BIZNESS

Piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, plānots izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā, informē Labklājības ministrija (LM). Paredzams, ka aktivitātes palīdzēs sabalansēt darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības nozaru attīstību, jo darba tirgū būs pieejami darbinieki ar pieprasītām prasmēm un profesijām. Tādējādi būs iespējams sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un uzlabot iedzīvotāju prasmes atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām. To paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru" pasākuma "Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana" īstenošanas noteikumi". Plānotie pārkārtojumi arī palīdzēs Latvijai laikus pielāgoties Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030", Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020. gadam un Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai noteiktajām strukturālajām izmaiņām un pieņemt pamatotus lēmumus rīcībpolitikas izstrādē...

Nākamnedēļ, 7.martā, Zaķusalas radio un televīzijas tornī, E-prasmju nedēļas svinīgās atklāšanas pasākuma ietvaros, notiks diskusija “Drošība digitālajā vidē”. Diskusijā piedalīsies nozares eksperti un valsts sektora pārstāvji, apspriežot tādas tēmas kā kiberdrošības stratēģiju, galvenos apdraudējuma veidus uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem digitālajā vidē. Diskusija notiks no plkst. 14:15 līdz 16:15, tai varēs sekot tiešraidei E-prasmju mājas lapā (eprasmes.lv/tiesraides). Šogad E-prasmju nedēļa norisinās no 7.marta līdz 12.martam un tā aptvers divas galvenās tēmas : IKT prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai IKT drošība un datu aizsardzība Lietotāji Latvijā ir noraizējušies par drošību, veicot finanšu darījumus – vairāk nekā puse (53%) aptaujāto baidās zaudēt savu naudu tīmeklī, veicot finanšu darbības, vai tā būtu iepirkšanās tiešsaistē, internetbankas izmantošana vai jebkādi citi finanšu darījumi, liecina “Kaspersky Lab” Latvijas interneta lietotāju aptauja. Pētījums atklāj, ka trešdaļa lietotāju Latvijā nelasa drošības noteikumus un norādījumus mājaslapās, kurās ievada savus personīgos un finanšu datus. Šie rezultāti izceļ cilvēcisko faktoru drošības riskos, kas būs viena...

Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt un bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi ir palielinājušies un gada izaugsme bija 2,7%, secinājusi Gunta Piņķe, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta eksperte. 2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu (pieaugums par 3,3%). Savukārt investīciju dinamika 2015.gadā bija mērena (pieaugums par 2,6%). Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš (par 3,1%). Pēdējos gados zemais pieprasījums ārējos tirgos ir ietekmējis eksporta dinamiku, un tā kļuvusi lēnāka. Lai arī 2015.gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms nav samazinājies, bet pat nedaudz palielinājies (par 1%). Nelielo pieaugumu galvenokārt nodrošināja pakalpojumu eksports, preču eksporta apjomam paliekot praktiski nemainīgam. Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015.gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā (par 4,3%), kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šā gada 25.februārī saskaņošanai nodevusi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda otro apmācību atbalsta pasākumu "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti". Pēc atbalsta nosacījumu saskaņošanas ar iesaistītajām pusē, pasākums vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc horizontālām apmācībām jeb apmācībām, kuras nav specifiskas vienas nozares ietvaros, joprojām ir salīdzinoši augsts, EM izstrādāja atsevišķu atbalsta pasākumu, kura ietvaros tiks īstenoti trīs apmācību projekti. To ietvaros tiks sniegtas IKT apmācības pašnodarbinātām personām, sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem, kāpinot to produktivitāti un darba efektivitāti, kā arī paaugstinot darbinieku kvalifikāciju un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Tāpat tiks sniegtas netehnoloģiskās apmācības, kas palīdzēs nodrošināt uzņēmumus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku un sekmēs netehnoloģisko inovāciju ieviešanu komersantos. Kā trešais apmācību virziens plānotas apmācības, kas veicinās investoru piesaisti valstij. Atbalsta pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un finansējuma saņēmējas pasākuma ietvaros...

Nereti rodas situācijas, kad uzņēmums noteiktu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām. Tomēr, ņemot vērā, ka šajā periodā uzņēmuma darbība ir ierobežota, šādas situācijas nevar būt ilgstošas. Cik patlaban Latvijā ir uzņēmumu, kuriem nav lemtspējīgas valdes, kurās jomās šie uzņēmumi visbiežāk darbojas un kas ir to īpašnieki, šajā pētījumā centies noskaidrot Lursoft. Vairāk nekā 30 tūkstoši kapitālsabiedrību bez lemtspējīgas valdes Jānorāda, ka situācijas, kad uzņēmumam nav valdes ar pārstāvības tiesībām, nav nemaz tik retas, un tam var būt dažādi iemesli. Piemēram, Komerclikuma 306.panta 3.daļa paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu (akciju sabiedrībai), tāpat arī var gadīties, ka uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā, kā rezultātā tas var palikt bez valdes. Lursoft veiktais pētījums parāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 33 719 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS),...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina iesniegt sadarbības projektu idejas Interreg V-A Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam* projektu konkursā. Šajā konkursā pieejamais finansējums - līdz 18 milj. eiro. Projektu idejas aicina iesniegt kādā no programmas prioritātēm – aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide, tīra un augstvērtīga dzīves vide, integrēts darba tirgus. Finansējumam var pieteikties no Kurzemes, Pierīgas, Rīgas un Vidzemes: valsts budžeta iestādes, piemēram, nozaru ministrijas, aģentūras; no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas un to izveidotās iestādes, piemēram, plānošanas reģioni, izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas; pašvaldības un to izveidotās iestādes; pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības; biedrības un nodibinājumi; privātie uzņēmumi. Projektu idejas ir jāsagatavo, sadarbojoties partneriem no Latvijas un Igaunijas. Tās aicinām iesniegt līdz 2016. gada 22. aprīlim programmas Apvienotajā sekretariātā. Informāciju par programmu, atbalstāmajām aktivitātēm un finansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kā arī programmas Apvienoto sekretariātu, var iegūt programmas mājaslapā – www.estlat.eu. 2016. gada 31. martā Rūjienā...

Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka no 01.07.2016. tiks piemērota valsts nodeva un publikācijas maksa sabiedrībām, kas nebūs pamatkapitālu pārreģistrējuši uz eiro. Dokumentiem nepieciešams zvērināta notāra apliecinājums, komercreģistra iestādes amatpersonas, vai parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu. Iestādes amatpersonas apliecinājums uz dokumenta personai izmaksā 7.11 EUR. Komerclikuma grozījuma no 2013.gada 1.jūlija jeb, tā dēvētie, antireiderisma grozījumi paredz, ka Uzņēmumu reģistrā līdz 2015.gada 30.jūnijam bija jāiesniedz dalībnieku reģistra pirmais nodalījums, savukārt Komerclikuma grozījumi no 2014.gada 1.janvāra nosaka, ka SIA un AS līdz 2016.gada 30.jūnijam jāveic pamatkapitāla pārreģistrācija eiro. Uzņēmumu reģistrs apzinās, ka šo prasību izpilde nozīmē papildus administratīvo slogu uzņēmējiem, tāpēc, lai atvieglotu šo procesu, izstrādāta video pamācība, kurā, soli pa solim, tiek izskaidrots, kādi dokumenti nepieciešami un kā tos pareizi sagatavot, lai dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšana un pamatkapitāla pārreģistrācija eiro būtu veiksmīga. Video pamācība izveidota Uzņēmumu reģistra informatīvās kampaņas „Uzņēmēj, sakārto papīrus!” laikā. Kampaņas mērķis ir ne tikai informēt...

Rīgas domes un "Swedbank" ceturtdien, 18. februārī, parakstītā vienošanos par grantu programmas "Atspēriens" īstenošanu 2016.gadā jau astoto gadu pēc kārtas turpinās veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā. Kopējais grantu programmas apjoms pirmajam pusgadam paredzēts vairāk nekā 95 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz pat 15 000 eiro. Šogad konkursā īpaša uzmanība tiks pievērsta inovatīvām biznesa idejām. Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus grantu programmai līdz šā gada 21.martam plkst.12, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Amatu ielā 4, LV-1050, 308.kabinetā. Informācija par grantu programmu un ar to saistītajām aktivitātēm (semināriem u.c.) pieejama: www.atsperiens.lv, kur sadaļā "saistītie dokumenti" iespējams lejupielādēt konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas. Grantu programmai, atbilstoši nolikumam, var pieteikties privātpersonas vai komersanti, kas reģistrēti Rīgā ne ilgāk kā divus pilnus gadus. Grantu programmas pieteikumus vērtē atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem - galvenokārt pēc biznesa idejas ilgtermiņa, dzīvotspējas un oriģinalitātes. Šajā konkursā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tieši inovatīvajām idejām, kas...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014. - 2020.gadam atbalsta programmu, to paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" īstenošanas noteikumi" . Programmas ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, kā arī jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā. Tādejādi tiks paaugstināta komersantu produktivitāte un konkurētspēja. Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai nozīmīgs ir darbaspēka ražīguma pieaugums. Pārdomāta inovācijas un uzņēmējdarbības konkurētspējas politika un atbilstoši inovācijas politikas instrumenti, piemēram, atbalsts modernu iekārtu iegādei, veicinās arī darbaspēka produktivitāti un cels Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālā mērogā. Programmas ietvaros atbalstu piešķirs projektu iesniedzējiem, kuri definēs prasības eksperimentālajai tehnoloģijai (integrētai ražošanas līnijai), izgatavos paši vai pasūtīs iekārtu ražotājiem (ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem) eksperimentālo tehnoloģiju...

Latvijas 28 ievērojami start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju. Jaunās organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem. Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva: "Latvijas start-up uzņēmumi ir piesaistījuši vairāk nekā 100 miljonus eiro investīcijas. Šī ir tikai publiski izpaustā informācija. Es esmu pārliecināta, ka Latvijai ir visi nepieciešamie potenciālie priekšnosacījumi, lai kļūtu par Ziemeļaustrumu Eiropas start-up uzņēmumu kustības centru. Mēs jau tagad strādājam pie juridiskas definīcijas, kas atšķirtu...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas. Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā arī ES fondu investīcijām. Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011.-2014.gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%. Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū - ES - pakāpeniski uzlabojas. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē sliktā ekonomiskā situācija Krievijā. Neskatoties uz to, ka ģeopolitisko sarežģījumu sekas rada apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei, 2016.gadā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gadu iepriekš un sasniegt 3,2%. Straujākai Latvijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai ir svarīgi atrast...

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to vakar, 3. februārī, vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu. Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām. Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, šodien sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma. Likumā noteikts termiņš, ka...

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. 2015.gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015.gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli. "Kokapstrādes nozarē notiek darbs ar darbinieku veselībai un dzīvībai ļoti bīstamām iekārtām, kas nepiedod cilvēku neuzmanību, paviršību vai pārgalvīgu rīcību. Ja mēs to neapzināmies un nenovērtējam,...

Lai gan piecu gadu laikā par 40,3% ir samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, joprojām nesakārtota darba vide var būt cēlonis nelaimes gadījumam darbā, kas bieži atstāj smagas sekas uz veselību un turpmākajām darba spējām, informē Labklājības ministrija. Lai turpmākajos gados strādājošajiem nodrošinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, tādejādi veicinot kvalitatīvu darbavietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Pamatnostādnes 2016. gada 19.janvārī apstiprinātas valdībā. "Kopā ar Latvijas darba devējiem un arodbiedrībām ir daudz paveikts, lai uzlabotu cilvēku drošību un veselības aizsardzību darbā. Tomēr ieguldīšana darba aizsardzības jomā un sabiedrības izpratnes veicināšana joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. To kopumā varam panākt savlaicīgi risinot esošos izaicinājumus, lai nebūtu jācīnās ar sekām un to radītajiem zaudējumiem," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Vienlaikus labklājības ministrs norāda, ka "ieguldījums darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina ne tikai darbinieku labklājību, bet ilgtermiņā atmaksājas arī finansiāli un pozitīvi ietekmē ekonomisko...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izstrādājusi priekšlikumus valdības deklarācijai, kur par pamatu noteikts ekonomikas izrāviens, ko iespējams sasniegt, ja par prioritātēm izvirza eksportu, produktivitāti un Latvijas valsts globālo konkurētspēju. Biedrība uzskata, ka nosakot vīziju, stratēģisko mērķi, indikatorus, prioritātes un TOP 10 uzdevumus, kas apkopoti vienas lapaspuses apjomā, ir daudz veiksmīgāks dokuments, nekā līdz šim, kad valdības pieņēmušas garas un ļoti vispusīgas deklarācijas. "Līdz šim valdības deklarācijas ir bijušas 15 un 20 lapaspušu garas, kas nozīmē, ka prioritātes ir "izplūdušas", politiķi šo dokumentu nespēj realizēt un tāpēc tas uzskatāms par bezjēdzīgu. Mēs vēlamies, lai pioritātes un darāmie darbi ir uzrakstīti uz vienas lapaspuses, un tādējādi tiek pieņemts ikvienam saprotams un kompakts dokuments," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. LTRK savos priekšlikumos norāda, ka attīstoties uzņēmējdarbībai, jāvirzās uz to, lai tuvāko 10 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā sasniegtu vismaz 90% no Eiropas Savienības (ES) vidējā dzīves līmeņa, bet valsts iegūtu papildu finanšu līdzekļus,...