FINANSES

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Kopumā šim mērķim pieejamais KF finansējums ir 32,5 miljoni eiro. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Atbalsts tiks piešķirts ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 13. decembra līdz 13. martam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība. Vienam projektam maksimāli pieļaujamais attiecināmo izmaksu kopējais apmērs ir 2 miljoni eiro un maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro. Noteikts arī minimālais publiskā finansējuma apmērs vienam projekta iesniegumam, un tas...

No 2017.gada tiek veidots reģistrs kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem Ministru kabinets 13.decembra sēdē apstiprināja jaunus Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumus, kas paredz nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, informē Ekonomikas ministrija. Kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem ir liela nozīme hipotekārajā kreditēšanā. Tieši kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis konsultē patērētāju, sameklē potenciālo kredīta devēju un piedāvā viņa vārdā sagatavot un noslēgt līgumu. Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju loks ir plašs - tie var būt gan finanšu brokeri, gan mākleri, gan privātpersonas, kas attiecīgi vienojušās ar kredīta devēju par hipotekāro kredītu piedāvāšanu patērētājiem. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir iespēja noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kas...

Banka aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu var bloķēt jebkuru kontu - gan privātpersonai, gan uzņēmumam. Izrādās Latvijā nav vienotas prasības visām kredītiestādēm un katra var rīkoties pēc saviem ieskatiem un iekšējās kārtības noteikumiem, brīvi interpretējot likumā noteikto. Tāpat ir iespējas, ka cēlu mērķu vārdā - lai apkarotu nelikumīgas finanšu darbības, var ciest arī pilnīgi nevainīgi kontu turētāji, tikai uz aizdomu pamata. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) tika lūgusi komentāru no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), saistībā ar kredītiestāžu un klientu savstarpējām attiecībām, gadījumiem ar darījumu atteikumu un papildus dokumentu pieprasīšanu no bankas puses. Kā pauda FKTK, katra kredītiestāde veido savu stratēģiju, savas iekšējās procedūras un tai maksimāli jādarbojas normatīvo aktu ietvaros. "Ir tendence, ka regulējums paliek stingrāks nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma apkarošanas jomā. Tas, protams, ietekmē arī kredītiestādes klientus, un izpaužas jau uzsākot daījuma attiecības, kad klients vēršas kredītiestādē - vēlas izmantot kredītiestādes pakalpojumus un vēršas...

Lai uzņēmējdarbības uzsākšana un iespējas gūt papildu ienākumus iedzīvotājiem būtu vieglāk saprotama, Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru ir izstrādājis īpašu atbalsta rīku, kas palīdzēs noteikt savai darbībai piemērotāko saimnieciskās aktivitātes formu un nodokļu režīmu. Rīks pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv. Instrumenta demonstrācija un piemēra analīze Swedbank Finanšu institūta vadītāja Reiņa Jansona vadībā skatāma video ierakstā: Neskatoties uz arvien mainīgo biznesa vidi un spēles noteikumiem uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma* dati. Šogad jau ceturtdaļa (25%) iedzīvotāju norāda, ka tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2012.gadā. Tomēr pastāv arī vairāki šķēršļi, kas iedzīvotājus joprojām attur no rīcības, to vidū tieši birokrātija un likumdošanas labirinti. Tā, piemēram, to cilvēku vidū, kuri tuvākajā nākotnē plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā viens no biežāk minētajiem šķēršļiem tiek norādīts sarežģītais...

Bankas pastāvīgi strādā pie savu attālināto pakalpojumu attīstības, lai uzlabotu to ērtumu, pielietojamību un drošību. No nākamā gada aprīļa plašāk zināmās drošības izmaiņas būs kodu karšu lietošanas papildināšana vai daļēja aizstāšana ar citiem autentifikācijas līdzekļiem, piemēram, kodu kalkulatoriem, mobilajām aplikācijām, īsziņām un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem. No 2017.gada 1.aprīļa maksājumu veikšanai internetbankās bankas nodrošinās klientiem stingro autentifikāciju, kas ietver vismaz vienu unikālu (neatkārtojamu) autentifikācijas elementu. Šobrīd plaši izmantotais autentifikācijas līdzeklis kodu karte satur daudzus kodus, bet tie nav unikāli katru reizi, to izmantošana zināmā laika periodā atkārtojas. Bankas jau šobrīd klientiem piedāvā kodu kalkulatorus, kā arī vairākus citus individuālos risinājumus, kā mobilos ID un kodu lietotnes. Savukārt citas strādā pie savu risinājumu izveides, kas varētu būt dažādi – mobilie ID, kods īsziņas veidā uz mobilo telefonu, mobilās lietotnes. Visu banku klienti noteikti tiks laikus informēti par izstrādātajiem risinājumiem un sagaidāmām izmaiņām darījumiem internetbankā. Tomēr arī pēc 1.aprīļa būs iespējama kodu karšu izmantošana: maksājumiem...

Latvijas komercbanku asociācija atgādina, ka ir beidzies likumā noteiktais pārejas laiks, un, sākot ar 2016.gada 1.decembri, pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli. Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo jau ilgi ievērojam "Pazīsti savu klientu" principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību. Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1.jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem - no 1.decembra. Banku nozare joprojām piedāvā veidot vienu centralizētu, valstiski akceptētu politiski nozīmīgu personu reģistru, kas ļautu efektīvāk un proporcionālāk noteikt to personu loku, kuras būtu pakļaujamas pastiprinātai darījumu uzraudzībai. Tā kā šāda reģistra nav, bankas, lai identificētu politiski nozīmīgās personas, veica klientu...

Signāli, ka ekonomikas apgriezieni palēninās, bija, tomēr trešā ceturkšņa dati ir pārsteidzoši negatīvi, norāda Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts. Tā 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, IKP ir audzis par 0.2%, bet gada izteiksmē tas ir palielinājies vien par 0.3%. Protams, veikums starp nozarēm ir pietiekami atšķirīgs. Tomēr laikā, kad valda izaugsmi ierobežojoši apstākļi, izteikts kritums atsevišķās nozarēs būtiski pavelk uz leju arī kopējo rezultātu. Skatoties no nozaru perspektīvas, lielāko kritumu turpina uzrādīt būvniecība, kuras apjomi gada laikā ir samazinājušies par 22%. Tas negatīvi ietekmē arī karjeru un ieguves rūpniecību. Tāpat šogad turpina samazināties finanšu un apdrošināšanas nozares apjomi, kur lielāko ietekmi atstāj izmaiņas nerezidentu sektorā. 3. ceturksnī saruka arī transporta un uzglabāšanas nozares apjomi. Tomēr ir arī pozitīvas ziņas Tā, piemēram, augot par 4%, veiksmīgi turpināja attīstīties apstrādes rūpniecība. Turklāt kāpumu spēja uzrādīt visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares - kokrūpniecība, pārtikas produktu, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana. Ievērojams pieaugums...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi un apstiprinājusi noteikumus "Sadarbības ar trešajām personām un prasību darījuma attiecībām ar klientiem, kuru identifikācijā vai izpētē izmantoti trešās personas pakalpojumi, normatīvos noteikumus", lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, kas saistīti ar trešo personu jeb aģentu pakalpojumu izmantošanu. Šie noteikumi ir saistoši kredītiestādēm, maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm un to dalībvalstu un trešo valstu filiālēm (tālāk tekstā – iestāde), kas izmanto aģenta pakalpojumus, lai identificētu klientus vai iegūtu klientu izpētei nepieciešamo informāciju, vai izmanto aģenta pakalpojumus gan klientu identifikācijai, gan klientu izpētei nepieciešamās informācijas iegūšanai. Klienta identifikācija ir nozīmīgs posms klienta izpētes procesā, lai novērstu iespēju, ka klients var veikt darījumus anonīmi un tādējādi būtiski paaugstināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (tālāk tekstā – NILLTF) risku. Vienlaikus arī klientu izpētē ir būtiski nodrošināt, ka informācija tiek iegūta no uzticamiem un pārbaudītiem avotiem. Noteikumi paredz, ka iestādēm, kas vēlas...

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, plānoto ieņēmumu apjomu pārsniedzot par 26,2 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija. Neskatoties gan uz ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, gan naftas produktu zemajām cenām un būvniecības apjomu kritumu, mēneša plāns par oktobri pievienotās vērtības nodoklim (PVN) tika pārsniegts par 1,5%. Desmit mēnešu plānā ir vērojama tikai 14,3 miljonu eiro jeb 0,9% plāna neizpilde, kas, ņemot vērā apstākļus, nav uzskatāma par ievērojamu. Līdzīgā apmērā PVN plāna neizpilde (0,9%) tiek prognozēta gadā kopumā. PVN ieņēmumi desmit mēnešos iekasēti par 88,3 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Mazākas PVN atmaksas, pamatā būvniecības nozarē, bija viens no iemesliem, kas sekmēja pieaugumu gada griezumā. Darba devēju ziņojumos sniegtā informācija liecina, ka nodarbināto ienākumi pārskata periodā auguši par 5,3%, kā rezultātā desmit mēnešos vērojams kāpums kā iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) par 69,4 miljoniem eiro jeb 5,9%, tā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām par 121,4 miljoniem eiro...

Šā gada 6. decembrī Jelgavā Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum aicina Zemgales reģiona komersantus uz forumu “Atbalsts uzņēmējiem”. Pasākuma laikā tiks sniegta visaptveroša informācija par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Foruma “Atbalsts uzņēmējiem” laikā Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, kā arī Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Foruma otrajā daļā norisināsies tīklošanās – īpašos 14 valsts iestāžu un, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par atbalsta jautājumiem. Konsultācijas sniegs Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta. Papildu informācija...

Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Kontu reģistra likumu, kas paredz Latvijā izveidot sistēmu, lai varētu identificēt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts. Kā kontu reģistra pārzinis noteikts Valsts ieņēmumu dienests (VID), un paredzēts, ka ziņas iekļaušanai reģistrā sniegs kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu iestādes. Noteikts, ka reģistrā iekļaujamajām ziņām būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tās drīkstēs izmantot un izpaust tikai likumā noteiktajiem mērķiem. Jaunais regulējums nosaka arī ziņu apjomu, kas kredītiestādēm būs jāsniedz VID. Likums tāpat nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma projekta autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Likums paredz, ka pieeja šādam reģistram būs ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, bet arī Ģenerālprokuratūrai, Valsts ieņēmumu...

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks jaunākajā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijā 17.novembrī prognozēja Latvijā lēnāku eksporta kāpumu (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāku investīciju atgūšanos (bažīgs noskaņojums dēļ augstākas nedrošības), kas bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jāuzsver – joprojām tiek prognozēta izaugsme, bet lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1.6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozēts tiek 2.6% kāpums un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2.9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, uzskata ekonomists. Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0.8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam samazināta uz 1.6% (2.1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gada 1.pusgadā liecina, ka nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 30.06.2016. sasniedza 486,60 milj. EUR, kas ir par 64,31 milj. EUR (15,23%) vairāk nekā pirms gada. No 2016.gada 1.janvāra stājoties spēkā PTAL grozījumiem, ieguvums patērētājiem ir aizdevuma % likmju samazināšanās distances un patēriņu kredītiem ar atmaksu 1 maksājumā un termiņu līdz 30 dienām , tomēr paaugstinājušās % likmes šiem kredītu veidiem ar aizdevuma atmaksas grafiku. PTAC, saistībā ar šo grozījumu uzraudzību konstatējis vairākas problēmas, tai skaitā lielākā bija saistīta ar pagarinājuma maksu attiecināšanu uz kredītu kopējo izmaksu ierobežojumiem. Nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus rādītāji Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2016.gada 1.pusgadā Latvijas Republikā darbojās 60 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 18 sabiedrības, Patēriņa kredītus sniedza 19...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Apstiprināti vai apstiprināti ar nosacījumu ir 40 projektu, un tajos plānotais kopējais ERAF ieguldījums pārsniedz 23,1 miljonu eiro. Visus apstiprinājumu saņēmušos projektus paredzēts īstenot viedās specializācijas jomās (RIS3), proti, visi iesniedzēji ir apstrādes rūpniecībā strādājoši uzņēmumi vai arī nekustamā īpašuma attīstītāji, kuri iznomā telpas nomniekiem (apstrādes uzņēmumiem), kuri darbojas kādā no viedās specializācijas jomām. Sākotnēji apstiprināto 40 projektu skaitā ir arī projekti, kuri apstiprināti ar nosacījumu, bet 37 no kopumā iesniegtajiem 77 projektiem nav izturējuši konkurenci un ir noraidīti dažādu trūkumu vai neatbilstību dēļ. Atlasē 5 projekti ir apstiprināti, un par to īstenošanu tuvākajā laikā plānots slēgt līgumus. Savukārt 35 projekti ir apstiprināti ar nosacījumiem, un to iesniedzējiem viena līdz divu mēnešu laikā ir jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus...

Novembrī un decembrī piecās Latvijas pilsētās notiks forumi "Atbalsts uzņēmējiem", sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Ekonomikas ministrija informē, ka tā ir izstrādājusi visas šajā ES fondu plānošanas periodā plānotās programmas uzņēmējiem. Jau šobrīd uzņēmējiem pieejams atbalsts 428,65 miljonu eiro apjomā. Turpmāko mēnešu laikā tiks uzsāktas vēl arī š.g. 25.oktobrī apstiprinātās programmas inovāciju sekmēšanai un tehnoloģiju pārnesei 34,5 miljonu eiro apjomā. Forumu "Atbalsts uzņēmējiem" laikā informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Forumu otrajā daļā norisināsies tīklošanās - īpašos 16 valsts iestāžu un komercbanku, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par atbalsta jautājumiem. Konsultācijas sniegs Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta un Uzņēmumu reģistra darbinieki....