BIZNESS

Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – aizvadītajā nedēļā tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu 2016.gada valsts budžeta veidošanas procesu. Valsts prezidents, uzklausot sociālo partneru argumentus par valdības iecerētajām nodokļu politikas izmaiņām un valsts budžeta plānošanu kopumā, atzina, ka valdības dialogs ar sociālajiem partneriem ir bijis nepilnīgs. Valsts prezidents uzsvēra, ka no valdības sagaida konsekventu darbību nodokļu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, kā arī sabiedrībai doto solījumu pildīšanu, vienlaikus norādot – ja kādu apstākļu dēļ solījumus nav iespējams pildīt, jārod kompensējošs risinājums. Kā būtiskākais aspekts sociālo partneru sarunā ar Valsts prezidentu tika uzsvērti darba nodokļi un to radītais konkurētspējas risks Latvijai Baltijas mērogā – patlaban pie vienlīdzīgām kopējām darbaspēka izmaksām, ieskaitot gan darba ņēmēja, gan darba devēja nodokļus, Latvijā strādājošie saņem vismazāko neto atalgojumu. LDDK un LBAS iepazīstināja Valsts prezidentu ar pagājušajā gadā Finanšu ministrijas parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kā arī ar...

Vērojot pēdējo nedēļu norises ap maksātnespējas jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem Saeimā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridiskā komiteja secina, ka tie vērsti nevis uz nozares sakārtošanu un Valsts kontroles ieteikto maksātnespējas jomas politikas izveidi, bet gan kārtējo reizi vērtējami kā pavirši, haotiski un ar iesaistītajām pusēm nesaskaņoti pseidouzlabojumi bez nopietna seguma un konteksta ar uzņēmējdarbības vides situāciju. Uzņēmēji, ko apvieno LTRK, saredz virkni aktuālu un steidzami risināmu jautājumu maksātnespējas procesa uzlabošanai, taču tie diemžēl nav ne Saeimas, ne Tieslietu ministrijas uzmanības lokā. LTRK biedru ieskatā esošais maksātnespējas procesa regulējums nav vērsts uz uzņēmēju interešu aizsardzību, jo ir samazināta uzņēmēju kā kreditoru loma maksātnespējas procesā. Tāpēc LTRK aicina likumdevējus un Tieslietu ministrijas ierēdņus nekavējoties ņemt vērā uzņēmējiem svarīgos jautājumus, kuru risināšana maksātnespējas procesā ir steidzami nepieciešama ar attiecīgu normatīvo aktu regulējumu un kuru sakārtošanai nav nekāda sakara ar valsts amatpersonas statusa ieviešanu. Ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām tiek palielināta valsts iesaistīšanās...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Attīstības finanšu institūcija Altum un Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru deviņās Latvijas pilsētās organizēs forumus “Atbalsts uzņēmējiem”, sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. „Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro. Tikai attīstot inovatīvus un kvalitatīvus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumu konkurētspējas kāpums būs straujāks, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mūsu prioritāte ir atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus, kur biznesa riski ir augstāki un atbalsts daudzkārt nepieciešamāks”, uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Forumu “Atbalsts uzņēmējiem” laikā Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji...

Lai arī, salīdzinot ar šā gada jūniju, eksportēto preču vērtība ir pieaugusi par 5%, gada griezumā eksporta apjoms jūlijā palielinājās vien par 0,4%. Lai arī eksports jūlijā tikai nedaudz pārsniedzis iepriekšējā gada līmeni, tā pieauguma struktūra ir ļoti neviendabīga, informē Finanšu ministrija (FM). Negaidīti patīkamu pārsteigumu jūlijā sagādājusi lauksaimniecības un pārtikas preču kategorija. Pēc astoņu mēnešu nepārtraukta krituma Krievijas noteikto sankciju ietekmē, jūlijā pārtikas preču eksporta apjoms palielinājās par 6,2% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Pieaugumu nodrošināja graudaugu, it īpaši miežu eksports. Jāatzīmē, kā jūlija mēnesī graudaugu eksporta pieaugums ir neierasta parādība, jo tradicionāli graudaugu eksports pieaug ražas novākšanas periodā - vasaras beigās un rudens sākumā. Sagaidāms, ka graudaugu eksports pieaugs arī turpmākajos mēnešos. Lielāku devumu eksporta izaugsmē kārtējo reizi nodrošināja šogad straujāk augošā preču kategorija - mehānismi un elektroierīces, palielinoties par 8,4% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Tiesa, šo preču pieaugumu pamatā nodrošina reeksports, un atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad pieaugumu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2015. gada 2. ceturkšņa dati liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā uzņēmumu kreditēšana pakāpeniski pieņemas spēkā. Sākot pieaugt Latvijas uzņēmumu pieprasījumam pēc banku kredītiem, jauno kredītu apmērs šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 600 milj. eiro, kas ir par apmēram 90 milj. eiro jeb 18% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nozaru dalījumā vairāk jaunu kredītu pieprasīts un saņemts nekustamo īpašumu, būvniecības, kā arī tirdzniecības, lauksaimniecības, IT nozarēm. Savukārt kredītportfelis visstraujāk pieaudzis informācijas tehnoloģiju (par 31 milj. eiro), nekustamā īpašuma un būvniecības (21 milj. eiro), citu pakalpojumu (17 milj. eiro), lauksaimniecības (16 milj. eiro) un apstrādes rūpniecības (4.5 milj. eiro) nozarēs. Šajā periodā bankas visvairāk kreditējušas mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmumus. Arī mājsaimniecību jaunie kredīti mājokļa iegādei turpināja mēreni pieaugt - šī gada pirmajos sešos mēnešos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti kredīti 127 milj. eiro apmērā (par 2.4% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn). Pirmajā...

Latvijā būtu jāveic grozījumi likumā, lai liegtu uz laiku piedalīties publiskajos iepirkumos uzņēmējiem, kuru negodprātīgas rīcības dēļ valsts zaudē Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, paziņoja Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Kā spilgtu piemēru, kas demonstrē uzņēmēja patvaļu, deputāts minēja tā dēvēto gudrona dīķu sāgu jeb Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, kuru īstenoja uzņēmums "Skonto būve". "Mūsu pienākums, aizstāvot sabiedrības intereses, ir izslēgt situācijas, kad uzņēmums rīkojas, kā ienāk prātā. Tādi uzņēmumi ir jāizolē no iespējas piekļūt valsts finansētiem projektiem," Parādnieks uzsvēra. Kopumā Latvijai ES fondu plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam laikā bija jāapgūst 4,5 miljardu eiro finansējums. Plānošanas periods noslēgsies 2015.gada beigās, bet trīs būtiski projekti ir aizkavējušies, apdraudot ES fondu apguvi pilnā apmērā.

Latvijas ražotāji turpina pozitīvi pārsteigt. Šoreiz tie ir pārtikas rūpnieki, kuru ražošanas apjomi jūlijā ievērojami pieauga un par 4.6% pārsniedza pērnā gada jūlija apjomus, atgriežoties pie izaugsmes pēc gada pārtraukuma. Spēcīgāks pieaugums bija gaļas un zivju produktu ražotājiem. Neliels kāpums bija arī piena produktu ražotājiem, bet to apjomi vēl arvien ir mazāki nekā gadu iepriekš, konstatējusi Swedbank ekonomiste Lija Strašuna. Laba izaugsme turpinājās arī vēl vienam apstrādes rūpniecības flagmanim, kokrūpniecībai. Jūlijā koka izstrādājumu ražošanas apjomi bija par 7.9% (izņemot mēbeles) lielāki nekā pirms gada. Mēbeļu ražošana turpināja augt vēl straujāk, par 16.1%. Arī mašīnbūvē redzams labs pieaugums, piemēram, datoru un elektronikas ražošanas apjomi jūlijā bija par 19.2%, elektrisko iekārtu - par 12.7%, citu mašīnu un iekārtu - par 30% lielāki nekā gadu iepriekš. Automobiļu un piekabju ražošanas apjomi auga par 11.8%. Apstrādes rūpniecība kopumā gada laikā ir augusi par 10.5%, par ko lielā mērā jāpateicas Liepājas Metalurga darbības atjaunošanai. Tomēr, var redzēt,...

Pēc valdības ierosinājumiem celt minimālo algu nākamgad par 10 eiro - līdz 370 eiro, kā arī diferencēt neapliekamo minimumu, vispārējo paaugstinot par 10 eiro - līdz 85 eiro, varētu rasties jautājums, kādu ieguvumu no tā gūs darba ņēmēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada maiju atklāj, kāds ir bruto jeb algu un tai pielīdzināmo maksājumu "uz papīra" sadalījums valstī (pēc oficiālās statistikas) pēc algas apmēriem un pēc darba devēja piederības valsts sektoram vai privātajam sektoram. Protams, tabula (skat. zemāk) neatspoguļo ēnu ekonomikas paspārnē saņemtās "aplokšņu" algas. Kā var pārliecināties, tad privātajā sektorā mazās algas (līdz 500 eiro "uz papīra") tiek maksātas ievērojami biežāk nekā valsts sektorā. Tomēr, kā vēsta SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, neskatoties uz visai mēreno ekonomikas izaugsmes tempu, darba samaksas kāpums Latvijā joprojām ir visai straujš. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa mūsu valstī ir pieaugusi par 6.9 %, sasniedzot...

Ekonomiskās politikas veidošanā 2015. gads vērtējams kā zaudēts - iekšzemes kopprodukta pieaugums saglabājies, pateicoties Latvijas uzņēmēju rīcībai, analizējot 2015. gada tendences secina Ekonomistu apvienības biedri, pazeminot iepriekš izteikto IKP prognozi 2015. gadam no 2,5% uz 2,3%, savukārt 2016. gadam prognozējot 2,65%. Latvijas ekonomiskajā modelī izaugsmes pamatā ir eksports, kas, neskatoties uz situācijas pasliktināšanos ārējos tirgos, ir saglabājies esošajā līmenī - uzņēmēji kopumā bijuši krietni veiksmīgāki, nekā to varēja gaidīt. Diemžēl, Latvijas izaugsmes temps ir pārāk lēns. Ekonomiskās politikas veidošanā nav ticis pietiekami darīts, lai izaugsme būtu straujāka un Latvija pietuvotos Eiropas attīstīto valstu līmenim. Zviedrijas, Vācijas un citu valstu ekonomikas aug straujāk, kas nozīmē, ka cilvēkresursu zaudēšana turpināsies, brīdina ekonomisti. Pirmajā pusgadā valdības prioritāte bija Eiropas Savienības prezidentūra un nākamā gada valsts budžeta veidošana notiek ierastās sistēmas ietvaros, bez būtiskām strukturālām pārmaiņām. "Piepildās pērn rudenī izteiktās bažas, ka 2015. gads nebūs drosmīgu lēmumu gads un izskatās, ka ilgtermiņa jautājumi netiks iekļauti arī...

Valdības piedāvājums budžeta ieņēmumu paaugstināšanai 2016.gadā radīs negatīvas sekas ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai kopumā, mazinot nodarbinātību, bremzējot algu pieaugumu un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības – tā pirmdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes norādīja valdības sociālie partneri, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „Ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. Šķiet, ka valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu.” LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK)...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi atbalsta programmas projektus, kas paredz akselerācijas fondu izveidi iesācējuzņēmumu (start-up) atbalstam. Programma izstrādāta ar mērķi veicināt uz eksportu orientētu produktu un pakalpojumu attīstīšanu ar augstāku pievienoto vērtību un radīt jaunas, labi atalgotas darba vietas. Programmas ietvaros izveidotajos akseleratoros iesācējuzņēmumiem vairāku mēnešu garumā būs iespējams saņemt mentoringa atbalstu, kā arī atbalstu klientu un partneru piesaistei, finansējuma piesaistei, pieeju nozares ekspertiem un apmācības, kas ļaus jaunā uzņēmuma komandai veltīt pilnu laiku sava produkta vai tehnoloģijas attīstībai. Tāpat paredzēts atbalsts pirms-sēklas (līdz 50 tūkst. eiro) un sēklas investīciju (līdz 250 tūkst. eiro) veikšanai, lai nodrošinātu finansējumu inovatīviem uzņēmumiem ar straujas izaugsmes potenciālu to darbības sākuma posmā - biznesa darbības modeļa izstrādei, produkta izpētei, izstrādei un attīstīšanai. Programmas ieviešanu nodrošinās akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas veiks finanšu starpnieku atlasi. Plānots, ka atbalsta programmas darbība tiks sākta 2016. gadā. Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu...

Konkurences padome (KP) aicina sabiedrību līdz 11. septembrim iepazīties ar iestādes izstrādāto uzņēmumu apvienošanās vadlīniju projektu un sniegt ieteikumus par nepieciešamiem papildinājumiem. Sabiedrības iesaiste vadlīniju izstrādē ir būtiska, lai līdzsvarotu privātpersonu interesi mazināt administratīvos šķēršļus un KP uzdevumu aizsargāt sabiedrības labklājību. KP līdzšinējā uzņēmumu apvienošanās ziņojumu izskatīšanas pieredzē, kā arī pēc vairākkārtējas uzņēmēju uzrunāšanas, lai noskaidrotu raksturīgākos konkurences tiesību trūkumus, secinājusi, ka uzņēmējiem bieži ir grūtības sagatavot pilnīgu un korektu apvienošanās ziņojumu. Tādējādi, lai ziņojuma sagatavošanu uzņēmumiem padarītu vienkāršāku, kā arī pēc iespējas saīsinātu laiku, kas KP nepieciešams ziņojuma izskatīšanai, KP izstrādāja uzņēmumu apvienošanās vadlīniju projektu. KP vadlīniju projektā apkopojusi ieteikumus iespējamajiem risinājumiem par līdz šim visbiežāk sastopamām neskaidrībām, kas radušās tirgus dalībniekiem apvienošanās ziņojuma sagatavošanā, piemēram, kā aprēķināt uzņēmuma tirgus daļas, kāda ir atšķirība starp saīsināto un pilno apvienošanās ziņojumu u.tml. Uzņēmumu apvienošanās kontroles regulējums ir būtiska konkurences tiesību sastāvdaļa, un tā nodrošina sabiedrības labklājības aizsardzību no konkurenci kaitējošām apvienošanām –...

Abas uzņēmēju organizācijas aicinājušas atteikties valdību no vairākiem nākamā gada budžetā plānotajiem nodokļu pasākumiem, iesakot tos aizstāt ar, uzņēmējuprāt, piemērotākām alternatīvām. Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), gan Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) ir pret sociālās solidaritātes nodokļa ieviešanu, un aicina to aizstāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām. Tāpat darba devēju organizācijas iebilst pret Finanšu ministrijas nodomu atteikties no IIN likmes samazinājuma. Tomēr, ja citas izejas nav, uzņēmēji iesaka aizvietot līdz šim plānoto IIN likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu. Par šo iespēju arī jau tikusi panākta vienošanās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. LTRK šo vērtē kā vienīgo kompromisu, lai pildītu darba devējiem dotos solījumus. LDDK atgādina, ka Finanšu ministrija, parakstot Nodokļu politikas stratēģiju, ir uzņēmusies veicināt nodokļu iekasējamību un vienkāršot nodokļu sistēmu kopumā, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus. Tāpat Finanšu ministrija ir apņēmusies ievērot likumā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes...

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas 2015. gadā veiktā pētījuma „Par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā” rezultātiem, tikai trešdaļa no Latvijas uzņēmumiem tuvākā gada laikā vēlētos vai drīzāk vēlētos uzņemt praktikantus. Savukārt vien 60 % uzņēmumu, kas pēdējo 5 gadu laikā ir nodrošinājuši prakses vietas, būtu ieinteresēti to darīt atkārtoti. Kā palielināt jauniešu nodarbinātību un motivēt viņus efektīvāk izmantot profesionālās izglītības sniegtās iespējas? Kā motivēt darba devējus sniegt ieguldījumu savu potenciālo darba ņēmēju apmācību nodrošināšanā? Darba vidē balstītu (DVB) mācību forma ir Eiropas Savienībā atzīta par vienu no labākajiem veidiem, kā motivēt audzēkni iesaistīties profesionālajā izglītībā, kā veicināt jauniešu nodarbinātību un nodrošināt izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. DVB mācības ir profesionālās izglītības forma, kurā audzēknis praktiskās iemaņas un zinības vismaz pusi no mācību laika apgūst reālā darba vidē uzņēmumā, bet teorētiskās zināšanas tiek apgūtas profesionālās izglītības iestādē. DVB mācību veiksmīga ieviešana ir tieši saistīta ar uzņēmēju vēlmi iesaistīties jaunajā mācību sistēmā –...

Nodarbinātības valsts aģentūra ir sagatavojusi darba tirgus īstermiņa prognozes laika periodam no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.aprīlim. Tās apskatāmas darba tirgus īstermiņa prognožu vizualizācijas rīkā NVA mājaslapā. Prognožu rīka dati ļauj izvērtēt darbaspēka pieprasījuma izmaiņu tendences – jaunu darba vietu palielinājumu vai samazinājumu. Jāuzsver, ka prognozēs netiek iekļautas vakances, kas radušās darbaspēka rotācijas dēļ. Darba tirgus īstermiņa prognozes ir sagatavotas četru profesiju grupu līmeņos, piemērojot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO). Saskaņā ar prognozēm, 123 atsevišķu profesiju grupās līdz nākamā gada aprīlim sagaidāms 4 639 jaunu darba vietu pieaugums. Lielākais jaunu darba vietu pieaugums prognozējams šādās nozarēs: Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Apstrādes rūpniecība, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Māksla, izklaide un atpūta, Mājsaimniecība kā darba devēju darbība, pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās, Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība, Citi pakalpojumi. Savukārt darba vietu samazinājums tiek prognozēts: Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, Vairumtirdzniecība...