FINANSES

Valdības sēdē otrdien, 6. novembrī, nolemts šobrīd neatsākt AS „Citadele banka” pārdošanas procesu, jo patlaban pasaules kapitāla un finanšu tirgū tam nav piemērotākā situācija. Lēmums pieņemts, balstoties uz pārdošanas konsultanta „Nomura International plc” (Nomura) rekomendāciju, kas balstīta detalizētā tirgus situācijas analīzē. Valdība atgriezīsies pie šī jautājuma nākamā gada maijā, kad Nomura un VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) iesniegs izvērtējumu par bankas pārdošanas atsākšanu. Bankas Citadele pārdošana tiek atlikts jau otro reizi. Process, saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu tika uzsākts pagājušā gada jūlijā. Pēc konsultanta Nomura ieteikuma decembrī tas tika atlikts, jo konsultants uzskatīja, ka līdz ar nelabvēlīgo situāciju finanšu tirgos valsts nespētu iegūt maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu no pārdošanas darījuma. Valdība nolēma atgriezties pie bankas Citadele pārdošanas iespēju izvērtēšanas šā gada oktobrī, kad PA un Nomura bija jāiesniedz ziņojums par aktuālo situāciju finanšu tirgos un ieteikumi bankas pārdošanas procesa atsākšanai. Valdībai iesniegtajā ziņojumā pārdošanas konsultants Nomura ir konstatējis, ka pašreizējā banku...

Pirmdien, 5. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izskatīti priekšlikumi valsts budžeta otrajam lasījumam, kas paredz gan papildus izdevumus, gan arī izmaiņas ieņēmumu daļā. Interesanti, ka tikuši atbalstīti arī četri opozīcijas partiju priekšlikumi. Būtiskākie papildus plānotie izdevumi budžetā paredzēti demogrāfijas atbalsta pasākumiem - 13,3 miljoni latu, pēc sēdes žurnālistus informēja premjerministrs Valdis Dombrovskis. Šajos pasākumos ietilpst: māmiņu algu paaugstināšana līdz 100 latiem, līdz 100 latiem tiek paaugstināts bērnu kopšanas pabalsts no gada līdz pusotra gada vecumam, vairāk nekā 3,2 miljonu latu apmērā papildus atbalsts paredzēts arī pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai, vairāk nekā viens miljons latu paredzēts mācību grāmatu iegādei skolās., apmēram 1,1 miljons latu novirzīti brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem. Izdevumu daļā plānots arī samazinājums - apmēram 5,5 miljonus latu plānots ietaupīt, samazinoties izmaksām par valsts parāda apkalpošanu. Budžeta ieņēmumu daļā lielākās korekcijas ievieš izmainīta PVN ieņēmumu prognoze. Izvērtējot septembra un oktobra PVN iekasēšanas rezultātus, kur...

Latvijas Komercbanku asociācijas pagājušajā piektdienā, 26. oktobrī, organizētajā sanāksmē par Latvijas pensiju sistēmu izraisījās diskusijas par jautājumu, vai pensiju sistēmas otrā līmeņa finanses vajadzētu ieguldīt Latvijā, t.sk. infrastruktūras attīstībai. Video fragmentā - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas un sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperta Edgara Voļska komentāri: Video: plz.lv Skatiet arī: Pāvils Misiņš par TNS aptauju (video) Ilze Viņķele atzīstas izmisumā Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem. Valdis Zagorskis par pensiju sistēmu Eiropas Savienības kontekstā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 30.oktobrī, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Parādu ārpustiesas atgūšanas likums”, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības. Likumprojekts paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu. Par licencēšanas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Licences izmaksas plānotas 2500 latu apmērā, bet pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trīs gados, izmaksās 1000 latus, un šie līdzekļi daļēji tiks novirzīti PTAC kapacitātes palielināšanai. Likuma grozījumi paredz detalizēti regulēt pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Saskaņā ar likumprojektu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten...

Luksemburgā 26.oktobrī Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tika diskutēts par vairākām ES iniciatīvām, kuras saistītas ar cīņu pret ekonomisko noziedzību un tās radītajām sekām. Sanāksmē tika apsriesta cīņa pret tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, paredzot kriminālās sankcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija ES, kā arī cīņa pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, informē Tieslietu ministrija. Šobrīd Eiropas Savienība izstrādā jaunu direktīvu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, gan arī jaunu ES tiesību aktu attiecībā uz cīņu pret tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju direktīvas vairāki elementi jau šobrīd ir noteikti un darbojas Latvijas krimināltiesību sistēmā. Praksē ir pierādīts, ka tie efektīvi pilda arī preventīvo funkciju, sanāksmē uzsvēris Latvijas pārstāvis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Diskusijās par pavisam jaunu ES iniciatīvu – direktīvu cīņai pret krāpšanu, kas skar ESs finanšu intereses, Tieslietu ministrijas...

Šā gada laikā 11 Latvijas bankas palielinājušas savu kapitālu kopsummā par 98.1 milj. latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2012. gada septembrī. Gan likviditāte, gan kapitāla pietiekamības rādītājs banku sektorā saglabājies augstā līmenī. Septembra beigās banku sektora likviditāte bijusi 59.4% (augusta beigās – 60.5%) un kapitāla pietiekamība - 17.7% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 15.2% (augusta beigās – attiecīgi 17.3% un 15%). Septembrī nedaudz paaugstinājās banku kapitalizācijas līmenis, jo vairākas bankas izmantoja iespēju stiprināt kapitāla bāzi tajā iekļaujot kārtējā darbības gada auditēto peļņu. Nedaudz sarucis kredītportfeļa apmērs, attiecīgi mazinājās arī banku riska svērto aktīvu apmērs. Banku peļņa turpina augt Banku sektors šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā strādājis ar peļņu 119.3 milj. latu apmērā. Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos...

Latvijas Banka, skaidrojot iespējamo eiro ieviešanas gaitu Latvijā, savā prezentācijā "Satiksmes noteikumi veselīgai ekonomikai jeb īsi par Latvijas ceļu uz eiro" atbild uz vairākiem iedzīvotājus un jo īpaši uzņēmējus interesējošiem jautājumiem. Publicējam nelielu izvilkumu no Latvijas Bankas sagatavotā skaidrojuma. Kas notiks ar līgumiem, kas izteikti latos? Spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc pārejas kursa. Kas notiks ar kredītlīgumiem, kas izteikti latos? Līgumus nevajadzēs grozīt. Pārrēķinam tiks izmantots vienotais kurss, bet klients un banka varēs vienoties par līguma nosacījumu pārskatīšanu. Izņēmums - kredītlīgumi, kuriem piemērota fiksēta aizdevuma likme. Vadoties no citu eiro zonas valstu pieredzes, pirms eiro ieviešanas ir izteikta procentu likmju tuvināšanās, līdz ar ko procentu likmes un līgumu nosacījumi nacionālajā valūtā un eiro faktiski neatšķiras. Kā naudas maiņu padarīt vieglāku un ērtāku? Ērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa, jo visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez...

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi septembrī bijuši par 12,7% lielāki nekā 2011. gada attiecīgajā periodā un kopbudžeta pārpalikums pieaudzis par 11,3 miljoniem latu, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos sasnieguši 341,3 miljonus latu, no kuriem pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā ir 306 miljoni latu un pašvaldību konsolidētajā budžetā – 35,4 miljoni latu. Septembrī finansiālā pārpalikuma apjoms gan bijis ievērojami mazāks nekā iepriekšējos mēnešos. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības un mazāki nenodokļu ieņēmumi, skaidrojis finanšu ministrs Andris Vilks. Kopā šā gada 9 mēnešos nodokļu ieņēmumi ir jau 3,23 miljardi latu, kas ir par 336,9 miljoniem latu jeb 11,6% vairāk nekā 2011. gada attiecīgajā periodā. Lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā). To apjoms šā gada deviņos mēnešos pārsniedza pērnā gada atbilstošā perioda izpildi par 80,8 miljoniem latu, ko noteica nodarbinātības un vidējās darba samaksas kāpums. Otrā lielākā nodokļu ieņēmumu...

Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati liecina, ka Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība š.g. 30.septembrī bija 133,648 miljoni latu, kas uzkrāti 202 996 plānu dalībnieku individuālajos kontos. Gada laikā kopš 2011.gada 30.septembra privāto pensiju fondu plānos iemaksas uzsāktas veikt 6278 jaunu dalībnieku labā. Plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls šajā periodā palielinājies par 19,4 miljoniem latu. Jaunie privāto pensiju jeb pensiju 3.līmeņa plānu dalībnieki turpina izvēlēties pensiju plānus ar sabalansētu ieguldījumu politiku - t.i., dalībnieku kontos uzkrātie pensiju līdzekļu tiek ieguldīti finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību, un šādos plānos ieguldījumi akcijās nepārsniedz 25% no plāna aktīvu vērtības, informē Rudīte Zvirgzdiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja. Vidēji šo plānu ienesīgums pēdējo 12 mēnešu laikā gada procentos ir robežās no 6,91% līdz 9,46%. Šajos plānos,...

Norvik banka ir viena no vecākajām Latvijas bankām (iepriekš pazīstama kā Lateko banka) un šogad svin 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Bankai ir plašs filiāļu un norēķinu grupu tīkls, ir atvērti vairāk kā 80 klientu apkalpošanas centri 17 Latvijas pilsētās. Lai arī sabiedrībā šajās dienās izplatījusies informācija, ka bankas darbība ir apdraudēta, Norvik banka informē, ka bankas darbība ir stabila un šobrīd notiek normāls ikdienas bankas darbs, apkalpojot klientus. Norvik bankas kapitāls patlaban pārsniedz likumā noteikto minimālo kapitāla prasību. Arī bankas likviditātes rādītājs ir ievērojami lielāks par likumā noteikto minimālo robežu, pārsniedzot 51%. Par vairāk nekā 11,6 miljonu eiro ir apmaksāts un līdz ar to palielināts bankas pamatkapitāls . Pamatkapitāls palielināts, piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas, kas ir uzņēmums, kas pieder vienam no ietekmīgākajiem Ungārijas uzņēmējiem Šandoram Demjanam (Sandor Demjan), kas jau šobrīd bankas pamatkapitālā ir iemaksājis 5 miljonus eiro. Minētais investors ir starptautiski labi pazīstamās un vienas no Eiropas lielākās attīstītājkompānijas...

Finanšu ministrija ir sākusi skaidrot, kas sagaida grāmatvežus, ja Latvijā notiks pāreja uz eiro. Eiro ieviešanas likumprojekts arī ietver nosacījumus par grāmatvedības reģistru, attaisnojuma dokumentiem un gada pārskatiem pārejā no latiem uz eiro, norādīts Daces Kalsones, Eiro projekta vadītājas sagatavotajā prezentācijā. Likumprojekts nemaina speciālajos likumos noteikto kārtību, bet tikai nosaka prasības pārejai no latiem uz eiro. Eiro ieviešanas likumprojektā noteiktas prasības pārejas tehniskai īstenošanai un arī līgumiskai īstenošanai. Grāmatveži jau patlaban, piemēram, var iegaumēt, ka valūtu konvertācija tiks veikta pēc oficiālā maiņas kursa, noapaļojot līdz veseliem eiro centiem: - ja trešā zīme aiz komata 0-4, tad centa vērtība nemainās; - ja trešā zīme aiz komata 5-9, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu. Grāmatvedības reģistros uzņēmumiem būs jānodrošina datu nepārtrauktība un konvertācijas procesa izsekojamība, t.i., 2013.gada 31.decembra beigu atlikums būs jānorāda latos un 2014.gada 1.janvāra sākuma atlikums - eiro. Sākoties pirmajai darba dienai būs jāpārrēķina uz eiro ieviešanas dienu katra...

Valsts ieņēmumu dienests Eiro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā ir sagatavojis projektu "Vadlīnijas par darbu ar kases aparātiem un kases sistēmām cenu paralēlās atspoguļošanas un latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā", kas ir nodotas apspriešanai un komentēšanai profesionālajām asociācijām. VID paziņojis, ka gaida viedokļus par minēto projektu līdz š.g. novembra vidum. Vadlīnijās tiek minēti vispārīgie principi un speciālie principi, kas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar kases aparātu lietošanu un samaksu apliecinošo dokumentu izsniegšanu darījuma partnerim. Vadlīnijas paredz, ka preču un pakalpojumu cenas vienlaicīgi gan latos, gan eiro būs jāatspoguļo kopumā 9 mēnešus - 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc plānotās eiro ieviešanas - no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. jūnijam. Attiecīgi arī kases čekos darījumu summas šajā laika periodā būs jānorāda gan latos, gan eiro. Savukārt apgrozībā gan lati, gan eiro vienlaicīgi tiks izmantoti divas nedēļas - no 2014. gada 1. līdz 15. janvārim. Sīkāk ar eiro ieviešanas...

Vakar, 18.oktobrī, ar balsu vairākumu Saeimas plenārsēdē tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu sagatavotā likumprojekta "Par eiro ieviešanas termiņu" nodošana Saeimas Juridiskajai komisijai. Neatbalstītā likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka par eiro ieviešanas termiņu lemj Saeima un nodod to tautai galīgai izlemšanai. D.Reizniece-Ozola, deputāte: "Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata vajadzību stāties eirozonā. Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, un ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ikgadēju 30 tūkstošu emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim. Ar izcilu nesaimniecisku darbību, Krājbankas...

Līdz ar valsts budžeta iesniegšanu Saeimā pēdējās nedēļās ir aktualizējusies arī diskusija par pensijām, to ieguldījumiem un pārvaldītāju devumu nākotnes pensionāru labklājībā. Lai rastu risinājumus, kā Latvijas pensiju sistēmai sniegt vislielāko labumu gan Latvijas tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem, šī gada 26.oktobrī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rīko ekspertu diskusiju "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?". Kopš iedzīvotājiem ir iespēja pašiem ērti pārbaudīt savus pensiju uzkrājumus internetā, arvien pieaugušas bažas, ka pašlaik strādājošajiem pensijas nebūs iespējams saņemt viņu cerētajā apjomā. Ekspertu diskusijas pirmajā daļā ar Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un izvērtējumu iepazīstinās labklājības ministre Ilze Viņķele, bet Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas ģenerāldirektorāta eksperts Valdis Zagorskis pastāstīs par Eiropas Savienības nostāju pensiju pietiekamības un ilgtspējas kontekstā, kā arī par tā saukto pensiju Balto grāmatu. Jaunāko pētījumu par iedzīvotāju cerībām un uzskatiem saistībā ar Latvijas pensiju sistēmu prezentēs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš....

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts rīkojuma projekts "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām, kas pielāgo specifiskās informācijas sistēmas eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem papildu administratīvo izdevumu segšanai". Projektu izstrādājusi Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar pārējām sešām ministrijām, kuru specifisko informācijas sistēmu pielāgošana eiro tiks veikta, izmantojot ERAF līdzekļus. Lai īstenotu sistēmu pielāgošanas darbus no ERAF līdzekļiem, ir nepieciešams veikt papildu administratīvos darbus. Projektu efektīvai īstenošanai tika veikta 52 informācijas sistēmu apvienošana astoņos vienotos eiro informācijas sistēmu projektos – Iekšlietu ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Tieslietu ministrijas resora, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas resora, Zemkopības ministrijas resora, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta projektos. Papildu administratīvos izdevumus veido piemaksas informācijas sistēmu projektu administratīvajam personālam, kā arī pēc nepieciešamības vienas jaunas štata vietas izveide vienotā projekta vadītājam. Plānots, ka 2013. – 2014. gadā nepieciešamais finansējuma apjoms 52 informācijas sistēmu pielāgošanai no ERAF līdzekļiem veidos...