FINANSES

Jau nedēļas sākumā plz.lv informēja, ka atkal top būtiski grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kurus kopā ar grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā bija plānots skatīt 28. novembra Ministru kabineta komitejas sēdē (/?p=5117 ). Pēc Ministru kabineta mājas lapā atrodamās informācijas, Ministru kabineta sēdē kā "papildus iekļautie jautājumi" šie grozījumi tika izskatīti jau nākamajā dienā, 29. novembrī. Kā informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča, iepriekš minētie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi tika izskatīti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un lai pilnveidotu mehānismu cīņai ar fiktīvo uzņēmējdarbību un nelegālo nodarbinātību. Kā apturēt un atjaunot saimniecisko darbību Finanšu ministrija uzsver, ka grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz noteikt detalizētu nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību (brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu), definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēt nodokļu maksātāju pienākumu ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu. Ja konkrētais aizliegums netiks ievērots,...

29. novembrī Ministru kabinets (MK) skatīja grozījumus vairākos likumprojektos ar mērķi, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvu 2010/78/ES, kas attiecas uz Eiropas Uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pilnvarām, informēja Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Lai ieviestu šīs direktīvas prasības tika izstrādāti grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā. Izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas, tika nolemts Eiropas Savienībā (ES) veikt finanšu uzraudzības sektora reformu, izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropa Banku iestādi. Tādējādi ar šīm iestādēm tika aizstātas Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteja, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteja un Eiropas Banku uzraugu komiteja, kas darbojās...

Likumprojekts par grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” iekļauts 29. novembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Cita starpā grozījumi paredz šādas izmaiņas. - Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likuma normas neparedz bankrota procedūru attiecībā uz juridiskajām personām, savukārt maksātnespējas procesa laikā persona var atjaunot maksātspēju, likumprojekta normas paredz, ka ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par zaudētajiem parādiem, kad maksātnespējas process tiek pabeigts un par to ir pieņemts tiesas nolēmums. - Papildus tam likumprojekts paredz samazināt apliekamo ienākumu par parāda summām kas, saskaņā ar tiesas lēmumu, atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālajam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram. Savukārt parādniekam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu, ja kreditora saistības tiek samazinātas saskaņā ar tiesas lēmumu, atbilstoši parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajai attiecināmai summai, ja šī summa netika iekļauta izdevumos. - Lai...

Samazināt slieksni, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 uz 1000 latiem, kā arī samazināt slieksni, sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10000 latiem uz 5000 latiem, cita starpā, paredz topošie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Grozījumi arī paredz noteikt pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu – arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem. Šie grozījumi iekļauti 28. novembra Ministru kabineta komitejas sēdas darba kārtībā. Plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotātācijā teikts, ka plānots veikt šādus grozījumus. - paplašināt šobrīd esošo tiesisko regulējumu, piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām”14.panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus...

Ekonomikas ministrija informē, ka privātpersonu un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kas atrodas akciju sabiedrībā „Latvijas Krājbanka”, esošie privatizācijas sertifikāti (saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 18.panta sešpadsmito daļu) ir šo personu īpašums, līdz ar to kredītiestāde var rīkoties ar šiem privatizācijas sertifikātiem tikai atbilstoši sertifikātu īpašnieku dotajiem uzdevumiem. Ekonomikas ministrija uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” turpinās savu darbību vai tiks nolemts kredītiestādes darbību izbeigt, privatizācijas sertifikāti joprojām saglabāsies to īpašnieku īpašumā un nav pakļauti riskiem. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes 2011.gada 21.novembrī pieņemtajam lēmumam – apturēt akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu –, personas ar to kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem nevarēja veikt nekādas darbības, informē Evita Urpena no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Šobrīd akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” ir pieņēmusi lēmumu, ka ar 2011.gada 24.novembri jebkādi darījumi ar tās klientiem piederošiem privatizācijas sertifikātiem akciju sabiedrībā „Latvijas Krājbanka” ir atļauti. Šobrīd kredītiestāde...

Otrdien, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus finanšu stabilitātes nodevas likumā, paaugstinot nodevas likmi no 0,036 uz 0,072 procentiem. Grozījumi likumā tika skatīti 2012. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Finanšu stabilitātes mērķis ir visas sabiedrības interesēs nodrošināt „drošības spilvenu” banku krīzes gadījumā. Likumprojekts ir 2012. gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākums. Finanšu stabilitātes nodevas likums nosaka, ka nodevas objekts ir nodevas maksātāja saistību kopsumma taksācijas perioda beigās, no kuras atskaita: 1) noguldījumus, kas pakļauti Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju shēmai, 2) nodevas maksātāja emitētās hipotekārās ķīlu zīmes un 3) pakārtotās saistības, kas iekļautas pašu kapitāla aprēķinā kā subordinētais kapitāls saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem. 2012. gadā nodeva tiek prognozēta 4,6 miljonu latu apmērā. Par grozījumiem vēl lems Saeima. Detalizētus likumprojektu var lasīt Ministru kabineta mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40233927&mode=mk&date=2011-11-22.

Šonedēļ, 22. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šos grozījumus Ministru kabinets apstiprināja, tagad tie vēl jāskata Saeimai, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Grozījumi tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Grozījumu mērķis ir novērst nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un papildināt likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Kā vēsta Finanšu ministrijas sagatavotā šī likumprojekta anotācija, grozījumi paredz šādas izmaiņas. Uzņēmumiem uz darbinieku rēķina optimizēt nodokļus vairs nebūs izdevīgi Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojumsattiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem– t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem...

Šajā pirmdienā, 21. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādā šos grozījumus, grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” top saistībā ar Fizisko persono mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu ko šonedēļ plānots skatīt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Plānots ka abi šie likumprojekti būs spēkā ar 2012. gada 1. janvāri un, pamatojoties uz tiem fiziskām personām - gan iedzīvotājiem, gan valsts amatpersonām būs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra plkst. 24 pēc Latvijas laika. Cita starpā, grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz pienākumu valsts amatpersonām, kas iesniegs deklarāciju 2012.gadā likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.panta kārtībā, piemērot Fizisko personu mantiskā stāvokļa likumprojekta 7.pantā noteikto naudas uzkrājumu deklarēšanas kārtību. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts paredz naudas uzkrājumu deklarēšanas slieksni 50 minimālo mēnešalgu apmērā (pašlaik...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa . Personām, kuru ienākumi no kapitāla pieauguma mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla. Tādējādi par 2011.gada oktobrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tas pārsniedz 500 latus, oktobra deklarācija VID ir jāiesniedz līdz 2011.gada 15.novembrim. Aprēķināto nodokļa summu nodokļu maksātājs iemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2011.gada 30.novembrim. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējais ienākums no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu...

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par iedzīvotāju deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma un tās aizpildīšanas kārtību” vakar,10. novembrī, tika pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv noskaidroja Finanšu ministrijā, kas ir šī noteikumu projekta izstrādātāja, ņemot vērā izmaiņas likumdošanā, pašlaik spēkā esošajos noteikumos par iedzīvotāju deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma un tās aizpildīšanas kārtību būtu vajadzīgi grozījumi, kas mainītu vairāk nekā pusi dokumenta teksta, tāpēc šie noteikumi sagatavoti jaunā redakcjā. Plānots, ka noteikumu jaunā redakcija stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Kā teikts Finanšu ministrijas gatavotajā noteikumu projekta anotācijā, noteikumu projekts izstrādāts, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs varētu aizpildīt deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestam. Noteikumu projekts apstiprina iedzīvotāju deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas paraugus un nosaka deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts nosaka: - deklarācijas precizēšanas kārtību, ja pēc avansa saņemšanas darījums nav noticis; - kāda informācija jānorāda deklarācijā, ja ienākuma aprēķināšana...

Eiropas Komisija šonedēļ, 9. novembrī, pieņēmusi priekšlikumus jaunajai patērētāju tiesību aizsardzības programmai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Jauno programmu realizēs no 2014. līdz 2020. gadam, tērējot tai 197 miljonus eiro. Ar patērētāju tiesību aizsardzības programmu tiks atbalstīta ES patērētāju tiesību aizsardzības politika turpmākajiem gadiem. Tās mērķis ir vienotajā tirgū galveno uzmanību veltīt patērētājiem un sniegt tiem iespēju aktīvi piedalīties tirgū un izmantot to savā labā, jo īpaši: - palielinot produktu drošumu ar efektīvas tirgus uzraudzības palīdzību; - uzlabojot patērētājiem domāto informāciju, padziļinot izglītošanu un savu tiesību izpratni; - konsolidējot patērētāju tiesības un veicinot tiesību rezultatīvu aizsardzību, jo īpaši ar alternatīvas strīdu izšķiršanas palīdzību; - veicinot tiesību pārrobežu īstenošanu. Patērētāju tiesību aizsardzības programmas nolūks ir papildināt iepriekšējo programmu, koncentrējot darbību patērētāja ietekmes palielināšanai ar drošuma, informācijas un izglītošanas palīdzību, tiesībām, tiesiskās aizsardzības un tiesību īstenošanas darbībām. Šīs darbības koncentrēsies uz šādām darbībām: - drošuma kontroli un ievērošanu ar Eiropas mēroga sistēmām, kā RAPEX,...

Jaunas valsts nodevas ieviešanu paredz grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas vakar, 8. novembrī, tika izskatīti Ministru kabineta sēdē. Plānots likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11. panta “Valsts nodevu objekti “ 2. daļu papildināt ar 120.punktu, nosakot, ka valsts nodeva būs jāmaksā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu parāda atgūšanai un minētās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju. Kā plz.lv noskaidroja Ekonomikas ministrijā, kas izstrādājusi šo grozījumus, ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” plānots noteikt, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt parāda atgūšanu, ja tas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci). Par licences izsniegšanu parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai ir paredzēta valsts nodeva 2500 latu apmērā, savukārt par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju pārreģistrāciju, kas plānota reizi reizi trijos gados, būs jāmaksā nodeva 1000 latu apmērā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību, licences izsniegšanu, pārreģistrāciju un anulēšanu īstenos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Paredzēts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa...

Vakar, 8. novembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīts Parāda atgūšanas likumprojekts, vēsta Ministru kabinea mājas lapa. Ekonomikas ministrijā, kas ir šī likumprojekta izstrādātāja, plz.lv noskaidroja, ka likumprojektu tālāk plānots nodot izskatīšanai Saeimā un spēkā tam būtu jāstājas nākamā gada 1. janvārī. Ekonomikas ministrija sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemtas arvien vairāk sūdzības, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras patērētāji ārpustiesas parāda atgūšanas procesā, ir šādas: - pārmērīga samaksa par parāda atgūšanas pakalpojumu (piemēram, 30,00 Ls parāda atgūšanas izdevumu noteikšana par parāda atgūšanu 3,00 Ls apmērā); - agresīva ārpustiesas parāda atgūšanas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā; - pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā veidojošām komponentēm. Parādu atgūšanas likums top tāpēc, ka pašlaik Latvijas Republikas tiesību sistēmā nav paredzēts tiesiskais...

Žurnāla Bilance nr. 21 (273), kas iznāk 3. novembrī, saturs: LIKUMDOŠANA Saimnieciskās darbības veicēju tiesības uz likumos noteikto nodokļu maksāšanas kārtību un tendences Eiropas Savienībā Joprojām viena no aktuālākajām problēmām Latvijā ir bezdarbs. Teorētiski bezdarbnieki tiek aicināti uzsākt saimniecisko darbību. Ieskaitot mikrouzņēmumu nodokli, likumdevējs, stimulējot saimnieciskās darbības veikšanu, ir paredzējis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no saimnieciskās darbības iespējams maksāt piecos da˛ādos veidos. Salīdzinot ar pamatā maksājamo IIN no saimnieciskās darbības, t.i., 25% no ieņēmumu un atļauto izdevumu starpības, mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis vai, piemēram, fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura likme ir 5% no ieņēmumiem, uzskatāmi par stimulējošiem nodokļu režīmiem. Turklāt tie stimulē gan pašu saimnieciskās darbības veicēju, gan tā sadarbības partnerus vai klientus. NODOKĻI Kādas izmaiņas top saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli un tā piemērošanu? Lai novērstu problēmas, kas radušās saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli, top grozījumi normatīvajā regulējumā. Plānots, ka tie stāsies spēkā 2012. gada 1.janvārī. Pašlaik grozījumi vēl tiek saskaņoti attiecīgajās institūcijās,...

Šonedēļ, 1. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības protokolu, ar ko grozīs 1996. gada līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, informē Laura Upīte, Finanšu minitrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte. Šobrīd Latvijas un Ķīnas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 1996. gada 7. jūnijā parakstīto Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikaslīgumu. Ņemot vērā, ka ar Ķīnas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīts līgums. Ar likumprojektu līguma ietvaros paplašinās jēdzienu „starptautiskā satiksme”, attiecinot to arī uz starptautiskā dzelzceļa transportu. Tādējādi līguma atvieglojumi, kas pašlaik tiek piemēroti kuģu vai gaisa kuģu starptautiskās satiksmes uzņēmumiem, turpmāk tiks piemēroti arī starptautiskā dzelzceļa transporta uzņēmumiem. Paredzēts samazināt arī maksimāli pieļaujamo nodokļa likmi, pēc kādas nodoklis var tikt ieturēts no...