FINANSES

Šonedēļ , 1. novembrī, Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas eksperte. „Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eiro zonas dalībvalstu pieredze,” uzsver FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u.c.), indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu. Naudas un maksājumu...

Plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stāsies grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, ko šodien, 1. novembrī, plānots skatīt Ministru kabineta sēdē. Kā teikts topošā likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, pieaugot maksātnespējas procesu skaitam, būtiski palielinājies to darbinieku skaits, kuru prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek pieprasīts apmierināt no darbinieku prasījumu garantiju fonda (garantiju fonds). Minētie apstākļi ietekmējuši arī strauju garantiju fonda līdzekļu apmēra samazināšanos. Turklāt, piemērojot spēkā esošā likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (likums) tiesisko regulējumu, darbinieku prasījumu apmierināšanas procedūra praksē kļuvusi sarežģīta un laikietilpīga. Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda visiem darbiniekiem, kuru prasījumus likumā noteiktos gadījumos nav iespējams apmierināt no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem, kā arī, lai padarītu efektīvāku darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, likumprojektā paredzēts noteikt, ka darbinieku prasījumu apmērs tiek aprēķināts, izmantojot vienotu kārtību, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēneša darba...

Pateicoties iedzīvotāju sniegtajai informācija par iespējamajiem nodokļu nemaksāšanas gadījumiem un operatīvi veiktiem nodokļu kontroles pasākumiem, Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) 2011.gada oktobrī nedēļas laikā izdevies atklāt divus „aplokšņu” algu izmaksas gadījumus kopumā vairāk kā 64 tūkstošu latu apmērā divos uzņēmumos Rīgā, kas nodarbojās ar elektrisko iekārtu ražošanu un uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, automobiļu apkopi un remontu un ar medicīnas preču un iekārtu ražošanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada oktobrī VID nodokļu kontroles speciālisti nedēļas laikā īstenojuši divus vērienīgus kontroles pasākumus divos uzņēmumos Rīgā, kas bija norādīti iedzīvotāju sniegtajā informācijā. Abos gadījumos, veicot tematiskās pārbaudes sadarbībā ar VID Finanšu policijas pārvaldes kolēģiem un Valsts policijas Ekonomikas policijas biroja darbiniekiem, VID nodokļu kontroles speciālistiem izdevās konstatēt būtiskus pārkāpumus un iegūt pierādījumus algu izmaksai „aploksnēs” 64 524 latu apmērā. Pārbaužu laikā abos uzņēmumos tika konstatēts, ka skaidrās naudas atlikums uzņēmuma kasēs būtiski pārsniedza grāmatvedības dokumentos atspoguļoto. Tāpat pārbaužu laikā tika izņemti saraksti par darbiniekiem...

Kā liecina Ministru kabineta komitejas (MKK) 10. oktobra sēdes protokola informācija, 24. oktobrī MKK sēdē vēlreiz bija jāskata Ekonomikas ministrijas iesniegtais Parāda atgūšanas likumprojekts, tomēr sakarā ar MKK sēdes atcelšanu, jautājums atlikts vēl uz nedēļu. Kā informē Agnese Priedīte, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja un SIA "Intrum Justitia" valdes locekle, ir liela cerība, ka šoruden likumu beidzot pieņems, un tas stāsies spēkā ar 2012. gada 1. janvāri. Vairāk nekā pirms gada, 2010. gada 14. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojektu, kuru novirzīja tālākai izskatīšanai Saeimā. Diemžēl parādu piedziņas jomu regulējošais normatīvais akts tā arī „iestrēga”, kam par iemeslu varēja būt likumprojekta nepilnības, uz ko norādīja gan parādu piedziņas uzņēmumu pārstāvji, gan juristi. Jaunā likuma izveides process rosināja apvienoties vadošajiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot asociāciju, kura arī apkopoja un izteica viedokli par likumprojekta trūkumiem. LĀPPA norādīja, ka likumam vajadzētu ne tikai regulēt parādu piedziņas procesu,...

Jautājums par to, vai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot), pēdējā laikā bija īpaši aktuāls, jo 27. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts koncepcijas projekts "Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu". Nauda, kas neienāk budžetā Finanšu ministrijas sagatavotajā koncepcijas projekta kopsavilkumā teikts, ka Valsts kapitālsabiedrību sniegtais atbalsts ir palielinājies pēdējos gados, it īpaši 2009.gadā – „krīzes gadā”, kā arī 2010.gadā, kad valsts kapitālsabiedrības ir sniegušas ievērojamu atbalstu dažādiem sabiedrībai aktuāliem mērķiem likumā noteiktajās jomās. Valsts kapitālsabiedrības 2009.gadā ir veikušas ziedojumus 7,4 milj. latu apmērā, savukārt 2010.gadā - 5,6 milj. latu apmērā. Šo naudu ieskaitot valsts budžetā, attiecīgi būtu samazinājies konsolidācijas apjoms. Iepriekšējo gadu veikto dāvinājumu (ziedojumu) tendence norāda uz to, ka ir palielinājies ziedojumu (dāvinājumu) apjoms. No...

Šonedēļ, 27. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli. Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā...

Šodien, 27. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikts Ministru kabineta noteikumu projekta “Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē”, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Noteikumu projekts attiecas uz visām valsts budžeta iestādēm, budžeta finansētām institūcijām, iestādēm, kas netiek finansētas no budžeta, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, valsts kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa un kurām Valsts kasē ir atvērti konti. Tāpat noteikumu projekts attiecināms arī uz trešajām personām, kuras ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju piekļūt konta informācijai izmantojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase. Uzliks jaunus pienākumus un jaunas tiesības Paredzēts, ka “jaunā kārtība” uzliks jaunus pienākumus un radīs jaunas tiesības, lietojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase, tajā skaitā sagatavojot un iesniedzot izpildei maksājuma rīkojumus, iesniegumus un pieteikumus. Turklāt noteikumu projektā reglamentētā maksājumu, iesniegumu un pieteikumu iesniegšanas kārtība paredz maksimāli izmatot informācijas iesniegšanu un datu apmaiņu elektroniskā veidā. Valsts kases kontu apkalpošanas pakalpojumu sniegšana klātienē ir paredzēta tikai kā izņēmuma gadījums tehnisku problēmu...

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 20. oktobrī. Ministru kabineta mājas lapā publicētajā sēdes protokolā teikts, ka likumprojekts atbalstīts un Ekonomikas ministrijai uzdots precizēt anotāciju atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam un pamatot termina "peļņas sabiedrība" lietojumu likumprojektā. Kā plz.lv noskaidroja Ekonomikas ministrijā, pašlaik likumprojekta anotācija tiek saskaņota ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju un plānots nākamnedēļ to iesniegt Valsts kancelejā, savukārt Ministru kabineta sēdē šo likumprojektu, iespējams, varētu izskatīt aiznākamnedēļ, 8. novembrī. Pēc tam likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimai. Kā teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, topošo grozījumu mērķis ir noteikt to privatizācijas sertifikātu piekritību, kuri ir bijuši tādu peļņas sabiedrību (atbilstoši Civillikuma 417.pantam) īpašums, kuras ir likvidētas, izņemot tos subjektus, kuri ir izslēgti no uzņēmumu reģistra saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu. Lai varētu atrisināt radušos situāciju, likumprojekts paredz ietvert likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” pārejas noteikumos normu, kas nosaka, ka, ja līdz 2011.gada 1.novembrim...

Žurnāla Bilance nr. 20 (272), kas iznāk 15. oktobrī, saturs: INTERVIJA Juris Stinka: nākamgad nodokļus necelsim! Gada pēdējā ceturksnī nodokļu maksātāju uzmanība visvairāk pievērsta Finanšu ministrijas darbam, gatavojot nākamā gada budžetu, jo vienmēr izrādās, ka ar nākamā gada sākumu – pārsvarā augšupejošā virzienā – mainīsies kādas nodokļu likmes. Tomēr šogad pēc dažu iepriekšējo gadu ārprāta ar haotiskajām nodokļu izmaiņām valsts pārvalde un arī visi politiķi diezgan stingri sola, ka nodokļu likmes netiks celtas. Arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos JURIS STINKA diezgan pārliecinoši sola – nodokļi netiks celti. Protams, ir arī otrs būtisks aspekts – vismaz nākamgad valsts neredz iespēju kādu likmi mazināt. Taču brīdī, kad šāda iespēja radīsies, pirmie samazinājumi gaidāmi darbaspēka nodokļiem. FINANSES Privāto pensiju fondu loma pensiju sistēmas modelī Pensiju sistēmas primārie mērķi ir nodrošināt pienācīgu, reālu, ilgtspējīgu un stabilu vecuma pensiju. „Pienācīgums” norāda uz to, ka sistēma nodrošina noteiktus labumus visiem iedzīvotājiem, kas...

Kā zināms, 28. septembrī Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar priekšlikumu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest finanšu darījuma nodokli. Nodokli iekasētu par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas Eiropas Savienībā. Savukārt akciju un obligāciju tirdzniecībai tiktu uzlikta nodokļa likme 0,1 %, bet atvasinājumu līgumiem — 0,01 %. Tas ļautu ik gadu iekasēt 57 miljardus eiro. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nodoklis stātos spēkā 2014. gada 1. janvārī, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Kāpēc tiek ieviests jauns nodoklis? Eiropas Komisija ir nolēmusi ieviest jaunu nodokli par finanšu darījumiem 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt, nodrošināt, ka finanšu nozare sniedz pienācīgu ieguldījumu laikā, kad dalībvalstīs noris fiskālā konsolidācija. Finanšu nozarei bija zināma loma ekonomiskās krīzes izraisīšanā. Valdību un Eiropas pilsoņu kopuma plecos ir bijuši plašie nodokļu maksātāju apmaksātie sanācijas pasākumi, kas atbalstījuši finanšu nozari. Bez tam, salīdzinot ar citām nozarēm, finanšu nozarei ir mazāki nodokļi. Priekšlikums ģenerētu no...

Saeima septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas ievieš tiešo zaudējumu regulēšanas sistēmu, informē Saeimas Preses dienests. Ja starp negadījumā iesaistīto pušu transportlīdzekļu apdrošinātājiem būs noslēgts savstarpējs līgums, negadījumā cietusī persona radušos zaudējumus varēs pieteikt arī pie sava apdrošinātāja. Tādējādi, ja abi apdrošinātāji būs pievienojušies tiešajai zaudējumu regulēšanas sistēmai, negadījumā cietušajam vairs nebūs jāvēršas pie negadījumu izraisījušās personas apdrošinātāja. „Šāda kārtība veicinās ātrāku apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un atrisinās arī situāciju, ja vietā, kur dzīvo cietušais, neatrodas otras negadījumā iesaistītās personas apdrošināšanas iestāde,” uzsvēris par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Aprēķinot un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, saglabāsies līdzšinējā kārtība, un galīgais maksātājs būs zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs. Attiecībā uz trešajām personām, piemēram, satiksmes negadījumā cietušiem gājējiem, spēkā būs esošās likuma normas, un šīs personas tiks informētas, kur jāvēršas, lai iesniegtu pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzību. Tādējādi cietušajam jau uzreiz būs zināms, kam...

Valdība 20. septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai””, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Ar MK noteikumu grozījumiem esošajos noteikumos, kas paredz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām iespēju pretendēt uz aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei, tiek iekļauta papildu norma par atbalstu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām graudkopības nozarē faktoringa pakalpojuma izmantošanai un tā termiņa ierobežojumu, nosakot, ka faktoringa gadījumā aizdevuma termiņš nav ilgāks sešiem mēnešiem. Valsts atbalstu faktoringa pakalpojuma izmantošanai Hipotēku banka piešķir tikai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām graudkopības nozarē. Paredzams, ka šis jaunais finanšu instruments uzlabos lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību iespējas iegūt resursus apgrozāmo līdzekļu nodrošinājumam, jo faktoringa gadījumā par nodrošinājumu kalpo debitoru parāds jeb sagaidāmā samaksa no pircējiem. Jāņem vērā arī, ka produkcija, par kuru tiek veikts faktoringa darījums, līdz norēķinu veikšanai no pircēja puses...

Eiropas Savienības Ministru padomē 10.oktobrī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par patērētāju tiesībām, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. Direktīvas izstrāde tika uzsākta 2008.gada oktobrī, lai aizstātu četras spēkā esošās direktīvas patērētāju līgumtiesību jomā ar mērķi nodrošināt visās ES dalībvalstīs vienādi augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kā arī veicināt ES iekšējā tirgus attīstību. Līdz ar direktīvas stāšanos spēkā visās 27 ES dalībvalstīs tiks noteiktas vienotas patērētāju tiesības, noslēdzot distances līgumu vai līgumu ārpus uzņēmuma telpām, kas vienlaikus pavērs lielākas iespējas komersantiem, kas piedāvā savas preces vai pakalpojumus ES tirgū, jo tiem nebūs jāpielāgojas atšķirīgām ES dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības prasībām. Direktīva nosaka prasības galvenokārt distances līgumiem t.i., līgumiem, kuri noslēgti Internetā, TV vai ar katalogu starpniecību, un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtajiem līgumiem, piemēram, līgumiem, kas noslēgti tirgotāja prezentācijas laikā patērētāja mājās. Direktīva paredz arī atsevišķas prasības uzņēmuma telpās noslēgtajiem līgumiem, piemēram, to, kad prece tiek uzskatīta par piegādātu, kā arī...

Ministru kabineta sēdē, 11.oktobrī tika apstiprinātas vairākas Eiropas Savienības struktūrfondu programmas uzņēmējdarbības atbalstam, no kurām divas ir vērstas tieši uz mikro, mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstu, informē Elita Rubesa-Voravko no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem būs pieejams 2 000 000 latu ERAF līdzfinansējums jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programmas ietvaros. Viena projekta ERAF līdzfinansējums būs pieejams 60% apmērā un tā maksimālais apmērs paredzēts 10 000 latu. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts rūpnieciskajiem pētījumiem, kas nepieciešami jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai izgudrojumiem, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijai, jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas pakalpojumiem. Līdz ar to komersantiem būs iespēja investēt līdzekļus pētniecībā un attīstībā, inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē, kas stimulēs mikro, mazo un vidējo komersantu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām. Detalizētāka informācija par EM sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2.4.apakšaktivitāti "Mikro, mazo un vidējo...

Lai nodrošinātu Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta instrumentu ieviešanu 2009.-2014. gada periodā saskaņā ar saprašanās memorandiem par minēto finanšu instrumentu īstenošanu, ko Latvija ir noslēgusi ar donorvalstīm - Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, 20. septembrī Ministru kabinetā pieņēma Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta vadības likumprojektu, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Ar likumprojektu pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks noteiktas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumi, lēmumu pieņemšanas kārtības, kā arī deleģējums MK izdot noteikumus par finanšu instrumentu vadību, uzraudzību, kontroli, auditu, programmu ieviešanu un citiem ar finanšu instrumentu vadības nodrošināšanu saistītiem aspektiem. „Latvija šobrīd ir viena no pirmajām valstīm (kopumā piecpadsmit saņēmējvalstīm), kas ir noslēgusi vienošanos ar donoriem par finanšu instrumentu ieviešanu 47,4 miljonu latu apmērā. Kamēr pārējās saņēmējvalstis joprojām vēl nav līdzīgu vienošanos panākušas, Latvija ar donorvalstīm jau runā par programmu apstiprināšanu,” gandarījumu pauž Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu...