FINANSES

Eiropas Komisija ierosina jaunas Eiropas Centrālās bankas pilnvaras banku uzraudzībai
Eiropas Komisija ierosina jaunas Eiropas Centrālās bankas pilnvaras banku uzraudzībai
Eiropas Komisija vakar, 12. septembrī, iesniegusi priekšlikumus vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam, kas ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: "Šodien Komisija iesniedza priekšlikumus vienotam Eiropas mēroga uzraudzības mehānismam, un tas ir būtisks solis banku...
Pirmajā pusgadā par 6,9% pieaudzis apdrošinātāju parakstīto bruto prēmiju apmērs
Pirmajā pusgadā par 6,9% pieaudzis apdrošinātāju parakstīto bruto prēmiju apmērs
Šā gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, pieauga par 6,9% un sasniedzis 156,8 miljonus latu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). No kopējā parakstīto bruto prēmiju apmēra lielākā daļa jeb 67% bija Latvijā parakstītās bruto prēmijas, pārējās bruto parakstītās prēmijas apdrošinātāji parakstījuši, sniedzot pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs: Francijā, Igaunijā Lietuvā, Lielbritānijā, Polijā, Spānijā un Vācijā. FKTK atzīmē, ka, ekonomikai atveseļojoties, apdrošināšanas tirgū iezīmējušās pozitīvas tendences - parakstīto bruto prēmiju pieaugums pirmajā pusgadā bija vērojams gandrīz visiem apdrošināšanas veidiem, izņemot dzīvības apdrošināšanu, tostarp arī brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs pieauga par 2,5% un bija 80,5 miljoni latu. Šā gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrības kopumā strādājušas ar 2,3 miljonu latu peļņu, tai skaitā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopā nopelnīja gandrīz 0,5 miljonus latu, savukārt nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopā nopelnīja 1,8 miljonus latu. Apdrošināšanas sabiedrību peļņas vai zaudējumu...
Rīgā atklāta Somijas "OP-Pohjola Group" centrālās bankas "Pohjola Bank plc" Latvijas filiāle
Rīgā atklāta Somijas "OP-Pohjola Group" centrālās bankas "Pohjola Bank plc" Latvijas filiāle
Rīgā 6.septembrī svinīgi tika atklāta Somijas vadošās finanšu grupas "OP-Pohjola Group" centrālās bankas "Pohjola Bank plc" Latvijas filiāle, kas izveidota ar mērķi paplašināt bankas sniegto pakalpojumu klāstu korporatīvajiem klientiem Baltijas valstīs. Somijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Pirko Hamalainena atklāšanas pasākumā izteica gandarījumu par Somijas finanšu iestādes ienākšanu Latvijas tirgū un skaidroja, ka no somu valodas vārds "pohjola" tulkojams kā ziemeļi. Bankas prezidents Mikaēls Silvenoinens (Mikael Silvennoinen), savukārt informēja, ka bankai finanšu jomā Somijā ir 110 gadu pieredzi. "Pohjola" grupas apdrošināšanas kompānija "Seesam" Baltijas reģionā ienāca pirms 20 gadiem, bet līzinga pakalpojumus Baltijas valstīs banka piedāvā jau piecus gadus. "Pohjola Bank plc" Latvijas filiāle ir jau otrā pēc pagājušajā gadā atklātās bankas filiāles Igaunijā, bet nākamgad plānots atvērt biroju korporatīvajiem klientiem Lietuvā. "Pohjola Bank plc" ir Somijas lielākās finanšu grupas "OP-Pohjola" nozīmīgākā banka. Bankas korporatīvajiem klientiem tiek piedāvāts plašs finanšu, ieguldījumu, norēķinu un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāsts. Privātpersonām tiek piedāvāti nedzīvības apdrošināšanas...
Cenas eiro un latos obligāti būs jānorāda deviņus mēnešus, norēķināties ar eiro un latiem vienlaikus varēs divas nedēļas
Cenas eiro un latos obligāti būs jānorāda deviņus mēnešus, norēķināties ar eiro un latiem vienlaikus varēs divas nedēļas
Otrdien, 4. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, kas paredz noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Sākot no eiro ieviešanas datuma, eiro banknotes un monētas kļūs par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā. Skaidro naudu visās komercbankās bez maksas varēs mainīt pusgadu no eiro ieviešanas datuma, taču vietās, kur nav komercbanku filiāļu, naudas apmaiņu vienu mēnesi varēs veikt pasta nodaļā. Bezskaidras naudas latu konvertācija uz eiro notiks automātiski – eiro ieviešanas dienā. Savukārt pēc noteiktā termiņa latus pret eiro neierobežoti ilgi būs iespējams bez maksas samainīt Latvijas Bankā. Apzinot citu dalībvalstu, tai skaitā kaimiņvalsts Igaunijas, pieredzi, tika noteikts divu nedēļu ilgs vienlaicīgas latu un eiro valūtas apgrozības periods. Tas nozīmē, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas veikalos...
Informē par Latvijas eiro ieviešanas projekta gaitu
Informē par Latvijas eiro ieviešanas projekta gaitu
Otrdien, 4.septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu projektu Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā un ziņojumu par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un plānotajiem uzdevumiem nākamajā periodā. Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns ir aktualizēts atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Eiro projekta darba grupas pārskatīja pasākumu plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā, aktualizējot īstenojamos uzdevumus un pasākumu realizēšanas termiņus, tai skaitā, ņemot vērā noteikto Euro ieviešanas likumprojektā. Informatīvajā ziņojumā teikts, ka laika posmā no 2012.gada 1.februāra līdz 31.jūlijam visas Vadības komitejas padotībā izveidotās darba grupas atjaunoja to kompetencē esošos Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna uzdevumus, pielāgojot tos sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un nosakot konkrētus datumus pasākumu īstenošanai. Pārskata periodā darba grupas strādāja pie Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes. Nākamajā pārskata periodā darba grupas turpinās īstenot Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā noteiktos uzdevumus, tai skaitā, noslēgs līdzfinansēšanas granta līgumu ar Eiropas Komisiju; izsludinās iepirkumus, kas saistīti ar eiro komunikācijas, cenu monitoringa, informācijas sistēmu jomu...
Nodokļu, sodu un citus maksājumus valsts budžetam iesaka neatlikt uz pēdējo brīdi
Nodokļu, sodu un citus maksājumus valsts budžetam iesaka neatlikt uz pēdējo brīdi
Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) informē visus auto īpašniekus, ka, ņemot vērā izmaiņas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr.972 „Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”, no 1.septembra CSDD pakalpojumus varēs saņemt tikai tad, kad informācija par klienta veikto nodokļu un / vai sodu nomaksu ārpus CSDD sistēmas no Valsts kases būs nonākusi CSDD rīcībā tiešsaistes režīmā. Tāpēc klienti tiek aicināti citu institūciju noteiktos maksājumus (nodokļi, sodi) veikt CSDD e-pakalpojumos (https://e.csdd.lv) vai klātienē CSDD kasēs, kas nodrošina, ka CSDD informāciju par maksājumiem saņem uzreiz. Pretējā gadījumā, ja , piemēram, klients vēlēsies veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati sestdien, bet nodokļus vai sodus samaksājat ārpus CSDD sistēmas piektdienas pēcpusdienā, tad CSDD rīcībā šī informācija tiešsaistes režīmā būs tikai pirmdien, nevis sestdien. Līdz ar to nebūs iespēja saņemt CSDD pakalpojumu. Atgādinām, ka izmaiņas minētajos noteikumos attiecas arī uz...
"Latvijas Krājbankas" administrators uzsāk norēķināšanos ar kreditoriem
"Latvijas Krājbankas" administrators uzsāk norēķināšanos ar kreditoriem
Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics uzsācis norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, informē Oskars Fīrmanis, "KPMG Baltics" pārstāvis. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki -> nodokļu maksājumi -> neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos -> valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem ->pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro) -> procentu maksājumi kreditoriem -> kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa -> subordinētie aizdevumi -> akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro. Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.
Nākamā gada valsts budžeta tēriņi pieaugs vēl par gandrīz 19 miljoniem
Nākamā gada valsts budžeta tēriņi pieaugs vēl par gandrīz 19 miljoniem
Otrdien, 28.augustā, Ministru kabinetā (MK) tika skatīti iesniegtie priekšlikumi 2012.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektam un tā pavadošajiem likumprojektiem otrajam lasījumam Saeimā. Kopumā valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu ap 18,9 miljoniem latu, informē Finanšu ministrija. Šā gada budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā savus priekšlikumus bija iesniegušas nozaru ministrijas - tiem valdība nolēma piešķirt papildu 17,8 miljonus latu, kas palielinās šā gada budžeta deficītu, nepārsniedzot 2012.gada plānoto kopējo budžeta deficīta apmēru 1,9% no IKP pēc Eiropas Savienības metodoloģijas. Papildu vairāk kā 10,5 miljoni latu tika piešķirts Veselībai ministrijai, lai nodrošinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju iedzīvotājiem, vakcīnu iegādei, dzemdību palīdzības nodrošināšanai un citiem pakalpojumiem, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai pievienotā Latvijas Infektoloģijas centra kreditoru saistību segšanai. Tāpat valdība izskatīja priekšlikumu piešķirt pusmiljonu latu finansējumu nekustamā īpašuma iegādei bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vajadzībām, kas ir saskaņā ar likumu par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. MK arī lēma par...
"LKB Life" klientus turpmāk apkalpos "Citadele Life". Daļai klientu līgums tiks lauzts un izmaksāta uzkrājumu summa
"LKB Life" klientus turpmāk apkalpos "Citadele Life". Daļai klientu līgums tiks lauzts un izmaksāta uzkrājumu summa
Apdrošīnāšanas akciju sabiedrība (AAS) "Citadele Life" un banka "Citadele" ir noslēgusi līgumu ar likvidējamās "Latvijas Krājbankas" (LKB) meitas sabiedrību "LKB Life", kas arī atrodas likvidācijas procesā, par pakalpojumu sniegšanu līdzšinējiem "LKB Life" klientiem. Daļu likvidējamās AAS "LKB Life" ar klientiem noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi AAS "Citadele Life", savukārt tiem klientiem, ar kuriem "LKB Life" dzīvības apdrošināšanas līgumus izbeigs, atbilstoši sniegtajām "LKB Life" norādēm banka "Citadele" no šī gada 3.septembra veiks uzkrājumu summu izmaksu. "Citadele Life" ir pārņēmusi visus "LKB Life" noslēgtos līgumus "Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu 1000+". Līdz ar to līdzšinējie LKB klienti, ar kuriem ir noslēgti šādi līgumi, ir kļuvuši par "Citadele Life" klientiem. "Citadele Life" pārņemtos līgumus turpina pildīt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus paredzēja "LKB Life", tajā skaitā saglabājas garantētā procentu likme. Klientiem uz "Citadele Life" ir pārgājusi tāda uzkrājuma summa, kādu aprēķinājis "LKB Life," informē Jolanta Jērāne, "Citadele Life" valdes priekšsēdētāja. "LKB Life" ir paziņojis...
Iepriekšēja vienošanās ar VID par transfertcenu noteikšanu izmaksās 8000 latu
Iepriekšēja vienošanās ar VID par transfertcenu noteikšanu izmaksās 8000 latu
Valsts sekretāru sanāksmē 23. augustā tiek skatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšējās vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu noslēgšanas kārtība". Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām”16.1panta trešajā daļā ietverto deleģējumu, un tas nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu ar nodokļu maksātāju, kas veic vai uzsāk darījumu ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, kā arī maksu par iepriekšējas vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Tādējādi likumdošana tiks sakārtota atbilstoši OECD vadlīnijām par transfertcenu piemērošanu un komersanti varēs vērsties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu, lai pirms darījuma veikšanas pārbaudītu transfertcenas noteikšanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Atkārtoti nodokļu auditā šo jautājumu VID nepārbaudīs, ja nodokļu maksātājs būs rīkojies atbilstoši viņa un nodokļu administrācijas starpā noslēgtajai vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam. Par iepriekšējās vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu...
Vienotās valūtas ieviešana izmaksās vairāk nekā astoņus miljonus latu
Vienotās valūtas ieviešana izmaksās vairāk nekā astoņus miljonus latu
Ministru kabinetā (MK) ceturtdien, 16. augustā, tika izskatīts rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) eiro ieviešanas izdevumu segšanai. Projektu izstrādājusi Finanšu ministrija (FM), aktualizējot eiro ieviešanas izdevumu apjomu no Eiro projekta darba grupām, kā arī pamatojoties uz Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā saņemto informāciju. MK izskatītais rīkojuma projekts paredz 2013. gada budžeta izveides procesā precizēt pašlaik valsts budžeta bāzes izdevumos iekļautās 2013. – 2014. gada eiro ieviešanas izmaksas, lai tiktu īstenoti Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā noteiktie pasākumi vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā. Rīkojumā iekļautā informācija par eiro ieviešanas izmaksām ir apkopota no ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm. Galvenie izmaksu bloki vienotās valūtas ieviešanai: Valsts informācijas sistēmu pielāgošana eiro valūtai - 4,1 miljoni latu; Skaidrās naudas apmaiņas pasākumu nodrošināšana Latvijas Pasta atsevišķās pasta pakalpojumu sniegšanas vietās - 1,5 miljoni latu; Papildu drošības pasākumu nodrošināšana- 961,4 tūkstoši latu; Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju informēšana un Centrālās statistikas...
Pieaug privāto pensiju fondu plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs, valsts ieguldījumu plānu ienesīgums saglabājas augsts
Pieaug privāto pensiju fondu plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs, valsts ieguldījumu plānu ienesīgums saglabājas augsts
Privāto pensiju fondu darbība 2012. gada pirmajā pusgadā kopumā bijusi sekmīga, tajā pat laikā valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ieguldījums saglabājas augsts, informē Agnese Līcīte, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Privāto pensiju fondu pensiju plānu vidējais sešu mēnešu ienesīgums sasniedza 3,7% (individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no mīnus 0,4% līdz + 4,3%) un pensiju plānos kopumā līdz 2012. gada 2. ceturkšņa beigām tika uzkrāts pensiju kapitāls (neto aktīvi) 127 miljonu latu apmērā, t.i. par 8,8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Savukārt visi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāni ir darbojušies ar pozitīvu ienesīgumu un 2012. gada 1. pusgadā individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no 0,8% līdz 10,4%. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu vidējais sešu mēnešu ienesīgums saglabājās augsts un 2012. gada pirmā pusgada beigās sasniedza 4,1%. Salīdzinājumam - 2011. gada pirmajā pusgadā tie bija vien 0,1%. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānos...
Uzņēmumu saistību īpatsvars pret pelnītspēju aug
Uzņēmumu saistību īpatsvars pret pelnītspēju aug
Pēdējo piecu gadu laikā visstraujāk Latvijas uzņēmējdarbības vidē saistību slogs samazinājās 2010.gadā, liecina SEB bankas veiktā uzņēmumu analīze. Savukārt, šogad visās tautsaimniecības nozarēs vērojama saistību sloga palielināšanās, kas skaidrojama ar uzņēmumu nepieciešamību pēc papildu apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām biznesa attīstības un konkurētspējas nodrošināšanai. Vislielākais pieaugums vērojams ražošanas un tirdzniecības nozarēs, kur saistību sloga koeficients ir aptuveni 1.35. Transporta nozarei saistību slogs tuvojas 1.0 un lauksaimniecībā tas ir 0.75. Savukārt vismazākais saistību slogs (0.1) ir būvniecībā, kas skaidrojams ar to, ka šajā biznesa jomā daudz tiek izmantotas avansa, darba izpildes un garantijas laika garantijas, kas ir ārpusbilances saistības. Jāatzīmē, ka ekonomikā par komforta līmeni atzīst koeficientu līdz 3.5, informē Anna Vilsone, "SEB bankas" ārējas komunikācijas projektu vadītāja. Saistību slogs jeb saistību īpatsvars pret pelnītspēju parāda, cik gados uzņēmums spētu nomaksāt saistības, neieguldot pamatlīdzekļos un apgrozāmajā kapitālā. Vislielākais saistību slogs uz uzņēmumu pelnītspēju pēdējos piecos gados bija tieši pirms krīzes - 2008.gadā. Savukārt, sākoties...
Izsludināts konkurss trešās riska kapitāla fondu paaudzes izveidei
Izsludināts konkurss trešās riska kapitāla fondu paaudzes izveidei
Lai atvieglotu inovatīviem mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem pieeju kapitāla finansējumam un sekmētu jaunu riska kapitāla fondu veidošanos Latvijā, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādātās valsts atbalsta programmas ietvaros ir izsludinājusi konkursu jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēlei. Konkursa kārtībā tiks izraudzītas līdz trīs vadības komandas, kas nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos. Jaunie fondi veiks ieguldījumus mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā. Ieguldījumus līdz vienam miljonam latu vienā uzņēmumā varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu uzņēmuma produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus. Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes „Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos”, ko LGA šī gada...
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs labākas dzīves nodrošināšanā paļaujas tikai uz veiksmi
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs labākas dzīves nodrošināšanā paļaujas tikai uz veiksmi
Lai arī 83% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu sapņu īstenošanai nepieciešama nauda, gandrīz trešdaļa jeb 31% aptaujāto piekopj "nekā nedarīšanas" taktiku un to piepildīšanā paļaujas tikai uz veiksmi, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji uz dzīvi raugās pragmatiski, bet krāj vien retais Kā secināts aptaujā, 82% Latvijas iedzīvotāju par savas dzīves lielāko sapni izvirzījuši nodzīvot kvalitatīvu dzīvi līdz sirmam vecumam, kam seko bērnu izskološana (50% aptaujāto) un ceļojums uz kādu eksotisku valsti (47% aptaujāto). Savukārt vismazāk cilvēkus Latvijā saista iespēja kļūt par Valsts prezidentu, par to sapņo vien 4% aptaujāto, jahtas vai privātās lidmašīnas iegāde (8% aptaujāto), kā arī slava un atpazīstamība (10% aptaujāto). Latvijas iedzīvotāji visbiežāk naudu krāj mājokļa remontam, mēbeļu iegādei, ceļojumam, bērnu labklājībai un mājokļa iegādei. "Latvijas iedzīvotāji uz dzīvi raugās pragmatiski un sapņo par reāli sasniedzamām, galvenokārt materiālām lietām. Vienlaikus - lai īstenotu savus sapņus, pārdomāti naudu krāj tikai trešā daļa jeb 35%...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.