FINANSES

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem (Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2015.gadā ), pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis uz 2015.gada 31.decembri sastādīja 582,952 milj. eiro, kas ir par 5,99% vairāk nekā 2014.gada 31.decembrī (549,986 milj. eiro). Dalījums pa nozarēm ir sekojošs: 46% (266,050 milj. eiro) ir no kredītiestādēm nodotie parādi, 31% (180,953 milj. eiro) no nebanku kreditēšanas nozares nodotie parādi. 2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā. 2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 milj. eiro. Nemainīgi kā iepriekšējā gadā, arī 2015.gadā lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu lietu ir nodotas uz pilnvarojuma pamata un ir...

Latvijas maksājumu sistēmā 2016.gada 1.pusgadā veikti 193.6 milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas (e-naudas) iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases klientu maksājumu. To kopapjoms bija 148.2 mljrd. eiro (t.i., vidēji dienā 1 milj. maksājumu vairāk nekā 760 milj. eiro kopapjomā), informē Latvijas Banka. 2015.gada 1.pusgadā Latvijā veikti 174 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 177 mljrd. eiro kopapjomā, savukārt 2.pusgadā - 187 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 189 mljrd. eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2015.gada 2.pusgadu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3.5%, un to galvenokārt nodrošināja karšu maksājumi, kas bija visbiežāk lietotie maksājumi bezskaidrā naudā. Karšu maksājumu skaits 2016.gada 1.pusgadā bija 117.1 milj., bet to apjoms - 2.2 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gada 2.pusgadu karšu maksājumu skaits pieauga par 4.3%, bet apjoms nemainījās. 2016.gada 1.pusgada beigās bija izdoti 2.4 milj. maksājumu karšu, no kurām lielākā daļa bija debetkartes. Iedzīvotājiem bija pieejami 33.9 tūkst. karšu pieņemšanas vietu termināļu (POS) un 1 033 bankomāti....

Hipotekārā kreditēšana Latvijā strauji attīstās - pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotā informācija. “Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Jauno ģimeņu problēma vienmēr ir bijusi pirmās iemaksas sakrāšana, un atbalsta programma veiksmīgi to risina. Papildus kā kreditēšanu stimulējoši faktori noteikti ir gan ekonomikas izaugsme, kas veicina ienākumu pieaugumu un iespējas uzņemties saistības nākotnei, gan cilvēku vēlme un nepieciešamība uzlabot mājokļa apstākļus,” komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. 1.ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, 2.ceturksnī - 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam - pērn 1.ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, 2.ceturksnī - 75,3 miljoni eiro. Valsts atbalstītās mājokļu programmas ietvaros attīstības finanšu institūcija 2016.gada 1.pusgadā ir piešķīrusi 1419...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū:"Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem" saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu."Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi" nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.Arī "Paziņojuma par izcelsmes dalībvalsti veidlapas parauga apstiprināšanas normatīvie noteikumi" paredzēti, lai ieviestu ESMA izstrādātās veidlapas par paziņojuma par izcelsmes dalībvalsti standarta formu, kas finanšu instrumentu tirgū ir jauna prasība.Savukārt, lai nodrošinātu atbilstību veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai...

Otrdien, 16.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadītā darba grupa sagatavoja priekšlikumus nākamā gada budžetam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu prioritārajām nozarēm un ievērojot fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus.Pēc finanšu ministres vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019. gadam. Tai skaitā neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.MK sēdē tika izskatīta arī ministriju sniegtā informācija un priekšlikumi par JPI īstenošanai izmantojamajiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem iekšējiem resursiem. Tāpat sēdē tika atbalstīti arī papildu priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem....

Pēdējo trīs gadu laikā kredītu bankā izmantojuši 43,6 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, liecina DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas rezultāti. Visbiežāk to apliecinājuši 26 līdz 35 un 36 līdz 45 gadus veci respondenti (attiecīgi 54% un 55%), kamēr visretāk kredītus ņēmuši 18 līdz 25 un 46 līdz 55 gadus veci aptaujātie (attiecīgi 68% un 62%). Salīdzinoši biežāk pēdējo trīs gadu laikā kredītu iespējas izmantojuši iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī (64%). Bet visretāk - tie, kuru personīgie ienākumi nepārsniedz 600 eiro mēnesī (38%).Pēc kredīta bankā cilvēki visbiežāk vēršas, lai saņemtu finansējumu pirkumiem ilgtermiņa lietošanai, piemēram, mājokļa labiekārtošanai vai remontam, auto un nekustamā īpašuma iegādei. Vienlaikus kredīts tiek izmantots arī citiem mērķiem - medicīnas, izglītības un ceļojumu izdevumu segšanai, diemžēl arī parādu apmaksai.No visiem respondentiem teju katrs trešais (30%) aizdevumu izmantojis auto iegādei. Ar šādu mērķi kredītu visbiežāk saņēmuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti (43%), bet gandrīz četras reizes retāk...

Ministru kabineta 9.augusta sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā Eiropas Savienības fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai valsts īpašumā un lietošanā esošajās ēkās. Programmas pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums būs 82 619 415 EUR. To paredz “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”.Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus valsts ēkās ar nozīmīgu ES fondu finansējuma atbalstu, līdzfinansējot 85 % no kopējām projekta izmaksām.“Programmas ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus varēs veikt aptuveni 290 valsts ēkās, kas ļaus tajās samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30% un līdz ar to valstij ik gadu ietaupīt vismaz 3,3 miljonus eiro. Vienlaikus šī programma stimulēs arī būvniecības nozares attīstību,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.Pirmās atlases kārtas kopējais finansējums tiks sadalīts ministrijām ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā proporcionāli to lietošanā esošo valsts ēku apkurināmo telpu...

Labklājības ministrs Jānis Reirs virza izskatīšanai Labklājības ministrijas un citu ministriju kopīgi izstrādāto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem minimālai mēneša darba algai, kas tiks skatīts tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 370 eiro līdz 407 eiro (9,1%) sākot ar 2017.gada 1.janvāri.Jānis Reirs uzsver: “Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, un minimālās algas palielināšana ir būtisks atbalsts tieši zemo algu saņēmējiem, jo īpaši reģionos. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka minimālās mēneša darba algas ietekme jāvērtē saistībā gan ar nodokļiem, gan pabalstiem. Turpinot paaugstināt minimālo algu, palielināsies arī sociālās iemaksas, līdz ar to arī iespēja pārskatīt sociālā atbalsta iespējas turpmāk."Nodarbinātības valsts aģentūra ir veikusi padziļinātu ilgstošo bezdarbnieku individuālu atbalstu, identificējot šķēršļus iesaistei darba tirgū. Kā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsakās no darba piedāvājumiem, ir norādīta nepietiekamā minimālā darba alga, piemēram, lai kompensētu transporta izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu, līdz darba vietai....

Ministru kabinets 2. augustā Vidēja termiņa budžeta ietvara periodam (2017.-2019. gadam) apstiprināja fiskālā nodrošinājuma rezervi. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiks veidota 0,1% no IKP apmērā, kas ir Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais minimālais rezerves apjoms."Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir apdrošināšana, kas jāiegādājas, lai amortizētu fiskālos riskus, kuri uzskaitīti un apzināti valdības Fiskālo risku deklarācijā, galvenokārt nodrošinoties pret neparedzētām juridiskām un finansiālām sankcijām," stāsta Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētājs Jānis Platais. "Iepriekšējos gados netika ievērotas Fiskālās disciplīnas likuma prasības attiecībā uz fiskālo risku rezerves izveidi, tāpēc lēmums to plānot nākamajam un turpmākajiem gadiem ir apsveicams," J. Platais pauž gandarījumu parvaldības lēmumu.Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir paredzēta, lai kompensētu dažādu risku ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci gadījumā, ja ieņēmumi ir mazāki, nekā gaidīts, vai izdevumi ir lielāki, nekā plānots. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek veidota, pamatojoties uz analīzi, kas iekļauta Fiskālo risku deklarācijā. Fiskālās disciplīnas likums paredz, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve jāveido ne mazāk kā 0,1% apmērā no...

Starpministriju saskaņošanai 21. jūnijā nodots Ekonomikas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas paredz aizstāt šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumus Nr.1219 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu”, precizējot to normas un definīcijas atbilstoši Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Direktīva 2014/17/ES) prasībām.Salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajā noteikumu projektā paredz noteikt gada procentu likmes aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku hipotekārās kreditēšanas līgums). Noteikumu projekta 1.pielikumā ir noteikti arī papildus pieņēmumi, kuri ir izmantojami hipotekārās kreditēšanas līgumu gada procentu likmes aprēķināšanai. Precizēta arī informācija, kas sniedzama patērētājam reklāmā un pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, Tāpat šo noteikumu 4. pielikumā publicēta "Eiropas standartinformācija kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku".Jaunajos...

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi - 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro. No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus - fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.IenesīgumsŅemot vērā būtiskās svārstības finanšu tirgos, 2016. gada 2. ceturksnī augstākus rezultātus uzrādījuši plāni, kuri relatīvi mazāku daļu iegulda akciju tirgos - valsts fondēto pensiju konservatīvie plāni nodrošinājuši 1,63% viena gada atdevi, savukārt sabalansēto un aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis mīnusos, attiecīgi -0,47% un -1,54%. Tāpat arī privāto pensiju sabalansētie plāni...

Valsts sekretāru sanāksmē 21. jūlijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” . Tie vēl jāpieņem valdības sēdē.Minētie noteikumi:1) paredz noteikt gada procentu likmes aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk - hipotekārās kreditēšanas līgums). Noteikumu projekta 1.pielikumā ir noteikti arī papildus pieņēmumi, kuri ir izmantojami hipotekārās kreditēšanas līgumu gada procentu likmes aprēķināšanai;2) precizēt informāciju, kas sniedzama patērētājam reklāmā un pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, kā arī noteikumu projekta 4.pielikumā pievienota Eiropas standartinformācijas forma, kas izmantojama informācijas sniegšanai par hipotekārās kreditēšanas līgumiem;3) noteikta patērētāju padomu došanas pakalpojumiem izvirzāmās prasībās;4) paredz aizliegumu komplektēt hipotekārās kreditēšanas pakalpojumus ar citiem finanšu pakalpojumiem vienotā paketē, nepiedāvājot tos patērētājiem iegādāties atsevišķi, izņemot, ja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka, salīdzinot ar līdzīgiem pakalpojumiem, šāds komplektēts piedāvājums sniedz ieguvumus patērētājam; 5) noteikt prasības, kas jāievēro, piešķirot patērētājiem aizdevumu ārvalstu valūtā, lai mazinātu valūtu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi AS "Latvijas pasta banka" soda naudu 305 000 eiro apmērā par konstatētajiem pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.Nosakot bankai piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā bankas finanšu rādītājus, kā arī to, ka banka ir atzinusi pārbaudēs konstatētos trūkumus un apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus to novēršanai un bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.Administratīvās lietas ietvaros FKTK, cita starpā, veica arī pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā (Kroll report), veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012.-2013.gadā.FKTK un Latvijas pasta banka ir noslēgušas administratīvo līgumu, ar kuru banka apņemas novērst FKTK pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā un Kredītiestāžu likuma un NILLTFN likuma un tiem pakārtoto normatīvo aktu ievērošanā. Administratīvajā līgumā puses ir vienojušās par turpmākajiem pasākumiem, ko banka apņemas noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN...

Lai uzlabotu un piemērotu situācijai mūsdienu patēriņa kredīta tirgū šobrīd spēkā esošo regulējumu, kā arī nodrošinātu augstu un pakalpojuma raksturam atbilstošu patērētāju aizsardzības līmeni, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šā gada 21.jūlijā nodeva starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu par patērētāja kreditēšanu.Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu, izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt gada procentu likmes aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk - hipotekārās kreditēšanas līgums). Noteikumu projektā pievienoti arī papildus pieņēmumi, kuri ir izmantojami hipotekārās kreditēšanas līgumu gada procentu likmes aprēķināšanai.Noteikumu projektā precizēta informācija, kas sniedzama patērētājam reklāmā un pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, kā arī pievienota Eiropas standartinformācijas forma, kas izmantojama informācijas sniegšanai par hipotekārās kreditēšanas līgumiem.Tāpat noteiktas patērētāju padomu došanas pakalpojumiem izvirzāmās prasībās, kā arī paredzēts liegums komplektēt hipotekārās kreditēšanas pakalpojumus ar citiem finanšu pakalpojumiem vienotā paketē, nepiedāvājot tos patērētājiem iegādāties atsevišķi. Izņēmums ir tad, ja kreditēšanas pakalpojumu...

Šā gada 1.pusgadā naudas drošības situācija uzlabojās gan Latvijā, gan eiro zonā kopumā. Latvija joprojām ir starp tām piecām eiro zonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits - gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā, informē Latvijas Banka.2016.gada 1.pusgadā mūsu valstī konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits ir ap 650 (120 viltotas monētas un 530 viltotas banknotes; šie dati vēl var tikt koriģēti, jo daļa atklāto viltojumu atrodas ekspertīzē). 2015.gadā atklāto viltojumu skaitlis bija nedaudz vairāk nekā 1480 jeb nedaudz zemāks nekā 2014.gadā, kad tika konstatētas 1550 viltotas naudas zīmes.Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2016.gada 1.pusgadā konstatētas aptuveni 331 tūkstotis viltotu eiro banknošu, salīdzinot ar 445 tūkstošiem 2015.gada 2.pusgadā un 454 tūkstošiem 2015.gada 1.pusgadā.Gada sākumā Latvijā izplatītākie bija 50 eiro nomināla naudas zīmju viltojumi, kam sekoja divu eiro monētas un 20 eiro banknotes. Apgrozībā bieži izmantoto 5 un...