FINANSES

Rīgas dome sadarbībā ar "Swedbank" 20. oktobrī izsludināja otro grantu programmas "Atspēriens" konkursu šogad, kurā jaunajiem uzņēmējiem vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz pat 15 000 eiro. Jaunie uzņēmēji aicināti pieteikties "Atspēriena" konkursam līdz 24.oktobrim plkst.12, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Arī šoruden grantu programma turpinās piedāvāt ne tikai finansiālu atbalstu konkursa uzvarētājiem, bet arī jaunas zināšanas, organizējot bezmaksas seminārus par uzņēmējdarbībā svarīgām tēmām, kas būtiskas ikvienas labas idejas īstenošanai. Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvus pieteikumus konkursam, jau 28.septembrī jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt semināru par pieteikšanos, bet 5.oktobrī - par finanšu plānošanas pamatiem. Savukārt 12.oktobrī Rīgas dome sadarbībā ar "Swedbank" organizēs Mentoru klubu, kurā 2013.gada konkursa laureāts, Andžeja Grauda Bungu skolas izveidotājs, sniegs padomus no idejas līdz biznesam. "Aiz katra veiksmes stāsta stāv kāds, kurš ir pieņēmis drosmīgu lēmumu. Esmu gandarīts, ka pirms astoņiem gadiem "Swedbank" kopā ar Rīgas domi spēra drosmīgu soli, sākot grantu programmu uzņēmēju atbalstam. Līdz šim...

Starptautiskās kredītinformācijas dienas ietvaros 22. septembrī pirmo reizi Latvijā 10 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņems sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi. Uzņēmuma kredītreitinga rādītājs prognozē iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Kredītreitinga aprēķina pamatā ir AS "Kredītinformācijas Birojs" sistēmas dalībnieku sniegtie dati par savu klientu maksājumu disciplīnu un LR Uzņēmumu reģistra dati. Uzņēmuma kredītspēja tiek analizēta piesaistot jaunus finanšu avotus un vērtēšana notiek ne tikai kredītiestādēs. Uzņēmumi, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu, praktiski visos gadījumos vērtē savus esošos un it īpaši jaunos sadarbības partnerus. Līdz šim uzņēmumu pilnvērtīgas izvērtēšanas iespējas bija ierobežotas nepilnīgas informācijas apmaiņas un pieejamības dēļ. "Pasaules Banka, kas veic pētījumus daudzās valstīs ir konstatējusi, ka informācijas pieejamība palielina kreditēšanas pieejamību. Uzņēmējdarbībai tas nozīmē divas...

Latvijas Banka 13. septembrī izlaiž jaunu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu "Nacionālais uzņēmējs". Latvijas nacionālo uzņēmēju nopelniem veltītā eiro kolekcijas monēta ir cieņas apliecinājums viņu darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu - Ivars Drulle. Paulis Liepa ir pēdējās lata kolekcijas monētas - "365" - grafiskā dizaina autors, savukārt Ivars Drulle radījis pirmās eiro kolekcijas monētas "Ainažu jūrskola" grafisko dizainu un plastisko veidojumu un monētas "Rīgas pilij 500" aversa grafisko dizainu un tās plastisko veidojumu. Latvijas Banka pateicas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un būvniecības uzņēmumam SIA "Arčers" par sadarbību monētas idejas īstenošanā. Monēta "Nacionālais uzņēmējs" izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē novietots QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei ("Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!"), bet aizmugurē - 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus. Monētas averss ir gluds, simbolizējot plašo darba lauku, kas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu aizliegt Igaunijā licencētajai kreītiestādei Versobank AS sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā - piesaistīt jaunus klientus Latvijas teritorijā, kā arī bankai ir jāizbeidz līgumattiecības ar jau esošajiem klientiem. Versobank AS Latvijā līdz šim bija tiesīga sniegt vienīgi finanšu pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Lēmums noteikt aizliegumu sniegt jebkādus finanšu pakalpojumus Latvijā ir pieņemts, jo Versobank AS ir ilgstoši pārkāpusi Kredītiestāžu likumā noteikto kārtību, kas nosaka, kā citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde var uzsākt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Latvijā ar filiāles starpniecību. Versobank AS ilgstoši ir sniegusi finanšu pakalpojumus Latvijā ar fizisku klātbūtni, ko apliecina virkne faktu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ja FKTK konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa šai kredītiestādei izbeigt šādas darbības. Ja kredītiestāde nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, FKTK informē attiecīgās dalībvalsts...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6.septembrī izskatīts likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" , kas paredz, pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, nodrošināt maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, ērtāku maksājumu kontu maiņu, kā arī maksājumu kontu pieejamību plašākam personu lokam. Bankas savos cenrāžos nodala pakalpojumus un to cenas, kas starp bankām mēdz ievērojami atšķirties. Atšķirīgi ir arī banku piedāvāto pakalpojumu termini, tādējādi apgrūtinot patērētājam orientēšanos banku dažādajā piedāvājumā. Tādēļ likumprojekts paredz banku tarifu salīdzināšanas rīka izveidi, vienotu terminu lietošanas ieviešanu, kā arī patērētāja informēšanu par konta izmaksām gada laikā. Tas ne tikai atvieglos patērētājam savu budžeta pārvaldīšanu un piemērotāko pakalpojumu izvēli, bet veicinās arī banku konkurenci. Paredzēts, ka šāds rīks, kas ļauj salīdzināt tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši maksājumu konta apkalpošanai, Latvijā tiks ieviests līdz 2018.gadam un to izstrādās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Likumprojekts paredz ieviest arī vienkāršotāku vienotu procedūru patērētāju maksājumu kontu maiņai. Līdz šim Latvijā nav atsevišķi izdalīts finanšu...

Ministru kabineta 6.septembra sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai apstrādes rūpniecības nozares komersantu ražošanas ēkās. Programmas ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 32 555 030 EUR. To paredz apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" īstenošanas noteikumi". Atbalsta programmas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ražošanas ēkās ar 30% atbalstu no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, kuru pamatdarbība ir apstrādes rūpniecības nozare. Vienam projekta iesniegumam minimāli pieejamais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 EUR un maksimālais - 600 000 EUR. Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt līdz pat 65 apstrādes rūpniecības komersantiem, radot vismaz 15% enerģijas ietaupījumu gadā, veicinot komersantu produkcijas konkurētspēju eksporta tirgos. Finansējums programmas ietvaros tiks...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apkopojusi jaunāko Latvijas banku sektora statistika par 2016.gada otro ceturksni - banku sektora kopējie aktīvi, pasīvi, peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī maksājumu karšu statistika un banku individuālie dati, tai skaitā vispārējie dati, bilances dati un finanšu rādītāji. Visa informācija pieejama LKA mājaslapā www.lka.org.lv sadaļā Statistika. Banku individuālo datu sadaļā atradīsit: • Vispārējie banku individuālie dati - klientu skaits, internetbankas lietotāju skaits, klientus apkalpojošo vietu skaits; • Bilances dati - informācija par banku aktīviem, aktīviem pārvaldīšanā, kapitālu, peļņu, noguldījumiem, noguldījumu sadalījumu pēc termiņiem un klientu veida, kredītiem, kredītu sadalījumu pēc klientu veida; • Finanšu rādītāji - informācija par tādiem banku darbības rādītājiem kā kapitāla pietiekamība, likviditāte, kapitāla atdeve un aktīvu atdeve. Savukārt maksājumu karšu statistikā apkopots: maksājumu karšu skaits kopā, karšu skaits sadalījumā pēc funkcijām (debetkartes, kredītkartes, atliktā maksājuma kredītkartes, biznesa kartes), sadalījumā pēc starptautisko maksājumu karšu organizācijām (VISA, MasterCard, American Express), bankomātu skaits, maksājumu karšu pieņemšanas statistika,...

Latvijas komercbanku asociācija (LKA) ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus kreditēšanas veicināšanai. Asociācija piedāvā veicināt uzņēmumu kreditēšanu, neapliekot ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, efektivizēt finanšu instrumentu un garantiju piemērošanu, sekot citu valstu veiksmīgajiem piemēriem, veicinot privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu. Savukārt hipotekāro kreditēšanu iespējams attīstīt ar jaunu mājokļu iegādes programmu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem. LKA piedāvā diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, pagarināt IIN atlaižu piemērošanu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kā arī samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai. Tāpat nozare iesaka straujāk piemērot konkrētus digitālos risinājumus, kas samazinās administratīvās izmaksas valstij un komercbankām, bet klientam sniegs labāku un kvalitatīvāku servisu. Uzņēmumiem izsniegti kredīti teju miljarda eiro apmērā 2016.gada pirmajā pusgadā - tas ir lielākais no jauna...

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos 2016.gada 1.pusgadā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 7.5% jeb 175.4 miljoniem eiro, jūnija beigās sasniedzot 2.5 miljardus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Gada pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no 0.4% līdz 2.8%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0.1% līdz plus 1.4%. Visi aktīvie plāni, izņemot divus, pusgadu noslēdza ar negatīvu ienesīgumu, šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2.2% līdz plus 0.4%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index pusgada laikā zaudēja 9.8% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, Brexit balsojuma rezultāts, kā arī zemāki nekā gaidīti Eiropas banku peļņas rādītāji. Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47.9%) un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada 1. pusgadā. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada pirmajā pusgadā bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Vairums obligāciju fondu 2016. gada 1. pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos cenu kritumus finanšu tirgos. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augstu ienesīgumu uzrādīja tie fondi, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā. Obligāciju fondi. Jūnija beigās obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1.6% līdz plus 20.7%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma pieauga par 0.7% un jūnija beigās sasniedza 175 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā. Jauktie fondi. Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvos noteikumus". Noteikumi paredz vienotas prasības regulārai informācijas atklāšanai ceturkšņa pārskatos par apdrošinātāju darbību. Noteikumu izstrāde bija nepieciešama, lai nodrošinātu regulāru sabiedrības informētību par apdrošinātāju darbības aktuālajiem rādītājiem un ļautu ieinteresētajām personām pieņemt individuāli pamatotus lēmumus, saņemot finanšu pakalpojumus. Pieņemot šos noteikumus, FKTK būs iespēja sākt darbu pie projekta, lai turpmāk savā mājaslapā internetā apkopotā veidā publiskotu informāciju par visu apdrošinātāju darbību, pamatojoties uz apdrošinātāju individuāli publiskoto ceturkšņu pārskatu informāciju. Noteikumos ir iekļauta virkne izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu par publiskajiem ceturkšņa pārskatiem, tai skaitā noteikumi paredz informācijas atklāšanu atbilstoši FKTK noteiktajām pārskatu formām par pašu kapitālu un maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, parakstītajām apdrošināšanas prēmijām, izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, neto darbības izdevumiem u.c. rādītājiem. Apstiprinātie noteikumi tiks piemēroti, sagatavojot ceturkšņa pārskatus, sākot ar 2016. gada otro ceturksni. Vispārējā noteikumu prasība nosaka, ka ceturkšņa pārskati ir jāpublicē ne vēlāk kā divu...

Ministru kabinets 30. augustā pieņēma apjomīgus grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz ieviest vienkāršotāku vienotu procedūru patērētāju maksājumu kontu maiņai, kā arī citas izmaiņas. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pēc patērētāja lūguma jāveic kontu maiņa, ja gan nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājumu kontu pakalpojumus Latvijā un abi maksājumu konti ir eiro valūtā. Lūdzot veikt kontu maiņu, patērētājs vienlaikus arī piekrīt, ka ziņas par viņu, viņa maksājumu kontu un tajā veiktajiem darījumiem tiks sniegtas citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir iesaistīts kontu maiņā, kā arī citām kontu maiņai nepieciešamajām darbībām. Likumprojekts nosaka, ka nododošajam un saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam bez maksas jāsniedz patērētājam savā rīcībā esošo informāciju par viņa iesniegtajiem spēkā esošajiem regulāro maksājumu rīkojumiem un tiešā debeta maksājumiem patērētāja maksājumu kontā. Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir paredzēta ar kontu maiņas pakalpojumu saistītā maksa,...

Par apvienošanos paziņojušas banka Nordea un DNB banka. Pēc jaunākajām ziņām Nordea un DNB bankas apvienošanās līgums tiks slēgts 2017. gadā. Balstoties uz 31.martā iesniegtajiem datiem, Nordea un DNB kopējie aktīvi sasniedz 5,32 miljardus, tām kopēji ierindojoties pirms Swedbank, kurai pieder 5,41 miljards aktīvu Latvijā. Līdz ar to pēc apvienošanās darījuma jaunā banka būs 2. lielākā banka Latvijā, atrodoties ļoti tuvu tirgus līderim. Zvērinātu advokātu biroja BDO Legal vadošā partnere Vita Liberte vērtē: "Lai slēgtu līgumu, abām bankām jāgaida akcepts no Konkurences padomes, kurai būs jāvērtē abu banku kopējie finanšu rādītāji un konkrētie tirgi, kuros darbojas abas bankas un kā šie rādītāji un tirgi ietekmēs konkurences situāciju nākotnē pēc iespējamā apvienošanās darījuma". Konkurences padome lietas ietvaros apvienošanās ietekmi uz konkurenci parasti vērtē šādos tirgos: noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijā, ieguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, kā arī maksājumu karšu tirgus Latvijā. No konkurences viedokļa Latvijas banku sektorā ir pārstāvētas vairākas spēcīgas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2016.gada jūlijā liecina, ka banku sektors kopumā 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos darbojās ar peļņu 300.8 milj. eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās visas 16 Latvijas bankas un trīs no septiņām ārvalstu banku filiālēm (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 98.4%). Jūlijā banku sektora kopējo noguldījumu apmērs samazinājās, t.sk. rezidentu noguldījumi saruka par 2.5% jeb 297 milj. eiro (to galvenokārt ietekmēja valdības un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumu sarukums), savukārt nerezidentu noguldījumi - par 3.2% jeb 344 milj. eiro. Kopējais piesaistīto noguldījumu apmērs jūlija beigās sasniedza 21.6 miljrd. eiro. Kopējais kredītportfelis jūlija laikā pieauga par 0.3% jeb 48 milj. eiro, t.sk. rezidentu korporatīvais portfelis auga par 0.4% jeb 30 milj. eiro (galvenokārt pateicoties operācijām ar nekustamo īpašumu), kamēr rezidentu mājsaimniecību kredītportfelis saruka par 0.2% jeb 9 milj. eiro. Jūlijā par 1.2% palielinājās arī nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums....

Valsts sekretāru sanāksmē 25.augustā izsludināti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju. Būtiski, ka grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai. Grozījumi paredz arī liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājumu, tika ņemts vērā jau šobrīd likumā noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kas ir noteikts attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Konkrētie grozījumi vērsti, lai mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju nākotnē pieņemt kukuli (materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu), jau...