, gan labklājībā un pārējās nozarēs nestrādā pēc loģiskas attīstības scenārija, bet veic sarežgītus vingrinājumus, lai nodrošinātu eiro ieviešanu jau 2014.gadā, par ko liecina, piemēram, mākslīga inflācijas samazināšana. Eiro ieviešanas termiņš ir būtisks un ikvienu Latvijas iedzīvotāju ietekmējošs lēmums, tāpēc šis jautājums ir izlemjams tautas nobalsošanā, kas būtu paredzama īpašā likumā." ZZS vērš uzmanību,...

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 8. oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz, ka saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargājamās teritorijās lauksaimniekiem kompensēs ar atbalsta maksājumiem. Likumprojektā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos atbalsta maksājumus paredzēts segt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem. Plānots, ka šos maksājumus izmaksās, tiklīdz būs pieejams attiecīgais finansējums. Ja atbalsta maksājumu nebūs iespējams saņemt no ES fondu līdzekļiem, maksājumu paredzēts izmaksāt no valsts budžeta. Tā kā saimnieciskās darbības ierobežošana visos gadījumos nenozīmē tās aizliegumu, kompensācijas maksājums ir piemērots līdzeklis, ar kura palīdzību saimniecisko darbību teritorijā var turpināt. Likumprojektā saglabāts arī pašreiz spēkā esošais regulējums par kopīpašumu - ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem vienlaicīgi, kompensāciju prasa visi īpašnieki, par to iepriekš vienojoties. VARAM sagatavotajā likumprojektā gan nav iekļauti pašreizējie kompensācijas veidi - zemes atpirkšana un atlīdzība. Tā vietā noteikts, ka zemes īpašniekam,...

Valdības komitejas sēdē pirmdien, 1. oktobrī, tika skatīts informatīvais ziņojums "Par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmām, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā". Ziņojumā secināts, ka attīstības finanšu institūcijas modelim ir jābūt piemērotam Latvijas tirgus apstākļiem, proti, tam nevajadzētu konkurēt ar privāto sektoru, bet gan veicināt tā iesaisti. Ziņojumā pausts, ka Latvijas attīstības finanšu institūcijai nevajadzētu veikt tiešo kreditēšanu, atstājot šo funkciju komercbankām. Tiešā kreditēšana varētu notikt vienīgi gadījumos, ja aizdevumu produktam nav analogu piedāvājumu citās komercbankās vai ne-banku finanšu institūcijās. Šādu apņemšanos Latvija paudusi 2011.gada 8.decembra nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Līdz ar to valsts atbalsta programmās, ko īstenos vienotā attīstības finanšu institūcija, dominēs netiešās valsts atbalsta programmas. Tas nozīmētu nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu netiešā veidā caur jau esošajiem tirgus finanšu starpniekiem (piemēram, komercbankām, līzinga kompānijām, riska kapitāla fondiem, krājaizdevu sabiedrībām u.c.). Ziņojumā definēti vēl citi būtiski principi, saskaņā ar kuriem būtu jāorganizē attīstības finanšu institūcijas darbība. Paredzēts, ka...

Saeima ceturtdien, 27. septembrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ierosinājumu desmitkāršot maksimālo naudas soda apmēru gadījumos, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, neievērojot Finanšu instrumentu tirgus likumu. Patlaban Finanšu instrumentu tirgus likumā teikts, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latu, ja ieguldījumu pakalpojums un ieguldījumu blakuspakalpojums tiek sniegts, neievērojot likuma prasības. FM sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka maksimālais naudas sods var būt 100 000 latu. Pašreizējais maksimālās soda naudas apmērs 10 000 latu ir nesamērojami zems, likuma grozījumu anotācijā raksta FM. Atbildības palielināšana likumā liks tirgus dalībniekiem rūpīgāk pildīt likuma normas un sekmēs ieguldītāju interešu aizsardzību, uzskata FM speciālisti. FM atzīmē, ka ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas laikā finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem ir jāievēro virkne prasību, kuras neievērojot ieguldītājiem var rasties ievērojami zaudējumi. Finanšu instrumentu tirgus likumā atbalstīti...

Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. septembrī, apstiprināja 2013. gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad valsts konsolidētā budžeta 4,66 miljardu latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardu latu lielus izdevumus, savukārt Latvijas konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardu latu, bet izdevumi – 5,82 miljardu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas, kas papildus ietver arī pašvaldību budžetus, atvasināto publisko personu budžetus, kā arī ESA 95 korekcijas tiek plānots 1,4% no IKP. IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Jau piektdien, 28. septembrī, 2013. gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopā ir 30 likumprojekti, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015.gadam ir plānots iesniegt Saeimā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2013. gadā prognozēti 3,3 miljardu latu un izdevumi plānoti 3,38 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,37 miljardu latu un izdevumi 1,43 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta...

Otrdien, 25. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par krājobligāciju ieviešanas iespējām Latvijas valsts aizņēmuma vadībā” , kas paredz valsts obligāciju (krājobligāciju) pārdošanu Latvijas iedzīvotājiem 2013.gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem drošu ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīvu jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem, kā arī veicināt privātpersonu iesaistīšanos valsts vērtspapīru tirgū, tādējādi nodrošinot papildu līdzekļu piesaisti valsts budžeta finansēšanas nepieciešamības segšanai. Krājobligācijas tiks emitētas un izplatītas, balstoties uz viegli saprotamiem nosacījumiem, padarot valsts vērtspapīru iegādi fiziskām personām pēc iespējas vieglāk pieejamu. Sākotnēji tās iegādāties varēs interneta vietnē, bet pakāpeniski tiks nodrošināti citi kanāli, piemēram, Latvijas Pasta nodaļas un kredītiestādes, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ērtākus un daudzveidīgākus iegādes veidus Latvijas iedzīvotājiem. Krājobligāciju emisija tiek plānota katru dienu par to nominālvērtību (LVL 1) un minimālā ieguldījuma summa būs LVL 30, savukārt maksimālajam ieguldījumam tiks noteikts ierobežojums. Latvijas valsts krājobligācijām piemēros fiksētu procentu likmi, kas pielīdzināma valsts vērtspapīru likmēm, un sākotnējais termiņš būs...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 25.septembrī, tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva Latvijai iesaistīties Baltijas Inovāciju fonda izveidē, tādējādi rodot iespēju sniegt atbalstu Latvijas komersantiem to konkurētspējas celšanai. Baltijas Inovāciju fonds aktīvi darbību uzsāks 2013.gada janvārī. Baltijas Inovāciju fonda (turpmāk BIF) līgums starp Eiropas Investīciju fondu, Latviju, Lietuvu un Igauniju tiks parakstīts trešdien, 26.septembrī, Viļņā. Līgumu Latvijas puses vārdā paraksta Latvijas Garantiju aģentūra, Lietuvas – Invega, Igaunijas – Kredex, kas visas ir specializētas finanšu institūcijas. BIF pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds. BIF tiks izveidots ar mērķi nodrošināt agrīnās stadijas un izaugsmes stadijas riska kapitāla investīcijas uzņēmumos, galvenokārt, Baltijas valstīs, nodrošinot investīcijas uzņēmumam no 3-15 miljonu EUR apjomā. Katra no Baltijas valstīm iegulda BIF izveidē 20 miljonus eiro, savukārt EIF – 40 miljonus EUR, tātad kopā BIF izveidei sākotnēji piesaistot publiskos līdzekļus 100 milj. EUR apjomā. Latvija nepieciešamo līdzfinansējumu BIF izveidei - 20 milj. EUR - nodrošinās no SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” pieejamajiem resursiem. BIF piesaistīs...

Latvijas Banka Kredītu reģistra un kases pakalpojumus klientiem – privātpersonām – turpmāk Rīgā sniegs rekonstruētajā ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B. Kredītu reģistrs, kas apkopo ziņas par aizņēmējiem, to galviniekiem un viņu saistībām, šai ēkā izsniedz informāciju pašiem aizņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Kredītu reģistra iepriekšējā mājvietā – Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā – turpmāk notiks tikai skaidras naudas darījumi ar bankām, kas ļauj paaugstināt skaidrās naudas uzglabāšanas, apstrādes un aprites drošību. Klientu kases skaidras naudas darījumiem – bojātu lata naudas zīmju maiņa, eiro skaidras naudas pārdošana un lata jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecība – ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B sāka darbu šā gada 17. septembrī. (Minētie Kredītu reģistra un skaidras naudas pakalpojumi klientiem tiek sniegti arī Latvijas Bankas filiālēs Daugavpilī un Liepājā.) Ēkā pēc tās rekonstrukcijas no nomātām telpām atgriezusies Latvijas Bankas Statistikas pārvalde, kura vāc, reģistrē, apkopo un publicē finanšu statistikas datus un valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamos...