BIZNESS

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi, ir gandrīz par 32 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku - tā liecina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) 2015. gadā publicētais pētījums "Intelektuālā īpašuma tiesības un uzņēmumu sniegums Eiropā: ekonomiskā analīze". Šie dati norāda, ka intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir būtisks ekonomiskā snieguma paaugstināšanai tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina ne vairāk par 250 cilvēkiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro. Diemžēl pētījums parāda, ka ES salīdzinoši nelielam skaitam MVU pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi. Kopumā pētījumā secināts, ka uzņēmumos, kuriem pieder IĪT, pretstatā uzņēmumiem, kuriem tie nepieder: ir par 29 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku; tiek nodarbināti aptuveni sešas reizes vairāk darbinieku; darbiniekiem ir līdz pat 20 % lielāks atalgojums. Patentu valde pēdējos gados ir mērķtiecīgi strādājusi, lai atvieglotu izgudrojumu, preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanu un aizsargāšanu. Sākot ar 2016. gadu, tiks būtiski uzlabota rūpnieciskā īpašuma aizsardzība...

Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi veido 49% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu kopējais skaits pēdējo gadu laikā audzis teju tikpat strauji kā Latvijā kopā reģistrēto uzņēmumu skaits. Zināms, ka mikrouzņēmumi un mazie uzņēmēji nodarbina 67% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem un šajos uzņēmumos nodarbināto skaits kopš 2012.gada audzis par 4%, kamēr kopējais Latvijā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par nepilniem 5%. Lai aicinātu iedzīvotājus atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, piektdien visā Latvijā iniciatīvas "Atbalsti mazo biznesu!" ietvaros norisināsies jau par tradīciju kļuvusī "Mazā biznesa diena", kurā piedalīsies vairāk nekā 4700 uzņēmumu. Atzīmējot "Mazā biznesa dienas", šogad norisinās arī seminārs "Mazā biznesa diena Rīgā un visā Latvijā", kam ir iespēja sekot video tiešraidē http://mazabiznesadiena.lv/seminari. Šīs dienas mērķis ir vismaz vienu reizi gadā pievērst uzmanību mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, gan atbalstot tos ar uzslavu un padomu, gan iegādājoties mazo uzņēmumu produkciju. Lai veicinātu arī dažādās Latvijas pašvaldībās esošo uzņēmēju atpazīstamību iedzīvotāju vidū, šīs...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādājusi un šā gada 19. novembrī saskaņošanai nodevusi jaunas atbalsta programmas projektu, kuras mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos. Programmas „Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros uzņēmējdarbības uzsācēji radošo industriju nozarēs atbalstu varēs saņemt Rīgas radošo industriju inkubatorā, bet reģionos atbalsts būs pieejams jauniem komersantiem bez nozaru ierobežojuma vēl vairāk kā 10 biznesa inkubatoros. Programmas uzdevums ir nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu inkubācijas vidi visos Latvijas reģionos, ņemot vērā labāko uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta pieredzi un veicināt pašvaldību, plānošanas reģionu, augstskolu, komersantu organizāciju un vietējo komersantu sadarbību atbalsta sniegšanā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām, plānošanas reģioniem, augstskolām, komersantu organizācijām atlasīs inkubācijai piemērotas telpas. Inkubācijas struktūrvienības plānots izveidot 9 lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī vēl vismaz 3-4 pilsētās, kurās LIAA ar pašvaldību vienosies par šādu nepieciešamību un pamatotību. Pārējās pilsētās tiks izveidots...

Jau otro gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) valsts svētku priekšvakarā apbalvojusi labākos darba devējus Latvijā. Rūpīgi izvērtējot kritērijus, žūrija par labāko darba devēju Latvijā šogad atzina uzņēmumu Rimi Latvia. Rimi Latvia nodarbina vairāk nekā 5000 darbinieku un īpašas pūles velta darba vides, profesionālās izaugsmes un darbinieku labklājības jautājumiem. Tostarp līdzās publiski plašāk redzamajām aktivitātēm Rimi Latvia dod iespēju īpašas programmas ietvaros ikvienam veikala darbiniekam gada laikā kļūt par vadītāju, ikdienas darba procesos arvien plašāk ievieš ērtas mobilās aplikācijas, bet sadarbībā ar kustību Go Beyond nesavtīgi izstrādājis vadlīnijas cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanai, kuras aicināts izmantot ikviens Latvijas uzņēmums. Rimi Latvia biznesa vadītāja Kristīne Miezīte-Zeltiņa: “Mēs apzināmies, ka esam viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un darba devējiem, nodarbinot teju 5700 cilvēku. Mēs esam gana liela saime, taču līdz ar to līdzi nāk arī atbildība par mūsu darbiniekiem, Latvijas iedzīvotājiem, apkārtējo vidi un arī tautsaimniecības attīstību. Rimi Latvia veido aktīvu un atvērtu dialogu...

Konkurences padome sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šī gada 27.novembrī aicina uz konferenci, kurā pirms jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma stāšanās spēkā piegādātājiem, mazumtirgotājiem un likuma uzraugiem būs iespēja pārrunāt likuma darbības un piemērošanas principus. Konferencē ar prezentācijām uzstāsies un diskutēs Konkurences padomes, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācijas, mazumtirdzniecības uzņēmumu, ražotāju un advokātu biroju pārstāvji. Šobrīd lielo tirgotāju un piegādātāju attiecības Latvijā regulē īpašs Konkurences likuma pants, bet no 2016.gada 1.janvāra spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Saskaņā ar šo likumu, savu tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem ļaunprātīgi nedrīkstēs izmantot visi pārtikas mazumtirgotāji, kā arī lielākie nepārtikas mazumtirgotāji. Konkurences padome ir izstrādājusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas.

Latvijas uzņēmumi vēlas apgūt arvien jaunus tirgus Eiropā, un Vācija kā kontinenta lielākais un nozīmīgākais tirgus piedāvā daudzveidīgas iespējas. Turklāt šobrīd Vācijas ekonomika attīstās ļoti veiksmīgi, piedāvājot teicamas uzņēmējdarbības perspektīvas. Tomēr, uzsākot darbību Vācijā, ir nepieciešams labi sagatavoties. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) 24. novembrī, plkst. 13:30-17:30, Madara Cosmetics jaunajā ēkā Mārupē, Zeltiņu ielā 131, sadarbībā ar uzņēmumiem Madara Cosmetics un MB Būvtehnika seminārā sniegs praktiskus padomus un piedāvās vērtīgu ieskatu nozīmīgākajos jautājumos, sperot pirmos soļus Vācijas tirgū, kā arī dalīsies savā ilggadējā pieredzē Vācijas tirgū. Seminārā tiks sniegtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem: vai valstī ar 80 miljoniem iedzīvotāju tirgus nav pārāk liels? Kas ir visnozīmīgākais - vai mana produkta cena? Kāda ir tirgus situācija? Vai Vācijas tirgū pietiks ar to, ka zinu angļu valodu? Šie un it īpaši jautājumi par komunikāciju, kontaktu un pozitīva imidža veidošanu tiks pārrunāti semināra intensīvajā programmā, turklāt būs iespēja arī uzdot jautājumus un dalīties ar personīgo pieredzi....

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka turpmāk, izstrādājot valsts budžetu, jāveic jau esošo tēriņu nopietna inventarizācija, atsakoties no visa liekā, lai atbrīvotos finansējums mērķtiecīgai prioritāšu izpildei. Uzņēmēji pievienojas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvai par valsts budžeta bāzes izdevumu kontroli, par ko vairākkārt norādījusi arī Valsts Kontrole. "Ja veidojot budžetu vispirms tiktu izvērtēts, vai iepriekšējos līdzekļus ministrijas izlietoja lietderīgi, kā arī atteiktos no nevajadzīgiem tēriņiem, iespējams, ka nevajadzētu celt vai izdomāt jaunus nodokļus, jo atbrīvotos papildu finansējums, ko novirzīt citu funkciju izpildei," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, "kamēr lipināsim pie esošā budžeta klāt vēl papildu izdevumus, neizvērtējot pašu bāzi, tikmēr naudas vienmēr būs par maz." Pašreiz valsts budžets tiek veidots par pamatu ņemot iepriekšējā gadā ministrijām piešķirtā finansējuma apjomu, kā arī apstiprinot papildu jaunās politikas iniciatīvas jeb naudas pieprasījumu. Tas savukārt rada papildu slogu valsts budžetam, jo nepieciešams rast jaunus ieņēmumus, ko visbiežāk izjūtam kā jaunus vai...

Ceturtdien, 5.novembrī, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā notika pirmā Diasporas uzņēmēju konsultatīvās padomes sēde, kurā abas puses vienojās par konkrētām rīcībām diasporas uzņēmēju iesaistē Latvijas attīstības veicināšanā. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā sāks darbu pie jaunā reemigrācijas plāna 2017.gadam izstrādes, aicinot arī diasporas uzņēmējus sniegt savu redzējumu par efektīvākajiem risinājumiem reemigrācijas veicināšanai. Padomes pārstāvji vienojās, ka nepieciešams strādāt praktisku jautājumu risināšanā, piemēram, radīt visaptverošu sadarbības tīklu starp diasporas tautiešiem un tautiešiem Latvijā, kopīgi veidot Vienas pieturas aģentūru, kur tautieši ārvalstīs var saņemt daudzpusīgas konsultācijas ikvienā interesējošā jautājumā. Tāpat padome vienojās veidot ciešu sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru jaunu potenciālo investoru piesaistē ne tikai no diasporas kopienām pasaulē. Konsultatīvā padome vienojās tikties reizi ceturksnī un pārrunāt abām pusēm būtiskākos jautājumus.

Latvijas Darba devēju konfederācija no 12.oktobra līdz 23.oktobrim veica savu biedru personālvadītāju aptauju, lai iegūtu plašāku informāciju par to, kādā veidā uzņēmumi piesaista jaunus darbiniekus. Veiktā biedru aptauja parāda, ka sludinājumi internetā ir izplatītākais veids kā tiek meklēti darbinieki, to kā veiksmīgu veidu uzrāda 89% respondentu. Otrajā vietā norādot personīgu kontaktu lietderību – 86% gadījumu. Tam seko sociālie tīkli – īpaši uzsverot Linkedin.com sniegtās priekšrocības, kā arī daļa uzņēmumu izvēlas darbiniekus sākotnēji piedāvājot prakses vietu uzņēmumā. “LinkedIn lieliski strādā IT speciālistu atlasē, jo šo speciālistu CV reti ir atrodami darba meklētāju datubāzēs. Šis rīks vairāk noderēs speciālistu, vadītāju atlasei, retāk – jaunākā līmeņa, zemākas kvalifikācijas darbinieku atlasei”, saka Ingrīda Rone, Lattelecom personāla vadības direktore. No vienas puses, darba devējiem nav būtiski, kāda tieši dokumentu forma tiek izmantota, iesniedzot pieteikumu, bet no otras puses, ir svarīgi, ka tiek sniegta pietiekama informācija par pieredzi, prasmēm, korekts valodu prasmju novērtējums, ko veicina, piemēram, Europass veidlapas....

Otrdien, 2015.gada 3.novembrī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos priekšlikumus par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtības un nomas maksas noteikšanas metodikas pilnveidošanu (Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8. jūnija noteikumos Nr.515 „Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem”), kas uzņēmējdarbību ļaus plānot ilgtermiņā. VARAM sagatavotie priekšlikumi veicinās ekonomisko aktivitāti, uzlabos uzņēmējdarbības vidi, padarot to pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu komersantiem, tādejādi ilgtermiņā paaugstinot kopējo uzņēmējdarbības vides konkurētspēju. Tiek paredzēts veikt izmaiņas saistībā ar publiskas personas iespējām sniegt atbalstu komercdarbības veicējiem samazinātas nomas maksas veidā, nomājot publiskai personai piederošu mantu. Tajā ietvertais atbalsta princips – iespēja sniegt atbalstu samazinātas nomas maksas veidā (līdz 50%) nekustamā īpašuma nomniekam – nozīmē, ka nomnieks rada jaunas darba vietas vai veic finansiālus ieguldījumus nomas objekta infrastruktūras attīstībā. Tā rezultātā samazināsies komersantu izmaksas par infrastruktūru, radot iespēju finanšu resursus ieguldīt ražošanas procesā. Šāda atlaide...

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis ieteikumus darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai un oktobrī šo informatīvo materiālu aktualizējis. Materiālā ir apkopoti iespējamie informācijas iegūšanas avoti, ko nodokļu maksātājs var izmantot, veicot riska novērtēšanu, kā arī sniegti iespējamos riska novērtēšanas piemēri. Darījuma partnera un darījuma risku novērtēšanai VID iesaka iegūt informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām, finansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnespējas procesiem u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem. Lai novērtētu darījuma partnera uzticamību un noteiktu darījuma risku, nodokļu maksātājs var izmantot gan publiski pieejamos datus, gan iegūt nepieciešamo informāciju tieši no darījuma partnera (t.sk. izmantojot tā mājaslapā publicēto informāciju). Informācija, kuras publiskumu nodrošina VID, pieejama www.vid.gov.lv, zvanot uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000 vai vēršoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā. VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir pienākums ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar...

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir konstatējis gadījumu, kad kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas sezonāli darbojās Jūrmalā, ir pārdots dokuments, kas apliecina, ka uzņēmuma darbinieki ir noklausījušies mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā". Šis mācību kurss ir obligāts visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un apliecības neesamība pārbaudes laikā tiek traktēta kā pārkāpums. Kā starpnieks apliecības nodošanai un naudas iekasēšanai ir izmantots PVD darbinieks. Izmeklēšanā noskaidrots, ka, veicot pārbaudi uzņēmumā un atklājot, ka tā darbinieki nav noklausījušies obligāto mācību kursu, PVD inspektors ir piedāvājis palīdzēt to atrisināt, iepazīstinot ar kursu organizatoru, kurš par samaksu izsniegs nepieciešamo apliecību, bez apmācību apmeklēšanas. "PVD inspektors ir rupji pārkāpis ētikas normas un ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, nododot tālāk inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesaistoties nelikumīgās darbībās", saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, "PVD ar vislielāko nopietnību attiecas pret šo gadījumu, tādēļ inspektors darbu dienestā ir pametis, savukārt dienests turpina izmeklēšanu, kā arī par notikušo...

Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, kas publicēts 27.oktobrī, 189 valstu konkurencē Latvija ierindota 22.vietā. Latvija novērtēta kā viena no TOP 30 valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā un alternatīvās strīdu risināšanas metodes ieviešanā, secina Tieslietu ministrija. Jaunākajā pētījumā Pasaules Banka ir pozitīvi novērtējusi Šķīrējtiesu likuma pieņemšanu, kas ar šo gadu stājies spēkā un nodrošina civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, kas atzīts kā labās prakses piemērs alternatīvā strīdu risināšanas mehānisma ieviešanā. Atzinīgi novērtēta arī Mediācijas likuma pieņemšana 2014.gadā, kas paredz konfliktu risināšanu ārpus tiesas procesā un ieņem arvien svarīgāku lomu dažāda veida domstarpību gadījumos. Tāpat atzinīgi novērtēts paveiktais darba tirgus regulējuma pilnveidošanā, proti, veiktie grozījumi Darba likumā, kas pagarina uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma maksimālo termiņu no 36 mēnešiem līdz 60 mēnešiem. Pozitīvu novērtējumu saņēmusi arī nekustamā īpašuma reģistrēšanas kārtība. Latvijai ir samazināts procedūru skaits par vienu procedūru līdz ar 2014.gada nogalē ieviesto jauno pieteikuma veidlapu nekustamā īpašuma reģistrēšanai,...

Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 22.vietā, pakāpjoties par vienu pozīciju augstāk nekā pagājušajā gadā. Pasaules Banka Latviju novērtē kā vienu no TOP 30 līderēm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā. Latvijas novērtējums ir pierādījums, ka līdz šim veiktās reformas ir pareizs virziens tautsaimniecības konkurētspējas celšanai ilgtermiņā. Vienlaikus tas ir apliecinājums, ka investori arvien augstāk novērtē Latviju kā investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīgu valsti. Sakārtota uzņēmējdarbības vide - tiesisks un uzņēmējdarbībai labvēlīgs normatīvais regulējums, samērīgas prasības un mūsdienīgi, lietotājam ērti valsts pārvaldes pakalpojum - ir galvenais nosacījums, lai uzņēmēji vēlētos Latvijā uzsākt un paplašināt uzņēmējdarbību. Tas ir pamatnosacījums arī investoru ieinteresētībai veikt ieguldījumus mūsu valstī, nešauboties par tā drošību un aizsargātību. Vērtējot Doing Business pētījumu datus, jāatzīst, ka Latvija 3 gadu laikā ir uzlabojusi rādītājus visās Doing Business apskatītajās 10 jomās no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz izbeigšanai. Pasaules Banka Doing Business 2016 Latvijai uzņēmējdarbības viegluma vērtējumu ir paaugstinājusi...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina deputātus un ekspertus piedalīties apaļā galda diskusijā "Latvijas valsts budžets: fundamentāls pamats vai radošs risinājums tautsaimniecības (ne)attīstībai? Korelācija - mēs gribam, vai varam?". Diskusija notiks pirmdien, 2.novembrī, plkst. 13:00 uzņēmēju namā, Kr.Valdemāra ielā 35 un to vadīs LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Uzaicinājums piedalīties diskusijā nosūtīts visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, lai tās deleģētu savu pārstāvi, kā arī dažādiem ekonomikas ekspertiem un nevalstisko organizāciju vadītājiem. Uz diskusiju aicināti arī Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, lai noskaidrotu viņu domas par to, kā turpmāk attīstīt tautsaimniecību un uzņēmējdarbību, veidojot nodokļu politiku ilgtermiņā. "Ir pagājis tieši gads, kopš deputāti deva savu svinīgo zvērestu vēlētājiem. Viņi solījās godprātīgi pildīt savus pienākumus, tāpēc vēlamies pārrunāt pirms gada priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus un to izpildījumu," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Apaļā galda diskusija skars tādus būtiskus jautājumus, kā gada laikā paveikto eknomikas attīstībā, nākamā gada budžeta projektu, vai ir...