Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

FINANSES

Valdība nosaka jaunas prasības attiecībā uz bankas kontu atvēršanu un slēgšanu
Valdība nosaka jaunas prasības attiecībā uz bankas kontu atvēršanu un slēgšanu
Ministru kabinets 30. augustā pieņēma apjomīgus grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz ieviest vienkāršotāku vienotu procedūru patērētāju maksājumu kontu maiņai, kā arī citas izmaiņas. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc patērētāja lūguma jāveic kontu maiņa, ja gan nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājumu kontu pakalpojumus Latvijā un abi maksājumu konti ir eiro valūtā. Lūdzot veikt kontu maiņu, patērētājs vienlaikus arī piekrīt, ka ziņas par viņu, viņa maksājumu kontu un tajā veiktajiem darījumiem tiks sniegtas citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir iesaistīts kontu maiņā, kā arī citām kontu maiņai nepieciešamajām darbībām. Likumprojekts nosaka, ka nododošajam un saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam bez maksas jāsniedz patērētājam savā rīcībā esošo informāciju par viņa iesniegtajiem spēkā esošajiem regulāro maksājumu rīkojumiem un tiešā debeta maksājumiem patērētāja maksājumu kontā. Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir paredzēta ar kontu maiņas pakalpojumu saistītā maksa,...
Pēc banku Nordea un DNB apvienošanās klientiem var tikt piedāvāti izdevīgāki pakalpojumi
Pēc banku Nordea un DNB apvienošanās klientiem var tikt piedāvāti izdevīgāki pakalpojumi
Par apvienošanos paziņojušas banka Nordea un DNB banka. Pēc jaunākajām ziņām Nordea un DNB bankas apvienošanās līgums tiks slēgts 2017. gadā. Balstoties uz 31.martā iesniegtajiem datiem, Nordea un DNB kopējie aktīvi sasniedz 5,32 miljardus, tām kopēji ierindojoties pirms Swedbank, kurai pieder 5,41 miljards aktīvu Latvijā. Līdz ar to pēc apvienošanās darījuma jaunā banka būs 2. lielākā banka Latvijā, atrodoties ļoti tuvu tirgus līderim. Zvērinātu advokātu biroja BDO Legal vadošā partnere Vita Liberte vērtē: "Lai slēgtu līgumu, abām bankām jāgaida akcepts no Konkurences padomes, kurai būs jāvērtē abu banku kopējie finanšu rādītāji un konkrētie tirgi, kuros darbojas abas bankas un kā šie rādītāji un tirgi ietekmēs konkurences situāciju nākotnē pēc iespējamā apvienošanās darījuma". Konkurences padome lietas ietvaros apvienošanās ietekmi uz konkurenci parasti vērtē šādos tirgos: noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijā, ieguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, kā arī maksājumu karšu tirgus Latvijā. No konkurences viedokļa Latvijas banku sektorā ir pārstāvētas vairākas spēcīgas...
Banku sektors septiņos mēnešos nopelnījis 300.8 miljonus eiro
Banku sektors septiņos mēnešos nopelnījis 300.8 miljonus eiro
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2016.gada jūlijā liecina, ka banku sektors kopumā 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos darbojās ar peļņu 300.8 milj. eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās visas 16 Latvijas bankas un trīs no septiņām ārvalstu banku filiālēm (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 98.4%). Jūlijā banku sektora kopējo noguldījumu apmērs samazinājās, t.sk. rezidentu noguldījumi saruka par 2.5% jeb 297 milj. eiro (to galvenokārt ietekmēja valdības un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumu sarukums), savukārt nerezidentu noguldījumi - par 3.2% jeb 344 milj. eiro. Kopējais piesaistīto noguldījumu apmērs jūlija beigās sasniedza 21.6 miljrd. eiro. Kopējais kredītportfelis jūlija laikā pieauga par 0.3% jeb 48 milj. eiro, t.sk. rezidentu korporatīvais portfelis auga par 0.4% jeb 30 milj. eiro (galvenokārt pateicoties operācijām ar nekustamo īpašumu), kamēr rezidentu mājsaimniecību kredītportfelis saruka par 0.2% jeb 9 milj. eiro. Jūlijā par 1.2% palielinājās arī nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums....
Amatpersonām liegs uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas
Amatpersonām liegs uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas
Valsts sekretāru sanāksmē 25.augustā izsludināti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju. Būtiski, ka grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai. Grozījumi paredz arī liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājumu, tika ņemts vērā jau šobrīd likumā noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kas ir noteikts attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Konkrētie grozījumi vērsti, lai mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju nākotnē pieņemt kukuli (materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu), jau...
Iedzīvotāju kopējie parādi pērn sasnieguši 533 miljonus eiro
Iedzīvotāju kopējie parādi pērn sasnieguši 533 miljonus eiro
Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem (Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2015.gadā ), pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis uz 2015.gada 31.decembri sastādīja 582,952 milj. eiro, kas ir par 5,99% vairāk nekā 2014.gada 31.decembrī (549,986 milj. eiro). Dalījums pa nozarēm ir sekojošs: 46% (266,050 milj. eiro) ir no kredītiestādēm nodotie parādi, 31% (180,953 milj. eiro) no nebanku kreditēšanas nozares nodotie parādi. 2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā. 2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 milj. eiro. Nemainīgi kā iepriekšējā gadā, arī 2015.gadā lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu lietu ir nodotas uz pilnvarojuma pamata un ir...
Latvijā 1.pusgadā kopumā veikti maksājumi par 148.2 miljardiem eiro
Latvijā 1.pusgadā kopumā veikti maksājumi par 148.2 miljardiem eiro
Latvijas maksājumu sistēmā 2016.gada 1.pusgadā veikti 193.6 milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas (e-naudas) iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases klientu maksājumu. To kopapjoms bija 148.2 mljrd. eiro (t.i., vidēji dienā 1 milj. maksājumu vairāk nekā 760 milj. eiro kopapjomā), informē Latvijas Banka. 2015.gada 1.pusgadā Latvijā veikti 174 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 177 mljrd. eiro kopapjomā, savukārt 2.pusgadā - 187 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 189 mljrd. eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2015.gada 2.pusgadu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3.5%, un to galvenokārt nodrošināja karšu maksājumi, kas bija visbiežāk lietotie maksājumi bezskaidrā naudā. Karšu maksājumu skaits 2016.gada 1.pusgadā bija 117.1 milj., bet to apjoms - 2.2 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gada 2.pusgadu karšu maksājumu skaits pieauga par 4.3%, bet apjoms nemainījās. 2016.gada 1.pusgada beigās bija izdoti 2.4 milj. maksājumu karšu, no kurām lielākā daļa bija debetkartes. Iedzīvotājiem bija pieejami 33.9 tūkst. karšu pieņemšanas vietu termināļu (POS) un 1 033 bankomāti....
Pirmajā pusgadā strauji audzis izsniegto mājokļu kredīta apjoms
Pirmajā pusgadā strauji audzis izsniegto mājokļu kredīta apjoms
Hipotekārā kreditēšana Latvijā strauji attīstās - pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotā informācija. “Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Jauno ģimeņu problēma vienmēr ir bijusi pirmās iemaksas sakrāšana, un atbalsta programma veiksmīgi to risina. Papildus kā kreditēšanu stimulējoši faktori noteikti ir gan ekonomikas izaugsme, kas veicina ienākumu pieaugumu un iespējas uzņemties saistības nākotnei, gan cilvēku vēlme un nepieciešamība uzlabot mājokļa apstākļus,” komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. 1.ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, 2.ceturksnī - 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam - pērn 1.ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, 2.ceturksnī - 75,3 miljoni eiro. Valsts atbalstītās mājokļu programmas ietvaros attīstības finanšu institūcija 2016.gada 1.pusgadā ir piešķīrusi 1419...
FKTK apstiprinājis vairākus jaunus noteikumos
FKTK apstiprinājis vairākus jaunus noteikumos
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū:"Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem" saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu."Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi" nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.Arī "Paziņojuma par izcelsmes dalībvalsti veidlapas parauga apstiprināšanas normatīvie noteikumi" paredzēti, lai ieviestu ESMA izstrādātās veidlapas par paziņojuma par izcelsmes dalībvalsti standarta formu, kas finanšu instrumentu tirgū ir jauna prasība.Savukārt, lai nodrošinātu atbilstību veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai...
Jaunajām politikas iniciatīvām nākamgad piešķirs 102,6 miljonus eiro
Jaunajām politikas iniciatīvām nākamgad piešķirs 102,6 miljonus eiro
Otrdien, 16.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadītā darba grupa sagatavoja priekšlikumus nākamā gada budžetam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu prioritārajām nozarēm un ievērojot fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus.Pēc finanšu ministres vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019. gadam. Tai skaitā neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.MK sēdē tika izskatīta arī ministriju sniegtā informācija un priekšlikumi par JPI īstenošanai izmantojamajiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem iekšējiem resursiem. Tāpat sēdē tika atbalstīti arī papildu priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem....
Iedzīvotāji visbiežāk kredītus ņem auto iegādei
Iedzīvotāji visbiežāk kredītus ņem auto iegādei
Pēdējo trīs gadu laikā kredītu bankā izmantojuši 43,6 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, liecina DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas rezultāti. Visbiežāk to apliecinājuši 26 līdz 35 un 36 līdz 45 gadus veci respondenti (attiecīgi 54% un 55%), kamēr visretāk kredītus ņēmuši 18 līdz 25 un 46 līdz 55 gadus veci aptaujātie (attiecīgi 68% un 62%). Salīdzinoši biežāk pēdējo trīs gadu laikā kredītu iespējas izmantojuši iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī (64%). Bet visretāk - tie, kuru personīgie ienākumi nepārsniedz 600 eiro mēnesī (38%).Pēc kredīta bankā cilvēki visbiežāk vēršas, lai saņemtu finansējumu pirkumiem ilgtermiņa lietošanai, piemēram, mājokļa labiekārtošanai vai remontam, auto un nekustamā īpašuma iegādei. Vienlaikus kredīts tiek izmantots arī citiem mērķiem - medicīnas, izglītības un ceļojumu izdevumu segšanai, diemžēl arī parādu apmaksai.No visiem respondentiem teju katrs trešais (30%) aizdevumu izmantojis auto iegādei. Ar šādu mērķi kredītu visbiežāk saņēmuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti (43%), bet gandrīz četras reizes retāk...
Valstij piederošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai varēs izmantot 82,6 miljonus eiro
Valstij piederošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai varēs izmantot 82,6 miljonus eiro
Ministru kabineta 9.augusta sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā Eiropas Savienības fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai valsts īpašumā un lietošanā esošajās ēkās. Programmas pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums būs 82 619 415 EUR. To paredz “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”.Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus valsts ēkās ar nozīmīgu ES fondu finansējuma atbalstu, līdzfinansējot 85 % no kopējām projekta izmaksām.“Programmas ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus varēs veikt aptuveni 290 valsts ēkās, kas ļaus tajās samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30% un līdz ar to valstij ik gadu ietaupīt vismaz 3,3 miljonus eiro. Vienlaikus šī programma stimulēs arī būvniecības nozares attīstību,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.Pirmās atlases kārtas kopējais finansējums tiks sadalīts ministrijām ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā proporcionāli to lietošanā esošo valsts ēku apkurināmo telpu...
Labklājības ministrs rosina nākamgad minimālo algu paaugstināt līdz 407 eiro
Labklājības ministrs rosina nākamgad minimālo algu paaugstināt līdz 407 eiro
Labklājības ministrs Jānis Reirs virza izskatīšanai Labklājības ministrijas un citu ministriju kopīgi izstrādāto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem minimālai mēneša darba algai, kas tiks skatīts tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 370 eiro līdz 407 eiro (9,1%) sākot ar 2017.gada 1.janvāri.Jānis Reirs uzsver: “Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, un minimālās algas palielināšana ir būtisks atbalsts tieši zemo algu saņēmējiem, jo īpaši reģionos. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka minimālās mēneša darba algas ietekme jāvērtē saistībā gan ar nodokļiem, gan pabalstiem. Turpinot paaugstināt minimālo algu, palielināsies arī sociālās iemaksas, līdz ar to arī iespēja pārskatīt sociālā atbalsta iespējas turpmāk."Nodarbinātības valsts aģentūra ir veikusi padziļinātu ilgstošo bezdarbnieku individuālu atbalstu, identificējot šķēršļus iesaistei darba tirgū. Kā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsakās no darba piedāvājumiem, ir norādīta nepietiekamā minimālā darba alga, piemēram, lai kompensētu transporta izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu, līdz darba vietai....
Turpmāk veidos fiskālā nodrošinājuma rezervi fiskālo risku gadījumiem
Turpmāk veidos fiskālā nodrošinājuma rezervi fiskālo risku gadījumiem
Ministru kabinets 2. augustā Vidēja termiņa budžeta ietvara periodam (2017.-2019. gadam) apstiprināja fiskālā nodrošinājuma rezervi. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiks veidota 0,1% no IKP apmērā, kas ir Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais minimālais rezerves apjoms."Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir apdrošināšana, kas jāiegādājas, lai amortizētu fiskālos riskus, kuri uzskaitīti un apzināti valdības Fiskālo risku deklarācijā, galvenokārt nodrošinoties pret neparedzētām juridiskām un finansiālām sankcijām," stāsta Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētājs Jānis Platais. "Iepriekšējos gados netika ievērotas Fiskālās disciplīnas likuma prasības attiecībā uz fiskālo risku rezerves izveidi, tāpēc lēmums to plānot nākamajam un turpmākajiem gadiem ir apsveicams," J. Platais pauž gandarījumu parvaldības lēmumu.Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir paredzēta, lai kompensētu dažādu risku ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci gadījumā, ja ieņēmumi ir mazāki, nekā gaidīts, vai izdevumi ir lielāki, nekā plānots. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek veidota, pamatojoties uz analīzi, kas iekļauta Fiskālo risku deklarācijā. Fiskālās disciplīnas likums paredz, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve jāveido ne mazāk kā 0,1% apmērā no...
Saskaņošanai nodots jauno noteikumu par patērētāja kreditēšanu projekts
Saskaņošanai nodots jauno noteikumu par patērētāja kreditēšanu projekts
Starpministriju saskaņošanai 21. jūnijā nodots Ekonomikas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas paredz aizstāt šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumus Nr.1219 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu”, precizējot to normas un definīcijas atbilstoši Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Direktīva 2014/17/ES) prasībām.Salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajā noteikumu projektā paredz noteikt gada procentu likmes aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku hipotekārās kreditēšanas līgums). Noteikumu projekta 1.pielikumā ir noteikti arī papildus pieņēmumi, kuri ir izmantojami hipotekārās kreditēšanas līgumu gada procentu likmes aprēķināšanai. Precizēta arī informācija, kas sniedzama patērētājam reklāmā un pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, Tāpat šo noteikumu 4. pielikumā publicēta "Eiropas standartinformācija kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku".Jaunajos...
Pieauguši gan fondēto pensiju shēmā, gan privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi
Pieauguši gan fondēto pensiju shēmā, gan privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi
Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi - 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro. No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus - fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.IenesīgumsŅemot vērā būtiskās svārstības finanšu tirgos, 2016. gada 2. ceturksnī augstākus rezultātus uzrādījuši plāni, kuri relatīvi mazāku daļu iegulda akciju tirgos - valsts fondēto pensiju konservatīvie plāni nodrošinājuši 1,63% viena gada atdevi, savukārt sabalansēto un aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis mīnusos, attiecīgi -0,47% un -1,54%. Tāpat arī privāto pensiju sabalansētie plāni...