BIZNESS

Eiropas Komisija izveidojusi REFIT platformu (Regulatory Fitness and Performance programme, Normatīvās atbilstības un izpildes programma), aicinot ikvienu uzņēmēju, nozaru asociācijas un citas nevalstiskās organizācijas paust viedokli un ieteikumus ES regulējuma pilnveidošanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ES regulējuma nepilnvērtību novēršanai. Saņemtie ieteikumi tiek izskatīti augsta līmeņa darba grupā, kuru vada Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans. Latviju darba grupā pārstāv Ekonomikas ministrija. 2015. gada maijā, pieņemot Labāka regulējuma programmu, Frans Timmermans uzsvēra: “Labāks regulējums ir viena no ES galvenajām prioritātēm, tāpēc Eiropas Komisija apņēmusies mainīt gan to, ko ES dara, gan to, kā ES to dara”. Eiropas Komisija apņēmusies reaģēt uz katru saņemto ieteikumu, plānotās rīcības rezultātus atspoguļojot Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā. Šobrīd Eiropas Komisijas ir publicējusi 16 atzinumus par REFIT platformā saņemtajiem ieteikumiem. Lai nodrošinātu ES konkurētspēju arī turpmāk, ES institūcijas regulāri veic normatīvā regulējuma pilnveidošanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi gan atsevišķās ES...

Lai sniegtu ieskatu par situāciju jauno tirgu apgūšanā 2015. un 2016. gadā pārtikas nozarē un atspoguļotu uzņēmumu praktisko pieredzi šinī procesā, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par jaunu eksporta tirgu apgūšanas procesu pārtikas nozarē", ko 6. septembrī izskatīja valdības sēdē. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas pārtikas ražotāji pēdējo gadu laikā ir saskārušies ar izaicinājumiem, ko radījuši ģeopolitiskie procesi, kā arī situācija pasaules tirgos, kas ļoti ietekmē pārtikas nozari Latvijā, kas ir viena no vadošajām eksporta nozarēm valstī. Krievijas tirgus aizliegumi spēcīgi ietekmēja pārtikas nozares attīstību, jo tā bija lielākais Latvijas tirdzniecības partneris trešajās valstīs lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, 2013. gadā uzņemot 62% no visiem uz trešajām valstīm eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem 658 miljonu EUR vērtībā. Kaimiņvalsts tirgus zaudēšana viennozīmīgi negatīvi atspoguļojās pārtikas uzņēmumu darbībā, kas rezultātā pavērsās arī pret primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem. Īpaši sāpīgi to izjuta piena ražotāji, jo piena iepirkuma cena samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks...

Jauniešu vidū valda visai neviennozīmīgs uzskats par uzņēmējdarbību - vairāk nekā trešdaļa jeb 36% jauniešu vēlētos kļūt par uzņēmējiem, vēl trešdaļa gribētu, bet netic, ka tas varētu izdoties, turpretī trešdaļa nav domājuši, vai arī atzīst, ka tas viņus neinteresē. Tas noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktā aptaujā. Jo tuvāk skolas absolvēšanai, jo attieksme pret iespējām uzsākt savu biznesu jauniešu vidū kļūst pozitīvāka. Kamēr šaubīgo īpatsvars paliek nemainīgs, tikmēr tuvojoties skolas absolvēšanai, samazinās skeptiķu skaits un pieaug potenciālo uzņēmēju īpatsvars. Visbiežāk jaunieši vēlas uzsākt uzņēmējdarbību tādās jomās kā kultūra un izklaide (19%), tūrisms un ēdināšana (10%), kā arī mārketings (9%). Zīmīgi, ka puišu vidū populārākas ir nozares ar lielāku inovāciju potenciālu, piemēram, elektronika un telekomunikācijas (14%), turpretī meitenēm saistošāka šķiet izklaides un kultūras joma. Raudzīties uzņēmējdarbības virzienā jauniešus motivē tieši iespēja vairāk nopelnīt (56%), īstenot savu aizraušanos (50%), kā arī iespēja pašiem pieņemt lēmumus (48%). Savukārt mazāk nozīmīga šķiet iespēja veicināt tautsaimniecības attīstību (20%)...

Jau drīzumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu tiks īstenoti pasākumi, lai pilnveidotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes reģionos. Sagaidāms, ka šie pasākumi mazinās “digitālo plaisu” starp pilsētas un lauku reģionu MVU un veicinās reģionālo uzņēmējdarbību. Šādu pasākumu īstenošanu paredz VARAM īstenotais projekts “Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai MVU, veicinot izaugsmi un inovācijas” (SKILLS+). VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis atzīst: “Mūsu mērķis projekta SKILLS+ ietvaros ir uzlabot reģionālo mazo un vidējo uzņēmumu IKT prasmes un pilnveidot politikas instrumentus. Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi pilnībā varēs izmantot iespējas, ko sniedz vienotais Eiropas digitālais tirgus un digitālā ekonomika.” Projektā kopā iesaistīti 12 partneri no 11 valstīm/reģioniem un tā vadošais partneris ir Vācijas Saksijas Anhaltes Reģionālās attīstības un transporta ministrija. Lai nodrošinātu sekmīgu šī projekta īstenošanu mūsu valstī, ir izveidota Latvijas iesaistīto pušu darba grupu. Tajā piedalās pārstāvji no valsts...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 14. septembrī piedāvā uzņēmējiem bezmaksas semināru, kurā informēs par LIAA atbalsta instrumentiem eksportam un uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī par atbalsta pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" nosacījumiem, atbilstības kritērijiem, pieteikšanos, ieviešanu, finansējuma saņemšanu un biežāk pieļautajām kļūdām īstenošanas procesā. Pasākuma laikā tiks sniegtas atbildes uz dalībnieku uzdotajiem jautājumiem, kā arī būs iespēja saņemt individuālās konsultācijas, iepriekš piesakoties pa tālruni +371 67039499 vai e-pastu [email protected]. Lektori: Linda Grīnfelde – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Evija Piebalga – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste Semināra darba valoda – latviešu. Pieteikties semināram iespējams līdz 13. septembrim.

Valsts policija vērš uzmanību, ka apsardzes komersantu un apsardzes pakalpojumu saņēmēju pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim un aicina laicīgi saņemt jaunās licences. 2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra. Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu - apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana. Proti, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, apsardzes pakalpojumus būs tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri būs saņēmuši jaunā parauga speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Apsardzes darbības likums paredz četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus: apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze....

Lai paustu atzinību un godinātu Latvijas uzņēmējus, kuri rada un ražo eksportspējīgus un inovatīvus produktus un nodrošina lieliskus pakalpojumus, kuru prece ir nopietns konkurents importa ražojumiem un kuri novērtē kvalificēta darbaspēka nozīmi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu „Eksporta un inovācijas balva”. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam „Eksporta un inovācijas balva 2016”. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā līdz š.g. 26. septembrim. Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās: „Eksportspējīgākais komersants” lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, „Importa aizstājējprodukts”, „Inovatīvākais produkts”, „Rūpnieciskais dizains”, „Eksporta čempions”. Piedaloties konkursā, uzņēmums gūs iespēju saņemt naudas balvu darījuma braucienu apmaksai vai reklāmas laukumu kādā no LIAA izdevumiem, kā arī tiesības izmantot „Eksporta un inovācijas balvas 2016” laureāta zīmi savos mārketinga materiālos...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latgales Plānošanas reģionu rīko "Uzņēmēju dienas Latgalē 2016", kas notiks 23.septembrī un 24.septembrī Latgales vēstniecībā "GORS", Rēzeknē. "GORS" lielajā koncertzālē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Latgales novadu pašvaldību piedāvājumu, katram novadam raksturīgajiem produktiem, pakalpojumiem, tūrisma informāciju, kā arī ar Latgales reģiona un visas Latvijas uzņēmēju jaunāko piedāvājumu. Pie koncertzāles būs iespēja baudīt Latgalei raksturīgos gardumus mājražotāju un amatnieku gadatirgū, kā arī apskatīt Nacionālo Bruņoto spēku tehniku. Līdzīgi kā pērn rīkotajās "Uzņēmēju dienās Latgalē", arī šogad uzņēmējiem pasākuma laikā būs iespēja iegūt zināšanas Biznesa iespēju forumā, kā ietvaros notiks aktīva diskusija par reģionālajām aktualitātēm saistībā ar Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidi un darbaspēka pieejamību. Savu dalību pasākuma atklāšanā apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kas 23.septembrī plāno Latgales reģionālo vizīti un vietējo uzņēmumu apmeklējumu. "Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir būtisks priekšnosacījums, lai Latgales reģiona attīstība notiktu ne tikai uz papīra,...

Konkurences padome (KP) ierosinājusi uzraudzību pēc uzņēmēju konsultācijās un lietu izskatīšanas ietvaros gūtās informācijas, kas norādīja uz pazīmēm par iespējamiem konkurences ierobežojumiem gadījumos, kad uzņēmējiem ir obligāta prasība savā darbībā izmantot konkrētas valsts informācijas sistēmas. Uzraudzības laikā KP novēroja, ka šādu valsts informācijas sistēmu skaits ir neliels un vairumā gadījumu komersantiem tajās ir jāievieto dati vai atskaites par savu darbību, un šo informācijas sistēmu datus var izmantot gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Lai arī šādas informācijas sistēmas ir vairāku valsts iestāžu pārziņā, KP pēc sava vērtējuma izvēlējās sešas analīzei atbilstošākās – piecas Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu atbildībā esošās informācijas sistēmas un Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu. KP secināja, ka konkrētās informācijas sistēmas ir savstarpēji savietojamas un papildināmas ar citas iesaistītās puses informācijas sistēmu, lai tā varētu nodrošināt savu komercdarbību. Tāpat, izmantojot vai iesniedzot tajās datus, uzņēmējiem nav nepieciešams izmantot specifiskas iekārtas, turklāt obligāto prasību izpildei...

Sociālās inovācijas centrs 13. septembrī aicina visus interesentus uz pasākumu “Kopstrāde Latvijā – izaicinājumi un iespējas” (“Coworking in Latvia – challenges and possibilities” , kas veltīts kopstrādņu tīkla izveides un sekmīgas darbības iespējām Latvijā. Ar vairāk nekā 1600 kopstrādnēm (coworking) visā Eiropā, kopstrādnes ir viena no sabiedrībā straujāk augošajām tīklveida kustībam. Katru gadu šo organizāciju skaits pasaulē pieaug, pašlaik sasniedzot aptuveni 3000 vienības. Kopstrādnes ir efektīvs uzņēmējdarbības atbalsta rīks, tāpēc ar dažādām aktivitātēm ir plānots pielietot kopstrādnes kā atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Projekts risinās konkrētas problēmas, kas saistītas ar bezdarbu un pašnodarbinātības jauniešu vidū. Galvenās no tām ir nepieciešamība samazināt ekonomiskās darbības uzsākšanas izmaksas (biroja īre, sekretariāta izmaksas, sanāksmju telpa, IKT rīki u.c.), kā arī nepieciešamību cīnīties ar izolācijas sajūtu, sniedzot brīvas pārvietošanās iespējas Eiropā. Pasākums norisināsies Days Hotel Riga konferenču telpās latviešu un angļu valodā, un tajā uzstāsies pašmāju nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kas dalīsies zināšanās un pieredzē par veiksmīgu sadarbību...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību, ministrus, kā arī citus politiķus intensificēt politiskos kontaktus, lai Latvijas ražotājiem palīdzētu radīt jaunas eksporta iespējas un nostiprinātu jau esošās.LDDK atgādina, ka 9.augustā starp valdību un partnerorganizācijām, tajā skaitā LDDK, parakstītā vienošanās paredz būtiski palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri ir orientēti uz eksportu. To panākt nav iespējams bez eksporta tirgu paplašināšanas.Eksporta attīstība ir arī priekšnoteikums, lai īstenotu Nacionālās attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu un līdz 2020.gadam panāktu, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju no 12500 EUR 2015.gadā palielinās līdz 17000 EUR 2020. gadā, iekasēto nodokļu apjoms pieaug, no 28 procentiem pašlaik tuvojoties 32 procentiem no IKP 2020.gadā, iespēju robežās tiek nodrošināts nepieciešamais finansējums izglītībā, veselībā, attīstībā un pētniecībā, lai 2020.gadā sasniegtu izvirzītos mērķus.Vērtējot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošo ministru neseno tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, ir redzams, ka tās mērķis bija veicināt eksporta tirgus atjaunošanu, turklāt šāda tikšanās nebija pretrunā ar...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atgādina, ka tā turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" (projekta Nr. 7.1.1.0/15/I/001) pasākumu "Apmācība pie darba devēja". Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs, saņemot no NVA dotāciju, pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz 4 mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz sešus mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja.Kopš ESF projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" īstenošanas sākuma pasākumā "Apmācība pie darba devēja" ir iesaistīti 209 bezdarbnieki: 2015.gadā - 121 un 2016.gada 6 mēnešos - 88. Tie bezdarbnieki, kuri praktisko apmācību pie darba devēja jau ir pabeiguši, šobrīd strādā tādās profesijās kā ražošanas iekārtu operators, mazumtirdzniecības darbinieks, metinātājs,...

Pēc nelielā pieauguma gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā atkal sācis samazināties, otrajā ceturksnī noslīdot līdz 9,5%, liecina jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi bezdarbs samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet ceturkšņu griezumā bijis jau 0,8% kritums. Pagājušā ceturkšņa bezdarba rādītājs arī bijis zemākais kopš 2008.gada trešā ceturkšņa, informē Finanšu ministrija.Situācija darba tirgū saglabājas visai stabila, un vienlaikus ar bezdarba samazināšanos otrajā ceturksnī bijis arī minimāls nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, tam palielinoties par 0,03% - līdz 898,5 tūkstošiem. Vienlaikus bezdarbnieku skaits ir samazinājies jau visai būtiski - par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tāpat kā iepriekš turpina augt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, otrajā ceturksnī sasniedzot jau 68,3% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums saistīts gan ar iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņām, gan kopējās situācijas uzlabošanos darba tirgū, kad, spēcīgi augot vidējam algas līmenim, palielinās arī laba darba atrašanas iespējas. Tāpat stabili turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri...

Ministru kabinetā (MK) 16.augustā tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Līdz šī gada 15.augustam atbildīgās iestādes ir nodrošinājušas būtisku progresu investīciju uzsākšanas uzdevumu izpildē, kā rezultātā ir apstiprināti MK noteikumi par ES fondu investīcijām 3,2 miljardu eiro apmērā, un īpašs progress novērojams jau nākamajā fāzē - projektu atlašu izsludināšanā.2016.gada jūlijā ir novērojams stabils MK noteikumu apstiprināšanas progress, tādēļ kopumā ES fondu ieviešanas finansiālā nobīde no plānotā grafika saglabājas salīdzinoši neliela. Jūlijā ir apstiprināti 5 MK noteikumi par kopējo ES fondu finansējumu 86 miljoni eiro un izsludinātas 13 projektu iesniegumu atlases par 255,8 miljoniem eiro. Kopumā ir uzsākta gandrīz puse ES fondu projektu atlašu - 46,8%. ES fondu finansējuma ieviešanu regulējošie MK noteikumi ir galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai. Savukārt līdz šī gada beigām ir mērķis nodrošināt MK noteikumu apstiprināšanu līdz 90% no plānošanas periodā pieejamā ES fondu...

Apliecinot Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs un Viedās specializācijas stratēģijā noteikto, ka prioritāri atbalstāmi tie zinātnes un pētniecības virzieni, kas kalpo augstas pievienotās vērtības ekonomikas vajadzībām, valdība16.augustā, pieņemot attiecīgos Ministru kabineta (MK) noteikumus, atbalstīja nozīmīgu ES struktūrfondu investīciju piešķīrumu zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībai un augstskolu STEM infrastruktūras modernizācijai. Gan zinātnes infrastruktūras modernizācijai piešķirtie vairāk nekā 120 miljoni eiro, gan augstskolu STEM programmu kapacitātes celšanai atvēlētie 44 miljoni eiro būs nākotnes investīcijas tautsaimniecībai perspektīvās nozarēs un to cilvēkkapitālā.Pagājušajā nedēļā valdība jau atbalstīja profesionālās izglītības STEM programmu modernizāciju koledžās, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 14 miljonus eiro ERAF un valsts budžeta finansējuma. Līdz ar to pētniecībai un Latvijas intelektuālā potenciāla stiprināšanai mūsu valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanai šajā ES struktūrfondu plānošanas periodā kopumā būs pieejami vairāk nekā 178 miljoni eiro.Ar MK noteikumu projektiem var iepazīties:"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu"...