FINANSES

Juridiskās personas aicina pieteikties Eiropas komisijas līdzfinansējumam vides un klimata pārmaiņu realizēšanai. Kopējais pieejamais finansējums programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro. Papildus Eiropas finansējumam pieejams arī nacionālais līdzfinansējums 13,9 miljonu eiro apmērā.Uz šo finansējumu, iesniedzot projektu pieteikumus, var pretendēt jebkura juridiskā persona - uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas - kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus.Kā skaidro Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) LIFE atbalsta vienības vadītājs Jānis Vēbers: "LIFE programmas atbalsts ir ļoti plašs. Un lai gan vēsturiski Latvijā to vairāk izmanto nevalstiskās organizācijas dabas projektu realizācijai, šī gada uzsaukuma jauninājums - "tirgum gatavie" produkti vides un klimata tehnoloģijās - ir ērts un pieejams veids kā arī privātie uzņēmēji var veikt jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanu LIFE programmas ietvaros."Lai atvieglotu pieteikšanos un atbalstītu interesentus projekta sagatavošanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar LVAFA ir izveidojušas īpašu LIFE atbalsta vienību projekta CAP LIFE LAT ietvaros. Sazinoties ar...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludinātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" iekļauts regulējums, kas paredz skaidras naudas lietošanas aizliegumu darījumos no 7200 eiro, izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav liegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā, izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā, norāda likumprojekta autori no Finanšu ministrijas.Viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri aprēķina un nomaksā nodokļus pilnā apmērā. Izmaiņas likumā ieviestas, lai veicinātu bezskaidras naudas lietošanu darījumos, tādējādi mazinot iespēju veikt krāpnieciskus darījumus, un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus.Saskaņā ar Notariāta likuma 87.1 pantu zvērināts notārs...

Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas valstu centrālās bankas – Eirosistēma – publiskos jauno Eiropas sērijas 50 eiro banknoti 2016. gada 5. jūlijā. Jauno banknoti plānots laist apgrozībā 2017. gada pavasarī. Banknošu iekārtu ražotāji, nozares asociācijas un ECB parakstīja saprašanās memorandu, uzsverot apņemšanos nodrošināt, ka tirdzniecības un biļešu automāti un citas iekārtas, kas pieņem banknotes, varēs apstrādāt jauno 50 eiro banknoti jau no ieviešanas dienas. Viņi arī apņemas informēt klientus, partnerus, darbiniekus un iesaistītās personas par jauno banknoti."Mēs – Eirosistēma un nozares partneri – esam sākuši gatavoties jaunās 50 eiro banknotes ieviešanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ir gatavi un iedzīvotāji var bez traucējumiem visur izmantot jaunās banknotes no dienas, kad tās nonāks apgrozībā," sacīja ECB Banknošu direktorāta vadītājs Tons Ross (Ton Roos).50 eiro banknote ir visbiežāk lietotā eiro banknote. Vairāk nekā 8 mljrd. banknošu apgrozībā ir 50 eiro banknotes, kas veido aptuveni 45% no kopējā banknošu skaita.Eirosistēmas centrālās bankas kopš aprīļa...

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas precizē patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Līdz šim regulējums noteica kredīta devējam pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu pirms līguma noslēgšanas.Tāpat...

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 8.jūnijā parakstīja finansēšanas nolīgumu par fondu fonda un finanšu instrumentu īstenošanu. Saskaņā ar to 2014. - 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros ALTUM saņems Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pirmo finansējuma daļu 118.44 miljonu eiro apmērā fondu fonda izveidei, lai ieviestu vairākus finanšu instrumentus Latvijas uzņēmumu atbalstam.ALTUM izveidotajā fondu fondā kopējais ERAF finansējums būs 126 miljoni eiro. Papildus tam tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro.ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Fondu fonda izveidošanai būs virkne ieguvumu. Pirmkārt, tā būs iespēja elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, savukārt kāds cits mazāk pieprasīts, varēsim operatīvāk pārdalīt sākotnējo finansējumu par labu pirmajam. Otrkārt, fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot MVU finansēšanai....

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs. Likums grozīts, ņemot vērā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Pretkorupcijas konvencijas ieviešanu Latvijā. Attiecīgas izmaiņas Saeima jau iepriekš veikusi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumāun Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozītais Kredītiestāžu likums noteic, ka turpmāk kredītiestādēm maksimālā soda nauda būs 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, nevis no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija iepriekš. Ja 10 procenti būs mazāk par pieciem miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro varēs uzlikt arī amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma...

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 1.jūnijā, pabeidza darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz precizēt patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Patlaban regulējums noteic...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ABLV Bank, AS (turpmāk - banka) un tās valdes loceklis Aleksandrs Pāže ir noslēguši trīspusēju administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ( NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā (NILLTFN jomā). Līgumā paredzēts piemērot bankai soda naudu 3 166 682 eiro un izteikt brīdinājumu par NILLTFN jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.Parakstot administratīvo līgumu, FKTK, Banka un A. Pāže ir vienojušies noslēgt izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.Nosakot bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6.5 milj. eiro apmērā, tāpēc soda nauda netiek piemērota maksimālajā apmērā, bet gan...

Lai veicinātu Eiropas transporta tīkla mobilitāti un kuģošanas drošību Latvijas lielajās ostās, 2014.-2020.gada plānošanas periodā lielo ostu publiskās koplietošanas infrastruktūras uzlabošanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 74.11 miljoni eiro.To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi", ko otrdien, 24.maijā, apstiprināja valdība.Kopējais finansējums specifiskā atbalsta mērķa (SAM) īstenošanai ir 87.19 miljoni eiro, no kuriem 74.11 ir KF finansējums, savukārt 13.08 miljoni eiro - nacionālais finansējums, ko nodrošinās projektu īstenotāji. Maksimālais plānotais KF finansējums vienam projekta iesniedzējam ir 24.7 miljoni eiro.SAM tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kur projektu iesniedzēji būs Latvijas lielo ostu pārvaldes (Rīgas Brīvostas pārvalde, Ventspils Brīvostas pārvalde, Liepājas Speciālā ekonomiskā zonas pārvalde).SAM ietvaros atbalstāmās darbības ir molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu, kas nav iznomātas vai plānotas iznomāšanai komercdarbībai, pārbūve un atjaunošana, lielo ostu infrastruktūras...

Valdība 24.maijā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Reģionālās attīstības koordinācijas padomē pieņemto rīkojuma projektu "Par 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" plānoto finansējuma apjomu un iznākuma rādītājiem otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai", kas noteic Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apjomu un rādītājus katram reģionālas nozīmes attīstības centram uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai.Kopumā uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ir plānots vairāk nekā 103 milj. eiro 2014.-2020.gada periodā. 10,9 milj. eiro plānoti no ES fondu finansējuma, lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Savukārt vairāk nekā 92 milj. eiro plānoti teritoriju revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas.Sagaidām, ka, izmantojot šiem mērķiem pieejamo ES fondu finansējumu, tiks izveidotas gandrīz 2000 jaunas...

Lai veicinātu ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstību un dažādošanu lauku reģionos, valdība otrdien, 24.maijā, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā".Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu, bet tiem ir nozīme iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35 procentiem. Šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam, tādēļ lauku teritorijā ir nepieciešams papildus attīstīt arī citas nozares.Piedalīties projektu konkursā varēs saimnieciskās darbības veicēji, kuri ir deklarēti vai kuru uzņēmums ir reģistrēts lauku teritorijā. Atbalsts būs gan saimnieciskās darbības attīstībai un dažādošanai, gan tūrisma aktivitāšu veicināšanai.Atbalsta pretendenti nosacīti iedalāmi...

Kopējais līzinga un faktoringa portfelis 2015. gada beigās Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro - operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks - 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu."Priecē, ka 2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt", 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.2015. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 682 miljoniem eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā 2014. gadā. Ievērojams pieaugums pērn vērojams industriālā līzinga segmentā - pieprasījums pēc iekārtu līzinga audzis...

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%. Precēm tas palielinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,5%, informē Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente.Šogad cenu pieaugums aprīlī ir ļoti mērens, salīdzinot ar vidējo rādītāju pēdējo desmit gadu laikā. Salīdzinājumam, no 2006.gada patēriņa cenu līmenis aprīlī pieauga no 0,5 līdz 1,5 %, izņemot 2009.gadu, kad bija deflācija, un - 2013.gadu, kad patēriņa cenu līmenis aprīlī palika nemainīgs.Aprīlī tāpat kā martā patēriņa cenu dinamiku galvenokārt noteica sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Cenas apģērbiem un apaviem aprīlī palielinājās par 6,2% (apģērbiem cenas pieauga par 2,6%, bet apaviem cenas pieauga par 17,1%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.Paaugstinoša ietekme aprīlī bija arī pārtikas cenu kāpumam par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem un...

Otrdien, 10.maijā, Latvija emitēja obligācijas 650 miljonu eiro apmērā ar līdz šim visgarāko - 20 gadu - termiņu Latvijas vēsturē. Tāpat tās tika izlaistas ar vēsturiski viszemāko aizņemšanās likmi ilgtermiņa finansējumam - fiksēto procentu (kupona) likmi 1,375 % gadā (ienesīgums 1,514 %). Pieprasījums pēc Latvijas obligācijām trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, norāda Finanšu ministrija.Ar šo 20 gadu emisiju Latvija nodrošināja tikpat zemu kuponu, kāds tika nofiksēts pagājušā gada septembrī, emitējot 10 gadu obligācijas. Vienlaikus tika sasniegta zemākā aizņemšanās procentu likme Centrālās un Austrumeiropas valstu grupā.Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauž atzinību par sekmīgo obligāciju emisiju: "Jau ilgāku laiku Valsts kase rūpīgi vēroja starptautisko kapitāla tirgu notikumu attīstību un šobrīd noslēdz saimnieciski izdevīgu darījumu, emitējot līdz šim garākā termiņa obligācijas, likmēm atrodoties tuvu vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Darījums ne vien ļaus pārfinansēt iepriekš uzņemtās saistības un samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet arī nodrošinās pieeju lētākiem finanšu resursiem mūsu budžetam."Darījumā piedalījās vairāk nekā 150 investori no...

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā,* informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei - 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem - 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem - 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem - 23,3 miljonu eiro apmērā."Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts...