FINANSES

Tiek plānots, ka aizdevēju institūcijas par parāda atgūšanas izmaksu atlīdzināšanu nedrīkstēs parādniekam prasīt vairāk kā 12 latus - tā noteikts 6. decembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodotajos jaunajos Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”. Līdz šim parādu atgūšanas procesa izmaksas var veidot no 6 līdz 74 Ls (vidēji tās ir 36 Ls), liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotā informācija. Procesa izmaksu svārstības atkarīgas no parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām - to skaita, secības, regularitātes un intensitātes. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt kompensēt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, taču tie kopumā nevar pārsniegt 12 latus. Proti: par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams,...

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas, bet arī elektronisku vekseli - to nosaka grozījumi Vekseļu likumā, kas ceturtdien, 6. decembrī, tika atbalstīti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumos ir ietverta elektroniskā vekseļa definīcija, proti, elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus. Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, kas noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu. Minētie likuma grozījumi vēl jāatbalsta...

Otrdien, 4. decembrī, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) mājā iepazīstinot ar EK nostāju par ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas dokumentu sagatavošanu, ir sākts EK un Latvijas neformālais dialogs. Tā rezultātā nākamajā gadā jāvienojas par ES fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālais fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda) līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013. gada. Iesaistīto pušu iepazīstināšana ar EK nostājas dokumentu ir uzskatāma par neoficiālo konsultāciju sākumu starp EK un Latviju, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu plānošanas dokumentu – partnerības līguma un darbības programmas izstrādi. EK pamatnostādnes par ES fondu nākamo budžeta periodu izklāstīja reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jomu speciālisti, bet Latvijas pusi pārstāvēja Finanšu ministrijas (FM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārresoru koordinācijas centra darbinieki. EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektora vadītāja vietnieks Zoltans Kazatsajs (Zoltan Kazatsay) uzsvēra: „Ir ļoti būtiski, lai fondi...

Pēc iepriekšējos mēnešos novērotā pārpalikuma pieauguma šā gada oktobrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājās par 63,1 miljonu latu un desmit mēnešos veidoja 278,2 miljonus latu, no kuriem pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā bija 264,8 miljoni latu un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā – 13,4 miljoni latu. Šādas izmaiņas skaidrojamas ar augstākiem izdevumiem gan valsts, gan pašvaldību budžetā oktobra mēnesī. Pārpalikumu valsts budžetā nodrošināja ievērojami augstāki nodokļu ieņēmumi, kam pamatā ir augstāka ekonomiskā aktivitāte, nozīmīgi pārsniedzot sākotnējās makroekonomisko rādītāju prognozes, vēstī Finanšu ministrija. Šā gada desmit mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija par 533 miljoniem latu jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, savukārt izdevumi pieauga mēreni – par 173,4 miljoniem latu jeb 4%. Ņemot vērā augstāku ekonomikas izaugsmi, šā gada septembrī tika apstiprināti grozījumi likumā par valsts budžetu 2012. gadam, kas paredz gan valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, gan arī papildu izdevumus, visvairāk finansējumu novirzot satiksmes un veselības nozarēm. Līdz ar to paredzams, ka gada pēdējos...

Sākot ar nākamo gadu, partiju biedru ziedojumu apmērs gan fiziskām, gan juridiskām personām samazināts divas reizes - no 100 līdz 50 minimālajām mēnešalgām. To nosaka Saeimā ceturtdien, 29.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas veikti ar mērķi samazināt privātās naudas ietekmi politikā. No nākamā gada politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 000 Ls. Šāds regulējums attieksies arī uz fiziskām personām — no nākamā gada personas dāvinājums vai ziedojums vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā kopumā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā. Palielināts laika periods, kurā partija var atteikties no ziedojuma. Dāvinājums partijai tiks uzskatīts par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā. Partiju...

Trešdien, 28. novembrī, Finanšu ministrijas (FM) organizētā seminārā „Informācija nefinanšu sektoram saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā” ar savu pieredzi eiro ieviešanā dalījās uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība vai partneri darbojas Igaunijā. Diskusiju laikā viņi norādīja vairākus būtiskus aspektus, ko vērts ņemt vērā, piemēram, pirms eiro ieviešanas sākt savlaicīgi gatavoties, kasierus un citus tirdzniecības darbiniekus apmācīt darbam ar pircējiem, padomāt par saprotamu cenu zīmju vizuālo noformējumu un veikt dažādus drošības pasākumus. FM pircēju informēšanas nolūkos ir paredzējusi paralēlās cenu atspoguļošanas periodu, kad cena uz preču zīmes jāuzrāda gan latos, gan eiro. Likumā tas noteikts no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 1. jūlijam, bet paneļdiskusijas dalībnieki kolēģiem ieteica norādīt cenas abās valūtās vēl ātrāk – tiklīdz būs apstiprināts oficiālais valūtas maiņas kurss, lai mazinātu neskaidrības gan klientiem, gan saviem darbiniekiem. Liela nozīme ir uzņēmēju komunikācijai ar patērētāju, skaidrojot cenas un tādējādi atvieglojot pāreju uz eiro. Uzņēmēji norādīja, ka, pārejot uz eiro, uzņēmējiem zudīs konvertācijas...

Kur un kā Latvija ieguldīs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus nākamajos septiņos gados? Kā tie uzlabos iedzīvotāju stāvokli un veicinās valsts ekonomisko izaugsmi? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 4.decembrī, Rīgā sāksies Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas perioda neformālais dialogs - process, kura rezultātā abām pusēm nākamā gada laikā jāvienojas par Eiropas fondu līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013.gada. Tiesa gan, šīs sarunas notiks aiz slēgtām durvīm un ne sabiedrības pārstāvjiem, ne medijiem būt klāt šajā dialogā netiks ļauts. EK pamatnostādnes ES fondu investīcijām nākamajā budžeta periodā izklāstīs reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jomu speciālisti, bet Latvijas pusi pārstāvēs Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra vadība. EK, nākot klajā ar budžeta priekšlikumu 2014.-2020.gadam, ierosināja jaunu pieeju ES fondu līdzekļu izmantošanai - ciešu sasaisti ar izaugsmes stratēģiju Eiropa 2020 (tā paredz vairāk investīciju zinātnē un izglītībā, augstāku nodarbinātību, mazāku nabadzību u.c.),...

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 40 milj. latus, kas iegūti no izsolēm, atgūtajiem kredītiem un citiem atgūtiem līdzekļiem. Kopumā Noguldījumu garantiju fondam patlaban pārskaitīti 90 milj. lati. Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 milj. latu, kas tagad samazinājušās līdz 246 milj. latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu...

Eiropas Savienība veikusi apsekojumu interneta vietnēm, kas piedāvā patēriņa kredītus, izvērtējot, vai šajās vietnēs patērētājam tiek sniegta visa ES normatīvajos aktos prasītā informācija, ko nepieciešams iekļaut patēriņa kredītu reklāmās, kā arī nepieciešamība patērētājam nodrošināt 14 dienas pārdomām, kuru laikā tas var bez maksas atteikties no līguma. Pēc apsekojuma rezultātā īstenotajiem pasākumiem pret tīmekļa vietnēm, kuras neatbilda likuma prasībām, šobrīd vairāk nekā trīs ceturtdaļas interneta lapu ievietojušas visu nepieciešamo informāciju (pirms gada tādu bija tikai 30%). Latvijā to izdarījušas visas deviņas apsekotās patēriņa kredītus piedāvājošās vietnes. ES koordinētajā Sweep (tīrīšanas) apsekojumā, kas norisinājās 2011.gada septembrī, valstu uzraudzības iestādes pārbaudīja 565 patēriņa kredītu tīmekļa vietnes visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. No 70% tīmekļa vietnēm, kas tika nododas tālākai apsekošanai, 10% galarezultātā tika atzītas par atbilstošām un 35% tika uzlabotas pēc valstu uzraudzības iestāžu aktivitātēm. Atlikušās mājas lapas vairāk nepastāv vai ir pakļautas administratīvajam vai tiesas procesam. Galvenās problēmas, kas tika...

Nerezidentu apkalpošana ir Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau 20 gadus. Globālās finanšu krīzes ietekmē gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumi piedzīvojuši kritumu, taču jau kopš 2009. gada vidus atkal vērojams pakāpenisks pieaugums. Šobrīd nerezidentu noguldījumi veido aptuveni pusi no banku sektora noguldījumiem. Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), paredzams, ka pieauguma tendence saglabāsies. Šī gada septembra beigās nerezidentu noguldījumi bija 5.9 miljardi latu, kas veido 49.5% no kopējā banku noguldījumu apmēra. Salīdzinot ar 2011.gada septembri, nerezidentu noguldījumi šogad pieauguši par 19.7%. Jāatzīmē, ka 14 Latvijas bankām biznesa modelis ir vērsts uz klientu nerezidentu apkalpošanu. Ņemot vērā ar šādu biznesa modeli saistītos paaugstinātus riskus, FKTK nosaka šīs grupas bankām palielinātu kapitāla prasību. Bankām jānodrošina arī atbilstoša risku pārvaldīšana, īpašu uzmanību pievēršot likviditātes riskam. Šīm bankām 2012. gada septembrī likviditātes rādītājs bija vidēji 69.5%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot FKTK noteikto minimālo rādītāju (30%). Arī kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada septembra beigās...

Šajā nedēļas nogalē notiks Hipotēku bankas komercdaļas klientu apkalpošanas un datu pāreja uz Swedbank. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainīsies. Atgādinām, ka, īstenojot valdības lēmumu par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, ir noslēgti līgumi par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Atbilstoši tiem, Swedbank iegādājās trīs komercsegmenta daļas, kurās ietilpst privātpersonu un juridisko personu komercaizdevumi, norēķinu un noguldījumu pakalpojumi, kā arī līzinga kompānija. Lai veiktu sekmīgu datu pārnesi, klientiem, kuru apkalpošana pāriet uz Swedbank, Hipotēku banka apkalpošanu nodrošinās līdz piektdienas, 23.novembra, darba dienas beigām, savukārt internetbankā līdz plkst.20. Sestdien un svētdien notiks IT darbi klientu datu pārnesei, un uz laiku tiks ierobežota piekļuve kontos esošajiem līdzekļiem. Nedēļas nogalē arī iespējami īslaicīgi Swedbank elektronisko kanālu darbības pārtraukumi, savukārt Swedbank filiāļu tīkls brīvdienās strādās pēc saīsināta darba grafika. No pirmdienas, 26.novembra, plkst.8.00 visi no Hipotēku bankas uz Swedbank pārceltie līdzekļi būs pieejami Swedbank, un komercdaļas klientu apkalpošanu turpinās Swedbank savā filiāļu tīklā...

Turpmāk juridiskām personām būs nepieciešams deklarēt skaidras naudas darījumus, jau sākot no 1000 latiem, līdzšinējo 3000 latu vietā. To paredz otrdien, 20. novembrī, valdības sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi"". Grozījumi saskaņo normatīvo regulējumu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām. Savukārt divkārt - no 10 000 uz 5 000 latiem - ar pieņemtajiem grozījumiem tiek samazināts slieksnis, kuru sasniedzot, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību atbilstoši likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajam pienākumam, deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām, atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma...

Latvijas Ārlietu ministrija 20.novembrī izplatījusi paziņojumu, ka Latvija neatbalstīs Eiropas Savienības daudzgadu budžetu tā pašreizējā piedāvājumā, jo tajā netiek nodrošināts Kohēzijas finansējums vismaz līdzšinējā apmērā, kā arī godīgai konkurencei atbilstoši tiešmaksājumi lauksaimniekiem. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicis šādu viedokli sanāksmē ES Vispārējo lietu padomē, kuras dienaskārtībā galvenais diskusiju punkts bija par ES daudzgadu budžeta ietvaru 2014. - 2020.gadam. E. Rinkēvičs norādījis, ka, lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir nepieciešams nodrošināt nacionālo Kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātos tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū. „Bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama”, sacījis ministrs. Padomes priekšvakara diskusijas gaitā bija redzams, ka ir izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums – no vienas puses neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un, ka nepieciešami tālāki samazinājumi, bet no otras – Kohēzijas politikas atbalstītāji, kas...

Tas, kā katrs uzņēmums un iestāde izjutīs pāreju uz eiro, ir atkarīgs no tā darbības jomas, skaidras naudas izmantošanas apjoma, IT sistēmu iesaistes un citiem faktoriem, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu. Tā diskusijā "Pāreja uz eiro - izaicinājumi un iespējas" uzsvēra IT nozares speciālisti, banku un klientu apkalpošanas eksperti. Diskusijā, kura pēc uzņēmuma FMS iniciatīvas norisinājās Rīgas IT Demo centrā, eksperti bija vienisprātis, ka, neraugoties uz dažādiem viedokļiem par eiro ieviešanas nepieciešamību, vadības lēmums par labu eiro ieviešanai nesīs ne tikai būtiskas pārmaiņas ekonomikai, bet arī dažādu nozaru uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kurām būs jābūt gatavām šai pārejai. Eiro ieviešana būtiski ietekmēs uzņēmumu informācijas sistēmu darbu - gan IT sistēmas, kas tieši saistītas ar valūtu, gan iekārtas, kas atbild par finanšu informācijas apstrādi, piemēram, kases aparātus. "Latvijas IT nozarei pietiks resursu un zināšanu, lai atbalstītu IT sistēmu pielāgošanu eiro, tomēr 2013.gada otrajā pusē uzņēmumi...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) neatbalsta Ministru kabineta otrdien, 13.novembrī akceptētos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo šie grozījumi neatbilst OECD paraugkonvencijai par ienākuma un kapitāla nodokļiem un dod nodokļu administrācijām nesamērīgi lielu pieeju banku klientu informācijai. Turklāt attiecībā uz pieprasījumiem paša Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vajadzībām netiek nodrošināts princips, lai nodokļu administrācija būtu izmantojusi visas tās rīcībā esošās iespējas nepieciešamās informācijas ieguvē no paša klienta. LKA turpinās savu pozīciju aizstāvēt arī parlamentā likumprojekta izstrādes gaitā, jo tās viedoklis netika ņemts vērā. Likumu grozījumu izstrādātājs, Finanšu ministrija, norāda, ka grozījumi nepieciešami, lai Latvijā pārņemtu jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Šie grozījumi, pēc LKA uzskata, būtiski paplašina nodokļu administrācijai sniedzamās informācijas klāstu, ko ES direktīva precīzi nenosaka, savukārt ES direktīvā paredzētās standarta informācijas apmaiņas veidlapas vēl nav apstiprinātas Eiropas Komisijā. Direktīva uzliek pienākumu ES valstu nodokļu administrācijām apmainīties savā starpā ar to rīcībā esošo, no kredītiestādēm iegūto informāciju. Tādēļ LKA ir...