TIRDZNIECĪBA

Pirmdien, 27. novembrī, plānots ieviest jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēmu 2, kas aizstās pašlaik izmantoto sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Saistībā ar jaunās Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) ieviešanu no 26. novembra plkst. 23:55 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Tranzīta kontroles sistēma vairs nav pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Deklarācijas, kuru formēšana uzsākta iepriekš lietotajā sistēmā, arī tiks noslēgtas Tranzīta kontroles sistēmā. Pirmdien, 27. novembrī, plkst. 10:00 sāk darboties jaunā TKS2. Lai noformētu tranzīta deklarāciju jaunajā sistēmā, tāpat kā līdz šim būs jāautorizējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un, atverot EMDAS, jāizvēlas atbilstošā sistēma. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā...

Otrdien, 21. novembrī, 590 deputātiem balsojot “par”, 15 — “pret” un 15 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par jaunām patērētāju tiesībām uz remontējamību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku patēriņu, kas atvieglos bojātu preču remontu, samazinās atkritumu daudzumu un atbalstīs remonta nozari. Labāk remontēt nekā aizstāt — pat pēc garantijas termiņa beigām Preces garantijas laikā pārdevējiem par prioritāti būtu jāizvirza remonts, ja tas maksās tikpat, cik preces aizstāšana, vai būs lētāks. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad remonts nebūs iespējams vai būs patērētājam neērts. EP deputāti arī ierosina par vienu gadu pagarināt juridisko garantiju pēc tam, kad produkts ir salabots. Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs tiesības pieprasīt remontu tādiem produktiem kā veļasmašīnas, putekļsūcēji, viedtālruņi un velosipēdi. Lai remonts patērētājiem šķistu pievilcīgāks, EP deputāti vēlas, lai ražotāji uz remonta laiku piedāvātu aizdot rezerves ierīces. Ja produktu nevar salabot, tā vietā varētu piedāvāt atjaunotu produktu. Konkurētspējīgāks remonta tirgus un stimuli izvēlēties remontu Patērētāji bieži...

Lai transportlīdzekļu vadītāji, ierodoties Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā (MKP) 0210, bez liekas kavēšanās varētu nokārtot muitas formalitātes pārvadātajām precēm, Valsts ieņēmumu dienests aicina autopārvadājumu uzņēmumus laikus informēt transportlīdzekļu vadītājus par to, kāda muitas procedūra secīgi tiks piemērota precēm, pabeidzot tranzīta procedūru. VID aicina transportlīdzekli ar precēm tranzīta procedūras pabeigšanai Rīgas brīvostas MKP darba vietā “Muitas paviljonā uz joslas” (blakus ostas caurlaižu punktam “Delta-1”) uzrādīt muitai tikai tad, kad transportlīdzekļa vadītājs ir saņēmis informāciju par secīgi pieteikto muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu. Tas nozīmē, ka tranzīta procedūrā pārvietotās preces var uzrādīt muitai tikai tad, kad precēm ir pieteikta pagaidu uzglabāšana vai nākamā procedūra – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā, iesniedzot atbilstošu deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Praksē nereti ir konstatēti gadījumi, kad kravas automašīnu vadītāji vēlas uzrādīt transportlīdzekli ar muitošanai paredzētajām precēm (tranzīta pabeigšanai), nezinot, kāda muitas procedūra precēm secīgi tiks piemērota. Šādā situācijā turpmākās formalitātes nav iespējams veikt...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jaunā redakcijā apstiprinājis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas izstrādātas, lai skaidrotu cenu norādīšanas pamatprasības un nodrošinātu, ka pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji, informējot patērētājus par cenām, nepārkāptu negodīgas komercprakses aizliegumu un ievērotu patērētāju tiesības. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izstrādātajām vadlīnijām un savā īstenotajā komercpraksē ievērot normatīvo aktu prasības, kuru skaidrojums ir ietverts minētajā dokumentā. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz prasībām par sākotnējās (30 dienu zemākās) cenas norādīšanu precēm situācijās, kad tiek izsludināta izpārdošana, cenas pazemināšana vai atlaides, kā arī ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad šīs prasības nav attiecināmas, tostarp uz precēm, kas ātri bojājas vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš. Vadlīnijās ir skaidrota arī līdz šim normatīvajos aktos nedefinētu jēdzienu “jauna prece” un “izpārdošana” nozīme un to piemērošanas nosacījumi. Ņemot vērā aktuālās tirgus tendences, vadlīnijās ir ietverta jauna sadaļa par salīdzinošo reklāmu. Moderno tehnoloģiju un digitalizācijas procesu attīstības rezultātā vadlīnijās ir iekļauti arī...

Covid - 19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi būtiski mainīja cilvēku iepirkšanās paradumus, kad ierasto lielveikalu apmeklēšanu aizstāja pirkumi internetā. Arī šobrīd, pēc pandēmijas beigām, cilvēki turpina lielu daļu nepieciešamo preču iegādi veikt internetā. Tas neapšaubāmi ir ērti, bet vienlaikus arī saistās ar ievērojamiem riskiem, par kuriem cilvēks, kas nav jomas speciālists, var nenojaust. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas jāņem vērā, lai iepirkšanās internetā būtu droša. Pirmais solis jeb “šoreiz izskatam ir nozīme” Pirms iepirkšanās novērtējiet tīmekļa vietni vizuāli un pievērsiet uzmanību labi pamanāmiem aspektiem un pieejamai informācijai, kas var norādīt, cik droša ir vietne. Sīkdatņu bannera esamība un tā uztveramība. Pat ja esat no cilvēkiem, kam sīkdatnes nav svarīgas, uzņēmuma rūpīga attieksme pret šī rīka izmantošanu ir labs vēstījums, ka arī uz citiem datu aizsardzības aspektiem tas attieksies tikpat rūpīgi. Kā mājaslapas dizains, tajā izmantotā valoda un tehniskie risinājumi sasaucas ar piedāvāto produktu. Maz ticams, ka vietne, kurā jau titullapā ir gramatikas...

Strauja ārējā pieprasījuma samazināšanās tendence negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību. Ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta vērtība samazinās par vairāk nekā 10%. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada jūlijā liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 15%. Tādējādi šā gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksports bija par 5,8% zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam. Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā veidoja 1363 miljonus eiro, kas kopumā atbilst vidējai viena mēneša eksporta vērtībai 2021. gadā. Tomēr šis gads eksportētājiem būs grūts, un sagaidāms, ka jūlijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos. Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) puses jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm. ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies,...

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 833/2014¹ 3. g panta d) apakšpunktam no 2023. gada 30. septembra ir aizliegts tieši vai netieši importēt vai pirkt XVII pielikumā uzskaitītos dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas pārstrādāti trešā valstī un satur pielikumā uzskaitītos Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumus, brīdina Valsts ieņēmumu dienests. Vēlāks minētā aizlieguma piemērošanas datums Regulas (ES) Nr. 833/2014 XVII pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas apstrādāti trešā valstī un satur Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumus, noteikts izstrādājumiem ar Kombinētās nomenklatūras (turpmāk – Kombinētā nomenklatūra) kodiem: izstrādājumiem ar KN kodu 7207 11 – no 2024.gada 1.aprīļa; izstrādājumiem ar KN kodiem 7207 12 10 un 7224 90 – no 2024.gada 1.oktobra. Regulas (ES) Nr. 833/2014 3. g panta d) apakšpunkts aizliedz Savienībā importēt vai pirkt produktus, kas pārstrādāti trešajā valstī, izmantojot Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izejmateriālus. Lai varētu importēt attiecīgās preces, importētājam jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka importēto dzelzs un tērauda izstrādājumu ražošanā nav izmantoti Krievijas izcelsmes...

Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts ir sagatavojis informāciju uzņēmējiem par Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu gadījumos, kad preces paredzēts pārvietot uz un no Ukrainas. Vadlīnijās sniegta informācija par robežšķērsošanas vietām uz Ukrainas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Kopīgā tranzīta procedūras nodrošināšanai nepieciešamo galvojumu, kā arī Kopīgā tranzīta procedūras izmantošanas priekšrocībām. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas ir iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Tas ļauj paātrināt robežu šķērsošanu un samazināt ar preču pārvadājumu saistītās izmaksas. Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1), savukārt Savienības preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas un ievešanai Ukrainā Eiropas Savienībā iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) var turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu realizēšanu, 2023.gada 27.novembrī Latvijā darbu uzsāks jauna Tranzīta kontroles sistēma. Tā aizstās šobrīd izmantoto Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunas tranzīta deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Tranzīta deklarācijas sagatavošana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā, tāpat kā eksporta un importa deklarācijas, salīdzinot ar iepriekšējo, būtiski mainīsies. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta tranzīta deklarācijas struktūra un formāts. Tranzīta deklarācijas dati būs aizpildāmi secīgi, ejot pa šķirkļiem. Būs iespējams norādīt daudz lielāku informācijas apjomu attiecībā uz deklarētajām precēm, transporta līdzekļiem un iesaistītajām personām. Preces koda norādīšana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ir obligāta. Deklarācijas, kas izlaistas tranzītā pirms pārejas uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu, tiks apstrādātas un noslēgtas līdzšinējā sistēmā. Informācija par galvojumiem tiks pārņemta uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ieviesta muitas iestādes loma – Starpgadījumu reģistrēšanas muitas iestāde....

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja*. Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā pašreizējo tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju. “Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums,” prognozē Mareks Gurauskas, Luminor mazo un...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka. Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā pieauga par 0,6%, kamēr ražojošās nozares piedzīvoja lielāku kritumu nekā iepriekšējā ceturksnī, samazinoties par 4%. Pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi arī šā gada otrajā ceturksnī, pateicoties augošam iekšzemes pieprasījumam. To veicināja relatīvi labs mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, pateicoties straujam algu pieaugumam, mazinot inflācijas negatīvo ietekmi, kā arī valsts sniegtajam energoatbalstam ziemas mēnešos. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence līdz maija mēnesim bija augoša, ko veicināja arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Tomēr straujais procentu likmju kāpums nedaudz samazināja konfidenci, kas gan vēl ir augstāka nekā pirmajā ceturksnī. Pakalpojumu nozari stiprina arī tūrisma plūsmas...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz Saeimā apspriežamo likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas kvalitāti valstī. Lai apspriestu deputātu grupas (opozīcijas) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā ietekmi uz nozari un tautsaimniecību kopumā", LTA rīkoja īpašu publisku apspriedi, pieaicinot Latvijas Konkurences padomes pārstāvi. LTA biedri, modelējot iespējamās grozījumu radītās pārmaiņas, pamatoja, kāpēc neatbalsta grozījumus, kur paredzēts samazināt apmaksas dienas ātrbojīgām precēm no 30 dienām uz 5 dienām un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas no 30 dienām uz 60 dienām. Šie grozījumi radīs gan pārtikas preču cenu pieaugumu, gan izkropļos vietējo tirgu, “nogalinās” mazos tirgotājus un radīs vēl virkni negatīvu seku Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju veselībai, norāda LTA. Savukārt likumprojekta autori min pretējo: "likuma grozījumiem ir pozitīva ietekme uz lauksaimniecības preču ražošanu un tautsaimniecības attīstību. Likuma grozījumi atbalsta pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājus un ļauj saglabāt konkurētspēju. Krīzes laikā tas ir tiešs valsts atbalsta...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...