FINANSES

Valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra (PA) no 1.oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju. Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā. Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum. Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo. Pārņemot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi,...

Ekonomikas ministrija rosina veikt izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos un līdz ar to saskaņošanai nodevusi jaunus "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas saimnieciskās darbības veicējiem noteikumus". To mērķis ir paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību. Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas - kopš 2009. gada izsniegtas 225 garantijas 54 komersantiem 20 milj. EUR apmērā ar kopējo segto eksporta apgrozījumu 130 milj. EUR. Pašreiz garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, ministrija uzsākusi dialogu ar Eiropas Komisiju, lai gūtu saskaņojumu atsevišķos segmentos sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos...

No vairāk nekā 60 000 Latvijas uzņēmumu tikai pusei finansiālā situācija ir stabila - mazo un vidējo uzņēmumu sektorā 26% kompāniju finansiālā situācija ir ļoti slikta, un nākamo 12 mēnešu laikā uzņēmumiem paredzamas lielas grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" dati. "Turklāt 1,5% no šiem uzņēmumiem varētu bankrotēt gada laikā, tādējādi zaudējumi, izvēloties sadarbojoties ar šiem uzņēmumiem, būs praktiski neizbēgami. Vienlaikus 47% mazo un vidējo uzņēmumu kredītreitings ir izcils, ļoti labs vai labs, kas nozīmē, ka tuvāko 12 mēnešu laikā finansiālas grūtības tiem nav paredzamas. Vidējo un lielo uzņēmumu sektorā uz maksātnespējas sliekšņa atrodas 12% uzņēmumu (gandrīz 1% no tiem varētu bankrotēt gada laikā), bet teicams kredītreitings ir 63% kompāniju", uzsver Intars Miķelsons, AS "Kredītinformācijas birojs" komercdirektors. 22. septembrī, Starptautiskās kredītinformācijas dienas ietvaros, pirmo reizi Latvijā 10 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņēma sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu...

Ministru kabinetā (MK) 20. septembrī tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi), Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2016. gada 30. jūnijam. Tāpat MK tika izskatīts ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju ieviešanas statusu līdz š.g. augustam. FM papildus sniedza informāciju par aktuālo progresu š.g. septembrī: līdz šim ir apstiprināti 79% no ES fondu ieviešanai nepieciešamajiem MK noteikumiem un ir uzsāktas vairums (58%) no visām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā paredzētajām projektu atlasēm. “Šī gada laikā valdības veltītā pastiprinātā uzmanība ES fondu investīciju “palaišanai” apritē nodrošina iespēju sasniegt valdības uzstādīto mērķi līdz 2016. gada beigām un apstiprināt gandrīz visus ES fondu ieviešanai nepieciešamos MK noteikumus, t.i. 90% no kopējās ES fondu aploksnes. Tādējādi tiek nodota “stafete” projektu īstenotājiem maksimāli efektīvi izmantot sniegtās iespējas valsts interesēs – attīstības finansējumu infrastruktūrai...

Rīgas dome sadarbībā ar "Swedbank" 20. oktobrī izsludināja otro grantu programmas "Atspēriens" konkursu šogad, kurā jaunajiem uzņēmējiem vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz pat 15 000 eiro. Jaunie uzņēmēji aicināti pieteikties "Atspēriena" konkursam līdz 24.oktobrim plkst.12, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Arī šoruden grantu programma turpinās piedāvāt ne tikai finansiālu atbalstu konkursa uzvarētājiem, bet arī jaunas zināšanas, organizējot bezmaksas seminārus par uzņēmējdarbībā svarīgām tēmām, kas būtiskas ikvienas labas idejas īstenošanai. Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvus pieteikumus konkursam, jau 28.septembrī jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt semināru par pieteikšanos, bet 5.oktobrī - par finanšu plānošanas pamatiem. Savukārt 12.oktobrī Rīgas dome sadarbībā ar "Swedbank" organizēs Mentoru klubu, kurā 2013.gada konkursa laureāts, Andžeja Grauda Bungu skolas izveidotājs, sniegs padomus no idejas līdz biznesam. "Aiz katra veiksmes stāsta stāv kāds, kurš ir pieņēmis drosmīgu lēmumu. Esmu gandarīts, ka pirms astoņiem gadiem "Swedbank" kopā ar Rīgas domi spēra drosmīgu soli, sākot grantu programmu uzņēmēju atbalstam. Līdz šim...

Starptautiskās kredītinformācijas dienas ietvaros 22. septembrī pirmo reizi Latvijā 10 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņems sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi. Uzņēmuma kredītreitinga rādītājs prognozē iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Kredītreitinga aprēķina pamatā ir AS "Kredītinformācijas Birojs" sistēmas dalībnieku sniegtie dati par savu klientu maksājumu disciplīnu un LR Uzņēmumu reģistra dati. Uzņēmuma kredītspēja tiek analizēta piesaistot jaunus finanšu avotus un vērtēšana notiek ne tikai kredītiestādēs. Uzņēmumi, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu, praktiski visos gadījumos vērtē savus esošos un it īpaši jaunos sadarbības partnerus. Līdz šim uzņēmumu pilnvērtīgas izvērtēšanas iespējas bija ierobežotas nepilnīgas informācijas apmaiņas un pieejamības dēļ. "Pasaules Banka, kas veic pētījumus daudzās valstīs ir konstatējusi, ka informācijas pieejamība palielina kreditēšanas pieejamību. Uzņēmējdarbībai tas nozīmē divas...

Latvijas Banka 13. septembrī izlaiž jaunu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu "Nacionālais uzņēmējs". Latvijas nacionālo uzņēmēju nopelniem veltītā eiro kolekcijas monēta ir cieņas apliecinājums viņu darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu - Ivars Drulle. Paulis Liepa ir pēdējās lata kolekcijas monētas - "365" - grafiskā dizaina autors, savukārt Ivars Drulle radījis pirmās eiro kolekcijas monētas "Ainažu jūrskola" grafisko dizainu un plastisko veidojumu un monētas "Rīgas pilij 500" aversa grafisko dizainu un tās plastisko veidojumu. Latvijas Banka pateicas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un būvniecības uzņēmumam SIA "Arčers" par sadarbību monētas idejas īstenošanā. Monēta "Nacionālais uzņēmējs" izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē novietots QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei ("Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!"), bet aizmugurē - 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus. Monētas averss ir gluds, simbolizējot plašo darba lauku, kas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu aizliegt Igaunijā licencētajai kreītiestādei Versobank AS sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā - piesaistīt jaunus klientus Latvijas teritorijā, kā arī bankai ir jāizbeidz līgumattiecības ar jau esošajiem klientiem. Versobank AS Latvijā līdz šim bija tiesīga sniegt vienīgi finanšu pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Lēmums noteikt aizliegumu sniegt jebkādus finanšu pakalpojumus Latvijā ir pieņemts, jo Versobank AS ir ilgstoši pārkāpusi Kredītiestāžu likumā noteikto kārtību, kas nosaka, kā citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde var uzsākt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Latvijā ar filiāles starpniecību. Versobank AS ilgstoši ir sniegusi finanšu pakalpojumus Latvijā ar fizisku klātbūtni, ko apliecina virkne faktu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ja FKTK konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa šai kredītiestādei izbeigt šādas darbības. Ja kredītiestāde nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, FKTK informē attiecīgās dalībvalsts...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6.septembrī izskatīts likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" , kas paredz, pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, nodrošināt maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, ērtāku maksājumu kontu maiņu, kā arī maksājumu kontu pieejamību plašākam personu lokam. Bankas savos cenrāžos nodala pakalpojumus un to cenas, kas starp bankām mēdz ievērojami atšķirties. Atšķirīgi ir arī banku piedāvāto pakalpojumu termini, tādējādi apgrūtinot patērētājam orientēšanos banku dažādajā piedāvājumā. Tādēļ likumprojekts paredz banku tarifu salīdzināšanas rīka izveidi, vienotu terminu lietošanas ieviešanu, kā arī patērētāja informēšanu par konta izmaksām gada laikā. Tas ne tikai atvieglos patērētājam savu budžeta pārvaldīšanu un piemērotāko pakalpojumu izvēli, bet veicinās arī banku konkurenci. Paredzēts, ka šāds rīks, kas ļauj salīdzināt tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši maksājumu konta apkalpošanai, Latvijā tiks ieviests līdz 2018.gadam un to izstrādās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Likumprojekts paredz ieviest arī vienkāršotāku vienotu procedūru patērētāju maksājumu kontu maiņai. Līdz šim Latvijā nav atsevišķi izdalīts finanšu...

Ministru kabineta 6.septembra sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai apstrādes rūpniecības nozares komersantu ražošanas ēkās. Programmas ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 32 555 030 EUR. To paredz apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" īstenošanas noteikumi". Atbalsta programmas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ražošanas ēkās ar 30% atbalstu no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, kuru pamatdarbība ir apstrādes rūpniecības nozare. Vienam projekta iesniegumam minimāli pieejamais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 EUR un maksimālais - 600 000 EUR. Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt līdz pat 65 apstrādes rūpniecības komersantiem, radot vismaz 15% enerģijas ietaupījumu gadā, veicinot komersantu produkcijas konkurētspēju eksporta tirgos. Finansējums programmas ietvaros tiks...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apkopojusi jaunāko Latvijas banku sektora statistika par 2016.gada otro ceturksni - banku sektora kopējie aktīvi, pasīvi, peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī maksājumu karšu statistika un banku individuālie dati, tai skaitā vispārējie dati, bilances dati un finanšu rādītāji. Visa informācija pieejama LKA mājaslapā www.lka.org.lv sadaļā Statistika. Banku individuālo datu sadaļā atradīsit: • Vispārējie banku individuālie dati - klientu skaits, internetbankas lietotāju skaits, klientus apkalpojošo vietu skaits; • Bilances dati - informācija par banku aktīviem, aktīviem pārvaldīšanā, kapitālu, peļņu, noguldījumiem, noguldījumu sadalījumu pēc termiņiem un klientu veida, kredītiem, kredītu sadalījumu pēc klientu veida; • Finanšu rādītāji - informācija par tādiem banku darbības rādītājiem kā kapitāla pietiekamība, likviditāte, kapitāla atdeve un aktīvu atdeve. Savukārt maksājumu karšu statistikā apkopots: maksājumu karšu skaits kopā, karšu skaits sadalījumā pēc funkcijām (debetkartes, kredītkartes, atliktā maksājuma kredītkartes, biznesa kartes), sadalījumā pēc starptautisko maksājumu karšu organizācijām (VISA, MasterCard, American Express), bankomātu skaits, maksājumu karšu pieņemšanas statistika,...

Latvijas komercbanku asociācija (LKA) ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus kreditēšanas veicināšanai. Asociācija piedāvā veicināt uzņēmumu kreditēšanu, neapliekot ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, efektivizēt finanšu instrumentu un garantiju piemērošanu, sekot citu valstu veiksmīgajiem piemēriem, veicinot privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu. Savukārt hipotekāro kreditēšanu iespējams attīstīt ar jaunu mājokļu iegādes programmu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem. LKA piedāvā diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, pagarināt IIN atlaižu piemērošanu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kā arī samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai. Tāpat nozare iesaka straujāk piemērot konkrētus digitālos risinājumus, kas samazinās administratīvās izmaksas valstij un komercbankām, bet klientam sniegs labāku un kvalitatīvāku servisu. Uzņēmumiem izsniegti kredīti teju miljarda eiro apmērā 2016.gada pirmajā pusgadā - tas ir lielākais no jauna...

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos 2016.gada 1.pusgadā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 7.5% jeb 175.4 miljoniem eiro, jūnija beigās sasniedzot 2.5 miljardus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Gada pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no 0.4% līdz 2.8%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0.1% līdz plus 1.4%. Visi aktīvie plāni, izņemot divus, pusgadu noslēdza ar negatīvu ienesīgumu, šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2.2% līdz plus 0.4%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index pusgada laikā zaudēja 9.8% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, Brexit balsojuma rezultāts, kā arī zemāki nekā gaidīti Eiropas banku peļņas rādītāji. Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47.9%) un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada 1. pusgadā. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada pirmajā pusgadā bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Vairums obligāciju fondu 2016. gada 1. pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos cenu kritumus finanšu tirgos. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augstu ienesīgumu uzrādīja tie fondi, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā. Obligāciju fondi. Jūnija beigās obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1.6% līdz plus 20.7%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma pieauga par 0.7% un jūnija beigās sasniedza 175 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā. Jauktie fondi. Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvos noteikumus". Noteikumi paredz vienotas prasības regulārai informācijas atklāšanai ceturkšņa pārskatos par apdrošinātāju darbību. Noteikumu izstrāde bija nepieciešama, lai nodrošinātu regulāru sabiedrības informētību par apdrošinātāju darbības aktuālajiem rādītājiem un ļautu ieinteresētajām personām pieņemt individuāli pamatotus lēmumus, saņemot finanšu pakalpojumus. Pieņemot šos noteikumus, FKTK būs iespēja sākt darbu pie projekta, lai turpmāk savā mājaslapā internetā apkopotā veidā publiskotu informāciju par visu apdrošinātāju darbību, pamatojoties uz apdrošinātāju individuāli publiskoto ceturkšņu pārskatu informāciju. Noteikumos ir iekļauta virkne izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu par publiskajiem ceturkšņa pārskatiem, tai skaitā noteikumi paredz informācijas atklāšanu atbilstoši FKTK noteiktajām pārskatu formām par pašu kapitālu un maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, parakstītajām apdrošināšanas prēmijām, izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, neto darbības izdevumiem u.c. rādītājiem. Apstiprinātie noteikumi tiks piemēroti, sagatavojot ceturkšņa pārskatus, sākot ar 2016. gada otro ceturksni. Vispārējā noteikumu prasība nosaka, ka ceturkšņa pārskati ir jāpublicē ne vēlāk kā divu...