TIRDZNIECĪBA

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām,...

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos1 (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu2. Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%. Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4%...

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem. Atbilstoši...

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam valdība ir atbalstījusi ZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts”, kas stājušies spēkā 1. septembrī. ZM ir sagatavojusi Vadlīnijas par ražotājvalsts norādēm pārtikai jauno noteikumu piemērošanai. Vadlīniju pirmajā daļā ir sniegta skaidrojoša informācija par MK noteikumiem un par pārtikas produktu pieejamo informāciju saistībā ar MK noteikumos noteikto prasību piemērošanu, savukārt otrajā daļā ir sniegti piemēri ar pārtikas produktu marķējumu paraugiem un skaidrots, kā tajos var identificēt ražotājvalsti. Noteikumi attiecas ne vien uz mazumtirdzniecības vietām - veikaliem, bet arī uz izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas automātiem. Vadlīnijās skaidrots, ka mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Noteikumu izpratnē marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu norādītā informācija, piemēram, "… Eiropas...

Rīgas dome 28. jūnijā ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu. Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu ’’Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība’’ redakcija (spēku zaudēja 2024. gada 1. jūlijā), papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus. Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš. Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības...

Lai maksimāli efektīvi ieviestu Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju noteiktās sankcijas un mazinātu iespējas tās apiet, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm reģionā iestājās par Krievijas un Baltkrievijas sankciju salāgošanu. A. Lukašenko režīms Baltkrievijā jau vairākus gadus vairo nestabilitāti visā reģionā, īstenojot hibrīdaktivitātes uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, veicot citu valstu lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kā arī atbalstot Krievijas agresijas karu Ukrainā. Tāpat Baltkrievijā veikti masveida brutāli cilvēktiesību pārkāpumi, notiek režīma represijas pret politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību, un Baltkrievijas cietumos ir ap 1400 politieslodzīto. Baltkrievija līdz šim tika plaši izmantota, lai apietu pret Krieviju noteiktās ES sankcijas, palīdzot Krievijai caur Baltkrieviju turpināt sankcionēto preču ievešanu. Apejot ES sankcijas, caur Baltkrieviju vieglās automašīnas no ES tika ievestas Krievijā, un izvestas no Krievijas uz Eiropu. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī, lai novērstu iespējas apiet sankcijas, Latvija un citas ES...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Struktūrvienības reģistrācija Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID...

Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 17. aprīlī trešajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz pārtikas tirdzniecības vietās norādīt pārtikas produktu ražošanas valsti. Saeimā 25.aprīlī likumprojekts pieņemts trešajā – galīgajā – lasījumā . Plānots, ka produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Ja pārtikas produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, informācija būs norādāma tikai rakstveidā. Ministru kabinets noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Iecerēts, ka jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra. Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām (250 eiro), savukārt juridiskajai personai līdz 200 naudas soda vienībām (1000 eiro), paredz grozījumi. Iecerētie grozījumi ļaus vieglāk atšķirt vietējos ražojumus un ērti...

Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas tiesību aktos, no 2024. gada 8. marta aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās: 1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa; 2) ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt; 3) ievešanu galapatēriņam. Uz citām muitas procedūrām piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas. Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada...

No 2025. gada 28. jūnija stāsies spēkā prasības, kas cilvēkiem ar ierobežotām kādām no sensorajām spējām preci vai pakalpojumu ļaus lietot, izmantojot citu sensoro kanālu. To paredz 27. februārī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”. Labklājības ministrs Uldis Augulis atzīmē: “Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai. Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana atvieglos ikdienu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.” Piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām kā datori, planšetes, viedtālruņi un to operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.), elektroniskās grāmatas, finanšu pakalpojumi, elektroniskā tirdzniecība, "112" tālrunis, publiskie iepirkumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, reāllaika ceļošanas informācija un elektronisko biļešu iegāde,...

Ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Saeima 22. februārī noteica aizliegumu patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Saskaņā ar grozījumiem šos produktus aizliegts ievest arī no trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija. Importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai ES līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā. Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90% no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa...

Patērētāji pērn visvairāk sūdzējušies par iegādāto preču kvalitāti un risinājuši strīdus par ceļojumiem un pasažieru tiesībām, ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pērn īpaši palielinājies sūdzību skaits par iegādāto transportlīdzekļu kvalitāti. PTAC saņēma 59 iesniegumus par strīdiem, kas saistīti transportlīdzekļiem (2022. gadā – 33), turklāt 51 iesniegums bija par transportlīdzekļu kvalitāti. Analizējot strīdu saturu, secināms, ka patērētāji iegādājas lietotas automašīnas un neilgi pēc iegādes tām atklājas dažādi nopietni tehniski defekti, kuru dēļ ar auto nedrīkst vai nav ieteicams braukt. Jāpiemin, ka vairāki patērētāji arī norādīja, ka pārdevēji dažādu iemeslu dēļ nav ļāvuši veikt izmēģinājuma braucienu ārpus savas teritorijas, līdz ar to nebija iespējams pārbaudīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli braukšanas laikā. No patērētāju skatupunkta pārdevēji viņus ir maldinājuši, jo stāstījuši, ka automašīnas ir labā tehniskā stāvoklī un tām ir spēkā esoša tehniskā apskate, taču pēc transportlīdzekļu iegādes atklājies, ka tehniskais stāvoklis neatbilst pirms pirkuma izdarīšanas sniegtajai informācijai un līdz ar to arī par...

Valdības sēdē 13. februārī apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi. Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 1. februārī pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāms slogu uzliekošs regulējums. LTRK uzskata, ka likumprojekts šā brīža redakcijā ir brāķis, tā autori ne tikai nav centušies noskaidrot finansiālo ietekmi un samērību, bet tā vietā konstatējuši, ka tam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, uzskata LTRK. Likumprojekts nevis mazinās, bet tieši otrādi palielinās to tirdzniecības apjomu, kaut vai ar to, ka plauktos redzēsim Krievijas izcelsmes produktus, pie kuriem nu būs obligāti jāliek Latvijas karogs, ja būs kāds ražošanas process veikts Latvijā. Tas būtu uzskatāma par patērētāja maldināšanu. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ar šādu likumdošanas kvalitāti nevajadzētu brīnīties, ka mūsu ekonomikas...

Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 26. janvārī parakstījuši trīspusēju dokumentu, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada 18. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri apstiprināja deklarāciju par vienotu reģionālu pieeju sankciju ieviešanā. Šomēnes Baltijas valstu muitas dienestu eksperti intensīvi sadarbojās, izstrādājot trīspusējo dokumentu, un 26.janvārī, Starptautiskajā muitas dienā, Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji vienojās par papildu pasākumiem sankciju apiešanas risku mazināšanai. Pamatojoties uz risku analīzi, muitas iestādes turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kravām gadījumos, ja to pārvietošanai izvēlēts neloģisks maršruts, un pieprasīs eksportētājam sniegt papildu informāciju. Pamatojuma nesniegšanas gadījumā muitas iestādes liedz pārvietot preces uz galamērķi. Tāpat Baltijas valstu muitas iestādes pastiprinās kontroli tādām precēm, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, gadījumos, ja tās tiks eksportētas uz trešajām valstīm, pārvietojot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Ievērojot risku analīzē balstītu pieeju, muitas amatpersonas pieprasīs papildu dokumentus par...