FINANSES

Izpildot starptautisko vienošanos par cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pirmā automātiskā finanšu kontu informācijas apmaiņa starp valstīm notiks par 2016. gadu nākamā gada rudenī. Latvijas banku klientiem, lai izpildītu likumu prasības, tiks uzdoti papildu jautājumi par nodokļu rezidenci un līdzdalību uzņēmumos (patiesie labuma guvēji). Atsevišķos gadījumos bankas var pieprasīt klientiem arī iesniegt vai aizpildīt papildu dokumentus, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKF). Detalizēta informācija par Automātisko informācijas apmaiņu LKA faktu lapā. Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietvaros ir radīts Globālais standarts (OECD CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Tas paredz nodokļu administrācijām visā pasaulē saņemt informāciju no finanšu iestādēm un automātiski reizi gadā apmainīties ar šo informāciju par attiecīgo valstu nodokļu maksātājiem. Latvija līdz ar 55 citām valstīm ir pievienojusies agrīno ieviesēju grupai, tādēļ pirmajai automātiskajai informācijas apmaiņai jānotiek 2017....

Lai noteiktu minimālās prasībās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku pārvaldīšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvos noteikumus". NILLTF risku pārvaldīšana ir būtisks elements, kas nodrošina, ka iestādes iekšējās kontroles sistēma ir izveidota, ievērojot tās riska "apetīti" un pastāvošie NILLTF riski tiek atbilstoši pārvaldīti. Iestādēm, kuras ir pakļautas augstākam NILLTF riskam ir nepieciešama detalizētāka un komplicētāka iekšējās kontroles sistēma kā iestādei, kas ir pakļauta zemākam riskam. FKTK ir izstrādājusi šo noteikumu projektu, jo kredītiestāžu uzraudzības ietvaros ir konstatējusi, ka kredītiestādes daudzos gadījumos nepievērš pietiekamu uzmanību NILLTF risku pārvaldīšanai, tai skaitā skaidri nenosaka ar tās sniegtajiem finanšu pakalpojumiem paredzēto pieļaujamo NILLTF risku, atbilstoši kuram jānodrošina arī kredītiestādes iekšējā kontroles sistēmas kapacitāte. Apstiprinātie noteikumi nosaka kredītiestādes NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas pamatelementus un kritērijus, kas kredītiestādei ir jāņem vērā, lai apzinātos savu NILLTF risku un tā pārvaldībai nodrošinātu efektīvu iekšējās...

Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS "VEF banka" noguldītājiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina pieteikties bijušos bankas klientus, kuri atlīdzību vēl nebija saņēmuši pašā LAS "VEF bankā" kopš 2010.gada maija. Tās ir 38 juridiskas personas un 16 fiziskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību vairāk nekā 45 tūkst. eiro apmērā. Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS "VEF banka" likvidators ir ieskaitījis Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2010.gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 50 000 eiro. FKTK nodrošinās izmaksu LAS "VEF banka" noguldītājiem līdz 13.06.2019. To nosaka Noguldījumu garantiju likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2014.gadā, un paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksas termiņš ir pieci gadi. Lai saņemtu garantēto atlīdzību, noguldītājiem FKTK būs jāiesniedz sava un...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam atbalsta programmu - paralēlo aizdevumu programmu. Detalizēti varat iepazīties ar 21. janvārī saskaņošanai nodoto MK noteikumu projektu “Paralēlo aizdevumu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai noteikumi". Paralēlo aizdevumu programmas ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi, lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju. Jaunā atbalsta programma saimnieciskās darbības veicējiem varētu būt pieejama jau 2016.gada 2.ceturkšņa beigās. Paralēlais aizdevums tiks sniegts ieguldījumiem Latvijas Republikas teritorijā. Paralēlā aizdevuma apmērs ir vismaz 50 000 EUR, un tas nepārsniedz 5 000 000 EUR. Tā īpatsvars no ieguldījuma projekta attiecināmajām izmaksām ir paredzēts apmērā no 35 - 45 % atkarībā no saimnieciskā darbības veicēja statusa un aizdevuma apmēra. Paralēlo aizdevumu atmaksas termiņš ir līdz 10 gadiem, vai pat 15 gadiem gadījumos, kad finansētais investīciju projekts ir nekustamā īpašuma iegādes, celtniecības vai rekonstrukcijas jomā. Turklāt, lai sekmētu...

Lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ar likuma grozījumiem paplašinās pārbaudāmo cilvēku loku, kas saistīti ar politiski nozīmīgu personu un veic darījumus. Tāpat paplašinās un precizēs to personu loku, kuras uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām. Par to trešdien, 20.janvārī, lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, skatot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā pirms galīgā lasījuma. Priekšlikumi izstrādāti saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, norādījuši priekšlikumu autori no Finanšu ministrijas. Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka atbildīgajām iestādēm turpmāk būs arī jāpārbauda politiski nozīmīgas personas vecvecāku, mazbērnu, brāļu un māsu darījumi. Patlaban likums paredz darījumu pārbaudi tikai attiecībā uz vecākiem, laulātajiem, bērniem un viņu laulātajiem. Likuma grozījumi noteic, ka atbildīgajām iestādēm, piemēram, bankām, būs jāveic klienta padziļināta izpēte, uzsākot un uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes locekli vai ar tās cieši saistītu personu. Finanšu un...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maksājumu karšu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros secina - kopējais piemēroto starpbanku komisijas maksu apjoms par norēķiniem ar maksājumu kartēm Latvijā pēc tam, kad KP novērsa komercbanku aizliegtu vienošanos, ir samazinājies par vairāk nekā četriem miljoniem eiro. 2011. gadā KP par aizliegtu vienošanos sodīja 22 Latvijas komercbankas, kuras vismaz astoņu gadu garumā bija ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, tās nepazeminot atbilstoši tirgus situācijai. Šobrīd KP izpēte liecina, ka pēc iestādes pieņemtā lēmuma lielākās komercbankas Latvijā ir noslēgušas divpusējus līgumus. Proti, tirgus uzraudzības izpētes laikā Latvijā divpusējās starpbanku komisijas maksas tika piemērotas 89% maksājumu. Tā kā starpbanku komisijas likmes pēc KP lēmuma pieņemšanas no 2011. līdz 2014. gadam ir bijušas zemākas nekā tās, kuras piemēroja aizliegtās vienošanās aizsegā, KP uzraudzības ietvaros aprēķināja ieguvumu no pārkāpuma pārtraukšanas un secināja - kopējais starpbanku komisijas maksu apjoms Latvijā līdz 2014. gadam bija par vairāk nekā četriem miljoniem eiro...

Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk un nevajadzētu pašiem apmeklēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai saņemtu kredītiestāžu un līzinga kompāniju pieprasītās izziņas par ienākumiem, VSAA ir vienojusies par šīs informācijas sniegšanu kredītiestādēm un līzinga kompānijām. Tomēr VSAA vērš uzmanību, ka kredītiestādes un līzinga kompānijas šo informāciju drīkst saņemt tikai gadījumos, kad persona pati tam ir piekritusi. Tā ir katra brīva izvēle, vai dot šādu piekrišanu, bet VSAA iesaka uzmanīties, veicot darījumus ar kredītdevējiem, jo sevišķi situācijās, kad darījumi tiek kārtoti attālināti, izmantojot interneta banku vai citus distances saziņas līdzekļus. VSAA vērš uzmanību, ka pirms personu datu pieprasīšanas no VSAA, kredītiestādēm un līzinga kompānijām ir jāsaņem sekojoša satura brīvi izteikta piekrišana no personas, par kuru dati tiks pieprasīti: Pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 1. punktu, □ atļauju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegt šādus manus personas datus par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms datu pieprasīšanas dienas: Informācija par...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) - par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju - veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu - Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos. Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi - korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Tā vietā būtu jābūt vienam valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka līdz 2016. gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu "Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro". Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2016. gada 1.februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, ja...

Šā gada 12. janvārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums pagarināt aizdevumu garantiju piešķiršanu komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām līdz 2016. gada 31. maijam. Aizdevumu garantijas tiek sniegtas investīciju aizdevumiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, finanšu līzingam un faktoringam. Vienlaikus tiek sniegtas arī konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes un laika garantijas. Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr.997 „Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Izpildot starptautisko vienošanos par cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijā ir izstrādāti normatīvie akti par finanšu kontu informācijas automātisko apmaiņu, un bankas no 2016. gada sākuma sāk šo noteikumu piemērošanu. Praksē tas nozīmēs papildu jautājumu uzdošanu bankas klientiem un ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 55 valstu rezidentu finanšu kontiem, lai VID tālāk šo informāciju nodotu attiecīgo valstu nodokļu administrācijām, informē Latvijas Komercbanku asociācija. VID savukārt saņems analoģisku informāciju no šo valstu nodokļu administrācijām par Latvijas rezidentu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2014. gadā apstiprinātais Globālais Standarts nosaka automātisko informācijas apmaiņu pasaules līmenī. OECD ir atzinusi finanšu kontu informācijas apmaiņu par svarīgu instrumentu cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā mērķis ir automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām par finanšu iestāžu rīcībā esošo informāciju par citu valstu rezidentiem. Latvija līdz ar 55 citām valstīm ir...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl divas jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam atbalsta programmas, kuru ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejamas riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības izveidei un attīstīšanai un konkurētspējas celšanai. Plānots, ka finansējums komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām šo atbalsta programmu ietvaros būs pieejams 2017.gadā, savukārt finanšu starpnieku atlasi paredzēts uzsākt jau 2016.gada 2.ceturksnī. Sēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu īstenošanai akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija Altum” publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies finanšu starpniekus. Finanšu starpnieki ieguldījumus veiks dzīvotspējīgos projektos, lai finansētu komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izveidi un attīstību. Sēklas kapitāla investīcijas apmērs paredzēts līdz 250 000 EUR, sākuma kapitāla investīcijas un izaugsmes kapitāla investīcijas apmērs - līdz pat 15% no fonda kapitāla. Ieguldījumi tiks veikti pašu kapitāla, kvazikapitāla un aizdevuma veidā. Pieejamais finansējums sēklas un sākuma kapitāla fondiem ir 30 miljonu EUR, un izaugsmes kapitāla fondiem - 30 miljonu EUR....

Ar 2016.gada 1.janvāri Eiropas Savienības (ES) apdrošināšanas sektorā spēkā stājies jauns uzraudzības regulējums - Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas paredz pārskatīt pašreiz spēkā esošo maksātspējas un uzraudzības režīmu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektorā, kā arī nosaka pāreju uz jaunu kapitāla prasības aprēķinu, kas pamatojas uz risku novērtēšanu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kā norāda Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI), veicinot labu pārvaldību un risku vadību, Maksātspējas II režīms stiprinās apdrošināšanas produktu patērētāju aizsardzību, un nodrošinās, ka labi kapitalizēti apdrošinātāji ļaus sektoram izturēt iespējamos triecienus. Saskaņota pārskatu sniegšana un informācijas atklāšana nodrošinās uzraugus ar nepieciešamo pamata informāciju un ļaus tiem savlaicīgi rīkoties. Tomēr jaunais režīms, ņemot vērā tā proporcionalitātes principus, nekļūs par slogu mazākiem uzņēmumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka jauno prasību ieviešana ir procesā, un, lai nodrošinātu pāreju no Maksātspējas I nosacījumiem uz Maksātspējas II nosacījumiem, ES tieši piemērojamajos tiesību aktos un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā...

Ar šī gada 1.janvāri Eiropas Savienībā (ES) darbību sācis vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un Vienotā noregulējuma valde, kas pieņems lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības radīsies kādai no eirozonas kredītiestādēm. To paredz Regula Nr. 806/2014*, kas pilnībā stājās spēkā 01.01.2016. Vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu eirozonas banku noregulējumu ar minimālām izmaksām un samazināt noregulējuma iespējamo ietekmi uz kopējo tautsaimniecības ekonomiku, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Vienotais noregulējuma mehānisms ir otrs svarīgākais solis Eiropas Banku savienības izveidē. Tagad ar vienotā noregulējuma ieviešanu eirozonā ir izveidota vēl viena jauna sistēma saskaņotai rīcībai - ja kādai svarīgai eirozonas bankai ir radušās problēmas, kā tas risināt kopīgiem spēkiem. Latvijas uzraugi jau vairāk nekā gadu aktīvi līdzdarbojas eirozonas vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, un ar katru nākamo soli Eiropas banku savienība kļūst stiprāka, veicinot šī reģiona banku drošību, noturību un kopējo stabilitāti Eiropā." Jaunais regulējums mazina varbūtību,...

Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, t.sk. kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevarēs pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Šāds regulējums nodrošinās, ka patērētāji nenokļūst pārmērīgos parādos, nemitīgi tiem pieaugot. Kredīta kopēju izmaksu ierobežojums (0,55% - no 1-7 dienām; 0,25% - no 8-14 dienām; 0,20% no 15-30 dienām) nodrošinās, ka patērētāji, kuri godīgi atmaksā kredītu noteiktajā termiņā, nepārmaksā par aizdoto summu, sedzot to patērētāju kredītus, kas tos neatmaksā. Savukārt kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama. Nokavējuma procentu ierobežojums 36% apmērā virs aizņēmuma likmes gadā nodrošinās to, ka nokavējuma procenti nepieaug tik strauji, lai situācijā, kad patērētājs ir nokavējis maksājumu, spētu to tomēr samaksāt un segt savas saistības pret kredīta devēju. Nosakot ierobežojumu kredīta līguma noslēgšanai laika posmā no 23:00 līdz 7:00...