BIZNESS

Ministru kabineta 20. septembra sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas piedāvājums modernizēt Latvijas standartizācijas sistēmu - to paredz konceptuālais ziņojums "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu", kas publicēts MK tīmekļa vietnē. Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka standartu izmantošana un ieviešana būtiski veicina produktivitāti un inovācijas, kā arī dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz valstu iekšzemes kopproduktu. Labi funkcionējoša standartizācijas sistēma dod iespēju gan Latvijas uzņēmējiem, gan arī konkrētām nozarēm veicināt konkurētspēju, mazinot tirdzniecības tehniskās barjeras, veicinot preču un pakalpojumu vienotas kvalitātes prasības. Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums paredz stiprināt standartizācijā iesaistīto pušu dialogu, tādējādi veicinot publiskā un privātā sektora efektīvu sadarbību un iesaistīšanos standartu izstrādē. Efektīvāka standartizācijas izmantošana kalpo arī kā labs instruments, lai veicinātu nozaru pašregulāciju un kopīgi izstrādātos standartus izmantotu valsts politiku atbalstam. Kā piemēru var minēt būvniecības nozari, kur tehnisko normu noteikšana tiek paredzēta nozares profesionāļu līmenī ar standartu palīdzību. Ministrija piedāvā vairākus jauninājumus esošajā standartizācijas sistēmā:...

Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, 20.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā. Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību. Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā. Vienlaikus jānorāda, ka ar tipveida līgumiem netiek saprasti tikai tipveida līguma noteikumi, bet arī tipveida...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu, lai atbalstītu t.s. dzīves stila uzņēmējdarbību Latvijā. Priekšlikumi paredz, ka uzņēmumam, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 10 minimālās mēnešalgas jeb 3700 eiro ļaut tikai reģistrēt savu uzņēmējdarbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Savukārt, ja uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 12 000 eiro, un pie noteiktiem nosacījumiem ne vairāk kā 24 000 eiro, ieviest patentmaksu 150 eiro mēnesī, neierobežojot nozares un nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz trim. Vienlaikus plānots, ka tiktu saglabāti līdz šim piedāvātie nodokļa maksāšanas režīmi (fiziskas personas ienākumi no saimnieciskās darbības, no īpašuma, no piemājas saimnieciskās darbības un no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas u.c., patentmaksa un sezonas lauku darbi). Jau informējām, ka diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, tai skaitā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību...

Vakar, 19. septembrī, Latvijas biznesa vidi pārsteidza ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, paziņojot par viņa vadītās ministrijas uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidi. Priekšlikumi vēl būs jāskata valdībā un savs vērtējums jaunajiem ierosinājumiem jāizteic arī valsts budžeta stingrajiem uzraugiem - Finanšu ministrijai. Lai Latvija kļūtu par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up) attīstības vietu, Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Šāds uzņēmums par katru darbinieku maksātu fiksētu mēneša maksājumu 252 eiro apmērā, kas tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šis režīms varētu tikt piemērots uzņēmumam, kurš ražo, attīsta un pārdot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas. Tāpat plānots arvien aktīvāk no valsts puses stimulēt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti šādos uzņēmumos, lai radītu ekonomikas...

Uzstājoties ar runu par Eiropas Savienības stāvokli 2016. gadā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 14. septembrī nācis klajā ar tādiem autortiesību modernizēšanas noteikumiem, kas var vairot Eiropas kulturālo daudzveidību un tiešsaistē pieejamo saturu, vienlaikus visiem tiešsaistes darītājiem nosakot skaidrākus noteikumus. Priekšlikumi ietvers arī inovācijas rīku piedāvājumu izglītības un pētniecības, kā arī kultūras mantojuma iestādēm. "Es vēlos, lai žurnālistiem, izdevējiem un autoriem par viņu darbu tiktu maksāts taisnīgi, neatkarīgi no tā, vai darbi tapuši studijās vai dzīvojamās istabās, vai tie tiek izplatīti bezsaistē vai tiešsaistē, vai tos publicē ar kopētāja palīdzību vai ar hipersaites starpniecību tirgo tīmeklī," norādījis Ž. K. Junkers. Digitālo tehnoloģiju ietekmē mainās tas, kādā veidā mūzika, filmas, TV, radio, grāmatas un prese tiek radītas, izplatītas un izmantotas. Ļoti lielu popularitāti ir ieguvuši jauni tiešsaistes pakalpojumi, piemēram, mūzikas straumēšana, video platformas un RSS lasītāji, savukārt patērētāji aizvien biežāk sagaida, ka kultūras žanra saturs būs piekļūstams arī ceļojumos un pārrobežu braucienos....

2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija vērojamas izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Baltijas valstu ekonomikas pakāpeniski paātrinās izaugsmi. To joprojām virzīs privātais patēriņš, stiprinot arī darba tirgu un algu pieaugumu. Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas arī riski - secināts SEB bankas jaunākajā Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomikas apskatā (Nordic Outlook), kura prezentācija paredzēta 21. septembrī. Globālā ekonomika: šķēršļu joslas pārvarēšana Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, un IKP prognoze 2016. gadam ir 1.6%, bet nākamajam gadam - 2.4%. Ķīnas ekonomikā visdrīzāk vērosim kontrolētu palēninājumu, šogad tai pieaugot par 6.6%. IKP pieaugums palēnināsies līdz 6.3% 2017. gadā un 6% 2018. gadā. Kopumā globālās izaugsmes perspektīvas 2016.-2018. gada periodam nav iespaidīgas. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1.7%, 2017. un...

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā, Latvija kopā ar Īriju, Lielbritāniju, Itāliju, Ungāriju, Spāniju un Poliju uzsākusi īstenot kopēju projektu CLUSTERS3 -"Klasteru politikas izmantošana RIS3 stratēģijas sekmīgai ieviešanai". Projekta mērķis ir izstrādāt ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā. Projektu īsteno minēto valstu klasteru politikas plānošanas un ieviešanas organizācijas, no Latvijas puses projekta īstenotājs ir Ekonomikas ministrija. Ministrijas mērķis dalībai projektā ir attīstīt klasterus kā tautsaimniecības izaugsmes veicināšanas instrumentu. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un koordinētu projekta mērķa sasniegšanu, Ekonomikas ministrija kopā ar pārstāvjiem no publiskā un privātā sektora ir izveidojusi darba grupu un uzsākusi aktīvu darbu pie klasteru vides uzlabošanas plāna izstrādes. 14. septembrī notika Latvijas darba grupas pirmā tikšanās, kuras laikā Ekonomikas ministrija informēja par 7 valstu kopējā projekta mērķiem un plānoto darba kārtību projekta īstenošanas laikā. Tāpat tikšanās laikā tika...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Kā atbildīgās komisijas deputātus informēja Finanšu ministrija, lielākā daļa jauninājumu no ES prasībām jau ieviesti esošajā likumā, taču regulējums papildināts ar jaunām iepirkumu procedūrām, lai pašvaldības varētu nonākt pie kvalitatīvākā rezultāta. Paredzēts ieviest jaunus izņēmumus, kad iepirkuma procedūra nebūs nepieciešama, piemēram, specifiskos iepirkumos ar speciālistu piesaistīšanu. Tāpat pārskatīti izslēgšanas nosacījumi iepirkumos, kā arī gadījumi, kādos pasūtītājs drīkst piemērot zemākās cenas kritēriju. Savukārt iepirkumu apstrīdēšanā tiks ieviesta depozītsistēma. Par vairākām jaunā likuma normām vienošanās ar iesaistītajām pusēm nav panākta, sacīja ministrijas pārstāvji. Likumprojekts paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Tāpat kā līdz šim iepirkuma...

Valdības komitejas sēdē 12. augustā tika skatītas Ekonomikas ministrijas izstrādātās energoefektivitātes prasības, kas tiks izvirzītas precēm tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos. Minētās prasības tiks izvirzītas tikai tām precēm, kurām ir Eiropas Savienības (ES) noteiktas ekodizaina vai energomarķēšanas prasības un tādējādi to energoefektivitāte ir pārbaudāma pēc noteikta marķējuma vai atbilstības deklarācijas. MK noteikumu projekts "Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības" paredz, ka: ja uz preci attiecas normatīvie akti par tādu preču vai preču kopumu marķēšanu, kas saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, tad, iegādājoties šādu preci, iepirkumos būs jāizvirza prasību par atbilstību energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par B klasi. Energomarķēšanas prasības tiek noteiktas ar Direktīvas 2010/30/ES par tādu preču marķēšanu, kas saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu deleģētajiem aktiem – regulām. Šī direktīva Latvijas normatīvajos aktos ir ieviesta ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr. 480 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek marķētas preces, kas saistītas...

Valdība noteikusi kārtību, kādā varēs atbrīvot uzņēmumus no naudas soda (vai samazināt to) par konkurences pārkāpumiem iecietības programmas ietvaros. To paredz Ministru kabineta 13. septembrī skatītais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.pantā paredzētajiem pārkāpumiem"". Noteikumi paredz, ka karteļa dalībnieks, kurš iesniegs Konkurences padomei pierādījumus par citu (vēl kādu) karteļa vienošanās aizlieguma pārkāpumu, tiks atbrīvots no soda par šo pārkāpumu, kā arī tam par 50% tiks samazināts naudas sods par sākotnējo karteļa pārkāpumu. Noteikumos precizēta iecietības programmas pieteikuma iesniegšanas kārtība, tai skaitā, paredzot iespējamajam iecietības pieteikuma iesniedzējam tiesības iepriekš anonīmi konsultēties Konkurences padomē. Konsultācijas ir attiecināmas uz jebkuriem jautājumiem, kas skar iecietības pieteikuma iesniegšanu, piemēram, par pieteikumā norādāmo informāciju, pievienojamajiem dokumentiem, atbrīvojuma no naudas soda vai naudas soda samazināšanas kārtību un tiesību normu piemērošanas aspektiem. Konsultējoties...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina uzņēmējus pieteikties Gada balvai 2016. Balvas labākajiem darba devējiem un laureātiem vairākās citās nominācijās tiks pasniegtas noslēguma ceremonijā, kura šā gada 16. novembrī norisināsies Rīgā, Melngalvju namā. LDDK tradicionāli apbalvo labākos darba devējus Latgalē, Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē, Rīgā un Rīgas reģionā, savukārt lielākie uzņēmumi sacentīsies par labākā Latvijas darba devēja titulu. Tāpat šogad tiks apbalvota darba devējiem draudzīgākā valsts iestāde un pašvaldība, kā arī pirmo reizi – labākais uzņēmums - prakšu devējs. Jau trešo gadu par ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā prestižu balvu saņems arī kāds izcils Latvijas tautsaimnieks. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Lai Latvija attīstītos straujāk un mēs spētu panākt tādu dzīves līmeni, kāds ir Eiropas attīstītākajās valstīs, mums ir vajadzīgi spējīgi tautsaimnieki. Savukārt, lai Latvijas uzņēmīgie iedzīvotāji daudz plašāk iesaistītos uzņēmējdarbībā, ir jāpaaugstina tautsaimnieku prestižs, jāpopularizē veiksmīgu uzņēmēju sasniegtais, tas, ka viņi dod darbu cilvēkiem, maksā labas algas, ka viņu ražotās preces vai sniegtos pakalpojumus...

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” jauno kases aparātu, to iegādes vai pielāgošanas vajadzībām irgotājiem būs nepieciešami ievērojami līdzekļi, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) . Taču kaut arī sarunas par kases aparātiem jau kādu laiku ir bijušas aktuālas mazumtirgotāju ikdienā un valsts iestāžu kabinetos, skaidrība vēl joprojām uzņēmējiem nav - tirgū līdz šim tikpat kā netiek piedāvāti tādi kases aparāti, kas būs atļauti, kaut arī ieviešanas termiņš ir nolikts 2017.gada 1.janvārī. „Jau tagad skaidri saprotams, ka termiņš būtu jāpārceļ,” uzsver LTA padomes viceprezidents, uzņēmējs Kristaps Lūsis. Viņš situāciju salīdzina: "Ja valstī grib aizliegt izmantot lētākus auto, lai visi brauktu ar Mercedes, bet tajā pašā laikā to nemaz nevar atļauties. Tā arī ar jaunajiem kases aparātiem - tiek radīts kas ekskluzīvs un dārgs, pat reāli saprotot, ka jaunais kases hibrīds vai aparāts nedos garantijas pret krāpšanos....

Jūlijs bija pirmais mēnesis, kad varēja noteikt Lielbritānijas referenduma ietekmi uz Latvijas preču eksportu uz šo valsti, ziņo Finanšu ministrija. Neskatoties uz sterliņa mārciņas vērtības būtisko kritumu pēc referenduma, kopējā preču eksporta vērtība uz Lielbritāniju jūlijā pat pieauga par 8,2%. Koka un koka izstrādājumu vērtība, kas eksporta struktūrā uz Lielbritāniju veido aptuveni divas trešdaļas, gan ir samazinājusies par 7,7%. Savukārt monitoru un projektoru eksporta pieaugums par aptuveni četrām reizēm pilnībā kompensēja koka eksporta kritumu. Jāatzīmē, ka sterliņu mārciņas vērtība samazinās visu šo gadu, taču šajā gadā eksports uz Lielbritāniju nokritās tikai vienā mēnesī un pirmajos š.g. septiņos mēnešos kopumā uzrādīja 6,4% pieaugumu salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Koka eksporta vērtības samazinājums ir iespējams arī turpmākajos mēnešos, tomēr netiek prognozēts, ka tas būs ievērojams. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums š.g. jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 2,0% līdz 1764,1 miljoniem eiro, ko lielā mērā iespaidoja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās pēdējos mēnešos Eiropas Savienībā kopumā....

Valsts pārvaldes iestādes aicina iepazīt to ikdienas darbu piektdien, 30.septembrī. Šajā dienā būs iespējams uzzināt, kāds ir ikdienas darbs vairāk nekā 100 iestādēs, to skaitā arī visās ministrijās un Valsts kancelejā. Katra iestāde šajā dienā interesentiem piedāvā īpašu programmu. Ar plašo piedāvājumu var iepazīties vienuviet pasākuma tīmekļa vietnē www.atvertodurvjudiena.lv. Ministru kabinetā interesentiem būs iespējams iepazīt Valsts kanceleju, nodrošinot Ministru kabineta un Ministru prezidenta darbu, uzzināt par nepieciešamajām kompetencēm darbam valsts pārvaldē, par to, kā ideja nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, kā gatavo tiesību aktu projektus un kāpēc ir nepieciešami valodas redaktori. Finanšu ministrija kopā ar tās padotības iestādēm – Centrālo finanšu līguma aģentūru un Valsts kasi – stāstīs par nozares ikdienu un dos iespēju viktorīnā noskaidrot savu erudīciju. Savas durvis apmeklētājiem visā Latvijā vērs arī Valsts ieņēmumu dienests, aicinot apmeklēt Nodokļu pārvaldes klientu apkalpošanas centrus, Muitas kontroles punktus, kur varēs apskatīt tajos esošos darbam nepieciešamos tehniskos līdzekļus un iepazīties ar kinologu darbu. Tieslietu...

Eiropas Komisija izveidojusi REFIT platformu (Regulatory Fitness and Performance programme, Normatīvās atbilstības un izpildes programma), aicinot ikvienu uzņēmēju, nozaru asociācijas un citas nevalstiskās organizācijas paust viedokli un ieteikumus ES regulējuma pilnveidošanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ES regulējuma nepilnvērtību novēršanai. Saņemtie ieteikumi tiek izskatīti augsta līmeņa darba grupā, kuru vada Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans. Latviju darba grupā pārstāv Ekonomikas ministrija. 2015. gada maijā, pieņemot Labāka regulējuma programmu, Frans Timmermans uzsvēra: “Labāks regulējums ir viena no ES galvenajām prioritātēm, tāpēc Eiropas Komisija apņēmusies mainīt gan to, ko ES dara, gan to, kā ES to dara”. Eiropas Komisija apņēmusies reaģēt uz katru saņemto ieteikumu, plānotās rīcības rezultātus atspoguļojot Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā. Šobrīd Eiropas Komisijas ir publicējusi 16 atzinumus par REFIT platformā saņemtajiem ieteikumiem. Lai nodrošinātu ES konkurētspēju arī turpmāk, ES institūcijas regulāri veic normatīvā regulējuma pilnveidošanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi gan atsevišķās ES...