BIZNESS

Saeima ceturtdien, 12.maijā, kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi maina nodokļu nomaksas pārbaudes kārtību lielajos iepirkumos, paredz izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem iepirkumu pretendentu izslēgšanas gadījumiem, kā arī pārņem šīs jomas Eiropas Savienības (ES) direktīvas būtiskākās prasības.Nodokļu nomaksas pārbaude mainās lielajos iepirkumos, sākot no 42 000 eiro pakalpojumu un piegāžu un 170 000 eiro būvdarbu iepirkumos, paredzot, ka nodokļu parāds nevar būt lielāks par 150 eiro kandidātam pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz pretendentu iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanu. Līdz šim nodokļu nomaksas pārbaudes diena bija iepirkuma izsludināšanas diena.Likumprojekta autori no Finanšu ministrijas skaidro, ka šāda kārtība būs labvēlīgāka par līdzšinējo, jo praksē ir bijušas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet elektroniskajā iepirkumu sistēmā joprojām tiek uzrādīts nodokļu parāds. Tagad pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka...

Latvijas ēnu ekonomikas apjoms 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts 12. maijā publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs."Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un "aplokšņu" algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti," atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu...

Ministru kabineta šā gada 10.maija sēdē apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādāta atbalsta programma uzņēmējiem - Inovāciju motivācijas programma, kuras mērķis ir motivēt perspektīvu ideju autorus uzsākt uzņēmējdarbību, izstrādājot inovatīvus risinājumus un uzsākot to ražošanu. Plānotais programmas īstenošanas uzsākšanas termiņš ir 2016. gada 3. ceturksnis. To paredz MK noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.2.pasākuma "Inovāciju motivācijas programma" īstenošanas noteikumi".Atbalsta programmas "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informēs un iedrošinās, tai skaitā piešķirot godalgas dažādu konkursu laureātiem, pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību un inovāciju ieviešanu.Tāpat programmas ietvaros sabiedrība tiks informēta par norisēm saistībā ar inovācijām un to potenciālu, tādējādi iedrošinot pēc iespējas plašāku sabiedrības un uzņēmēju daļu pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai.LIAA uzdevums būs arī paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un motivēt uzsākt komercdarbību Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās specializācijas prioritātēs vai jomās.Atbalsta programmas "Inovāciju motivācijas programma" mērķa grupa...

Ministru kabineta (MK) 10.maija sēdē apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādāta atbalsta programma uzņēmējiem "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā", kuras mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. To paredz MK noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" īstenošanas noteikumi"."Programmas ietvaros sniegtais atbalsts pilotrūpnīcām būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas ekonomikā, dodot uzņēmumiem iespēju paaugstināt konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām atbalstu grantu veidā jaunu produktu laišanai tirgū saņems 30 komersanti," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim (detalizētāk šeit.) Programmas ietvaros vismaz 20 % no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām ir jāatbilst pētniecības...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izvērtējusi Māra Kučinska vadītās valdības Rīcības plānu un savā atzinumā aicina noteikt konkrētus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, nodokļu politikas izmaiņas plānot kopā ar sociālajiem partneriem. Tas ļautu kontrolēt, cik sekmīgi notiek plāna īstenošana un vai tā dod gaidītos rezultātus.LDDK iesaka rīkoties, lai 2017.- 2018. gadā sasniegtu IKP uz iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) 70 procentu apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja (pašlaik Latvijā - 64%, Lietuvā - 75%, Igaunijā - 76%), kā arī 17. vietu uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma "Doing Business" reitingā 189 valstu konkurencē.Tāpat LDDK rosina izvirzīt mērķi sasniegt 38. vietu konkurētspējas novērtējumā Globālās konkurētspējas ziņojumā 144 pasaules valstu ekonomiku konkurencē, kā arī samazināt ienākumu nevienlīdzību summārajā ienākumu nevienlīdzības indeksā (S80/S20) no 6.5 uz 5.4."Mēs pozitīvi vērtējam Māra Kučinska valdības pausto vēlmi daudz ciešāk nekā iepriekš sadarboties ar sociālajiem partneriem. Mēs arī atbalstām valdības Rīcības plānā noteiktās prioritātes, kā arī daudzas patiešām pozitīvas apņemšanās. Taču mēs nevaram...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Jelgavas pilsēta sadarbībā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju un AS Latvijas Gāze atbalstu aicina apmeklēt "Uzņēmēju dienās Zemgalē 2016", kas notiks no 29. līdz 30.aprīlim Zemgales Olimpiskajā centrā, Kronvalda ielā 24.Pasākumam pieteikušies 186 dalībnieku no visa Zemgales reģiona, kuri prezentēs savu produkciju un piedāvātos pakalpojumus. Kultūras programmas ietvaros apmeklētājus priecēs reģiona muzikālo grupu uzstāšanās. Neaizmirstamu pievienoto vērtību sniegs Zemgales reģiona tautas tērpu parāde un modes skate "Zemgales mode laikmetu griežos", kuras laikā varēs apskatīt reģiona modes īpatnības un tās vēstures attīstību, kā arī unikālais frizūru šovs "Elegantā mistērija". Kā viens no spilgtākajiem notikumiem būs konditoru konkursa "Zemgales skaistākā torte" noslēgums Normunda Skauģa un Ilzes Briedes vadībā.Šo dienu laikā norisināsies Biznesa iespēju forums, kura laikā notiks lekcijas un diskusijas tādos aktuālos tematos kā būvniecība, enerģētika un nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ārējo tirgu aktualitātes un dažādu valstu eksporta priekšnoteikumi, finanšu instrumenti uzņēmējdarbības attīstībai. Forumu vadīs kompetenti...

Rīgas pilsētas būvvalde informē, ka spēkā stājušies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.Kā galvenais ieguvums jāmin, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu...

Laikā no 2014. līdz 2015.gadam darbā iekārtojās 44 tūkstoši jeb 54% no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem no 15 līdz 29 gadiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu. Kopumā 2014.-2015.gadā Jauniešu garantijas programmā tā saucamais kvalitatīvais atbalsts sniegts 11 tūkstošiem jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet visvairāk apmācību pasākumos – 8,3 tūkstoši. Vienlaicīgi darba meklēšanas atbalsta pasākumos piedalījušies kopumā 63 tūkstoši jauniešu, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 17 tūkstoši, jauniešiem sniegtas 74 tūkstoši karjeras konsultācijas. LM uzsver, ka kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas – pieaug jauniešu no 15 līdz 24 gadiem nodarbinātības līmenis (33,5%, ES vidējais 34,1% - 2015.g. 3.cet.) un mazinās bezdarbs (Latvijā 16,2%, ES vidējais 20,2% - 2015.g.3.cet.). 2014.-2015.gadā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēma 82 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Jauniešu garantijas programma sniedz atbalstu jauniešiem – gan tiem, kam trūkst zināšanu un prasmju, lai veiksmīgi...

Jau ceturto gadu Patentu valde (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rīko konkursu "Gada preču zīme", kurā šogad par galveno apbalvojumu divās nominācijās "Gada preču zīme Latvijai" un "Gada preču zīme pasaulei" cīnās 83 preču zīmes. Uzvarētāji jau tradicionāli tiek noteikti, ņemot vērā sabiedrības balsojuma rezultātus un žūrijas komisijas vērtējumu. Šogad sabiedrības balsojums noritēja no 21.marta līdz 7.aprīlim PV tīmekļa vietnē, un žūrijas komisija, kurā ietilpst seši Latvijā atzīti eksperti, tikās 13.aprīlī, lai lemtu par atbilstošākajiem kandidātiem. Šodien, 18.aprīlī žūrijas komisija ir pieņēmusi lēmumu par šī konkursa uzvarētājiem ekspertu vērtējumā. Kā zināms, sabiedrības un žūrijas vērtējums ir vienlīdzīgs un dod pretendentiem katrs 50% vērtējuma. Uzvarētāju vārdi konkursā "Gada preču zīme 2015" tiks paziņoti 26. aprīlī īpašā apbalvošanas ceremonijā, kura noritēs Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" zālē. PV direktors un žūrijas komisijas priekšsēdētājs Sandris Laganovskis uzsver, ka konkursa galvenais uzdevums ir veidot Latvijas uzņēmējdarbības tēlu un popularizēt rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nozīmību valstī....

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši - bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai. VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā. Paredzēts, ka projekta ietvaros līdz 2023. gada beigām atbalstu darba drošības uzlabošanai būs saņēmuši 4700 mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 643 472 eiro, tai skaitā ESF finansējums - 10 746 951 eiro...

Investori, izvēloties valsti, kurā ieguldīt, būtisku uzmanību pievērš tiesiskās vides aspektiem, atzīstot, ka Latvijas gadījumā situācija nav labvēlīga. Pie šādas atziņas vakar, 14. aprīlī, nonāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) rīkotās diskusijas "Uzņēmējdarbība, investīciju vide un tiesiskums Latvijā" dalībnieki. Tas skaidrojams ar dažādiem nolēmumiem, kas gadījumā, ja jāaizsargā savas intereses, dažādās tiesu instancēs būtiski atšķiras. Tas savukārt dod ļoti negatīvus signālus ārvalsts kompānijām, kuras dažkārt izvēlas savus ieguldījumus veikt kaimiņvalstīs nevis Latvijā. "Kamēr runājam par cipariem, ko potenciāli varētu nopelnīt investors Latvijā, viss ir kārtībā. Bet, kad nonākam līdz tam, kas notiks, ja investoram savas intereses nāksies tiesiskā ceļā aizsargāt, diemžēl, situācija ir samērā nepatīkama, jo, piemēram, tas, kas izskan starptautiskajā publikā, ir saistīts ar nopietnu spriedumu kvalitātes jautājumiem, kuros izbrīnu rada patvaļīgi pat revolucionāri tiesību normu iztulkojumi tiesību doktrīnām un šo juridisko terminu izpratne gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šāda reputācija neveicina ieguldījumu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptauja, kas veikta Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte pētījuma ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa jeb 77% uzņēmēju uzskata, ka maksātnespējas procesi Latvijā netiek veikti godīgi un atklāti. Turklāt teju tikpat daudz (74%) uzņēmēju ir saskārušies ar ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu. Pētījums veikts 2015. gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus. Visizplatītākie maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas veidi, ko novērojuši uzņēmumi, kas iesaistīti maksātnespējas procesā kā nodrošinātie vai nenodrošinātie kreditori, ir fiktīvu kreditoru radīšana un apgrūtināto aktīvu pārdošanas aizkavēšana, lai maksātnespējas administrators vai debitors tos varētu izmantot finanšu plūsmas radīšanai. Tāpat nereti kreditoriem nācies sastapties ar neizsekojamiem maksātnespējas procesa administratora darījumiem un rīcību, kā arī ar aizkavētu ieņēmumu, kas iegūti no pārdošanas, nodošanu kreditoriem. "Maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi diemžēl liecina par sava veida tiesiskuma krīzi Latvijā. Investorus...

Ministru kabinets šā gada 5. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu klasteru darbības atbalstam. “Jaunās klasteru atbalsta programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību. Tādējādi tiks sekmēta komersantu konkurētspējas celšana, eksporta apjomu palielināšana, inovācijas un jaunu produktu veidošanās, kas ir iekšzemes kopprodukta pieaugumu veicinoši faktori un būtiskas komponentes valsts ilgtspējīga makroekonomikas modeļa attīstībai,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Klasteru atbalstam novirzīsim 6,2 miljonus eiro, kuru ietvaros laika periodā līdz 2020. gadam plānots atbalstīt 14 projektus,” norāda ministrs. Klasteru programmā projektus atbalsta saņemšanai varēs iesniegt biedrības vai nodibinājumi, kuri kopā ar partneriem veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišā, produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā. Programmas gala labuma guvēji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti. Klasteru programmas kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir...

Laikā, kad Latvijā tikai vēl lemj par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, daudzviet pasaulē tā jau ir norma, kuru uzņēmumi īsteno, apzinoties savas darbības ietekmi uz vidi un vēloties dot sabiedrībai netiešu labumu, jo uzņēmējdarbība ir lielākais resursu patērētājs (elektroenerģija, ūdens, siltumenerģija). Latvijā vides politikas stratēģijas ir ieviestas tikai lielajiem uzņēmumiem, bet tā ir procentuāli mazākā uzņēmējdarbības forma, jo Mazais un Vidējais uzņēmumu sektors (turpmāk MVU) nodarbina aptuveni 79% no visiem privātā sektorā strādājošajiem. Efektīva resursu pārvaldība un ilgtspējīga plānošana nav papildu vai kārtējie pienākumi, ko nosaka Eiropas un vietējās likumdošanas prasības uzņēmumiem, – tā ir jāuzskata par iespēju sakārtot savu uzņēmumu, gūstot finansiālu labumu un nodrošinot uzņēmuma konkurētspēju. Šī aktualitātē pamudināja SIA “Demarsch” radīt ideju par e – apmācību “Vides politika uzņēmējdarbībā”. Projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tiek organizētas bezmaksas mācības mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem: 9.martā Valmierā (Viesnīcā "Wolmar", Tērbatas iela 16a); 10.martā Jelgavā...

Saeima ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt. Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu. Jaunā regulējuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas. Līdz ar jauno regulējumu tiek ieviestas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā - gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sarakstā. Tas attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā 249 darbiniekus vai kuriem pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā 43 miljonus eiro. Tāpat tas attieksies uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (Mwh). Jaunās prasības varētu skart ap 1000 uzņēmumu, iepriekš pauduši...