FINANSES

18. augustā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā Reformu vadības grupa konceptuāli vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli, sasaistot to ar kvalitātes rādītājiem. IZM piedāvātais modelis tiks tālāk virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, informē Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre.° Tā kā šī ir pēdējā Reformu vadības grupas tikšanās līdz vēlēšanām, V. Dombrovkis pauda nostāju, ka Reformu vadības grupai darbs jāturpina arī pēc Saeimas vēlēšanām un aicināja valdības sociālos un sadarbības partnerus piedāvāt savu redzējumu turpmākajam Reformu vadības grupas darbam. „Šis formāts ir bijis lietderīgs un palīdzēja pārvarēt krīzes periodu. Reformu vadības grupas ietvaros notika valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana, kas kalpoja par pamatu strukturālām pārmaiņām. Jāturpina iesāktais, mazinot administratīvo slogu un vienkāršojot likumdošanu,” tā V. Dombrovskis. Attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanas modeli, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka augstskolu programmu kvalitātes rādītājiem jābūt sasaistītiem ar studiju programmas izvērtējumu. „Ar augstākās izglītības reformām jāpanāk, lai talantīgie studenti paliktu...

SOLVIT koordinācijas centru tīkls sniedz ātru un efektīvu palīdzību iedzīvotāju un uzņēmēju problēmu risināšanā, kas tiem rodas citu dalībvalstu valsts iestādēm nepareizi vai kļūdaini piemērojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus tiesību normas (direktīvas, regulas u.tml.), informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. 2010.gadā SOLVIT koordinācijas centru tīkls ir palīdzējis rast risinājumus 90% saņemtajās lietās (iepriekšējos gados tie bija vidēji 85%). SOLVIT koordinācijas centru tīkls 2010.gadā galvenokārt ir risinājis šādas ar uzņēmējdarbību saistītas lietas: - ES Iekšējā tirgus pieejamība produktiem, - nodokļu joma, - pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības uzsākšana, - profesionālās kvalifikācijas atzīšana, u.tml. Ņemot vērā, ka uzņēmēji joprojām regulāri sastopas ar birokrātiskām prasībām, veicot pārrobežu darbību, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis šobrīd īpašu uzmanību pievērš ES Iekšējā tirgus problēmu identificēšanai ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Tādejādi uzņēmēji tiek aicināti informēt Latvijas SOLVIT koordinācijas centru par problēmām, kas tiem rodas saistībā ar citu dalībvalstu valsts iestāžu nepamatotu lēmumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ES Iekšējā tirgus noteikumiem. Vienlaikus,...

11. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots kredītu reģistra likumprojekts ar mērķi Kredītu reģistram nodrošināt atsevišķu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Vienlaikus likumprojekts novērstu pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī virkne likumu, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums. Kredītu reģistra darbība pēc Likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi. Likumprojekts nodrošinātu, ka vienā likumā...

Zemkopības ministrija 11. augustā informē, ka, sākot ar nākamo nedēļu, Lauku atbalsta dienests veiks avansa izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Avansa maksājums tiks veikts atdalītajam PVTM par laukaugu platībām, atdalītajam PVTM par platībām, atdalītajam PVTM par pienu un atdalītajam PVTM par liellopiem 70 procentu apmērā no Eiropas Komisijas apstiprinātiem finanšu apjomiem šiem maksājumu veidiem par kopējo summu līdz 28 miljoniem latu. „Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Zemkopības ministrija rada iespēju veikt atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma avansa izmaksu, jo šobrīd – ražas novākšanas laikā – lauksaimniekiem ir ļoti nepieciešami apgrozāmie līdzekļi,” paskaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Avansa maksājumus izmaksās tiem lauksaimniekiem, kuri 2011. gadā iesnieguši platību maksājumu iesniegumu un, kuriem būs veiktas maksājumu atbilstības nosacījumu pārbaudes, , informē Kaspars Funts, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks.  

Nodrošinot Satversmes tiesas 2011.gada 6.maija spriedumu 2011.gada 9.augustā, valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”, kas paredz - piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiek ņemts vērā gadījumā, ja diviem vai vairākiem studējošajiem ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. 2009.gada 2.jūnijā MK veica grozījumus „Noteikumos par stipendijām”, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai esošajā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, tika norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti. Satversmes tiesa 2011.gada 6.maijā šo normu kā neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam atzina par spēkā neesošu. Apstiprinātais MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”” nosaka: ja diviem vai...

Latvijas komersantiem no rudens būs pieejama jauna ES struktūrfondu atbalsta programma – “Mezanīna aizdevumi investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt aizdevumus komercdarbības attīstībai. Par to 2.augustā lēma Ministru kabinets, apstiprinot Ministra kabineta noteikumus „Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Jaunu atbalsta programmu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi sniegt iespēju Latvijas maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem saņemt aizdevumus tajos gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāls un nodrošinājums, lai banka pilnā apjomā finansētu ieguldījumu projekta īstenošanu. „Latvijas nacionālajiem uzņēmējiem ir idejas attīstībai un ir iespējas izaugsmei, taču ieceru realizēšanu bieži kavē pašu kapitāla trūkums. Jaunā aizdevumu programma šo problēmu risinās ļoti efektīvi un mērķtiecīgi – Eiropas Savienības fondu līdzekļus saņems ražotspējīgi nacionālie uzņēmumi, kas ar šī finansējuma palīdzību nostiprinās savu konkurētspēju, apgūs jaunus tirgus un radīs jaunas darba vietas,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jaunā aizdevumu programma tika izstrādāta...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei „Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””, ko 4.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt vienam atbalsta pretendentam kopējo attiecināmo izmaksu summu pasākuma ietvaros no 900 000 latu uz 1 200 000 latu. Ņemot vērā pasākuma īstenošanas pieredzi, izmaiņas noteikumos paredz precizēt nosacījumus akvakultūras apmācību centra izveidei. Plānots, ka turpmāk akvakultūras apmācības centru varēs izveidot tikai esoša akvakultūras uzņēmuma ietvaros, kuram iepriekšējā pārskata gadā bijuši ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas. Lai nodrošinātu apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērstu finansējuma nelietderīgu rezervēšanu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka finansējuma pieejamību apliecinošos dokumentus ir jāiesniedz reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās. Tāpat atbalsta piešķiršanas...

Lai sniegtu konceptuālus priekšlikumus profesionālās izglītības programmu finansēšanai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi koncepciju „Par profesionālās izglītības programmu turpmāko īstenošanu”, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. IZM padotībā ir 57 profesionālās izglītības iestādes – arodskolas, arodvidusskolas, profesionālās vidusskolas, tehnikumi, IZM finansē sākotnējo profesionālo izglītību arī 9 koledžās un vienā augstākās izglītības iestādē – Latvijas Jūras akadēmijā. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, plānots, ka 2015.gadā kopējais IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu skaits būs 29, tajā skaitā, profesionālās izglītības kompetences centri – 13, profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju – 14 un profesionālās izglītības iestādes bāzes pamatiemaņu apgūšanai – 2. Atsevišķas profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu plānots nodot pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei, kurās tiek īstenotas gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmas. Līdz ar profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanu, pašvaldībām rodas problēma ar profesionālās izglītības programmu finansēšanu pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, jo, atbilstoši...

Saeima 8.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka patērētāja kreditēšanas uzņēmumiem apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 300 000 latu, informē Saeimas Preses dienests. Kapitālsabiedrībai, kura sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu, līdz speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma iesniegšanai, bet ne vēlāk kā līdz šī gada 1.novembrim jānodrošina, lai pamatkapitāls sasniedz vismaz 300 tūkstošus latu. Minimālā apmaksātā pamatkapitāla apmēra noteikšana veicinās ilgtermiņā stabila un patērētājiem uzticama nebanku kreditēšanas tirgus izveidi, aizsargājot patērētājus no kredītu devējiem, kuriem tirgū ir tikai īstermiņa darbības mērķi, norāda likumprojekta autori. Šī prasība neattieksies uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzējiem, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu. Tāpat prasība neattieksies uz komersantiem, kuri saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets 21.jūnijā apstiprināja jaunas atbalsta programmas – izaugsmes kapitāla instrumenta - ieviešanu, lai turpinātu nodrošināt mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju un izaugsmi. Jaunais finanšu instruments ļaus saņemt riska kapitālu situācijās, kad komersanta paša nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. Jaunais finanšu instruments būs Izaugsmes kapitāla fonds, kura ietvaros investīcijas varēs saņemt mikro, mazie un vidējie komersanti, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvija. Izaugsmes kapitāla fonds pilnveidos riska kapitāla nozari Latvijā. Investīcijas komersanti varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu, kas paredzēts produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējām mārketingam, tiem komersantiem kuri vēl nav pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus piesaistot papildus apgrozāmo kapitālu. Izaugsmes kapitāla instrumenta...

21. jūnijā, starp Finanšu ministriju un Šveices valdību noslēgts projekta līgums par „Mikrokreditēšanas programmas” īstenošanu, kuras ietvaros Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) uzņēmējiem mikroaizdevumos izsniegs 4,4 miljonus latu. Sadarbības līgumu parakstīja Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijā Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio) un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa. „Ar šīs atbalsta programmas uzsākšanu būtiski palielināsies iespēja mazajiem uzņēmējiem saņemt mikroaizdevumus. Ņemot vērā, ka mikroaizdevumi parasti tiek vērtēti ar augstāku risku, nereti mazajiem uzņēmējiem ir grūtības saņemt finansējumu savas idejas realizācijai vai attīstībai. Šveices sadarbības programmas piešķirtais finansējums ir ļoti nozīmīgs, jo būtiski palielinās mikrokreditēšanai pieejamo naudas daudzumu,” pēc līguma parakstīšanas uzsvēra FM valsts sekretāra vietnieks A.Antonovs. Projekta mērķis ir uzlabot mikroaizdevumu pieejamību mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, tādējādi veicinot nodarbinātību un Latvijas tautsaimniecības attīstību. Kopējais mikroaizdevumiem paredzētais finansējums ir 4,4 miljoni latu, tai skaitā 800 tūkstoši latu liels Hipotēku bankas līdzfinansējums....

26. jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr.525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”””, nosakot palielinātu kopējo attiecināmo izmaksu summu apvienotajām teritoriālajām vienībām pašvaldībās, kā arī samazinot tām administratīvo procedūru slogu, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Līdz šim attiecīgie MK noteikumi paredzēja, ka novadi var saņemt atbalstu 140 000 latu apmērā par katru teritoriālo vienību, kas apvienojās pēc 2006. gada. Taču veiktie grozījumi noteikumos ļaus piešķirt finansējumu par katru teritoriālo vienību novadiem, kuros apvienojās pagasti un pilsētu lauku teritorijas līdz 2006. gada 1. jūlijam. Tāpat arī Lauku atbalsta dienests (LAD), administrējot pasākumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem MK 2008. gada 7. jūlija noteikumiem Nr.525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””, ir konstatējis...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””, kurus 21. jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekti izstrādāti, lai precizētu un papildinātu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, paredzot, ka pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000. Jaunās atbalsta piešķiršanas kārtības arī paredz, ka projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto tāda no Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma apmaksāta konsultanta pakalpojumus, ko sniedz konsultāciju sabiedrība, kas nodrošina Valsts lauku tīkla (VLT)...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normām, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 92.pants nodrošina iespēju ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Apstrīdētās normas paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Dokuments, kas apliecina iemaksu, obligāti pievienojams maksātnespējas procesa pieteikumam. Depozīta iemaksas mērķis – segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Pieteikuma iesniedzēja –Rīgas apgabaltiesa – norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu. Turklāt neparedzot iespēju atbrīvot pieteicēju (izņemot maksātnespējas administratoru) no depozīta iemaksas vai samazināt tā apmēru, personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai ir ierobežotas nesamērīgi....

No 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu varēs pretendēt arī privātpersonu dibinātās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kas 2011.gada 21.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Noteikumu projektā aktualizēta valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kārtība, pamatojoties ne tikai uz audzēkņu skaitu profesionālās ievirzes izglītības iestādē, bet uzsverot programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, kā arī pilnveidota kārtība, kādā tiek iesniegts iesniegums par dotācijas piešķiršanu un izskatīšanu. Noteikumu projekts nosaka dotācijas apmēra sadalījumu, paredzot, ka 50% no valsts budžetā šim mērķim paredzētās dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz audzēkņu skaitu iestādē, bet 50% - pamatojoties uz programmas īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem no mācību treniņu ceturtā apmācības gada līdz augstākās sporta meistarības grupām, piemērojot noteiktus koeficientus un formulas. Jaunajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas...