TIRDZNIECĪBA

Covid - 19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi būtiski mainīja cilvēku iepirkšanās paradumus, kad ierasto lielveikalu apmeklēšanu aizstāja pirkumi internetā. Arī šobrīd, pēc pandēmijas beigām, cilvēki turpina lielu daļu nepieciešamo preču iegādi veikt internetā. Tas neapšaubāmi ir ērti, bet vienlaikus arī saistās ar ievērojamiem riskiem, par kuriem cilvēks, kas nav jomas speciālists, var nenojaust. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas jāņem vērā, lai iepirkšanās internetā būtu droša. Pirmais solis jeb “šoreiz izskatam ir nozīme” Pirms iepirkšanās novērtējiet tīmekļa vietni vizuāli un pievērsiet uzmanību labi pamanāmiem aspektiem un pieejamai informācijai, kas var norādīt, cik droša ir vietne. Sīkdatņu bannera esamība un tā uztveramība. Pat ja esat no cilvēkiem, kam sīkdatnes nav svarīgas, uzņēmuma rūpīga attieksme pret šī rīka izmantošanu ir labs vēstījums, ka arī uz citiem datu aizsardzības aspektiem tas attieksies tikpat rūpīgi. Kā mājaslapas dizains, tajā izmantotā valoda un tehniskie risinājumi sasaucas ar piedāvāto produktu. Maz ticams, ka vietne, kurā jau titullapā ir gramatikas...

Strauja ārējā pieprasījuma samazināšanās tendence negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību. Ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta vērtība samazinās par vairāk nekā 10%. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada jūlijā liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 15%. Tādējādi šā gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksports bija par 5,8% zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam. Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā veidoja 1363 miljonus eiro, kas kopumā atbilst vidējai viena mēneša eksporta vērtībai 2021. gadā. Tomēr šis gads eksportētājiem būs grūts, un sagaidāms, ka jūlijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos. Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) puses jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm. ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies,...

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 833/2014¹ 3. g panta d) apakšpunktam no 2023. gada 30. septembra ir aizliegts tieši vai netieši importēt vai pirkt XVII pielikumā uzskaitītos dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas pārstrādāti trešā valstī un satur pielikumā uzskaitītos Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumus, brīdina Valsts ieņēmumu dienests. Vēlāks minētā aizlieguma piemērošanas datums Regulas (ES) Nr. 833/2014 XVII pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas apstrādāti trešā valstī un satur Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumus, noteikts izstrādājumiem ar Kombinētās nomenklatūras (turpmāk – Kombinētā nomenklatūra) kodiem: izstrādājumiem ar KN kodu 7207 11 – no 2024.gada 1.aprīļa; izstrādājumiem ar KN kodiem 7207 12 10 un 7224 90 – no 2024.gada 1.oktobra. Regulas (ES) Nr. 833/2014 3. g panta d) apakšpunkts aizliedz Savienībā importēt vai pirkt produktus, kas pārstrādāti trešajā valstī, izmantojot Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izejmateriālus. Lai varētu importēt attiecīgās preces, importētājam jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka importēto dzelzs un tērauda izstrādājumu ražošanā nav izmantoti Krievijas izcelsmes...

Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts ir sagatavojis informāciju uzņēmējiem par Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu gadījumos, kad preces paredzēts pārvietot uz un no Ukrainas. Vadlīnijās sniegta informācija par robežšķērsošanas vietām uz Ukrainas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Kopīgā tranzīta procedūras nodrošināšanai nepieciešamo galvojumu, kā arī Kopīgā tranzīta procedūras izmantošanas priekšrocībām. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas ir iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Tas ļauj paātrināt robežu šķērsošanu un samazināt ar preču pārvadājumu saistītās izmaksas. Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1), savukārt Savienības preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas un ievešanai Ukrainā Eiropas Savienībā iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) var turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu realizēšanu, 2023.gada 27.novembrī Latvijā darbu uzsāks jauna Tranzīta kontroles sistēma. Tā aizstās šobrīd izmantoto Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunas tranzīta deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Tranzīta deklarācijas sagatavošana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā, tāpat kā eksporta un importa deklarācijas, salīdzinot ar iepriekšējo, būtiski mainīsies. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta tranzīta deklarācijas struktūra un formāts. Tranzīta deklarācijas dati būs aizpildāmi secīgi, ejot pa šķirkļiem. Būs iespējams norādīt daudz lielāku informācijas apjomu attiecībā uz deklarētajām precēm, transporta līdzekļiem un iesaistītajām personām. Preces koda norādīšana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ir obligāta. Deklarācijas, kas izlaistas tranzītā pirms pārejas uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu, tiks apstrādātas un noslēgtas līdzšinējā sistēmā. Informācija par galvojumiem tiks pārņemta uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ieviesta muitas iestādes loma – Starpgadījumu reģistrēšanas muitas iestāde....

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja*. Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā pašreizējo tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju. “Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums,” prognozē Mareks Gurauskas, Luminor mazo un...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka. Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā pieauga par 0,6%, kamēr ražojošās nozares piedzīvoja lielāku kritumu nekā iepriekšējā ceturksnī, samazinoties par 4%. Pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi arī šā gada otrajā ceturksnī, pateicoties augošam iekšzemes pieprasījumam. To veicināja relatīvi labs mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, pateicoties straujam algu pieaugumam, mazinot inflācijas negatīvo ietekmi, kā arī valsts sniegtajam energoatbalstam ziemas mēnešos. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence līdz maija mēnesim bija augoša, ko veicināja arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Tomēr straujais procentu likmju kāpums nedaudz samazināja konfidenci, kas gan vēl ir augstāka nekā pirmajā ceturksnī. Pakalpojumu nozari stiprina arī tūrisma plūsmas...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz Saeimā apspriežamo likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas kvalitāti valstī. Lai apspriestu deputātu grupas (opozīcijas) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā ietekmi uz nozari un tautsaimniecību kopumā", LTA rīkoja īpašu publisku apspriedi, pieaicinot Latvijas Konkurences padomes pārstāvi. LTA biedri, modelējot iespējamās grozījumu radītās pārmaiņas, pamatoja, kāpēc neatbalsta grozījumus, kur paredzēts samazināt apmaksas dienas ātrbojīgām precēm no 30 dienām uz 5 dienām un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas no 30 dienām uz 60 dienām. Šie grozījumi radīs gan pārtikas preču cenu pieaugumu, gan izkropļos vietējo tirgu, “nogalinās” mazos tirgotājus un radīs vēl virkni negatīvu seku Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju veselībai, norāda LTA. Savukārt likumprojekta autori min pretējo: "likuma grozījumiem ir pozitīva ietekme uz lauksaimniecības preču ražošanu un tautsaimniecības attīstību. Likuma grozījumi atbalsta pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājus un ļauj saglabāt konkurētspēju. Krīzes laikā tas ir tiešs valsts atbalsta...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka saņem arvien vairāk informāciju no patērētājiem par komersantiem, kuri, izmantojot dažādus saziņas kanālus (telefona zvans, e-pasta vēstule, tīmekļvietne), piedāvā pasūtīt bezmaksas uztura bagātinātājus, piemēram, D vitamīnu. Šādās situācijās pārsvarā cieš patērētāju viegli ievainojamās grupas (pārsvarā seniori). Veicot šāda veida pasūtījumu, patērētājam jāsedz piegādes (pasta) izdevumi. Nereti patērētāji neapzinās, ka, piekrītot saņemt preci bez maksas, patiesībā tiek noslēgts ilgtermiņa līgums ar regulārām piegādēm un samaksas pieprasījumu par atsūtītajām precēm. Komersants šādā veidā, solot dažādus šķietami izdevīgus nosacījumus, cenšas panākt, ka patērētājs noslēdz ilgtermiņa distances līgumu par piedāvāto produktu abonēšanu. Patērētāji saziņā ar PTAC norāda, ka informācija par ilgtermiņa saistībām tiem nav pienācīgi izskaidrota. PTAC sniedz sekojošus ieteikumus: veicot pasūtījumu, aicinām iepazīties ar līguma noteikumiem, ieskaitot informāciju par to, ka tiek noslēgts ilgtermiņa līgums par uztura bagātinātāju piegādi un visām ar to saistītām izmaksām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai, pirms patērētājs vēl ir uzsācis pasūtīšanas darbības....

2022.gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/, atverot sadaļu Informācija par muitas iestādēm. Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas atbilstoši kaimiņvalstīm: Polijas-Ukrainas robeža UA205020 Yahodyn-Dorohusk UA209030 Krakivets-Korchova UA209040 Shehyni-Medyka UA209060 Rava-Ruska-Khrebenne UA209080 Smilnytsia-Krostsenko UA209090 Hrushiv-Budomiezh UA209100 Uhryniv-Dolhobychuv Slovākijas-Ukrainas robeža UA305090...

Ministru kabinets 7. martā apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas". Ar tiem paredzēts veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Noteikumu projekts ir saistīts ar nepieciešamību pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021.gada 22.marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības. Noteikumi attiecas uz nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Pakalpojumi, uz kuriem varētu attiekties jaunais regulējums: nekustamā īpašuma iznomāšana, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu, kā arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas; individuālu pakalpojumu sniegšana; preču pārdošana; jebkura transporta veida iznomāšana. Kā norādīts noteikumu projektā, ar platformu jāsaprot jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļvietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas pārdevējiem ļauj...

2023.gada 26.februārī spēkā stājās Padomes 2023.gada 25.februāra Regula (ES) 2023/427, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula (ES) 2023/427), informē Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/427 1.panta 6) punkta a) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi preču ar KN kodiem 2712, 2713, 2714, 2715, 2803, 4002 importam no Krievijas, kas minēti Regulas (ES) 2023/427 VI pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XXI pielikums, papildinot to ar C daļu. Tomēr Regulas (ES) 2023/427 1.panta 6) punktā, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.i pantu, norādīts, ka noteiktos aizliegumus nepiemēro importam, iegādei un transportēšanai, vai saistītai tehniskai vai finansiālai palīdzībai, kas vajadzīgi, lai līdz 2024. gada 30. jūnijam šādos daudzumos Savienībā importētu: a) 752 475 tonnas...