FINANSES

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, plānoto ieņēmumu apjomu pārsniedzot par 26,2 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija. Neskatoties gan uz ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, gan naftas produktu zemajām cenām un būvniecības apjomu kritumu, mēneša plāns par oktobri pievienotās vērtības nodoklim (PVN) tika pārsniegts par 1,5%. Desmit mēnešu plānā ir vērojama tikai 14,3 miljonu eiro jeb 0,9% plāna neizpilde, kas, ņemot vērā apstākļus, nav uzskatāma par ievērojamu. Līdzīgā apmērā PVN plāna neizpilde (0,9%) tiek prognozēta gadā kopumā. PVN ieņēmumi desmit mēnešos iekasēti par 88,3 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Mazākas PVN atmaksas, pamatā būvniecības nozarē, bija viens no iemesliem, kas sekmēja pieaugumu gada griezumā. Darba devēju ziņojumos sniegtā informācija liecina, ka nodarbināto ienākumi pārskata periodā auguši par 5,3%, kā rezultātā desmit mēnešos vērojams kāpums kā iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) par 69,4 miljoniem eiro jeb 5,9%, tā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām par 121,4 miljoniem eiro...

Šā gada 6. decembrī Jelgavā Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum aicina Zemgales reģiona komersantus uz forumu “Atbalsts uzņēmējiem”. Pasākuma laikā tiks sniegta visaptveroša informācija par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Foruma “Atbalsts uzņēmējiem” laikā Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, kā arī Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Foruma otrajā daļā norisināsies tīklošanās – īpašos 14 valsts iestāžu un, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par atbalsta jautājumiem. Konsultācijas sniegs Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta. Papildu informācija...

Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Kontu reģistra likumu, kas paredz Latvijā izveidot sistēmu, lai varētu identificēt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts. Kā kontu reģistra pārzinis noteikts Valsts ieņēmumu dienests (VID), un paredzēts, ka ziņas iekļaušanai reģistrā sniegs kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu iestādes. Noteikts, ka reģistrā iekļaujamajām ziņām būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tās drīkstēs izmantot un izpaust tikai likumā noteiktajiem mērķiem. Jaunais regulējums nosaka arī ziņu apjomu, kas kredītiestādēm būs jāsniedz VID. Likums tāpat nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma projekta autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Likums paredz, ka pieeja šādam reģistram būs ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, bet arī Ģenerālprokuratūrai, Valsts ieņēmumu...

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks jaunākajā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijā 17.novembrī prognozēja Latvijā lēnāku eksporta kāpumu (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāku investīciju atgūšanos (bažīgs noskaņojums dēļ augstākas nedrošības), kas bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jāuzsver – joprojām tiek prognozēta izaugsme, bet lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1.6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozēts tiek 2.6% kāpums un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2.9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, uzskata ekonomists. Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0.8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam samazināta uz 1.6% (2.1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gada 1.pusgadā liecina, ka nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 30.06.2016. sasniedza 486,60 milj. EUR, kas ir par 64,31 milj. EUR (15,23%) vairāk nekā pirms gada. No 2016.gada 1.janvāra stājoties spēkā PTAL grozījumiem, ieguvums patērētājiem ir aizdevuma % likmju samazināšanās distances un patēriņu kredītiem ar atmaksu 1 maksājumā un termiņu līdz 30 dienām , tomēr paaugstinājušās % likmes šiem kredītu veidiem ar aizdevuma atmaksas grafiku. PTAC, saistībā ar šo grozījumu uzraudzību konstatējis vairākas problēmas, tai skaitā lielākā bija saistīta ar pagarinājuma maksu attiecināšanu uz kredītu kopējo izmaksu ierobežojumiem. Nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus rādītāji Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2016.gada 1.pusgadā Latvijas Republikā darbojās 60 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 18 sabiedrības, Patēriņa kredītus sniedza 19...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Apstiprināti vai apstiprināti ar nosacījumu ir 40 projektu, un tajos plānotais kopējais ERAF ieguldījums pārsniedz 23,1 miljonu eiro. Visus apstiprinājumu saņēmušos projektus paredzēts īstenot viedās specializācijas jomās (RIS3), proti, visi iesniedzēji ir apstrādes rūpniecībā strādājoši uzņēmumi vai arī nekustamā īpašuma attīstītāji, kuri iznomā telpas nomniekiem (apstrādes uzņēmumiem), kuri darbojas kādā no viedās specializācijas jomām. Sākotnēji apstiprināto 40 projektu skaitā ir arī projekti, kuri apstiprināti ar nosacījumu, bet 37 no kopumā iesniegtajiem 77 projektiem nav izturējuši konkurenci un ir noraidīti dažādu trūkumu vai neatbilstību dēļ. Atlasē 5 projekti ir apstiprināti, un par to īstenošanu tuvākajā laikā plānots slēgt līgumus. Savukārt 35 projekti ir apstiprināti ar nosacījumiem, un to iesniedzējiem viena līdz divu mēnešu laikā ir jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus...

Novembrī un decembrī piecās Latvijas pilsētās notiks forumi "Atbalsts uzņēmējiem", sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Ekonomikas ministrija informē, ka tā ir izstrādājusi visas šajā ES fondu plānošanas periodā plānotās programmas uzņēmējiem. Jau šobrīd uzņēmējiem pieejams atbalsts 428,65 miljonu eiro apjomā. Turpmāko mēnešu laikā tiks uzsāktas vēl arī š.g. 25.oktobrī apstiprinātās programmas inovāciju sekmēšanai un tehnoloģiju pārnesei 34,5 miljonu eiro apjomā. Forumu "Atbalsts uzņēmējiem" laikā informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Forumu otrajā daļā norisināsies tīklošanās - īpašos 16 valsts iestāžu un komercbanku, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par atbalsta jautājumiem. Konsultācijas sniegs Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta un Uzņēmumu reģistra darbinieki....

Atgādinām, ka 1.novembrī stājas spēkā Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr.691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas paredz gada procentu likmes (GPL) aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekārās kreditēšanas līgums). Tādējādi, padarot arī hipotekārās kreditēšanas līgumus, pirms līguma sniegto informāciju, kā arī reklāmas saprotamākas un vieglāk uztveramākas patērētājam. Noteikumi izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu un Reklāmas likuma 7.panta otro daļu. Spēku zaudē 2010.gada 28.decembra Noteikumi Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu". Gada procentu likmes norādīšana līgumā Gada procentu likme nodrošina patērētāja iespējas objektīvi salīdzināt dažādu kredīta devēju piedāvājumus kredīta izsniegšanai un izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko. Gada procentu likme ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam (procenti, komisijas maksas, nodokļi un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kredītlīgumu un kas kreditoram ir zināmi, izņemot notāra izmaksas), kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) darba devējiem piedāvā iespēju apmācīt viņiem nepieciešamos darbiniekus, piedaloties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" pasākumā "Apmācība pie darba devēja" (Praktiskā apmācība). Mācoties pie darba devējiem, bezdarbnieki darba procesā apgūst profesionālās iemaņas visdažādākajās profesijas, izņemot mazkvalificētos darbus. NVA darba devējam maksā dotāciju, kas daļēji kompensē jauna darbinieka apmācīšanai nepieciešamos līdzekļus. Šī gada 9 mēnešos Praktiskajā apmācībā ir iesaistīts 251 bezdarbnieks. Tā, piemēram, NVA Liepājas filiālei veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar SIA "AB Galdnieks", kur bezdarbnieki apgūst galdnieka profesiju. Uzņēmuma valdes loceklis Raitis Piķelis stāsta: "2015.gada septembrī mums bija vajadzīgi darbinieki galdniecībā. No NVA mums bija pieteicies viens galdnieks. Par viņu bija labas atsauksmes, mēs viņu pieņēmām darbā, un viņš arī šobrīd strādā mūsu uzņēmumā. Pavasarī mūsu darba apjoms palielinājās un viens ilggadējais darbinieks aizbrauca ar ģimeni uz Vāciju, līdz ar to atkal bija vajadzīgi darbinieki - galdnieki un galdnieka palīgi. Šoreiz uzreiz sazinājāmies ar NVA Liepājas...

Lai par atbalsta iespējām biznesa uzsākšanai informētu iedzīvotājus reģionos, šī gada 2. novembrī Alojā, Ungurpilī notiks attīstības finanšu institūcijas ALTUM rīkotais pasākums jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem “Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem”. Tajā šogad piedalās arī VID Limbažu klientu apkalpošanas centra pārstāvji, lai konsultētu pasākuma apmeklētājus par saimnieciskās darbības uzsākšanu un VID e-pakalpojumiem, kā arī sniegtu atbildes uz citiem topošajiem uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem. VID informatīvajā stendā apmeklētāji varēs iepazīties un arī praktiski izmēģināt VID e-pakalpojumu priekšrocības, noskaidrot interesējošos jautājumus par saimnieciskās darbības uzsākšanu un dažādiem nodokļu nomaksas režīmiem, kā arī saņemt atbildes uz citiem jautājumiem, kas skar sadarbību ar VID. Pasākuma apmeklētājus konsultēs VID Limbažu klientu apkalpošanas centra galvenā nodokļu inspektore Anita Krūzkope un Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Ļubova Ručinska. Lai būtu iespēja kopīgi ar VID darbiniekiem praktiski izmēģināt VID e-pakalpojumus, apmeklētājiem lūgums ņemt līdzi internetbankas autorizācijas datus (lietotājvārdu, paroli, kodu kartes u.tml.),...

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem, nosakot to 0% apmērā. Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2017. gada 1. novembra un tā būs spēkā līdz 2018. gada 1. februārim. Nākamo divu gadu laikā nepieciešamība paaugstināt PKR normu nav paredzēta. Tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido. Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības...

Veicot būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā patēriņa kredītu tirgus regulējumā, turpmāk tiks nodrošināta augstāka patērētāju tiesību aizsardzība kreditēšanas darījumos. Ministru kabineta sēdē 25. oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanu. Lai patērētājs varētu izdarīt pamatotu izvēli par kredīta ņemšanu vienā vai otrā kredītiestādē, viņam rūpīgi jāizvērtē kredītiestāžu sniegtie piedāvājumi. Gada procentu likmes norāde un standartizētās informācijas veidlapas ieviešana dod iespēju patērētājiem precīzāk salīdzināt dažādu kredītu devēju piedāvājumus un izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Jaunajos MK noteikumos noteikta gada procentu likmes aprēķināšanas kārtība arī nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanas līgumiem, kā arī līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk - hipotekārās kreditēšanas līgums). Precizēta arī informācija, kas sniedzama patērētājam pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, kā arī pievienota Eiropas standartinformācijas veidlapa, kas izmantojama informācijas sniegšanai par hipotekārās kreditēšanas līgumiem. Konkurences stiprināšanai nozarē precizētas prasības kreditēšanas līgumu pirmstermiņa atmaksai gadījumos, ja notiek aizdevuma pārkreditācija pie cita kredīta devēja. Ja cits...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 26.oktobrī preses konferencē aicināja valsts amatpersonas daudz atbildīgāk izturēties pret Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piešķirto finansējumu, veicinot zinātnieku un uzņēmēju savstarpējo sadarbību, radot inovatīvus produktus ar augstu eksportspēju. LZA prezidents Ojārs Spārītis norādīja, ka pašreiz zinātnei paredzētais budžets tiek sadalīts dažādiem pētniecības institūtiem un bieži vien nav saistīts ar lietišķo zinātni jeb ieguldījumi tiek veikti nekonsultējoties ar uzņēmējiem par nepieciešamībām. Būtiski gan valsts, gan ES fondu līdzekļus investēt tādās jomās, kas ir ekonomiski pamatotas un spēj paātrināt tautsaimniecības izaugsmi. “Vēlamies, lai ar zinātniskajiem darbiem, ar inovatīvajiem projektiem, ar akadēmiskās zinātnes atklājumiem tiktu bruģēts visīsākais ceļš uz ražošanu,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, “zinātnieku un uzņēmēju vienotā pozīcija ir mūsu apelācija pie Latvijas politiķiem, ar kuriem mums ir cieša sadarbība, kad mēs tur uzstājamies, lai aizstāvētu mūsu viedokli.” LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš klātesošajiem atgādināja, ka...

Ministru kabineta 25.oktobra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem „Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”. Atbalsta programmas mērķis ir atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, tādējādi sekmējot šo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs nolūkā palielināt pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas vai pārvēršot pētījumu rezultātus veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Vienlaikus atbalsta programma sekmēs inovāciju ieviešanu, sniedzot atbalstu tiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kuri tehnoloģiju pārneses ceļā attīstīs jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai tehnoloģijas. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 40 588 235 eiro. Programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Programmas ietvaros finansējums tiks novirzīts trim prioritārajiem virzieniem: zinātnisko ideju komercializācijai - 27,7 milj. EUR; uzņēmēju ideju komercializācijai - 8,9 milj. EUR; atbalsts start-up uzņēmumiem - 3,9 milj. EUR. Atbalsta programmas rezultātā līdz 2022. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rezultātus: - 1 764 706 eiro - piesaistītas privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai; - 100...

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā. Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba. “Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām, cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni...