BIZNESS

Uzņēmumu reģistrs jau no 2014. gada sākuma iesaistījās aktīvā sabiedrības informēšanā par pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro. Apkopotie statistikas dati liecina, ka tomēr daudzi uzņēmēji joprojām to nav paveikuši. Termiņš pamatkapitāla izteikšanai eiro ir līdz šā gada 30. jūnijam, norāda Indra Aužele, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja.Atgādinu, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas uzņēmējiem palicis atklāts jautājums par pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro. 2013. gada 9. jūlijā Eiropas Savienības Finanšu ministru padome apstiprināja Latvijas dalību eirozonā, un eiro maiņas kurss tika fiksēts. No 2013. gada 9. jūlija komercsabiedrības varēja sākt dibināt ar pamatkapitālu eiro valūtā. Savukārt no 2014. gada 1. janvāra esošie komersanti sāka izteikt pamatkapitālu eiro.Pamatkapitāla denomināciju nepieciešams veikt kapitālsabiedrībām (SIA un AS) un kooperatīvajām sabiedrībām. Ja kapitālsabiedrības līdz noteiktam termiņam nebūs iesniegušas dokumentus pamatkapitāla denominācijai, Uzņēmumu reģistrs pamatkapitālu konvertēs pēc noteiktā maiņas kursa 1 EUR = 0,702804 lati. Tas nozīmē, ka pamatkapitāls tiks pārreģistrēts uz eiro, taču uzņēmuma dokumentācija paliks nesakārtota. Pēc...

Komerclikumā noteiktā kapitālsabiedrību (SIA un AS), kā arī Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktā kooperatīvo sabiedrību pamatkapitāla denominācija uz eiro noslēgsies jau 30. jūnijā, atgādina Uzņēmumu reģistrs (UR).Tie uzņēmumi, kas šo darbiņu nebūs veikuši, ar to agri vai vēlu saskarsies arī pēc noteiktā termiņa, jo veicot jebkuras citas izmaiņas komercreģistrā, nāksies "sakārtot papīrus" arī saistībā ar eiro. Statistika dati liecina, ka, sākot ar maiju, katru nedēļu vairāk nekā 700 uzņēmumu veic pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro, tomēr visticamāk daļa uzņēmēju dokumentus līdz pārejas perioda beigām nesakārtos. Rodas jautājums - kāpēc tik daudzi uzņēmumi vēl palikuši "aiz svītras"? Vai tāpēc, ka nereti dzirdēts: pārreģistrācijas process ir laikietilpīgs un sarežģīts, vai arī šķiet - tas neattiecas uz manu uzņēmumu? UR kopā ar sertificētu nodokļu konsultanti Jadvigu Neilandi atspēko mītus par uzņēmuma pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro.Tas notiek automātiskiDenominācija nenotiek automātiski! Situācijā, ja kapitālsabiedrība nebūs izpildījusi prasības līdz 2016. gada 30. jūnijam, Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, pārrēķinās komercreģistrā...

Viena no obligātajām ziņām, ko Uzņēmumu reģistrs uzkrāj par visiem uzņēmumiem, ir juridiskā adrese. Kā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā norāda INDRA AUŽELE, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem juridiskā adrese ir vieta, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).Komerclikums paredz īpašu nosacījumu, ar kuru var rēķināties visa sabiedrība un kura noteikti jāņem vērā uzņēmējam, proti, ja uz juridisko adresi komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to komersantam ir jārūpējas par to, lai viņš būtu sastopams juridiskajā adresē un saņemtu uz to sūtīto korespondenci. Komersants nevar atsaukties uz to, ka tā faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko un šī iemesla dēļ viņš nav saņēmis tam sūtīto korespondenci.Sabiedrības juridiskās adreses mērķis ir padarīt sabiedrības valdi sasniedzamu un panākt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu faktiskajai situācijai. Bieži vien, nosūtot korespondenci...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie saviem biedriem, aicinot izmantot iespēju un vērsties Satversmes tiesā ar iesniegumu, kas paredz tā sauktā solidaritātes nodokļa atcelšanu un iekasētās naudas atmaksu.LTRK vēstulē biedriem norāda, ka līdz šim vienmēr konsekventi iestājusies par darba spēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību Latvijā, taču pretēji valsts stratēģiskās attīstības prioritātēm, 2015.gada nogalē politiķi ne tikai atteicās samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas bija nostiprināts likumdošanā, bet ieviesa jaunu jeb solidaritātes nodokli, kas būtiski samazina mūsu valsts konkurētspēju augsti atalgotu darbinieku segmentā."Lai arī mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālisti, kuri tiks noformēti darbā citās valstīs," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.LTRK aicina biedrus pievienoties solidaritātes nodokļa apstrīdēšanai...

Darba devējs saņems Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un iegūs iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku, ja piedalīsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā ESF projekta "Jauniešu garantijas" atbalsta pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim". Pieteikt darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem ar augstāko vai profesionālo izglītību var komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi. Darba vietai ir jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz 4 mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas, darba devējs nevar nodarbināt jaunieti nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.Pirmo pusgadu nodarbinātā jauniešu algai NVA ik mēnesi maksā dotāciju 200 eiro apmērā (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu.NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir...

Ministru kabineta sēdē šā gada 31.maijā apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programma jaundibinātiem komersantiem, mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka “jaunā atbalsta programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai”.Latvijā komercbankas ļoti piesardzīgi sniedz mikroaizdevumus un aizdevumus saimnieciskās darbības uzsākšanai (t.i. starta aizdevumus), jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi galvenokārt komersantu nepietiekamās kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.Programmas ietvaros komersanti varēs saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro un starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro, ar maksimālo termiņu – 8 gadi.Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 32 miljoni eiro: Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 miljoni eiro, Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 22 miljoni.Aizdevumus piešķirs Attīstības finanšu institūcija Altum. Jaunā atbalsta programma turpinās 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un...

Sakarā ar reformas – pamatkapitāla denominācija uz eiro - noslēguma posmu, šobrīd Uzņēmumu reģistram (UR) jāizskata nesamērīgi liels dokumentu skaits, līdz ar to UR brīdina, ka iesniegtajiem dokumentiem laika posmā no 20.05.2016.- 31.07.2016. izskatīšanas termiņi var tikt pagarināti.UR aicina, pirms ierašanās saņemt lēmumu, pārliecināties, vai Jūsu dokumenti ir izskatīti un valsts notāra lēmums pieņemts. Meklējiet Uzņēmumu reģistra mājas lapā: www.ur.gov.lv .Meklēšanas instrukcija: 1) mājas lapas augšdaļā izvēlieties lauku „meklēt”, laukā ievadiet izsniegtajā izziņā norādīto numuru; 2) pārejiet uz lauku pa labi, nospiediet bultiņu uz leju un izvēlieties „Sekot dokumentam”; 3) nospiediet oranžo bultiņas lauku meklēšanai; 4) atveras informācija par Jūsu pieteikuma izskatīšanas statusu.Ja 3 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas valsts notāra lēmumu nesaņemsiet klātienē, UR to nosūtīs pa pastu uz sabiedrības juridisko adresi.Ja dokumenti reģistrācijai iesniegti un valsts notāra lēmums pieņemts elektroniski, lēmums tiks nosūtīts elektroniski lēmuma pieņemšanas dienā vai nākošajā dienā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ceturtdien, 26.maijā, iepazīstināja ar pētījumu par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai.Kopumā, ārvalstu uzņēmēji norāda, ka "ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē". Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):"Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.""Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus un tiem, kuri nemaksā; tam, savukārt, ir sniega...

Lai iepazīstinātu ar dabai draudzīgām tehnoloģijām, iespējām tās finansēt, kā arī ieviest savā uzņēmējdarbībā, šī gada 15.jūnijā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiks Baltijas "zaļo" inovāciju forums. Tas vienkopus pulcēs speciālistus no visām trim Baltijas valstīm un Norvēģijas, lai iedvesmotos un meklētu jaunus sadarbības partnerus. Baltijas "zaļo" inovāciju forumu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" ietvaros. Atbalsta: Norvēģijas Karalistes vēstniecība.Foruma ietvaros notiks arī B2B tikšanās ar Norvēģijas komersantiem, kuru laikā interesentiem būs iespēja prezentēt savu ideju un uzsākt pārrunas par iespējamo turpmāko sadarbību. Sagaidāms, ka virkne Norvēģijas komersantu apmeklēs pasākumu ar mērķi atrast jaunus sadarbības partnerus Baltijas valstīs.Paralēlās sesijās tiks diskutēts par investīciju piesaisti "zaļās" uzņēmējdarbības uzsākšanai un sadarbības iespējām starp Baltijas un Norvēģijas uzņēmējiem, ar veiksmes stāstiem dalīsies forumā pārstāvēto valstu uzņēmumi. Turklāt klātesošajiem tiks sniegta informācija arī par finansējuma piesaistes iespējām jauniem projektiem.Dalība pasākumā ir bezmaksas, un darba...

Lai veicinātu ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstību un dažādošanu lauku reģionos, valdība otrdien, 24.maijā, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā".Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu, bet tiem ir nozīme iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35 procentiem. Šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam, tādēļ lauku teritorijā ir nepieciešams papildus attīstīt arī citas nozares.Piedalīties projektu konkursā varēs saimnieciskās darbības veicēji, kuri ir deklarēti vai kuru uzņēmums ir reģistrēts lauku teritorijā. Atbalsts būs gan saimnieciskās darbības attīstībai un dažādošanai, gan tūrisma aktivitāšu veicināšanai.Atbalsta pretendenti nosacīti iedalāmi...

Ārvalstu investoru padome Latvijā 26. maijā no plkst. 10:00 līdz 12:00 viesnīcā "Radisson Blu Hotel Latvija" prezentēs pētījumu par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā. Pētījums tapis ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), konsultāciju uzņēmuma "KPMG" speciālistiem un Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga, SSER). Tā pamatu veido kvalitatīvas intervijas ar lielāko ārvalstu uzņēmumu Latvijā augstākās vadības pārstāvjiem, kuri atklāti dalās ar saviem vērojumiem par to, kāpēc, viņuprāt, uzņēmumi Latvijā iesaistās ēnu ekonomikā, par kādām plašākām problēmām valsts tautsaimniecībā tas liecina, kā arī, balstoties uz savu pieredzi Latvijā un ārvalstīs, sniedz idejas par to, kā mazināt ēnu ekonomikas apjomus valstī."Nākot no citas valsts, uzņēmējiem un investoriem sākotnēji ir ļoti grūti aprast ar milzīgo ēnu ekonomiku Latvijā - it kā normatīvais regulējums ir līdzīgs kā citās ES valstīs, taču realitātē darbojas citi likumi un tikumi," skaidro FICIL izpilddirektors Ģirts Greiškalns. "Maldīgs ir priekšstats, ka ēnu ekonomika ir...

Piektdien, 20. maijā, stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kurā mainīta nodokļu nomaksas pārbaudes kārtība lielajos iepirkumos, papildināti iepirkumu pretendentu izslēgšanas gadījumi. Ar grozījumiem tiek pārņemtas Eiropas Savienības normas. Tāpat spēkā stājas saistītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.Publisko iepirkumu likumā mainīta nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pasūtītājs neizskata kandidāta pieteikumu vai pretendenta piedāvājumu un nepiešķir pretendentam iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamo īpašumu nodokļu administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju, ir konstatēts, ka kandidātam pieteikuma vai pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai pretendentam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šā lēmuma pieņemšanas dienā Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.Šāda kārtība ir labvēlīgāka par līdzšinējo (nodokļu nomaksas pārbaudes diena ir...

Ēnu ekonomikas konferences ietvaros, kas notika 12. maijā, sabiedrībai tika prezentēts jaunais "Valsts iestāžu darba plāna projekts ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.". Plānā, līdztekus Finanšu ministrijas (FM) apkopotajiem priekšlikumiem, iekļauti arī vairāki desmiti uzņēmēju un ekspertu izstrādātu priekšlikumu piecās nozīmīgākajās uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajās jomās. Uzņēmēji un eksperti uzsver - ja ēnu ekonomikas mazināšanā vadība rīkosies pēc būtības un beidzot sakārtos arī "neērtās" jomas, ēnu ekonomiku iespējams mazināt daudz straujāk nekā par 1% gadā. Uzreiz pēc konferences plāna projekts tiks iesniegts apstiprināšanai ministru prezidenta vadītās Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes 10.jūnija sēdē, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)."Rēķinot no IKP 2015. gadā, 1 ēnu ekonomikas procentpunkts ir ap 75 miljoniem nodokļu ieņēmumu. Ēnu ekonomika pērn bija 21,3%. Tātad - samazinot to uz pusi, mēs iegūtu vairāk nekā 679 veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešamos miljonus," saka Juris Stinka, organizācijas "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes loceklis. "Iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošanas laikā no 2010.-2013. gadam...

Saeima ceturtdien, 12.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kas paredz bargāk vērstos pret konkurences pārkāpējiem, it īpaši karteļu gadījumos.Deputāti likumu papildināja ar jaunu normu par pārkāpumiem, kas izpaužas kā karteļa vienošanās. Šādus pārkāpumus uzskatīs, ka tie radījuši kaitējumu un to rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiks pierādīts pretējais. Patlaban likums paredz vien zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām personām, nevis īpašus nosacījumus attiecībā uz karteļu gadījumiem.Likuma grozījumi cita starpā arī paredz, ka turpmāk uzņēmējiem būs jāmaksā valsts nodeva par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos. Nodevas apmēru noteiks valdība. Tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma.Savukārt par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos padome varēs uzlikt naudas sodu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.Konkurences padome turpmāk varēs sodīt ar naudas sodu arī...

Saeima ceturtdien, 12.maijā, kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi maina nodokļu nomaksas pārbaudes kārtību lielajos iepirkumos, paredz izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem iepirkumu pretendentu izslēgšanas gadījumiem, kā arī pārņem šīs jomas Eiropas Savienības (ES) direktīvas būtiskākās prasības.Nodokļu nomaksas pārbaude mainās lielajos iepirkumos, sākot no 42 000 eiro pakalpojumu un piegāžu un 170 000 eiro būvdarbu iepirkumos, paredzot, ka nodokļu parāds nevar būt lielāks par 150 eiro kandidātam pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz pretendentu iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanu. Līdz šim nodokļu nomaksas pārbaudes diena bija iepirkuma izsludināšanas diena.Likumprojekta autori no Finanšu ministrijas skaidro, ka šāda kārtība būs labvēlīgāka par līdzšinējo, jo praksē ir bijušas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet elektroniskajā iepirkumu sistēmā joprojām tiek uzrādīts nodokļu parāds. Tagad pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka...