FINANSES

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 8.jūnijā parakstīja finansēšanas nolīgumu par fondu fonda un finanšu instrumentu īstenošanu. Saskaņā ar to 2014. - 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros ALTUM saņems Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pirmo finansējuma daļu 118.44 miljonu eiro apmērā fondu fonda izveidei, lai ieviestu vairākus finanšu instrumentus Latvijas uzņēmumu atbalstam.ALTUM izveidotajā fondu fondā kopējais ERAF finansējums būs 126 miljoni eiro. Papildus tam tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro.ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Fondu fonda izveidošanai būs virkne ieguvumu. Pirmkārt, tā būs iespēja elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, savukārt kāds cits mazāk pieprasīts, varēsim operatīvāk pārdalīt sākotnējo finansējumu par labu pirmajam. Otrkārt, fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot MVU finansēšanai....

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs. Likums grozīts, ņemot vērā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Pretkorupcijas konvencijas ieviešanu Latvijā. Attiecīgas izmaiņas Saeima jau iepriekš veikusi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumāun Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozītais Kredītiestāžu likums noteic, ka turpmāk kredītiestādēm maksimālā soda nauda būs 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, nevis no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija iepriekš. Ja 10 procenti būs mazāk par pieciem miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro varēs uzlikt arī amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma...

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 1.jūnijā, pabeidza darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz precizēt patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Patlaban regulējums noteic...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ABLV Bank, AS (turpmāk - banka) un tās valdes loceklis Aleksandrs Pāže ir noslēguši trīspusēju administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ( NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā (NILLTFN jomā). Līgumā paredzēts piemērot bankai soda naudu 3 166 682 eiro un izteikt brīdinājumu par NILLTFN jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.Parakstot administratīvo līgumu, FKTK, Banka un A. Pāže ir vienojušies noslēgt izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.Nosakot bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6.5 milj. eiro apmērā, tāpēc soda nauda netiek piemērota maksimālajā apmērā, bet gan...

Lai veicinātu Eiropas transporta tīkla mobilitāti un kuģošanas drošību Latvijas lielajās ostās, 2014.-2020.gada plānošanas periodā lielo ostu publiskās koplietošanas infrastruktūras uzlabošanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 74.11 miljoni eiro.To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi", ko otrdien, 24.maijā, apstiprināja valdība.Kopējais finansējums specifiskā atbalsta mērķa (SAM) īstenošanai ir 87.19 miljoni eiro, no kuriem 74.11 ir KF finansējums, savukārt 13.08 miljoni eiro - nacionālais finansējums, ko nodrošinās projektu īstenotāji. Maksimālais plānotais KF finansējums vienam projekta iesniedzējam ir 24.7 miljoni eiro.SAM tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kur projektu iesniedzēji būs Latvijas lielo ostu pārvaldes (Rīgas Brīvostas pārvalde, Ventspils Brīvostas pārvalde, Liepājas Speciālā ekonomiskā zonas pārvalde).SAM ietvaros atbalstāmās darbības ir molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu, kas nav iznomātas vai plānotas iznomāšanai komercdarbībai, pārbūve un atjaunošana, lielo ostu infrastruktūras...

Valdība 24.maijā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Reģionālās attīstības koordinācijas padomē pieņemto rīkojuma projektu "Par 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" plānoto finansējuma apjomu un iznākuma rādītājiem otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai", kas noteic Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apjomu un rādītājus katram reģionālas nozīmes attīstības centram uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai.Kopumā uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ir plānots vairāk nekā 103 milj. eiro 2014.-2020.gada periodā. 10,9 milj. eiro plānoti no ES fondu finansējuma, lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Savukārt vairāk nekā 92 milj. eiro plānoti teritoriju revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas.Sagaidām, ka, izmantojot šiem mērķiem pieejamo ES fondu finansējumu, tiks izveidotas gandrīz 2000 jaunas...

Lai veicinātu ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstību un dažādošanu lauku reģionos, valdība otrdien, 24.maijā, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā".Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu, bet tiem ir nozīme iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35 procentiem. Šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam, tādēļ lauku teritorijā ir nepieciešams papildus attīstīt arī citas nozares.Piedalīties projektu konkursā varēs saimnieciskās darbības veicēji, kuri ir deklarēti vai kuru uzņēmums ir reģistrēts lauku teritorijā. Atbalsts būs gan saimnieciskās darbības attīstībai un dažādošanai, gan tūrisma aktivitāšu veicināšanai.Atbalsta pretendenti nosacīti iedalāmi...

Kopējais līzinga un faktoringa portfelis 2015. gada beigās Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro - operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks - 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu."Priecē, ka 2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt", 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.2015. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 682 miljoniem eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā 2014. gadā. Ievērojams pieaugums pērn vērojams industriālā līzinga segmentā - pieprasījums pēc iekārtu līzinga audzis...

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%. Precēm tas palielinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,5%, informē Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente.Šogad cenu pieaugums aprīlī ir ļoti mērens, salīdzinot ar vidējo rādītāju pēdējo desmit gadu laikā. Salīdzinājumam, no 2006.gada patēriņa cenu līmenis aprīlī pieauga no 0,5 līdz 1,5 %, izņemot 2009.gadu, kad bija deflācija, un - 2013.gadu, kad patēriņa cenu līmenis aprīlī palika nemainīgs.Aprīlī tāpat kā martā patēriņa cenu dinamiku galvenokārt noteica sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Cenas apģērbiem un apaviem aprīlī palielinājās par 6,2% (apģērbiem cenas pieauga par 2,6%, bet apaviem cenas pieauga par 17,1%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.Paaugstinoša ietekme aprīlī bija arī pārtikas cenu kāpumam par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem un...

Otrdien, 10.maijā, Latvija emitēja obligācijas 650 miljonu eiro apmērā ar līdz šim visgarāko - 20 gadu - termiņu Latvijas vēsturē. Tāpat tās tika izlaistas ar vēsturiski viszemāko aizņemšanās likmi ilgtermiņa finansējumam - fiksēto procentu (kupona) likmi 1,375 % gadā (ienesīgums 1,514 %). Pieprasījums pēc Latvijas obligācijām trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, norāda Finanšu ministrija.Ar šo 20 gadu emisiju Latvija nodrošināja tikpat zemu kuponu, kāds tika nofiksēts pagājušā gada septembrī, emitējot 10 gadu obligācijas. Vienlaikus tika sasniegta zemākā aizņemšanās procentu likme Centrālās un Austrumeiropas valstu grupā.Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauž atzinību par sekmīgo obligāciju emisiju: "Jau ilgāku laiku Valsts kase rūpīgi vēroja starptautisko kapitāla tirgu notikumu attīstību un šobrīd noslēdz saimnieciski izdevīgu darījumu, emitējot līdz šim garākā termiņa obligācijas, likmēm atrodoties tuvu vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Darījums ne vien ļaus pārfinansēt iepriekš uzņemtās saistības un samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet arī nodrošinās pieeju lētākiem finanšu resursiem mūsu budžetam."Darījumā piedalījās vairāk nekā 150 investori no...

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā,* informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei - 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem - 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem - 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem - 23,3 miljonu eiro apmērā."Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts...

Ministru kabineta šā gada 3.maija sēdē apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu valsts atbalsta noteikumos, pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem piešķiršanas termiņu līdz 2016.gada 30.jūnijam.Vienlaikus ir pagarināts arī finansējuma izmaksas termiņš saimnieciskās darbības veicējiem noslēgto mezanīna aizdevumu līgumu ietvaros - līdz 2016.gada 31.oktobrim.Vienlaikus informējam, ka, lai nodrošinātu finanšu instrumentu pieejamības nepārtrauktību saimnieciskās darbības veicējiem, Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā jauno 2014.-2020.gada plānošanas perioda valsts atbalsta programmu. Paredzēts, ka jaunās programmas nosacījumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā š.g. jūnijā.Mezanīna aizdevumu instruments veicina finanšu pieejamību, sniedzot iespēju saņemt finansējumu dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem tas nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla un neto ieņēmumu, kā arī esošo kredītsaistību apmēra dēļ nav pieejams nepieciešamajā apmērā no komercbankām. Mezanīna aizdevums tiek sniegts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un tā apmērs nepārsniedz 40 % no kopējām projekta izmaksām jeb ilgtermiņa investīcijām 5 miljonus euro un apgrozāmajiem līdzekļiem – 200 tūkstošiem...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz 2016.gada 1.jūnijam nodokļu maksātājiem jāsniedz informācija VID par 2015.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.Kam jādeklarē aizņēmumi?Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2015.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2014.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2015.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2015.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.Atgādinām, ka fiziskas personas ienākumam...

Valdība otrdien, 3. maijā, pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 „Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai””.Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas funkcionālajā pakļautībā netiek īstenota atbalsta programma aizdevumiem ilgtermiņa investīciju veikšanai un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, individuāliem uzņēmumiem), kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, Ekonomikas ministrija pēc Zemkopības ministrijas aicinājuma ir veikusi grozījumus valsts atbalsta programmā, nosakot, ka turpmāk arī saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, varēs saņemt apgrozāmo līdzekļu līdz 285 000 eiro un investīciju aizdevumu līdz 2 850 000 eiro mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes programmā.Aizdevumus sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas attīstības finanšu institūcija “Altum””.

Šā gada 3.maija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi valsts atbalsta programmā, kuras ietvaros sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kā arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var saņemt atbalstu apgrozāmo līdzekļu aizdevuma un investīciju aizdevuma veidā.Grozījumi paredz palielināt sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumu summu līdz 1 000 000 euro līdzšinējo 285 000 euro vietā.Tāpat tie paredz palielināt investīciju aizdevumu summu līdz 2 850 000 euro līdzšinējo 430 000 euro vietā, un to var saņemt sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Svarīgi atzīmēt, ka līdz šim investīciju aizdevumu 2 850 000 euro apmērā varēja saņemt tikai saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus un investīciju aizdevumus komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā Altum; papildu informācija publicēta Altum mājaslapā.Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo...